Cik lojāls Latvijas valstij ir jaunais Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs?
Pietiek lasītājs12.01.2023.
Komentāri (77)
Iesaki rakstu: 
Man kā uzņēmējam, Latvijas patriotam un godīgam nodokļu maksātājam ir radies šis jautājums, kaut gan vai vispār ir vērts jautāt? Goda un cieņas lieta. Ja dažam labam kas tāds vēl ir atlicis.
Kā jau pēc vēlēšanām ierasts un politikas vērotājiem labi zināms, šajās dienās jauno ministru birojos top cukurotas siles. Kur remdēt savu lielo "apetīti", atraduši caurkrituši ministri, izsvītroti deputāti un pat skolnieki. Taču mēļo, ka par šo pelnrušķītes stāstu zemāk "žagoties" sāk pat iepriekš minētie.
Stāsts ir par jauno Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Artjomu Uršuļski, kurš ir bijis viens no bēdīgi slavenās Zatlera reformu partijas biedriem, bet šoreiz ne par šo “samudrīšanos”. Rīga tomēr ir maza, procesi ir pārredzami, logi caurskatāmi, un kā kuluāros runā, jau neilgi pēc vēlešanām Uršuļska kungs bija "piešāvis" roku un visai aktīvi piestaigājis uz partijas biroju Vecrīgā. Tas rezultējies ar “rūpala izkārtošanu” sev, iegūstot otru augstāko amatu Labklājības ministrijā 9. janvāra rītā.
Kā jau karš Ukrainā pierādīja, pastāv kolaboranti, kuri līdz karam šķita visai lojāli un nekaitīgi, bet reālos kara apstākļos ir kolaboranti jeb tautas valodā vienkārši “šautu mugurā”. Jautāsiet, kas liecina par to, ka Uršuļskis atbilst iepriekš minētajiem parametriem?
1. Par Uršuļska kunga, maigi sakot, iejūtīgo attieksmi pret krieviem ir dzirdēts no Vienotības flanga vairāku gadu garumā. Krievvalodīgo aizstāvības runas dzirdētas kā draugu, tā darba kolēģu starpā. Bieži vien gan izvēlējies klusēt, bet reizēm pasprukuši, piemēram, aizstāvības komentāri okupekļa puķu licējiem.
2. Cik dzirdēts, tad dzimtajā Latgalē Uršuļskis joprojām uztur kontaktus ar bērnības draugiem no “podjezda”, kuru ikdienas sarunvaloda ir krievu un kuru uzskati Krievijas iebrukumā Ukrainā ir, maigi izsakoties, atšķirīgi. Ne velti ir teiciens - pasaki, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu.
3. Publiski pieejamā informācija par Uršuļska gaitām ir visai skopa. Lielus jautājumus rada “Facebook” profilā ievietotā profila bilde 2015. gada augustā (pēc tikko veiktās Krimas okupācijas un uzsāktā kara) ar Uršuļska kungu smaidīgās grimasēs Sanktpēterburgas ielās. Vai Artjomu tobrīd uztrauca Krievijas uzsāktais karš? Maz ticams.
4. Tāpat zīmīgi, ka Uršuļska sociālajos tīklos kopš 2022. gada 24. februāra nav ne miņas no atbalsta Ukrainai - ne “Twitter”, ne “Facebook” platformās. Tas rada vairāk jautājumu nekā atbilžu, it īpaši šī brīža ģeopolitiskajā situācijā.
5. 2020. gada 23. februārī, kas Latvijas okupācijas laikā tika saukta par vīriešu dienu, Uršuļskis savā “Twitter” dalījās ar atmiņām par padomju maršala nāvi 1939. gadā un to, ka “mums ir jāatceras mūsu varoņi.
Lato Lapsas nesenā tēze par to, ka “mainīsies laiki, mainīsies arī kolaboranti un kolaboranti Latvijā dzīvo kā nieres taukos”, ir pavisam patiess. Nav šaubu, ka šādu personāžu atrašanās jebkuros politiskajos amatos ir vistiešākais drauds Latvijas drošībai.
Lai arī jaunās ministres Evikas Siliņas līdzšinējā politiskā darbība ir bijusi gana veiksmīga, tomēr šādas neviennozīmīgas personas “uzpeldēšana” var rezultēties politiskajā bedrē pašai ministrei.
Noteikti jāatceras, ka vairākos normatīvajos aktos viena no prasībām dažādu amatu ieņemšanai ir nevainojama reputācija. Lai gan jēdzienam “reputācija” nav konkrētu robežu un tās drīzāk ir atkarīgas no “filozofiskā domu gājiena”, tomēr šis konkrētais gadījums ir īsts “kases grāvējs” un liek uzdot jautājumus ne tikai Labklājības ministrijai, bet arī valsts drošības iestādēm.
Konkrētā personāža “barošana” Latvijas iedzīvotājiem izmaksās 74 000 EUR gadā jeb vairāk nekā 6 000 EUR mēnesī. Kā savas valsts patriotam man nav pieņemama prokrievisku elementu nonākšana valsts pārvaldē. Vai karš Ukrainā nav devis gana daudz mācību? Jaunajai labklājības ministrei acīmredzot ir nospļauties uz sava kolēģa neviennozīmīgu nostāju Krievijas iebrukumā Ukrainā.
Seko mums 
Kas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Pirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
