Cik nodokļu maksātājiem izmaksās Jaunzemes muļķība un vēlēšanās izsprukt no kriminālprocesa
Pietiek lasītājs31.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad šī gada janvārī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) zicdirektore Ieva Jaunzeme, cenšoties demonstrēt, cik nopietni strādā "viņas" dienests, Latvijas Radio tiešraidē paziņoja par degvielas tirgotājam Dinaz apturētajām licencēm kases sistēmu nenomainīšanas dēļ, viņa savā neizglītotībā vienkārši nevarēja zināt, ka šādu ziņu izpaušana ir pretlikumīga.
Par spīti uz ārpusi demonstrētajai vienaldzībai par likuma pārkāpšanu aizkulisēs visu laiku ir ritējusi aktīva rīcība, lai šo muļķīgo likumpārkāpumu padarītu likumīgu. Sākumā tika sniegta informācija, ka informācija par apturētajām licencēm esot publiski pieejama informācija. Kad juridiski izglītotāki cilvēki norādīja, ka tie ir meli, VID ķērās pie tradicionālās "strausa" metodes, vienkārši paslēpjot galvu smiltīs. Diemžēl strausam (un, loģiski, arī VID) pēcpuse palika ārpusē.
Dinaz pa šo neilgo laiku ir nomainījis kases sistēmas savās degvielas uzpildes stacijās un turpina savu darbību, bet VID zicdirektorei jāturpina izstrēbt pašas (vai, drīzāk, viņas līdzvērtīgā preses sekretāra Andreja Vaivara) savārītās ziepes.
Valsts policijā šobrīd turpinās pēc Lato Lapsas iesnieguma uzsāktā pārbaude, vai saistībā ar I.Jaunzemes rīcību ir pamats ierosināt krimināllietu par neizpaužamu ziņu izpaušanu. Kaut arī Jaunzeme bijušā VP priekšnieka Inta Ķuža atvadu ballē iztukšoja ne mazums alkohola ar Valsts policijas pārstāvjiem, kuriem jālemj par viņas saukšanu pie atbildības, izskatās, ka ar to nebūs pietiekami – vai arī tie nebija īstie pārst’vji.
Tādēļ pēc tiešas I.Jaunzemes un viņas aizstāves veselības ministres Ilzes Viņķeles uzstājības šī gada 16.martā VID iesniedza un 26.martā valsts sekretāru sanāksmē apstiprināja Ministru kabineta tiesību aktu projektu, kura pieņemšanas gadījumā tiktu legalizēta informācijas sniegšana tieši par tādiem gadījumiem, kādu dēļ šobrīdējā VID priekšniece nokļuva preses un policijas redzeslokā.
Kā cer Ieva Jaunzeme (un viņas uzraugi), tuvākajā Ministru kabineta sēdē 2020.gada 31.martā starp citiem šobrīd aktuāliem lēmumiem par dīkstāves izmaksām un citām svarīgām lietām, izdosies pieņemt arī šīs viņai personīgi tik svarīgās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas padarīs viņas likumpārkāpumu par likumīgu.
Tas savukārt atkal liek uzdot jautājumu, vai mēs gribam dzīvot valstī, kurā tad, kad tādi nekompetenti ierēdņi kā VID zicdirektore Ieva Jaunzeme pārkāpj likumu, citi ierēdņi paslepus pieņem likuma izmaiņas, kas palīdz tiem izvairīties no atbildības? Un vai ir godīgi, ka šīs Ievai Jaunzemei tik ļoti vajadzīgās izmaiņas Latvijas iedzīvotajiem maksās 44 807 EUR?
Pielikumā MK tiesību akta projekts un anotācija.
Projekts
Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662
“Akcīzes preču aprites kārtība”
Izdoti saskaņā ar likuma
“Par akcīzes nodokli” 2.panta septīto daļu,
18.panta ceturto daļu, 21.panta otro daļu un
Alkoholisko dzērienu aprites likuma
3.panta sesto daļu
1. Izdarīt Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 138.nr.; 2006, 208.nr.; 2008, 162.nr.; 2009, 157., 201.nr.; 2010, 34., 51./52., 138.nr.; 2012, 25.nr.; 2013, 223.nr.; 2014, 64.nr.; 2016, 50., 194., 234.nr.; 2018, 240., 244.nr.; 2020, 16.nr.) šādus grozījumus:
Papildināt 17.2 punktu aiz vārda “izsniegšanu” ar vārdiem “vai pārreģistrāciju”.
Papildināt noteikumus ar 44.1 punktu šādā redakcijā:
“44.1 Šo noteikumu 4.1, 4.2, 4.3, 9., 10., 11., 12. vai 13. pielikumā noteikto informāciju par speciālas atļaujas (licences) darbības apturēšanu un atjaunošanu vai licencē norādītās darbības vietas darbības apturēšanu un atjaunošanu, preču veida darbības apturēšanu un atjaunošanu, un attiecīgās darbības ar preču veidu apturēšanu un atjaunošanu publicē Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē.”.
Izteikt 2.1, 2.2, 2.3, 4.1, 4.2, 4.3, 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. pielikumu šādā redakcijā:
“2.1 pielikums Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumiem Nr. 662
VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTAM
Iesniegums speciālas atļaujas (licences)
apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai saņemšanai
Noteikumi stājas spēkā 2020.gada 1.jūlijā.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Finanšu ministrs J. Reirs
Ministru kabineta noteikumu projekta
“Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 „Akcīzes preču aprites kārtība”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)
|
Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums |
|
|
Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm) |
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukciju Nr. 19 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 5.1 punktu kopsavilkums nav jāaizpilda. |
|
I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība |
||
|
1. |
Pamatojums |
Finanšu ministrijas (Valsts ieņēmumu dienesta) iniciatīva |
|
2. |
Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība |
Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” (turpmāk – noteikumi) šobrīd paredz, ka akcīzes preces atļauts piegādāt komersantiem, kuriem ir speciāla atļauja (licence) (turpmāk – licence) komercdarbībai ar akcīzes precēm. Laikposmā, kad licences darbība ir apturēta, komersantiem nav atļauts piegādāt akcīzes preces uz licencē norādīto darbības vietu, taču komersantiem, kuri piegādā akcīzes preces, šobrīd šāda informācija nav pieejama publiski, bet tā ir jāiegūst no komersanta, kuram piegādās akcīzes preci. Tas ir apgrūtinoši, tāpēc informāciju par licences darbības apturēšanu un atjaunošanu nepieciešams publiskot Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) publiskojamo datu bāzē. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība”” (turpmāk – noteikumu projekts) paredz, ka informāciju par licences darbības apturēšanu vai licencē norādītās darbības vietas darbības apturēšanu, preču veida darbības apturēšanu un vai attiecīgās darbības ar preču veidu apturēšanu publicē VID publiskojamo datu bāzē. Attiecīgi, komersanti, kuri piegādā akcīzes preces licencētajiem komersantiem, varēs iegūt informāciju par licences statusu (vai darbība šajā vietā nav apturēta, vai ir jau atjaunota). Turklāt noteikumu projekts paredz noteikumu pielikumos, kas nosaka licenču veidlapās norādāmo informāciju, norādīt informāciju par licences darbības atjaunošanu un paredz veikt redakcionālus precizējumus noteikumu pielikumos, kas nosaka iesniegumos licenču saņemšanai norādāmo informāciju. Precizējumi nepieciešami, lai turpmāk iesniegumi būtu pieejami Elektroniskās deklarēšanas sistēmā kā strukturēti dokumenti. Vienlaikus veikti redakcionāli precizējumi, ka VID publiskojamo datu bāzē publicē informāciju ne tikai par licences izsniegšanu, bet arī informāciju par licences pārreģistrāciju. Noteikumu projekts paredz, ka noteikumi stāsies spēkā 2020.gada 1.jūlijā. |
|
3. |
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības |
Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests. |
|
4. |
Cita informācija |
Nav. |
|
II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu |
||
|
1. |
Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt |
Komersanti, kuriem ir licence komercdarbībai ar akcīzes precēm |
|
2. |
Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu |
Nav. |
|
3. |
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums |
Projekts neradīs administratīvās izmaksas. |
|
4. |
Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums |
Projekts šo jomu neskar |
|
5. |
Cita informācija |
Nav. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|
Projekts šo jomu neskar |
|
V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
|
Projekts šo jomu neskar |
|
VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes |
||
|
1. |
Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu |
Informācija par noteikumu projekta izstrādi ir publicēta Finanšu ministrijas tīmekļvietnē sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” – “Tiesību aktu projekti” – “Nodokļu politika”. Līdz ar to sabiedrības pārstāvji varēja līdzdarboties projekta izstrādē, rakstveidā sniedzot viedokļus par projektu. Sabiedrība varēja izteikt viedokli par Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē ievietoto projektu līdz 24.02.2020. Tāpat sabiedrības pārstāvji varēs sniegt viedokļus par projektu pēc tā izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē. |
|
2. |
Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē |
Sabiedrības pārstāvji varēja līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē, rakstveidā sniedzot viedokļus par noteikumu projektu, kas 2020. gada 10.februārī tika publicēts Finanšu ministrijas tīmekļvietneē sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” – “Tiesību aktu projekti” – “Nodokļu politika”, adrese: https://www.fm.gov.lv/lv/sabiedribas_lidzdaliba/tiesibu_aktu_projekti/nodoklu_politika#project637 un Ministru kabineta tīmekļvietnē sadaļā “Valsts kanceleja” – “Sabiedrības līdzdalība”, adrese: https://mk.gov.lv/lv/content/ministru-kabineta-diskusiju-dokumenti. |
|
3. |
Sabiedrības līdzdalības rezultāti |
Sabiedrības pārstāvju iebildumi un priekšlikumi par noteikumu projektu nav saņemti. |
|
4. |
Cita informācija |
Nav. |
|
VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām |
||
|
1. |
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas |
VID |
|
2. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. |
Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju un cilvēkresursu ietvaros. Jaunu valsts institūciju izveidošana, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija nav nepieciešama un papildu finansējums nav nepieciešams. |
|
3. |
Cita informācija |
Nav. |
Finanšu ministrs J.Reirs
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
