Iesaki rakstu: 
Ainārs Šlesers šopēcpusdien izplatījis paziņojumu sakarā ar mūsu publiskoto, pirms pusotra gada viņa pašrocīgi parakstīto airBaltic akcionāru līgumu, ar kuru „valstsvīrs” valstij faktiski atņēma kontroli pār tās īpašumu – aviokompāniju.
Jaunas teatrālas raudas šoreiz neskan, arī puņķi nešķīst, - tā vietā premjera amata kandidāts ne tikai politiķa, bet pat vīrieša necienīgi, glumi un mīksti mēģina atrast citu vainīgo un beigu beigās nonāk pie sensacionāla paziņojuma – „nav vairs tāda līguma”.
Taču paša parakstīto līgumu diemžēl nav bijis iespējams noslēpt un iznīcināt tik viegli kā Leščinsku ģimenes krimināllietas, – līdz mūsu serverim Islandē ne šleseru, ne citu pašmāju roulendu rokas nesniedzas.
Tāpēc lasiet līguma tekstu, lasiet arī Šlesera paziņojumu tepat zemāk un spriediet paši – kāpēc šis „cietības” etalons tik mīksti un gļēvi nespēj atbildēt ne uz vienu mūsu publikācijas secinājumu. Vai ne tāpēc, ka zina, ko ēdis?
Aināra Šlesera paziņojums medijiem
Pat pēdējā priekšvēlēšanu dienā, dienā bez politiskās reklāmas, dienā, kad vajadzētu ļaut cilvēkiem izdarīt savu izvēli, dažiem ļautiņiem tomēr nav miera un vienalga niez rokas izplatīt kārtējos melus par Šleseru.
Kā liela sensācija tiek pasniegts Šlesera un Flika AirBaltic akcionāru līgums. Jau šīs "sensācijas" pirmajā rindkopā ir samelots, ka valsts sekretārs nav parakstījis līgumu. Šāda samelošanās jau vien apliecina šīs ziņas "nopietnību". Taču galvenais - nav vairs tāda līguma! Turklāt 2009. gadā, slēdzot Satiksmes ministrijas un Valsts kancelejas sagatavoto līgumu, AirBaltic netika piešķirts ne santīms. Bet ko tad izdarīja Dombrovska valdība - izskatīja un atzina šo līgumu par labu esam un ar vieglu roku vēl piešķīra Air Baltic vairāk kā 15 miljonus latu. Tādejādi tagad ir spēkā Dombrovska valdības un Flika līgums. Un ja Dombrovskis stāsta, ka viņš - premjers - neko nevarēja mainīt, kaut arī viņa varā bija piešķirt vai nepiešķirt AirBaltic 15 miljonus, tas tikai liecina par premjera mazspēju. Visa atbildība jāprasa tieši no Dombrovska.
Tā Dombrovskis melo par līgumu, tā viņš sameloja par pensijām, tā viņš melo par it kā valsts attīstību. Tas tikai apliecina, ka mani politiskie konkurenti baidās no Šlesera veiksmes stāstiem, tādiem kā aviācijas straujais uzplaukums, tūrisma attīstība. Tad, kad pašiem nav pat vīģes lapas, ar kuru piesegt savu ideju plikumu, kad trūkst nākotnes vīzijas, kuru likt pretī Šlesera piedāvājumam par valsts attīstību, tad palīgā tiek ņemtas apmelošanas kampaņas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
