Cik lieliski mēs gatavojāmies epidēmijai un cik lieliski strādājam
Ilze Viņķele06.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš februāra Veselības ministrijas, tās iestāžu, manu kolēģu un mana dzīve ir pakārtota vīrusam. Mēs ceļamies, pavadām dienu un uz īsajām stundām ejam gulēt ar koronavīrusu domās, lēmumos, darbos un pat sapņos. Kopš izskanēja ziņas par jaunā vīrusa ekspansiju Ķīnā, mūsu epidemiologi un infektologi sekoja līdzi vīrusa izplatībai, Covid19 slimības attīstībai un veselības organizatori centās modelēt, ko tas nozīmēs Latvijas veselības aprūpes sistēmai, kādi sagatavošanās darbi jāveic. Latvija bija gluži līdzīga situācija kā visas pasaules, tostarp Eiropas valstīs – bija jāgatavojas cīņai ar nezināmu pretinieku. Tikai salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas veselības aprūpe gadu desmitiem bija nepietiekami finansēta un mediķu skaits, īpaši medicīnas māsu, ir kritiski nepietiekams.
23.februāris nāca ar ziņu par inficēšanās un Covid19 slimības sprādzienu Itālijā. Jaunais vīruss no šķietami tālās Ķīnas bija klāt Eiropā. Lai gan tajā svētdienas rītā vēl nebija pieejama detalizēta informācija par notiekošo Itālijā, bija skaidrs, ka sākas maratona skrējiens arī Latvijas veselības aprūpes sistēmai un mums ar kolēģiem.
Veicu piezīmes, ko šķiru trīs daļās – par tagad un nekavējoties veicamajiem darbiem, par nepilnībām, kļūdām un problēmām krīzes vadībā un par to, kas nekavējoties būs jādara, kad tiksim krīzei pāri. Šajā ierakstā sniegšu ieskatu, kā noris krīzes vadības ikdienas darbs Veselības ministrijā.
Katru dienu, reizēm izņemot svētdienas, no rīta sanāk krīzes vadības komanda. Sākumā klātienē, tagad kolēģi pieslēdzas arī attālināti. Komandas kodolu veido daļa Veselības ministrijas (VM) vadības, veselības aprūpes, sabiedrības veselības, farmācijas departamentu kolēģi, NVD vadība, SPKC vadība, NMPD vadītāja, Veselības inspekcijas un Zāļu valsts aģentūras pārstāvji. Ļoti nozīmīga loma ir VM valsts sekretārei Dainai Mūrmanei Umbraško. Protams, darbs nebūtu iedomājams bez mūsu komunikatoriem. Par savām mājām VM nu sauc arī VUGD Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājs Kaspars Druvaskalns. Tā ir Covid19 krīzes vadības kodolkomada. Šobrīd daļu atbildības, kas attiecas uz citu ministriju kompetencēm, ir pārņēmis starpresoru krīzes vadības centrs, kas atvieglo VM darbu.
Rītu sākam ar jaunāko informāciju par iepriekšējā diennaktī veiktajiem testiem, slimnīcu sniegto statistiku par stacionētajiem pacientiem, NMPD izsaukumu pārskatu. Mūsu galvenais epidemioloģijas eksperts Jurijs Perevoščikovs ziņo par aktuālāko pasaulē un Eiropā, par PVO, ECDC statistiku un rekomendācijām. Jāsaka godīgi, nezinu, kā Jurijs to visu paspēj, jo viņš sniedz ieskatu arī jaunākajā zinātniskajā literatūrā un pētījumos. Pēc aktuālo datu izvērtēšanas un analīzes, ķeramies klāt konkrētu problēmu risinājumiem un cenšamies paredzēt, kādas vēl varētu rasties rīt, parīt un pēc nedēļas. Lai saprotat problēmu loka plašumu – sākot ar medikamentu krājumiem slimnīcās līdz ieteikumiem autoskolu instruktoriem, no testēšanas telšu jaudu palielināšanas līdz mobilo hospitāļu iespējamas izveides. Krīze ļoti precīzi atklāj cilvēku dabu un spējas. Ir darītāji un ir runātāji. Ir tādi, kas precīzi pieņem lēmumus un ir tādi, kas apjukuši. Ir gudrie un ir gudrinieki. Ir konstruktīvi kritizētāji un ir panikotāji.
Kas Juriju un mūs pārējos krīzes vadībā iesaistītos atšķir no vienkārši Covid19 ieinteresētiem cilvēkiem ar prasmēm orientēties ticamos avotos un iegūt jaunāko informāciju? Mums ir jāpieņem lēmumi un jārīkojas. Tagad. Nekavējoties. Tieši tādēļ krīzē ir jo īpaši svarīgi un jo īpaši vadītājam, uzticēties savai komandai. Savstarpēja uzticēšanās nepieciešama arī tādēļ, ka laika un citu resursu ir tik maz un katram jādara savs darbs, paļaujoties, ka kolēģis paveiks savējo. Vadītājs principā (un krīzē jo īpaši) nedrīkst nodarboties ar mikromenedžēšanu. Tas paralizē komandas darbu un rada neskaidrības.
Mūsu krīzes komanda ir profesionāla, pašaizliedzīga un radoša. Ir bijušas epidēmijas, ir 2009.gadā ir bijusi pat gripas pandēmija, bet tikai daļa no iepriekšējās pieredzes un zināšanām ir izmantojamas tagad. Nav tādas recepšu grāmatas, kurā pasmelties padomus pareizākajai rīcībai Covid19 situācijā. Mēs mācāmies no citu valstu pieredzes, veiksmēm un kļūdām, pielāgojot to Latvijas situācijai un radot mūsu pašu risinājumus. Pagaidām mums sekmējas tīri labi. Turpinājums sekos.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
