Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad šī gada janvārī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) zicdirektore Ieva Jaunzeme, cenšoties demonstrēt, cik nopietni strādā "viņas" dienests, Latvijas Radio tiešraidē paziņoja par degvielas tirgotājam Dinaz apturētajām licencēm kases sistēmu nenomainīšanas dēļ, viņa savā neizglītotībā vienkārši nevarēja zināt, ka šādu ziņu izpaušana ir pretlikumīga.

Par spīti uz ārpusi demonstrētajai vienaldzībai par likuma pārkāpšanu aizkulisēs visu laiku ir ritējusi aktīva rīcība, lai šo muļķīgo likumpārkāpumu padarītu likumīgu. Sākumā tika sniegta informācija, ka informācija par apturētajām licencēm esot publiski pieejama informācija. Kad juridiski izglītotāki cilvēki norādīja, ka tie ir meli, VID ķērās pie tradicionālās "strausa" metodes, vienkārši paslēpjot galvu smiltīs. Diemžēl strausam (un, loģiski, arī VID) pēcpuse palika ārpusē.

Dinaz pa šo neilgo laiku ir nomainījis kases sistēmas savās degvielas uzpildes stacijās un turpina savu darbību, bet VID zicdirektorei jāturpina izstrēbt pašas (vai, drīzāk, viņas līdzvērtīgā preses sekretāra Andreja Vaivara) savārītās ziepes.

Valsts policijā šobrīd turpinās pēc Lato Lapsas iesnieguma uzsāktā pārbaude, vai saistībā ar I.Jaunzemes rīcību ir pamats ierosināt krimināllietu par neizpaužamu ziņu izpaušanu. Kaut arī Jaunzeme bijušā VP priekšnieka Inta Ķuža atvadu ballē iztukšoja ne mazums alkohola ar Valsts policijas pārstāvjiem, kuriem jālemj par viņas saukšanu pie atbildības, izskatās, ka ar to nebūs pietiekami – vai arī tie nebija īstie pārst’vji.

Tādēļ pēc tiešas I.Jaunzemes un viņas aizstāves veselības ministres Ilzes Viņķeles uzstājības šī gada 16.martā VID iesniedza un 26.martā valsts sekretāru sanāksmē apstiprināja Ministru kabineta tiesību aktu projektu, kura pieņemšanas gadījumā tiktu legalizēta informācijas sniegšana tieši par tādiem gadījumiem, kādu dēļ šobrīdējā VID priekšniece nokļuva preses un policijas redzeslokā.

Kā cer Ieva Jaunzeme (un viņas uzraugi), tuvākajā Ministru kabineta sēdē 2020.gada 31.martā starp citiem šobrīd aktuāliem lēmumiem par dīkstāves izmaksām un citām svarīgām lietām, izdosies pieņemt arī šīs viņai personīgi tik svarīgās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas padarīs viņas likumpārkāpumu par likumīgu.

Tas savukārt atkal liek uzdot jautājumu, vai mēs gribam dzīvot valstī, kurā tad, kad tādi nekompetenti ierēdņi kā VID zicdirektore Ieva Jaunzeme pārkāpj likumu, citi ierēdņi paslepus pieņem likuma izmaiņas, kas palīdz tiem izvairīties no atbildības? Un vai ir godīgi, ka šīs Ievai Jaunzemei tik ļoti vajadzīgās izmaiņas Latvijas iedzīvotajiem maksās 44 807 EUR?

Pielikumā MK tiesību akta projekts un anotācija.

Projekts

Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662
“Akcīzes preču aprites kārtība”

Izdoti saskaņā ar likuma

“Par akcīzes nodokli” 2.panta septīto daļu,

18.panta ceturto daļu, 21.panta otro daļu un

Alkoholisko dzērienu aprites likuma

3.panta sesto daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 138.nr.; 2006, 208.nr.; 2008, 162.nr.; 2009, 157., 201.nr.; 2010, 34., 51./52., 138.nr.; 2012, 25.nr.; 2013, 223.nr.; 2014, 64.nr.; 2016, 50., 194., 234.nr.; 2018, 240., 244.nr.; 2020, 16.nr.) šādus grozījumus:

Papildināt 17.2 punktu aiz vārda “izsniegšanu” ar vārdiem “vai pārreģistrāciju”.

Papildināt noteikumus ar 44.1 punktu šādā redakcijā:

“44.1 Šo noteikumu 4.1, 4.2, 4.3, 9., 10., 11., 12. vai 13. pielikumā noteikto informāciju par speciālas atļaujas (licences) darbības apturēšanu un atjaunošanu vai licencē norādītās darbības vietas darbības apturēšanu un atjaunošanu, preču veida darbības apturēšanu un atjaunošanu, un attiecīgās darbības ar preču veidu apturēšanu un atjaunošanu publicē Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē.”.

Izteikt 2.1, 2.2, 2.3, 4.1, 4.2, 4.3, 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. pielikumu šādā redakcijā:

“2.1 pielikums Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumiem Nr. 662

VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTAM

Iesniegums speciālas atļaujas (licences)
apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai saņemšanai

Noteikumi stājas spēkā 2020.gada 1.jūlijā.

Ministru prezidents                                                           A. K. Kariņš

Finanšu ministrs                                                               J. Reirs

 

 

 

Ministru kabineta noteikumu projekta

“Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 „Akcīzes preču aprites kārtība”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukciju Nr. 19 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 5.1 punktu kopsavilkums nav jāaizpilda.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Finanšu ministrijas (Valsts ieņēmumu dienesta)  iniciatīva

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” (turpmāk – noteikumi) šobrīd paredz, ka akcīzes preces atļauts piegādāt komersantiem, kuriem ir speciāla atļauja (licence) (turpmāk – licence) komercdarbībai ar akcīzes precēm.

Laikposmā, kad licences darbība ir apturēta, komersantiem nav atļauts piegādāt akcīzes preces uz licencē norādīto darbības vietu, taču komersantiem, kuri piegādā akcīzes preces, šobrīd šāda informācija nav pieejama publiski, bet tā ir jāiegūst no komersanta, kuram piegādās akcīzes preci. Tas ir apgrūtinoši, tāpēc informāciju par licences darbības apturēšanu un atjaunošanu nepieciešams publiskot Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) publiskojamo datu bāzē.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība”” (turpmāk – noteikumu projekts) paredz, ka informāciju par licences darbības apturēšanu vai licencē norādītās darbības vietas darbības apturēšanu, preču veida darbības apturēšanu un vai attiecīgās darbības ar preču veidu apturēšanu publicē VID publiskojamo datu bāzē. Attiecīgi, komersanti, kuri piegādā akcīzes preces licencētajiem komersantiem, varēs iegūt informāciju par licences statusu (vai darbība šajā vietā nav apturēta, vai ir jau atjaunota).

Turklāt noteikumu projekts paredz noteikumu pielikumos, kas nosaka licenču veidlapās norādāmo informāciju, norādīt informāciju par licences darbības atjaunošanu un paredz veikt redakcionālus precizējumus noteikumu pielikumos, kas nosaka iesniegumos licenču saņemšanai norādāmo informāciju. Precizējumi nepieciešami, lai turpmāk iesniegumi būtu pieejami Elektroniskās deklarēšanas sistēmā kā strukturēti dokumenti.

Vienlaikus veikti redakcionāli precizējumi, ka VID publiskojamo datu bāzē publicē informāciju ne tikai par licences izsniegšanu, bet arī informāciju par licences pārreģistrāciju.

Noteikumu projekts paredz, ka noteikumi stāsies spēkā 2020.gada 1.jūlijā.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests. 

4.

Cita informācija

Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Komersanti, kuriem ir licence komercdarbībai ar akcīzes precēm

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Nav.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts neradīs administratīvās izmaksas.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar

5.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2020

Turpmākie trīs gadi (euro)

2021

2022

2023

saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam

saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021. gadam

saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. gadam

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. gadam

1

2

3

4

5

6

7

8

1. Budžeta ieņēmumi

0

0

0

0

0

0

0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

0

0

0

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

2. Budžeta izdevumi

0

44 807

0

0

0

0

0

2.1. valsts pamatbudžets

0

44 807

0

0

0

0

0

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme

0

- 44 807

0

0

0

0

0

3.1. valsts pamatbudžets

0

- 44 807

0

0

0

0

0

3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

+44 807

X

0

X

0

0

5. Precizēta finansiālā ietekme

X

0

X

0

X

0

0

5.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

5.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmā (VID publiskojamajā datu bāze) 2020.gadā ir nepieciešams finansējums 44 807 EUR apmērā.

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Amata vietu skaita izmaiņas

Nav attiecināms.

8. Cita informācija

2020.gadā nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmā nepieciešamais finansējums 44 807 EUR apmērā tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmā 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirtā finansējuma ietvaros.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Projekts šo jomu neskar

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Informācija par noteikumu projekta izstrādi ir  publicēta Finanšu ministrijas tīmekļvietnē  sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” – “Tiesību aktu projekti” – “Nodokļu politika”.  Līdz ar to sabiedrības pārstāvji varēja līdzdarboties projekta izstrādē, rakstveidā sniedzot viedokļus par projektu. Sabiedrība varēja izteikt viedokli par Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē ievietoto projektu līdz 24.02.2020. Tāpat sabiedrības pārstāvji varēs sniegt viedokļus par projektu pēc tā izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Sabiedrības pārstāvji varēja līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē, rakstveidā sniedzot viedokļus par noteikumu projektu, kas 2020. gada 10.februārī tika publicēts Finanšu ministrijas tīmekļvietneē sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” – “Tiesību aktu projekti” – “Nodokļu politika”, adrese: https://www.fm.gov.lv/lv/sabiedribas_lidzdaliba/tiesibu_aktu_projekti/nodoklu_politika#project637

un Ministru kabineta tīmekļvietnē sadaļā “Valsts kanceleja” – “Sabiedrības līdzdalība”, adrese: https://mk.gov.lv/lv/content/ministru-kabineta-diskusiju-dokumenti.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības pārstāvju iebildumi un priekšlikumi par noteikumu projektu nav saņemti.

4.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

VID

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.
Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju un cilvēkresursu ietvaros.

Jaunu valsts institūciju izveidošana, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija nav nepieciešama un papildu finansējums nav nepieciešams.

3.

Cita informācija

Nav.

Finanšu ministrs J.Reirs

Novērtē šo rakstu:

68
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...