Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunie AS “Sadales tīkls” (ST) tarifi jau augusta rēķinā daudziem elektroenerģijas lietotājiem radīs šoku. Oficiāli izskan informācija, ka tarifs pieaugs vidēji tikai par 32%. Daudziem tas šķiet nebūtiski, jo nav noskaidrojuši, kā būs tieši viņiem.

To var un vajag izdarīt ST mājaslapā, atverot Tarifu kalkulatoru, ievadot savus elektroenerģijas skaitītāja pieslēguma datus un prognozēto elektroenerģijas patēriņu – tā katrs lietotājs var precīzi uzzināt, cik būs jāmaksā pēc 01.07.2023. par AS “Sadales tīkls” pakalpojumiem, un laikus izvēlēties tarifu “Speciālais-1”, ja lietotājam tas ir izdevīgāk, jo pēc 01.07. visiem lietotājiem tiks piemērots tarifs “Pamata-1”.

Tas katram būs individuāli, un arī kopējais elektroenerģijas maksas pieauguma procents būs galvenokārt atkarīgs no patērētās elektroenerģijas daudzuma un cenas. Ja netērēs nemaz, tad pēc 01.07. ST automātiski piemēros “Pamata-1” tarifu.

Dati nav pieejami

Kā ir valstī kopumā? Salikt aprēķinus rakstam pievienotajā tabulā nebija nemaz tik vienkārši. Izrādās, ka dati par elektroenerģijas lietotājiem pēc pieslēguma jaudas lieluma nemaz nav publiski pieejami. Palīdzēja viens Saeimas deputāts, kuram pēc pieprasījuma ST sniedza diezgan skopus un aptuvenus datus par lietotājiem, atkarībā no pieslēguma jaudas.

Rodas jautājums – vai tiešām ST nav precīzu datu, kurus var un vajag izmantot aprēķinos? Es domāju, ka ir. Jo kā tad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) varētu tik precīzi noteikt, cik un kam “par jaudas uzturēšanu” ir jāmaksā? Tomēr rodas šaubas! Vai tas precīzi ir ievērots, un cik precīza ir ST izdevumu struktūra, lai tik precīzi aprēķinātu, ka mājsaimniecībām jāmaksā tik atšķirīgi maksājumi par ST pakalpojumiem?

Godājamie lasītāji, rūpīgi izpētiet tabulu, jo arī jums radīsies šaubas un jautājumi, kāpēc tā!

ST tarifa plāna izmaiņas pēc 01.07.2023. “Pamata-1”

Maksa mēnesī

Maksa gadā

Maksa mēnesī

Maksa gadā

Pieaugums

Pieaugums

1 fāze

Lietotāju skaits

līdz 01.07.

līdz 01.07.

pēc 01.07.

pēc 01.07.

%

Jauda

EUR/vienam lietotājam

milj. EUR

EUR/vienam lietotājam

milj. EUR

milj. EUR

16A

~521000

1 ,24

7,752

6,08

38,012

30,26

390,4

20A

~174000

1 ,24

2,589

7,60

15,869

13,28

512,9

25A

~24000

1 ,24

0,357

9,50

2,736

2,379

666,4

32A

~12000

1 ,24

0,179

12,60

1,814

1,635

913,4

40A

~4000

1 ,24

0,060

15,20

0,73

0,670

1116,7

~735 000

10,937

59,161

48,224

440,9

3 fāzes

16A

~87000

3,20

3,340

14,72

15,368

12,028

360,1

20A

~58000

4,00

2,784

18,40

12,806

10,022

360,0

25A

~52000

5,00

3,120

23,00

14,352

11,232

360,0

32A

~35000

6,40

2,688

29,44

12,365

9,677

360,0

40A

~18000

8,00

1,728

36,80

7,949

6,221

360,0

~250 000

13,660

62,84

49,180

360,0

Kopā

~985 000

Kopā mājsaim-niecībām

24,597

122,001

~97,404

396,0

Valstī kopā ir ~1,108 miljoni elektroenerģijas lietotāju, kas izmanto ST pakalpojumus.

Maksa ir atspoguļota bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Lai uzzinātu faktisko maksu, visiem skaitļiem ir vēl jāpieskaita PVN. Tātad, ja 1F 40A pieslēguma lietotājs mēnesī maksāja 1,50 EUR, t.sk. PVN 0,26 EUR , tad pēc 01.07. lietotājs maksās 18,39 EUR, t.sk. PVN 3,19 EUR. Valstij kopumā no tarifu paaugstinājuma “par jaudas nodrošinājumu”, kas ir fiksētais maksājums, sagaidāmi papildu ieņēmumi no PVN ~20 miljoni EUR gadā.

Neskaidrs pakalpojums

Apskatot tabulu, lielākajai daļai lietotāju uzreiz rodas jautājums – kāpēc līdzšinējo 1,24 EUR vietā jāmaksā 6,08 EUR mēnesī? Kāds tam ir iemesls? Ar kādiem konkrētiem aprēķiniem tas ir pamatots? Aptuveni 4000 lietotājiem būs apjukums, jo tiem būs jāmaksā 12 reizes vairāk. Kas ir noticis, ja līdz 01.07.2023. 1F pieslēguma lietotāji ar atšķirīgu jaudu maksāja vienādu cenu, bet tagad atšķirība ir četras reizes? Kāda uzskaite to apliecina? Tā varētu turpināt par katru lietotāju grupu pēc pazīmes “par jaudas uzturēšanu” atkarībā no drošinātāja ampēriem. Pieauguma procenti ir attiecināmi uz maksu, nevis lietotājiem.

Kas vispār ir ST pakalpojums “par jaudas uzturēšanu”, kuram gatavojas tērēt vairāk nekā 120 miljonus EUR? Kādi praktiskie darbi notiek vai notiks, lai “par jaudas uzturēšanu” būtu jāmaksā? Līnijas, kabeļus un transformatorus taču nemainīs? Pieslēgumi fiziski taču ir tādi, kā ir, un pa tiem var pievadīt lielu jaudu. Varbūt to labāk saukt par “abonementa maksu” vai koriģēt piegādes izmaksas?

Tomēr lielākais mulsums rodas, kad redzi kopējo summu, ko “par jaudas uzturēšanu” papildus iekasēs no mājsaimniecībām, t.i. ~97,404 miljonus EUR gadā. Kā tad tā? Tarifu projektā bija paredzēts papildus “tikai” 65 miljoni EUR. Skaitļi rāda, ka tikai no mājsaimniecībām vien jau sanāk par 32 miljoniem vairāk, nekā ieplānots tarifā.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem no pārējiem ~123 000 lietotājiem arī “par jaudas nodrošināšanu” papildus iekasēs ~8 miljonus EUR. Šiem lietotājiem ST datu atšifrējumu pēc jaudas lieluma vispār neiedeva, tāpēc novērtējums ir ļoti piesardzīgs. Tas veidots, rūpīgi izpētot veco un jauno tarifu atšķirības un aptuveni sadalot lietotājus pēc jaudas lieluma un izmantojot Tarifu kalkulatoru.

Maksājumi var samazināties

Tātad papildus tarifam jau sanāk ~40 miljonu EUR “par jaudas uzturēšanu”. Nodrošinājums pamatīgs, ja kaut kas nebūs tā. Kas var nebūt “tā”?

Pirmkārt, ja lietotāji maz tērēs elektroenerģiju, var samazināties ST ieņēmumi par piegādi, kas ir ST otrs maksājums, saukts “maksa par elektroenerģijas piegādi”. Diemžēl elektroenerģijas patēriņš jau vairākus gadus samazinās dažādu iemeslu dēļ. Tas nepavisam nav labi, jo nevairo iedzīvotāju labklājību un valsts attīstību. Ja elektroenerģijas patēriņš saglabāsies 2022.gada līmenī, proti 6241 GWh, tad ST par piegādi nesaņems ~5,5 miljonus EUR, jo piegādes tarifs ir samazināts tikai par 2,2%, bet nav arī vairs nakts tarifa, kas bija mazāks nekā apstiprinātais.

Otrkārt, ja lietotāji atteiksies no lielākas jaudas un pāries uz mazāku jaudu. Uz to arī aicina ST amatpersonas un ne tikai tās. Kāpēc jāpazemina komforta līmenis? Tas neveicinās progresu, jo elektroenerģijas plašāka izmantošana gan mājsaimniecībās, gan ražošanā, gan pakalpojumu jomā ir valsts attīstības jautājums. It sevišķi, ņemot vērā Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kuŗā paredzēts pāriet uz elektroauto, izmantot apkurei siltumsūkņus u.c. pasākumi, kur izšķiroša loma paredzēta elektroenerģijas plašākai lietošanai, tātad arī jaudas nodrošināšanai. Vai ST un SPRK ir prognozējuši šo skaitu un iespējamo summu? Cik liela tā ir? Un cik liela būs maksa, ja vajadzēs atkal palielināt pieslēguma jaudu?

Treškārt, var izmantot tarifu “Speciālais-1”, t.i. mazāk maksāt par “jaudas uzturēšanu”, bet vairāk par elektroenerģijas piegādi. Aprēķini parāda, ka lielākajam lietotāju skaitam ar 1F un 16A pieslēgumu speciālo tarifu vajadzētu izvēlēties tikai tad, ja elektroenerģijas patēriņš ir mazāks par 360 KWh gadā, un ar 3F 16A pieslēgumu – ja elektroenerģijas patēriņš ir mazāks par 900 KWh gadā. Cik tādu būs un kāda summa sanāks? Labs jautājums, uz ko vajadzētu atbildēt ST un SPRK.

Aprēķini nav caurskatāmi

Šie trīs nezināmie var samazināt tarifā jau iestrādātos aptuveni 105 miljonus EUR. Par cik? Vajadzētu vizmaz par 40 milj. EUR, lai nebūtu vairāk par 65 miljoniem EUR, kas bija paredzēti tarifu projektā! Vai tā būs? Nepamet sajūta, ka tarifi nav caurspīdīgi. Elektroenerģijas lietotāji ir tiesīgi zināt precīzus aprēķinus un pamatojumu, kāpēc viņiem ir jāmaksā tik un ne savādāk. Labas pārvaldības piemērs būtu, ja līdz 01.06.2023. katrs lietotājs būtu saņēmis izsmeļošu paskaidrojumu par to, kāpēc ar 01.07. tiem ir jāmaksā vairāk un par ko.

Tomēr līdz tam vēl ir jāizaug, jo vienkāršāk lietotāju ir nostādīt fakta priekšā – jāmaksā, un viss! Apgalvojums, ka tagad nebūs nevienam jāmaksā šķērssubsīdijas, jo līdz šim uzņēmumi ir maksājuši par mājsaimniecībām, nav ticams, jo tam nekur nav atrodami skaitliski pamatojumi. Joprojām nav saprotama tāda maksājumu diferenciācija, jo nav uzskaites par izdevumiem, kas radušies konkrētiem lietotājiem pēc pazīmes “par jaudas uzturēšanu”. Arī AS “Sadales tīkls” pārskatā nav detalizēta pārskata par izdevumu struktūru.

Lietotāji atceras, ka pirms “Latvenergo” sadalīšanas par mājsaimniecību vidējo elektroenerģijas patēriņu ~175 KWh mēnesī bija jāmaksā ~14 EUR, kur bija iekļauts viss – gan elektroenerģijas cena, gan piegāde, gan uzturēšana. Tagad par to pašu jāmaksā no 58 EUR līdz pat 95 EUR, atkarībā no pieslēguma veida, pie vidējās elektroenerģijas cenas 0,2 EUR/kWh. Apskaužams progress.

Tarifu politikai bija jābūt vērstai uz elektroenerģijas patēriņa palielināšanu, lai veicinātu valsts attīstību. Tagad tā nav!

Varbūt Saeimas atbildīgo komisiju deputāti iedziļināsies šajos jautājumos un skaidros tos sabiedrībai? Lai nebūtu tā, ka “elektrība ir tumša lieta, kas gaiši spīd”, bet elektroenerģijas biržas cena un ST tarifi ir vēl tumšāka lieta!

* kustība “Par pašpietiekamu elektroenerģiju”.

Novērtē šo rakstu:

168
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...