Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jā, tieši Januss! Januss Senās Romas mitoloģijā dēvēts par divkosības dievību. Tieši divkosība, iekšēja putrošanās ir tas, kas nāk prātā, ja aplūko vienu konkrētu piemēru no Rīgas apgabaltiesas dzīves, kas diemžēl skar arī šo rindu autoru.

Tiesu izpildītāja lietvedībā ir izpildu lieta pret J.P., kurš jau daudzus gadus ir laulībā ar S.P. Veiklais tiesu izpildītājs, kurš savā piedziņu praksē totāli smādē kustamo mantu, ar sludinājuma palīdzību oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludināja izsoli dzīvokļa īpašumam, kurš zemesgrāmatā ierakstīts uz J.P. vārda. Protams, ka ne ar vienu vārdu nav norādīts, ka J.P. ir laulībā un starp laulātajiem pastāv laulāto kopmantas fakts.

Loģiski, ka izsole raitāk ritēs uz priekšu, ja dzīvoklis piederēs tikai vienai personai, nevis tad, ja jānorāda, ka lietā ir iesaistīts laulātais. Vēl uzradās kaismīgs pircējs, kurš, neapskatījis dzīvokli, neiepazinies ar tā stāvokli, bija gatavs uzreiz iemaksāt tiesu izpildītāja depozīta kontā vairāk nekā EUR 100 000, bet par to citreiz.

S.P. ar šādu lietu stāvokli nebija mierā un izmantoja savas tiesības sūdzēties tiesā par tiesu izpildītāja rīcību. Un te sākās jautrākā daļa.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020.gada 27.oktobra lēmumā lietā Nr. 3-10/1654, ar kuru apmierināta S.P. blakus sūdzība tika tieši norādīts:

“[6] Tiesas kolēģija atzīst, ka zvērināts tiesu izpildītājs, izsludinot izsoli nekustamajam īpašumam ____ ielā ___, Rīgā, kas zemesgrāmatā reģistrēts uz parādnieka J.P. vārda, bez pietiekamas ievērības atstājis apstākli, ka zemesgrāmatā nav ieraksta, ka tā ir J.P. atsevišķa manta. Līdz ar to nav ņēmis vērā, ka īpašums ir laulāto kopmanta.”.

Kā arī: “[9] Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnesis nav ņēmis vērā jaunākajā judikatūrā paustās atziņas par piedziņas vēršanu uz parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā, gramatiski tulkojis Civilprocesa likuma 632.panta tiesību normas, atsakot pieņemt S.P. sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām. Bez ievērības atstājis to apstākli, ka sūdzība bija pamatota arī ar Civilprocesa likuma 618.pantu. Tiesu izpildītāja darbību rezultātā, vēršot piedziņu uz visu nekustamā īpašuma objektu, faktiski S.P. ir parādnieces statuss, lai arī izpildu lietā tāds nebija formāli nosaukts. Līdz ar to pirmās instances tiesas tiesneša lēmumā izdarītie secinājumi nav pareizi, un lēmums ir atceļams.

Apelācijas instances tiesa nevar izskatīt sūdzību pēc būtības, kā to blakus sūdzībā lūdz S.P jo lieta nav ierosināta un to nav izskatījusi pirmās instances tiesa, tādēļ jautājums nododams jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā”.

Lēmuma izskaņā dots nepārprotams norādījums: “Lēmums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā tā pieņemšanas brīdī.”

Tātad šajā 2020.gada 27.oktobra lēmumā tiesa atzina, ka tiesu izpildītājs, publicējot laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par izsoli, nav rīkojies tiesiski.

Faktiski Rīgas apgabaltiesas 2020.gada 27.oktobra lēmums, kurš, ar tajā gūtajām atziņām un konstatētajiem faktiem, ir stājies likumīgā spēkā, NAV pārsūdzams.

Pie apgabaltiesas norādes, ka tā nevar izskatīt sūdzību pēc būtības, kā to blakus sūdzībā lūdz S.P., jo lieta nav ierosināta un to nav izskatījusi pirmās instances tiesa, tādēļ jautājums nododams jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, 2020.gada 9.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis V. Prudņikovs šajā pašā lietā, kurai pēc apgabaltiesas 2020.gada 27.oktobra lēmuma tika dots lietas Nr. C30734220, pilnībā pamatojoties uz apgabaltiesas atziņām, lēma: “S.P. sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja A.S. darbību apmierināt. Atzīt par prettiesisku tiesu izpildītāja A.S. izpildu darbību – laikraksta “Latvijas Vēstnesis” 2020.gada _____  numurā nekustamā īpašuma _____ ielā_____, Rīgā, ar kadastra Nr. _____, izsoles izsludināšanu”.

Ar to, protams, nekas nebeidzās.

Zvērināta tiesu izpildītājs Andris Spore 2020.gada 21.decembrī Rīgas apgabaltiesā iesniedza blakus sūdzību par 2020.gada 9.decembrī lemto Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 24.februāra lēmumu šajā lietā, kura autori ir tiesneši Dace Jansone, Inese Grauda un Mārtiņš Sviķis, tika atzīts pilnīgi pretējais. Proti, tiesu izpildītājs visu ir darījis pareizi, laulātajam nav ko gausties.

Viss garām! CPL 618. un 632. pants garām. S.P. tiesas durvis var virināt tikai 633. panta kārtībā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 9. decembra lēmums ir atceļams un S.P. sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja Andra Spores izpildu darbību, 2020. gada ____ numurā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludinot nekustamā īpašuma _____ ielā____, Rīgā, izsoli, noraidāma.

Nobeigumā tika paziņots: “Lēmums nav pārsūdzams.”

 Redzam, ka vienā lietā starp tām pašām pusēm, par to pašu jautājumu nu ir spēkā stājušies divi dažādi vienas tiesu instances nolēmumi. Bravo!

Tas ir noticis par spīti tam, ka procesuālais regulējums šādas atrakcijas nepieļauj. Proti, Civilprocesa likuma (CPL) 449. panta pirmajā daļā noteiktais, ka Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas likumīgā spēkā tā pieņemšanas brīdī, izņemot šajā pantā un šā likuma 641.pantā paredzētos gadījumus.

CPL 96. panta ceturtā daļā noteikts, ka: “Fakti, kas saskaņā ar likumu uzskatāmi par nodibinātiem, nav jāpierāda. Tādu pieņēmumu var apstrīdēt vispārīgā kārtībā.”

Jāvērš lasītāja uzmanība uz CPL 203. panta trešajā daļā norādīto: “Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietas dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji nav tiesīgi citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus, kā arī no jauna celt tiesā prasību par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.”

Savukārt 203. panta piektā daļa paredz, ka: “Spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.”

Loģiski, ka arī uz lēmumiem ir attiecināmi minētie noteikumi.

Cik tad liels ir tas Januss tajā Rīgas apgabaltiesā? Spried pats.

Lai vieglāk nonākt pie secinājumiem, pievienoju abus lēmumus lasīšanai. 

P.S. Turpinājumā sekos stāstījums par krimināliem piedzinējiem un viņu uzticamākiem draugiem no mums labi zināmā ķēķa, kuri safabricē kavētus maksājumus, lai rezultātā...

Tas reiz tiesā atzīts. Atkal Januss!

LĒMUMS

Rīgā 2020.gada 27. oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesnese referente Daiga Vilsone, tiesnese Lelde Grauda, tiesnesis Juris Freimanis,

rakstveida procesā izskatīja S. P. blakus sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša 2020.gada 10.augusta lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt S. P. sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja A. S. darbībām.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 3.augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta S. P. sūdzība saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja A. S. 2020.gada . izsludināto izsoli.

2020.gada . izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums, ka zvērināts

tiesu izpildītājs A.S. pārdod izsolē nekustamo īpašumu ielā , Rīgā, kas pieder J. P.

Piedzinēji - Valsts ieņēmumu dienests u.c.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša 2020.gada 10.augusta lēmumu nolemts atteikt pieņemt S.P. sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja A.S. darbībām.

Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.

[1.1] No Civilprocesa likuma 632.panta izriet, ka tiesu izpildītāja darbības var pārsūdzēt piedzinējs un parādnieks. Likumdevējs imperatīvi ir noteicis to personu loku, kuri var iesniegt sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja darbību, proti, parādnieks un piedzinējs konkrētā sprieduma izpildē.

[1.2] No sūdzības materiāliem izriet, ka S.P. izpildu lietā nav ne piedzinēja, ne parādniece, līdz ar to S.P. nav tiesīga iesniegt sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja darbību izpildu lietā un savas tiesības aizsargāt Civilprocesa likuma 633.panta noteiktajā kārtībā.

[2] Par minēto lēmumu S.P. iesniegusi blakus sūdzību, kurā lūgts atcelt lēmumu un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības.

Blakus sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[2.1] Dzīvokļa īpašuma ielā , Rīgā, kopīpašnieki ir S.P. ar laulāto J.

P. Tiesu izpildītājam bija jārīkojas atbilstoši Civilprocesa likuma 600.panta trešajā daļā un 606.panta trešās daļas 1.punktā noteiktajam, proti, parādnieka laulātajai bija jāpaziņo par piedziņas vēršanu uz kopīpašumu, kā arī izdevuma “Latvijas Vēstnesis” numurā izsludinātajā izsoles paziņojumā bija jāmin viņa kā nekustamā īpašuma kopīpašniece.

[2.2] Ar piedziņas vēršanu pret parādnieku J.P. vienlaikus piedziņa tiek vērsta aiī pret S.P., jo ir laulātie un abiem pieder nekustamais īpašums, līdz ar to ir pamats Civilprocesa likuma 632.pantā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesu izpildītāja darbības. Lai an īpašums zemesgrāmatā reģistrēts uz viņas vīra J.P. vārda, S.P. jau sākotnēji piederēja A īpašuma, tāpēc tas izsolē nav pārdodams.

Motīvu daļa

[3] Tiesas kolēģija, izvērtējusi blakus sūdzībā ietvertos argumentus, pārbaudījusi lietas materiālus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu, un novērtējusi tos kopumā, atzīst, ka blakus sūdzība ir pamatota un apmierināma, pirmās instances tiesas tiesneša 2020.gada 10.augusta lēmums ir atceļams, jautājums nododams jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai.

[4] Pirmās instances tiesas tiesnesis ir atteicies pieņemt sūdzību, jo S.P. izpildu lietā nav ne piedzinēja, ne parādniece, līdz ar to nav tiesīga iesniegt sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja darbību izpildu lietā.

[5] Tiesas kolēģija konstatē, ka 2020.gada  .  izdevuma “Latvijas Vēstnesis”

publicēts paziņojums, ka zvērināts tiesu izpildītājs A.S. pārdod izsolē nekustamo īpašumu

iela , Rīgā, kas pieder J. P.. Piedzinēji - Valsts ieņēmumu dienests, u.c..

S.P. un J.P. ir noslēguši laulības līgumu par visas laulāto mantas šķirtību, kā rezultātā laulātie

vienojas, ka dzīvokļa īpašums Nr. , kas sastāv no dzīvokļa ar kopējo platību ,_ kv.m. un

 / kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala, kas

atrodas ielā _, Rīgā, kadastra Nr. , kas reģistrēts Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.

nostiprinātas 1 domājamās daļas apmērā uz J.P. vārda, 1 domājamās daļas apmērā pāriet S.P. īpašumā un tiek uzskatīts par laulātās S.P. atsevišķu īpašumu.

[6] Tiesas kolēģija atzīst, ka zvērināts tiesu izpildītājs, izsludinot izsoli nekustamajam īpašumam   ielā  , Rīgā, kas zemesgrāmatā reģistrēts uz parādnieka J.P. vārda, bez pietiekamas ievērības atstājis apstākli, ka zemesgrāmatā nav ieraksta, ka tā ir J.P. atsevišķa manta. Līdz ar to nav ņēmis vērā, ka īpašums ir laulāto kopmanta. Turklāt kā redzams no sūdzībai pievienotajiem materiāliem, tad pušu starpā ir noslēgts arī laulību līgums, no kura redzams, ka izsolāmais īpašums pat noteikts kā S.P. atsevišķa manta.

[7] Judikatūra bija nostiprinājusies atziņa, ka fakts, ka manta iegūta laulības laikā, pats par sevi nedod pamatu šo mantu uzskatīt par kopīgu mantu (Augstākās tiesas 2017.gada 5.jūlija spriedums lietā Nr.SKC-245/2017). Līdz ar to tika piemērota Civillikuma 994.pantā noteiktā lietas piederības prezumpcij a, saskaņā ar kuru par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.

[8] Saskaņā ar Senāta 2020.gada 29.aprīļa lēmumu lietā Nr.SKC-107/2020 ir mainīta judikatūra attiecībā uz piedziņas vēršanu uz parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā. Minētajā lēmumā Senāts atzinis, ka [..] Civillikuma 91.panta otrā daļa regulē speciālu gadījumu laulāto likumisko mantisko attiecību ietvaros un tā ir jaunākā tiesību norma, nekā šā likuma 994.panta pirmā daļa. Jāņem vērā, ka šā likuma 994.panta pirmajā daļā noteiktā prezumpcija (kas ir īpašnieks) ir apgāžama. Apgāžamas prezumpcijas kā juridiskas tehnikas pamatā ir uzskatīt kaut ko par pierādītu bez pierādīšanas pienākuma, ja vien netiek pierādīts pretējais (apstākļi neliecina par pretējo). Pienākuma uzlikšana laulātajam atbilstoši Civillikuma 91.panta otrajai daļai pierādīt nekustamā īpašuma piederību atsevišķajai mantai atvieto ipso jure tiesiskās sekas attiecībā uz trešajām personām. Kamēr nav pierādīts atsevišķas mantas statuss vai nav ipso jure nekustamā īpašuma atsevišķas mantas statuss, tikmēr trešajām personām jāvadās no pretēja fakta esības - zemesgrāmatā ierakstītais nekustamais īpašums nav ierakstītā laulātā atsevišķā manta, bet abu laulāto kopīgā manta. Līdz ar to Senāts atzina, ka laulāto likumisko mantisko attiecību gadījumā piemērojama laulāto kopīgās mantas prezumpcija, jo tā izriet no speciālās normas, kas atbilstoša strīda gadījumā izslēdz Civillikuma 994.panta pirmajā daļā kā vispārējā tiesību normā ietvertās prezumpcijas attiecināšanu uz lietas apstākļiem. Tas nozīmē, kamēr zemesgrāmatā nav ierakstīts, ka konkrētā manta ir viena laulātā atsevišķā manta, saskaņā ar publiskās ticamības principu attiecībā pret trešajām personām (piedzinējiem) šī manta formāli pieder pie laulāto kopīgās mantas, ja vien nepastāv ipso jure atsevišķās mantas statuss, piemēram, dāvinājums. Līdz ar to Senāts ir atkāpies no 2017.gada 5.jūlija spriedumā lietā Nr. SKC-245/2017 (C28317513) paustās atziņas, “ja zemesgrāmatā nav neviens no Zemesgrāmatu likuma 16.panta 1.punkta a) apakšpunktā minētajiem piemetinājumiem, tad pieņemams, ka ierakstītajam laulātajam īpašums pieder vienam pašam”.

[9] Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnesis nav ņēmis vērā jaunākajā judikatūrā paustās atziņas par piedziņas vēršanu uz parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā, gramatiski tulkojis Civilprocesa likuma 632.panta tiesību normas, atsakot pieņemt S.P. sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām. Bez ievērības atstājis to apstākli, ka sūdzība bija pamatota arī ar Civilprocesa likuma 618.pantu. Tiesu izpildītāja darbību rezultātā, vēršot piedziņu uz visu nekustamā īpašuma objektu, faktiski S.P. ir parādnieces statuss, lai arī izpildu lietā tāds nebija formāli nosaukts. Līdz ar to pirmās instances tiesas tiesneša lēmumā izdarītie secinājumi nav pareizi, un lēmums ir atceļams. Apelācijas instances tiesa nevar izskatīt sūdzību pēc būtības, kā to blakus sūdzībā lūdz S.P., jo lieta nav ierosināta un to nav izskatījusi pirmās instances tiesa, tādēļ jautājums nododams jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 444.1 panta otro daļu ir atmaksājama S.P. iemaksātā drošības nauda 70 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 447.panta pirmo daļu, 447.1 pantu, 448.panta pirmās daļas 2.punktu, 449.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nolēma

S. P. blakus sūdzību apmierināt.

Atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša 2020.gada 10.augusta lēmumu un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Atmaksāt S. P. Tiesu administrācijas, reģistrācijas numurs 90001672316, kontā Nr.LV37TREL819045808400B iemaksāto drošības naudu 70 euro (septiņdesmit euro), kas veikta ar 2020.gada 13.augusta maksājuma uzdevumu Nr.68.

Lēmums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā tā pieņemšanas brīdī.

Tiesnese (personiskais paraksts)

Tiesnese (personiskais paraksts)

Tiesnesis (personiskais paraksts)

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijas tiesnese D.Vilsone

Rīgā 27.10.2020.

LĒMUMS

Rīgā 2021. gada 24. februārī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šāda sastāvā: tiesnese referente Dace Jansone,

tiesnese Inese Grauda,

tiesnesis Mārtiņš Sviķis

izskatīja rakstveida procesā zvērināta tiesu izpildītāja A. S. blakus sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 9. decembra lēmumu, ar kuru apmierināta S.P. sūdzība par zvērināta tiesu izpildītāja A. S. darbību.

Aprakstošā daļa

[1] 2020. gada 3. augustā S. P. (turpmāk arī - sūdzības iesniedzēja) iesniegusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja A. S. (turpmāk arī

- tiesu izpildītājs) darbību, ar kuru lūgusi atzīt nekustamā īpašuma   ielā _-_, Rīgā, ar

kadastra Nr. (turpmāk arī - Dzīvokļa īpašums), izsoles izsludināšanu

laikrakstā ,,Latvijas Vēstnesis’’ par prettiesisku un pieņemt lēmumu par Dzīvokļa īpašuma izsoles apturēšanu.

Sūdzība pamatota ar šādiem apstākļiem.

[1.1] Zvērināts tiesu izpildītājs ir uzsācis parāda piedziņu izsoles veidā no sūdzības

iesniedzējas laulātā J. P., par ko 2020. gada  . laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir

publicēts paziņojums.

Paziņojumā norādīts, ka tiesu izpildītājs pārdod izsolē nekustamo īpašumu, kas pieder

J. P. Piedzinēji - Valsts ieņēmumu dienests u.c.. Nekustamais īpašums, kas atrodas ielā

_-_, Rīgā, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.  - un sastāv no

dzīvokļa īpašuma Nr. _ un pie tā piederošo kopīpašuma I domājamo daļu no

daudzdīvokļu mājas un zemes gabala, kadastra Nr. .

[1.2] Sūdzības iesniedzēja un viņas vīrs J. P. 1982. gada . - ir noslēguši laulības

līgumu par visas laulāto mantas šķirtību. Saskaņā ar līgumu dzīvokļa īpašums, kas zemesgrāmatas nodalījumā nostiprināts uz J. P. vārda pāriet S. P. īpašumā un tiek uzskatīts par laulātās S. P. atsevišķu īpašumu. Informācija par laulības līgumu publicēta 2018. gada  . laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Neatkarīgi no laulības līguma noslēgšanas, Dzīvokļa īpašums ir iegūts laulības laikā, līdz ar to jau sākotnēji sūdzības iesniedzējai pieder 1/2 domājamā daļa no nekustamā īpašuma. Tādējādi dzīvokļa īpašums izsolē nav pārdodams.

[1.3] Īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda neizslēdz laulāto kopīpašuma pastāvēšanas iespēju, jo Civillikuma 93. pantā noteikts, ka laulātais savu mantu vai savu daļu laulāto kopīgajā mantā var nodot pārvaldībā otram laulātajam, kam šī manta ar visiem līdzekļiem jāsargā un jāsaglabā. Ja laulāto nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda, pieņemams, ka otrs laulātais savu daļu šajā īpašumā ir nodevis viņa pārvaldībā.

Atbilstoši Civillikums 89. likuma otrajai daļai viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Atbilstoši likumam, ja par viena laulātā parādiem vērsta piedziņa uz otra laulātā atsevišķo mantu, pēdējais var prasīt, lai šo mantu atsvabina no piedziņas. Ja par viena laulātā parādiem vērsta piedziņa uz laulāto kopīgo mantu, otrs laulātais var prasīt mantas dalīšanu un viņa daļas atsvabināšanu no piedziņas. Sūdzības iesniedzēja uz to arī pastāv

[1.4] Izsludinot izsoli, tiesu izpildītājs nav rīkojies atbilstoši Civilprocesa likuma 600. panta trešajai daļai, kas noteic, ka tiesu izpildītājs nosūta ierakstītā sūtījumā paziņojumu nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, un 606. panta trešās daļas 1. punktam, kas noteic, ka sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli norāda nekustamā īpašuma īpašnieka un piedzinēja vārdu un uzvārdu.

Fakts, ka sūdzības iesniedzēja tiesu izpildītāja izsludinātajā izsolē nav norādīta kā īpašniece, ir nolaidība un pretlikumīga darbība.

[1.5] Sūdzības iesniedzēja papildus norāda, ka piedziņa nevar tikt vērsta pret Dzīvokļa īpašumu, jo piedzinējam - Rīgas domes Pašvaldību ieņēmumu pārvaldei sūdzības iesniedzēja un viņas vīrs nav parādā, sūdzības iesniedzēja arī nav minēta 2013. gada 3. janvāra piedziņas lēmumā Nr. 4.1.3.2I35 kā parādniece VID, kā arī atbilstoši likumam Dzīvokļa īpašums nav tas, pret kuru ir secīgi vēršama piedziņa. Piedziņa sākotnēji bija vēršama pret J. P. kustamo mantu - šķirnes liellopu ganāmpulku novietne Nr. , ganāmpulks Nr. .

[2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša 2020. gada 10. novembra lēmumu noraidīts S. P. lūgums par Dzīvokļa īpašuma izsoles apturēšanu, jo izsole ir jau noslēgusies.

[3] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 9. decembra lēmumu apmierināta S. P. sūdzība par zvērināta tiesu izpildītāja darbību. Par prettiesisku atzīta tiesu

izpildītāja A. S. izpildu darbība - nekustamā īpašuma ielā _-_, Rīgā, ar kadastra

Nr. , izsoles izsludināšana laikraksta ,,Latvijas Vēstnesis’’ . .2020. numurā.

Lēmums pamatots ar šādiem apstākļiem.

[3.1] Zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā atrodas izpildu lieta, pamatojoties uz Kurzemes apgabaltiesas 2019. gada 25. aprīlī izsniegto izpildu rakstu civillietā Nr. C04323709

AS ,, -” prasībā pret J. P. un S. P. par aizdevuma summas piedziņu. Atbilstoši

minētājam izpildu rakstam tiesa nosprieda piedzīt no J. P., bet piedziņas neiespējamības

gadījumā no S. P., AS “ ” labā pamatparādu  EUR, valsts nodevu

 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR; atzīt AS ,, ”

tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no nesamaksātās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

No oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” 2020. gada  .  paziņojuma

redzams, ka tiesu izpildītājs pārdod izsolē nekustamo īpašumu - dzīvokli Nr._ ar platību

 . kv.m un pie tā piederošo kopīpašuma / domājamo daļu no daudzdzīvokļa

mājas un zemes gabala, kas atrodas Rīgā,  ielā _-_, un pieder J. P.

No laulības noslēgšanas apliecības redzams, ka 1982. gada  . - sūdzības

iesniedzēja ar J. P. noslēguši laulību.

J. P. zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu, pamatojoties uz 2001. gada . aprīļa pirkuma līgumu.

Civillikuma 89. panta otrā daļa nosaka, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

[3.2] Atbilstoši Civillikuma 93. pantam laulātais savu mantu vai savu daļu laulāto kopīgajā mantā var nodot pārvaldībā otram laulātajam, kam šī manta ar visiem līdzekļiem jāsargā un jāglabā. Ja laulāto kopīgais nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda, pieņemams, ka otrs laulātais savu daļu šajā īpašumā nodevis viņa pārvaldībā.

Atbilstoši Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2020.gada 29.aprīļa lēmumam lietā Nr. SKC-107/2020 Civillikuma 994. panta pirmā daļa piemērojama sistēmiskā kopsakarā ar Civillikuma noteikumiem par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām, kas paredz atkāpi no vispārīgajiem noteikumiem par īpašuma tiesībām. Nepastāvot ipso jure atsevišķas mantas statusam nekustamajam īpašumam, ieraksta (piemetinājuma) zemesgrāmatā par atsevišķo mantu neesība ir formāla pazīme, pēc kuras trešās personas, it sevišķi kreditori, var noteikt nekustamā īpašuma piederību laulāto kopīgajai mantai laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās. Nekustamais īpašums, kas laulības laikā iegūts atlīdzības darījuma rezultātā un zemesgrāmatā ierakstīts uz viena laulātā vārda bez atsevišķas mantas piemetinājuma, iepretim trešajām personām ir abu laulāto kopīgajā mantā ietilpstošs īpašuma priekšmets. Atbilstoši Civillikuma 89. panta otrajai daļai piedziņas gadījumā prezumējama A domājamā daļa no nekustamā īpašuma, jo ir šaubas par parādnieka daļas lielumu laulāto kopīgās mantas (kopmantas) tiesiskā rakstura dēļ.

Līdz ar to tiesa secināja, ka Dzīvokļa īpašums iepretim trešajām personām ir abu laulāto - J. P. un S. P. kopīgajā mantā ietilpstošs īpašuma priekšmets. Atbilstoši Civillikuma 89. panta otrajai daļai prezumējams, ka katram laulātajam - J. P. un sūdzības iesniedzējai katram pieder A domājamā daļa no minētā nekustamā īpašuma.

[3.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 606. panta trešās daļas 1. punktu sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli norāda: nekustamā īpašuma īpašnieka un piedzinēja vārdu un uzvārdu [..].

No lietas materiālos esošā oficiālā izdevuma ,,Latvijas Vēstnesis” 2020. gada

___.   paziņojuma redzams, ka tiesu izpildītājs sludinājumā par nekustamā īpašuma

izsoli nav norādījis sūdzības iesniedzējas kā kopmantas īpašnieka vārdu un uzvārdu. Tādējādi tiesu izpildītājs ir pārkāpis Civilprocesa likuma 606. panta trešās daļas 1.punktu.

[3.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 600. panta trešo daļu tiesu izpildītājs atbilstoši attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma norakstam nosūta ierakstītā sūtījumā paziņojumu [..], nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, [..], norādot: 1) kuras personas prasījuma apmierināšanai tiek vērsta piedziņa uz nekustamo īpašumu; 2) cik liela ir parāda summa un vai parāds nodrošināts ar hipotēku uz attiecīgo nekustamo īpašumu.

Tiesu izpildītājs nav iesniedzis pierādījumus un apstrīdējis prasītājas argumentu, ka viņš nav izpildījis Civilprocesa likuma 600. pantā nostiprināto pienākumu. Tādējādi secināms, ka tiesu izpildījis ir pārkāpis Civilprocesa likuma 600. panta trešo daļu.

[3.5] Atbilstoši Civilprocesa likuma 618. panta pirmajai daļai, izdarot piedziņu no viena vai vairākiem nedalīta nekustamā īpašuma īpašniekiem, šis īpašums aprakstāms visā tā sastāvā, bet izsolē pārdodama tikai parādnieka tiesība uz viņa daļu, to iepriekš neatdalot. Saskaņā ar minētā panta otro daļu kopīpašumā esošus nekustamos īpašumus var pārdot arī visā sastāvā, ja to vēlas visi kopīpašnieki un ja kreditori neceļ pret to iebildumus.

Lietas materiālos nav ziņu par faktu, ka sūdzības iesniedzēja būtu vēlējusies pārdot Dzīvokļa īpašumu un paziņojusi par to tiesu izpildītājam.

Tādējādi tiesu izpildītājs, pārdodot izsolē sūdzības iesniedzējas tiesību uz viņas daļu Dzīvokļa īpašumā, ir pārkāpis Civilprocesa likuma 618. panta pirmo daļu.

[4] Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 9. decembra lēmumu zvērināts tiesu izpildītājs A. S. iesniedzis blakus sūdzību, lūdzot atcelt minēto lēmumu un izbeigt tiesvedību.

Blakus sūdzības pamatota ar šādiem argumentiem.

[4.1] Lēmumā nepamatoti secināts, ka S. P. ir Civilprocesa likuma 632. panta pirmajā daļā minētais subjekts, kas ir tiesīgs iesniegt sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja darbību un, ka viņa ir dzīvokļa īpašuma kopīpašniece.

Civilprocesa likuma 632. pantā likumdevējs imperatīvi noteicis to subjektu loku, kuri var iesniegt sūdzību par tiesu izpildītāja darbību, proti, parādnieks un piedzinējs konkrētā sprieduma izpildē. To apliecina apstāklis, ka Civilprocesa likuma 73. nodaļā ir izdalīti atsevišķi subjekti - parādnieks, piedzinējs, hipotekārais kreditors. Savukārt Civilprocesa likuma 632. pantā tiek minēts tikai parādnieks un piedzinējs. Arī Senāts norādījis, ka minētā tiesību norma nav tulkojama paplašināti (sk. Senāta 2010. gada 16. jūnija lēmums lietā Nr. SKC-918, 2011. gada 23. novembra lēmumu lietā Nr. SKC-1664).

S. P. ir tiesības celt prasību vispārējā kārtībā saskaņā ar Civilprocesa likuma 633.panta noteikumiem, taču nav tiesību iesniegt sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību.

Ņemot vērā minēto, pirmās instances tiesas tiesnesim atbilstoši Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 2. punktam un 632. panta pirmajai daļai, bija jāatsakās pieņemt S. P. sūdzību.

[4.2] 2020. gada 23. jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika iesniegta J. P. sūdzība par zvērināta tiesu izpildītāja darbību - Dzīvokļa īpašuma izsoles izsludināšanu. Minētā sūdzība, kas ir analoģiska S. P. sūdzībai šajā tiesvedībā, ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 21. augusta lēmumu lietā Nr. C30592920 tika noraidīta. Minētais lēmums stājies likumīgā spēkā.

Ar lēmumu civillietā Nr. C30592920 atzīts, ka tiesu izpildītājs, vēršot piedziņu uz Dzīvokļa īpašumu, ir rīkojies tiesiski un atbilstoši Civilprocesa likumam. Minētajā lēmuma 11. punktā norādīts, ka personai, kura uzskata, ka tai ir kādas tiesības uz aprakstīto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, uz kuru tiek vērsta piedziņa, vai tā daļu, jāceļ prasība tiesā pēc vispārējās lietu piekritības. Līdz ar to gadījumā, ja S. P. uzskata, ka viņai ir tiesības uz nekustamo īpašumu, viņas tiesības un tiesiskās intereses ir aizsargājamas, ceļot prasību tiesā pēc vispārējās lietu piekritības Civilprocesa likuma 633. panta noteiktajā kārtībā.

Līdz ar to atzīstams, ka sūdzība par tiesu izpildītāja darbību Dzīvokļa īpašuma izsoles izsludināšanu ir izskatīta un noraidīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu civillietā Nr. C30592920. Ņemot vērā minēto, nevar pastāvēt situācija, kurā vienas izpildu lietas ietvaros, vienlaikus ir spēkā divi pretrunīgi tiesas nolēmumi.

[4.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 2.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 3.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, vai arī tiesas lēmums, ar kuru izbeigta tiesvedība.

[5] Par tiesu izpildītāja blakus sūdzību S. P. 2021.gada 1Lfebruārī iesniegusi rakstveida paskaidrojumus, lūdzot atzīt blakus sūdzību par nepamatotu un prettiesisku un pieņemt blakus lēmumu, ar kuru lūgt tieslietu ministru ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu izpildītāju A. S.

Paskaidrojumos norādīti šādi apstākļi.

[5.1] Tiesu izpildītājs nav ņēmis vērā jaunāko judikatūru attiecībā uz laulāto kopīgo mantu un piedziņas vēršanu uz parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā. Senāts ir mainījis judikatūru attiecībā uz piedziņas vēršanu uz parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā (sk. Senāta 2020. gada 29. aprīļa lēmums lietā Nr. SKC-107/2020).

Tiesu izpildītājam bija pienākums nosūtīt S. P. paziņojumus, kā rezultātā ir pārkāpts Civilprocesa likuma 600., 604., 606. un 618. pants. Minētais ir konstatēts arī ar Rīgas apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģijas 2020. gada 27. oktobra lēmumu.

Fakts, ka laulātā tiesu izpildītāja izsludinātajā izsolē nav minēta īpašnieka kārtā, ir viņa pretlikumīga darbība.

[5.2] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 21. augusta lēmums lietā

Nr. C30592920, kurā atzīts, ka tiesu izpildītājs, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu

ielā _-_, Rīgā, ir rīkojies tiesiski, ir stājies likumīgā spēkā, jo S. P. vīrs nokavēja termiņu blakus sūdzības iesniegšanai. Rezultātā spēkā stājās lēmums ar greiziem secinājumiem lēmuma motīvu daļā.

Neatkarīgi no minētā lēmuma, tiesai šajā lietā pēc būtības ir jāvērtē sūdzībā ietvertie argumenti.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas 2020. gada 21. augusta lēmums lietā Nr. C30592920 ir stājies spēkā tiktāl, cik tāl tas nosaka, ka S. P. vīrs ir kavējis procesuālo termiņu blakus sūdzības iesniegšanai.

Lai iegūtu pilnu ainu par lietā Nr.C30592920 notikušo, sūdzības iesniedzēja iesniedz tiesā papildu materiālus:1) izdruku no Tiesu portāla par tiesvedības gaitas izsekošanu lietā Nr.C30592920; 2)Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 2.oktobra lēmumu lietā; 3)Rīgas apgabaltiesas tiesneses D. Jansones 2020.gada 26.novembra vēstuli par dokumentu atgriešanu.

Tiesu izpildītāja blakus sūdzībā tiek piesaukta Civilprocesa likuma 203.panta trešā daļa, lai gan S. P. nav lietas Nr. C30592920 dalībniece un likums paredz daudzu personu tiesības celt prasības tiesā par vienu un to pašu priekšmetu uz tā paša pamata.

[5.3] Attiecībā uz tiesu izpildītāja lūgumu par tiesvedības izbeigšanu, sūdzības iesniedzēja norāda, ka viņai saskaņā ar Civilprocesa likuma 632.pantu ir prasījuma tiesības, kā to jau norādījusi Rīgas apgabaltiesa 2020.gada 27.oktobrī. Savukārt tiesvedības izbeigšanai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 3.punktu, nav pamata, jo strīdā nepiedalās tās pašas puses.

Rezultātā nav pamata atcelt pārsūdzēto lēmumu un izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 2. un 3.punktu.

[5.4] Civilprocesa likuma 232.pants piešķir tiesai tiesības reaģēt uz iespējamu likuma pārkāpumu.

Tā kā piedziņas vēršanas ietvaros pret S. P. ģimeni tiesu izpildītāja rīcība ar vairākiem spēkā esošiem tiesu nolēmumiem ir atzīta par prettiesisku, tad ir konstatējams tiesisks pamats Tiesu izpildītāju likuma 53.panta pirmās daļas piemērošanai, ko procesuāli var izdarīt, pieņemot blakus lēmumu.

[6] Piedzinēja AS “ ” 2021. gada 23. februārī iesniegusi tiesā rakstveida

paskaidrojumus, pievienojoties tiesu izpildītāja A. S. blakus sūdzībā paustajam un uzskatot, ka tiesas lēmums ir pilnībā atceļams, jo tajā ir būtiski pārkāptas materiālo un procesuālo tiesību normas, kas novedis pie nepareiza lēmuma taisīšanas.

Motīvu daļa

[7]  Pārbaudījusi lietas materiālus un apsvērusi blakus sūdzībā norādītos argumentus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas lēmums ir atceļams un S. P. sūdzība par tiesu izpildītāja darbībām ir noraidāma.

[8] S. P. Civilprocesa likuma 632.panta kārtībā ir pārsūdzējusi konkrētu tiesu izpildītāja darbību - nekustamā īpašuma izsoles izziņošanu, jo sludinājumā laikrakstā ,,Latvijas

Vēstnesis’’ S. P. prettiesiski nav norādīta kā izsolē pārdodamā nekustamā īpašuma ielā _-

_, Rīgā, kopīpašniece.

Nekustamā īpašuma izsoles izziņošanu reglamentē Civilprocesa likuma 606.pants, kura trešajā daļā noteikts, ka sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli norāda: 1)nekustamā īpašuma īpašnieka un piedzinēja vārdu un uzvārdu, juridiskajām personām - nosaukumu un juridisko adresi; 2)tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu; 3)nekustamā īpašuma īsu aprakstu, atrašanās vietu un kadastra numuru; 4)nekustamā īpašuma novērtējumu; 5)kura izsole pēc kārtas tā ir; 6)izsoles sākumcenu un izsoles soli; 7)izsoles sākuma datumu un noslēguma datumu un laiku; 8)vai izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība; 9)nodrošinājuma summu, kas iemaksājama tiesu izpildītāja depozīta kontā; 10)datumu, līdz kuram persona, kas vēlas piedalīties izsolē, var iemaksāt nodrošinājuma summu un lūgt tiesu izpildītāju autorizēt to dalībai izsolē; 11)norādi uz tīmekļa vietni, kur pieejama informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem, ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolē un piedalīties solīšanā.

Tiesu izpildītājs ir izziņojis izsoli, 2020.gada  .  laikrakstā ,,Latvijas

Vēstnesis’’ ievietojot oficiālu paziņojumu par nekustamā īpašuma ielā _-_, Rīgā, izsoli,

kurā norādīts, ka šis Dzīvokļa īpašums pieder J. P.. S. P. nav norādīta kā izsolāmā Dzīvokļa īpašuma kopīpašniece.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu sūdzības iesniedzējas argumentu, ka izolē pārdodamais īpašums tika iegūts laulības laikā, līdz ar to S. P. jau sākotnēji piederēja V domājamā daļa no šī īpašuma, bet pēc laulības līguma noslēgšanas 2018.gada 15.augustā tas uzskatāms par S. P. atsevišķu īpašumu.

Attiecībā uz laulības līgumu Civillietu tiesas kolēģija secina, ka tam nav juridisku seku, jo laulības līgums noslēgts laikā, kad tiesu izpildītājs jau bija vērsis piedziņu uz Dzīvokļa īpašumu, ierakstot zemesgrāmatā piedziņas atzīmi. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 46.panta otro daļu piedziņas atzīme (45. p. 2. pk.) [..] kavē jebkuru īpašnieka izdarāmu labprātīgu nostiprināšanu, izņemot 45. panta 6. un 7. punktā paredzētās atzīmes.

Turklāt atbilstoši Civillikuma 110.pantam laulības līgums saistošu spēku attiecībā uz trešajām personām iegūst pēc tā ierakstīšanas laulāto mantisko attiecību reģistrā, bet par nekustamo īpašumu - pēc tā ierakstīšanas zemesgrāmatā. Ņemot vērā, ka laulības līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, ar šī līguma noslēgšanu nevar pierādīt faktu, ka Dzīvokļa īpašums ir S. P. atsevišķa manta.

Tiesu izpildītājs pamatoti sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli J. P. norādīja kā

nekustamā īpašuma ielā _-_, Rīgā, īpašnieku, jo tas atbilst ierakstiem zemesgrāmatā, proti, J. P. Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. ir norādīts kā šī nekustamā īpašuma vienīgais īpašnieks.

Tiesu doktrīnā norādīts, ja par viena laulātā parādiem vērsta piedziņa uz laulāto kopīgo mantu, otrs laulātais var prasīt mantas dalīšanu un viņa daļas atsvabināšanu no piedziņas atbilstoši Civillikuma 100. panta otrajai un trešajai daļai. Tiesu izpildītājs neveic tiesas funkcijas un viņa kompetencē neietilpst īpašumtiesību strīdu risināšana. Tiesu izpildītājs pieņem lēmumu par piedziņas vēršanu uz konkrētu mantu vai tās daļu, pamatojoties uz tiesību normām, ierakstiem publiskajos reģistros un faktiskajiem apstākļiem. Savukārt, ja parādnieka laulātais [..] uzskata tiesu izpildītāja lēmumu par piedziņas vēršanu uz konkrēto mantu vai tās daļu par kļūdainu un nepamatotu, tad jāceļ prasība Civilprocesa likuma 633. panta kārtībā, pierādot savas īpašuma tiesības tiesā (sk. Civilprocesa likuma komentāri. III daļa (61.¬86. nodaļa). Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu nama aģentūra).

Atbilstoši pēdējām judikatūras atziņām laulāto mantisko attiecību gadījumā piemērojama laulāto kopīgās mantas prezumpcija, jo tā izriet no speciālās normas, kas atbilstoša strīda gadījumā izslēdz Civillikuma 994.panta pirmajā daļā kā vispārējā tiesību normā ietvertās prezumpcijas attiecināšanu uz lietas apstākļiem. Tas nozīmē, kamēr zemesgrāmatā nav ierakstīts, ka konkrētā manta ir viena laulātā atsevišķa manta, saskaņā ar publiskās ticamības principu attiecībā pret trešajām personām (piedzinējiem) šī manta formāli pieder pie laulāto kopīgās mantas, ja vien nepastāv ipso jure atsevišķās mantas statuss (sk. Senāta 2020.gada 29.aprīļa lēmums lietā Nr. SKC-107/2020).

Laulāto kopmanta un kopīpašums ir divi dažādi jēdzieni. Pat prezumējot, ka nekustamais īpašums ir laulāto kopīga manta, nav iespējams atzīt, ka S. P. ir īpašuma tiesības uz konkrētu nekustamā īpašuma domājamo daļu, jo laulāto kopīgas mantas gadījumā laulātajiem ir nedalītas īpašuma tiesības uz katru kopmantā ietilpstošo priekšmetu visā kopumā.

Saskaņā ar Civillikuma 100.panta otro daļu, ja par viena laulātā parādiem vērsta piedziņa uz laulāto kopīgo mantu, otrs laulātais var prasīt mantas dalīšanu un viņa daļas atsvabināšanu no piedziņas.

Ja S. P. uzskatīja, ka piedziņa nepamatoti vērsta uz viņas daļu nekustamajā īpašumā, tad viņai bija tiesības celt prasību Civilprocesa likuma 633. panta kārtībā par piedziņas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka S. P. sūdzība par tiesu izpildītāja darbībām ir noraidāma, jo kamēr S. P. nav prasījusi laulāto kopīgas mantas dalīšanu vai sava atsevišķa īpašuma atsvabināšanu no piedziņas, tiesu izpildītājs ir rīkojies tiesiski sludinājumā par nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē kā nekustamā īpašuma īpašnieku norādot J. P..

[9]  Tiesu izpildītājs blakus sūdzībā ir lūdzis izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 213. panta 2. punktu, kas noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības.

Civillietu tiesas kolēģija šo lūgumu atzīst par nepamatotu, jo kā jau šīs lietas ietvaros atzinusi Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2020. gada 27. oktobara lēmumā, S.P. ir tiesības iesniegt sūdzību par tiesu izpildītāja darbībām. Turklāt arī Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas izsniegtajā izpildu rakstā, kas nodots piespiedu izpildei, S. P. norādīta kā parādniece, jo piedziņas no J. P. neiespējamības gadījumā parāds piedzīts no S. P..

Tiesu izpildītājs ir lūdzis izbeigt tiesvedību arī, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 213. panta 3. punktu, kas noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, vai arī tiesas lēmums, ar kuru izbeigta tiesvedība.

Šī likuma norma var būt piemērojama tikai tad, ja ir spēkā stājies tiesas nolēmums, kurā sūdzības iesniedzēja būtu bijusi lietas dalībniece, kas nav konstatēts. Konkrētajā gadījumā nav tāda tiesas sprieduma vai lēmuma, kurā būtu jau izskatīta S. P. sūdzība par tiesu izpildītāja darbībām.

[10]  Pirmās instances tiesa, apmierinot sūdzību, atzinusi, ka Dzīvokļa īpašums ir abu laulāto - J. P. un S. P. kopīgajā mantā ietilpstošs īpašuma priekšmets, līdz ar to S. P. laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ievietotajā sludinājumā par izsoli bija norādāma kā Dzīvokļa īpašuma kopīpašniece.

Civillietu tiesas kolēģija nepiekrīt šādam tiesas atzinumam, jo kā norādīts šī lēmuma 8. punktā, lai S. P. varētu atzītu par kopīpašnieci, viņai jāceļ prasība Civilprocesa likuma 633. panta kārtībā.

[11] Tā kā pārsūdzētais lēmums ir pilnīgi atceļams, atbilstoši Civilprocesa likuma 444.1 panta otrajai daļai blakus sūdzības iesniedzējam ir atmaksājama iemaksātā drošības nauda 70 EUR apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 230. pantu, 447. panta pirmo daļu, 447.1 panta otro daļu, 448. panta pirmās daļas 1. punktu, 449. pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nolēma

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 9. decembra lēmumu atcelt. Noraidīt S. P. sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja A. S. izpildu darbību, 2020. gada

 . laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludinot nekustamā īpašuma ielā - ,

Rīgā, izsoli.

Atmaksāt zvērinātam tiesu izpildītājam A. S. drošības naudu 70 EUR, kas 2020. gada 21. decembrī iemaksāta Valsts kasē Tiesu administrācijas kontā Nr. LV37TREL819045808400B.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese (personiskais paraksts) D. Jansone

Tiesnese (personiskais paraksts) I. Grauda

Tiesnesis (personiskais paraksts) M. Sviķis

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese D. Jansone

Novērtē šo rakstu:

41
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Levita levitācijas par dezinformāciju un medijpratību no ANO tribīnes

FotoLielu prieku un lepnumu varam sirdī just, ka mūsu Latvijas Republikas valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribīnes. Tas labi! Lai slava valsts prezidentam! Taču kaut kas tā īsti tomēr ar šo runu nav kārtībā. Kam ir domāts šis vēstījums, ko prezidents gribēja teikt?
Lasīt visu...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...