Iesaki rakstu: 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Vecākiem grūti izprotami lēmumi un aprēķini
Ilgstoši darbojoties pirmsskolas izglītībā jomā, esmu pārliecinājusies, ka birokrātija šajā jomā izpaužas dažādos aspektos. Piemēram, jautājumā par pašvaldību līdzfinansējumu pirmsskolas mācību maksai – atšķiras ne tikai līdzfinansējums katrā pašvaldībā, kuru aprēķina par vienu periodu, bet piešķir – citā, bet piecus un sešus gadus veciem bērniem ir vēl valsts dotācija, kuru aprēķina par konkrēto periodu. Rezultātā vecākiem ir grūti izprast metodiku, viņiem nav skaidrs, kā tiek aprēķināts līdzfinansējums, kas tiešā veidā ietekmē ģimenes budžetu. Visbiežāk vecāki ar lūgumu skaidrot situāciju vēršas pie pirmsskolas, kuru apmeklē, un bērnudārzu pārstāvji velta savu laiku un resursus, lai informētu vecākus. Ja ģimene pārceļas un sāk apmeklēt pirmsskolu citā pašvaldībā, nereti viss jāsāk no sākuma.
Laiks, kas tiek patērēts kļūdainu lēmumu labošanai
Vēl ir arī situācijas, kad pašvaldības, kurās ir rinda uz vietām pirmsskolām, atsaka līdzfinansējumu vecākiem, kuri lēmuši par labu privātajai pirmsskolai, lai gan Izglītības likums nosaka, ka šādos gadījumos nedrīkst atteikt līdzfinansējumu. Protams, šādas situācijas gandrīz vienmēr beigās tiek atrisinātas, tomēr atkal tiek patērēts laiks un pašvaldības ne vienmēr ir gatavas atzīt kļūdu, - vecāki vēršas pēc palīdzības pie pirmskolas, pirmsskola sazinās ar pašvaldību, kur atbildīgie darbinieki izanalizē situāciju un rezultātā piešķir finansējumu, ko sākotnēji atteica. Reizēm situāciju neizdodas atrisināt, un vecāki izlemj pārdeklarēt dzīvesvietu uz citu pašvaldību.
Vecāku, pirmsskolas un pašvaldību darbinieku laiks
Sarežģītas situācijas var veidoties arī tad, ja ģimene nolemj mainīt dzīvesvietu un pārceļas uz citu pašvaldību. Savā praksē pieredzēju gadījumu, kad bērns apmeklēja privāto pirmsskolu Ropažos, bet ģimene bija deklarēta – Rīgā. Nolemjot pārdeklarēties uz Ropažiem, tika saņemts atteikums līdzfinansējumam, norādot, ka ir brīvas vietas pašvaldības pirmsskolā, lai gan normatīvais regulējums nosaka, ka, ja bērns ir uzsācis apmeklēt privāto pirmsskolu, ģimenei ir tiesības nemainīt pirmsskolu, izvairoties no papildus stresa bērnam. Visās šajās situācijās jāvelta laiks, lai noskaidrotu apstākļus, sazinātos ar pašvaldības pārstāvjiem un risinātu problēmas. Savu laiku patērē ne tikai vecāki un privāto pirmsskolu pārstāvji, bet arī pašvaldību darbinieki.
Pašvaldību darbinieku un vecāku laiks tiek patērēts arī ar rindas veidošanu un koordinēšanu. Tai pašā laikā, piemēram, Rīgā sistēma ir organizēta tā, ka vecākiem netiek uzspiests būt rindā, – viņi var pieņemt lēmumu paši, pašvaldība vienkārši rada atbalstošu sistēmu. Šāda pieeja samazina nevajadzīgu komunikāciju un respektē ģimeņu izvēli.
Pirmsskola ir galvenais atbalsta instruments demogrāfijas veicināšanai
Mēs nepaguruši runājam un meklējam risinājumus demogrāfijas situācijas uzlabošanai, bet aizmirstam, ka pirmsskolas pieejamība un ērta, vienkārša sadarbība starp ģimenēm un pašvaldību, ir svarīgākais atbalsta instruments. Ja padarīsim līdzfinansējuma aprēķināšanas sistēmu ērtu, caurspīdīgu un saprotamu visām ģimenēm, turklāt ar vienādiem noteikumiem visās pašvaldībās, mēs ne tikai atvieglosim dzīvi daudziem vecākiem, bet arī ietaupīsim laiku un līdzekļus.
Domājot par pirmsskolu pieejamību, ir svarīgi spēt paraudzīties uz situāciju no ģimeņu skatu punkta, un vēl uz šiem jautājumiem jāraugās kā uz vienotu veselumu – holistiski, jo tas ir stāsts arī par gadījumiem, kad ģimene pārceļas, kad bērni slimo, kad vecāki vēlas mainīt pirmsskolu citu apstākļu dēļ, kad ir vēlme u.tml. Situācijas, kurās nonāk ģimenes, mēdz būt daudzas un dažādas, un sadrumstalotība un birokrātija tikai padara visu vēl sarežģītāku. Birokrātija maksā naudu, laiku, rada satraukumu, lieku stresu un neveicina motivāciju radīt kuplākas ģimenes. Rezultātā par birokrātiju varam samaksāt ļoti dārgi!
* Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, pirmsskolas “CreaKids” vadītāja
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
