Iesaki rakstu: 
Daļa cilvēku par tādām lietām atdod pat dzīvības, bet daļai šie jēdzieni nav plika graša vērti. Tās ir konceptuālas lietas, virsvērtības, tām nav maizes vērtības. To nevar iebāzt mutē. Ir tikai iedomāta vērtība. Vienam ļoti liela, citam nekāda. Diskusija par OIK atgriešanu ir pamatā par to.
Man tiesiskuma atjaunošana ir virsvērtība. Vērtīgāka par naudu. Tas ir par pašlepnuma atgriešanu mūsu valstij. Tāpēc esmu PAR šo iniciatīvu.
Komunisti ir PRET - apelē ar komūnas argumentu, ka tas kaitēs komūnas makam. Un kā jau komunisti ne ar pušplēstu vārdu nepiemin indidividuālo pusi. Indivīdam komunismā nav vērtības. Iniciatīvu, kura sola atgriezt naudu apjātajam cilvēkam. Kaut kādai tantei, kurai šo naudu atņēma komūna. Tante nav svarīga, to pat nepiemin - šādi argumentē tikai komunisti, un tāpēc es lietoju šo terminu.
Problēma ar šo iniciatīvu komunistam ir arī tāda, ka tā ir privāta iniciatīva, kur kāds arī nopelnīs. Tas komunistam ir šaušalīgākais grēks. Terminālais grēks, tāpēc komunisti iniciatīvu sauc par „shēmu”.
Ja iniciatīvu virzītu centrālkomitejas brežņevi, kaut kādi kariņi, es garantēju - pretestība būtu maza vai nebūtu vispār. Komunistam centrālkomiteja ir kā baznīca, ar to nestrīdas, to neapstrīd, lai arī regulāri paburkšķ. Lai burkšķēt vajadzētu mazāk, man ieteikums - ieviesiet anekdotes kā pie Brežņeva. Viss bija tik drūmi, ka tālāk nav kur, labākā izeja ir pasmieties.
Nomierināmies.
Nekāda katastrofāla iznākuma šai iniciatīvai nebūs. Pirmkārt, jau tāpēc, ka tai būs ļoti ierobežots atbalsts. Mūsu sabiedrība ir lielākoties komunisti, viņi to visbiežāk neapzinās, bet komunisms ir domāšanas veids. Tu vari izdzīt cilvēku no kolhoza, bet kolhozu no galvas izdzīt nevar.
Komunists bez partijas biļetes ir kā gejs, kurš nav vēl iznācis no skapja. Man te viena OIK iniciatīvas pretiniece, komuniste, diskusijas karstumā atzina - es paspēju pabūt tikai pionieros, neesmu komuniste! Cilvēciski jau žēl, ka Tev tā nepaveicās, Kaija.
Otrkārt, nav jau tā, ka OIKā samaksātā nauda aizgāja tikai zagļiem. Liela daļa palika komūnā - vislielāko naudu saņēma, OIK sistēmu pamatā radīja TEC-2 rekonstrukcijai. Un tāpēc tas „maksās divreiz” Latvenergo arguments, kuru izmanto komunisti, īsti nestrādā. Kā paņēma, tā atdos. Visticamāk pēc daudziem gadiem un daudzu gadu garumā - budžets pat nepamanīs.
Par pārējo naudu jau kā. Uzņemsimies atbildību par savu rīcību. Komunisti jau to izpildkomiteju paši ievēlēja. Nu tagad uzņemieties atbildību, tas maksās.
Seko mums 
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
