Cik maksā dzīvība? Kādēļ “Zoopolicija” no 1. maija pārtrauc izsaukumu apkalpošanu
Zoopolicija02.05.2025.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
“Cik maksā dzīvība?” – mums, dzīvnieku glābējiem, tas nav tikai retorisks jautājums. Tā ir realitāte, ar ko saskaramies katru dienu. Mēs sveram dzīvības vērtību nevis naudā, bet atbildībā, līdzcietībā un mīlestībā, ko ķērāji, aprūpētāji un veterinārārsti iegulda, lai izglābtu dzīvniekus no ciešanām. Bet pat tad, ja darbs tiek darīts ar sirdi, dzīvības glābšana nav bezmaksas. Katrs izsaukums, katrs pārbrauciens, katra operācija vai injekcija maksā. Veterinārie pakalpojumi ir dārgi; patversme nakts laikā dzīvniekus neuzņem, bet diennakts stacionāra uzņemšanas pakalpojumu Rīgas domes ierēdņi likvidēja. Ja visiem sarežģītajiem apstākļiem vēl pretī nestāv cieņpilns atbalsts un sadarbība, dzīvību glābšana kļūst par neiespējamo misiju.
Diemžēl Rīgā šobrīd šī vērtība tiek nicināta. Tiek apzināti grauta uzticība un reputācija tiem, kas nežēlo sevi dzīvnieku labā. Rezultāts: no 2025. gada 1. maija “Zoopolicija” vairs nevarēs pildīt izsaukumus par klaiņojošiem, savainotiem vai bezpalīdzīgiem dzīvniekiem Rīgā.
Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulu cilvēkam ir morāls pienākums izturēties pret dzīvniekiem ar sapratni un iejūtību. Taču Rīgas Mājokļu un vides departamenta (turpmāk tekstā MVD) rīcība šai izpratnei ir diametrāli pretēja.
Sabiedriskajos medijos, t.sk. LTV raidījumā “DeFacto” tiek izplatīta melīga informācija par pakalpojumu izmaksām, nodarot būtisku kaitējumu “Zoopolicijas” reputācijai un darbinieku emocionālajai veselībai.
Departamenta dispečerdienests pasūta pakalpojumus, kurus vēlāk pats departaments atsakās apmaksāt, pamatojoties uz formāliem vai pat absurdiem iemesliem. Piemēram, tiek izsaukti glābēji klaiņojošam trusim, taču pēc tam apmaksa par ķeršanu un nogādāšanu patversmē tiek atteikta.
Departaments klaji ignorē atkārtotus lūgumus pielāgot līgumus realitātei vai sludināt jaunu iepirkumu. Tā vietā šobrīd ir noticis dzīvnieku palīdzības sniegšanas sistēmas sabrukums. Līgumu tehniskās prasības, piemēram, 24/7 režīms bez pārtraukuma, kam vienlaikus nav pietiekams finansiāls segums, ir cilvēkresursiem neizpildāms, īpaši laikā, kad visi “Zoopolicijas” ķērāji darbu uzteikuši, norādot uz psiholoģisku spriedzi un nepamatotu spiedienu no pašvaldības puses.
Departaments sistemātiski vilcina rēķinu apmaksu, tostarp, arī šobrīd MVD joprojām nav apmaksājis rēķinu par 2024. gada decembrī kvalitatīvi izpildītiem darbiem. Kopējā parāda summa pret “Zoopoliciju” jau pārsniedz 1800 eiro. Tajā pašā laikā 2024. gadā vairākās pašvaldības budžeta apakšprogrammās bijis būtisks pārpalikums, kuru MVD nav izmantojis dzīvnieku labā.
Kas notiks tālāk?
No 2025. gada 1. maija “Zoopolicija” neatbildēs uz izsaukumiem, jo nav vairs ķērāju, līdzekļu un sadarbības pamata. Par šo situāciju atbildība gulstas uz Rīgas pašvaldību, kuras ierēdņu bezatbildīgā un neloģiskā rīcība izjaukusi iepriekš labi funkcionējošu glābšanas mehānismu.
Mēs aicinām Rīgas iedzīvotājus iesaistīties dialogā ar MVD. Dzīvnieku labturība nevar būt politika. Tā ir sirdsdarbs. Un tam ir vajadzīgs cieņpilns dialogs, nevis publiska nomelnošana.
Papildus informācijai:
https://www.facebook.com/share/p/1ASxxZPzab/
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
