Cik profesionāli vai angažēti ir Latvijas Televīzijas žurnālisti?
Aleksandrs Kiršteins27.12.2020.
Komentāri (2)
Iesaki rakstu: 
21. decembra raidījumā Šodienas jautājums Latvijas Televīzijas žurnāliste Anete Bērtule iztaujā Saeimas deputātu Alvilu Ašeradenu, ko viņš domājot par manu un Rancāna kunga novērtējumu Satversmes tiesai (ST) kā dārgai un dekoratīvai iestādei. Ašeradens stostās un murmina, ka tas viņu apbēdina, ne vārda nepasakot galveno, kā viņš vērtē Satversmes tiesas spriedumu, ka Abrene esot „jauniegūta teritorija”, uz kuru neattiecas prasība par tautas nobalsošanu.
Žurnāliste Jaunās Vienotības deputātam neuzdod jautājumu, ko darīt ar valsts nodevībā iesaistītiem tiesnešiem vai kā vērtēt ST priekšsēdētājas apgalvojumu, ka sieviete var būt tēvs vai ka valstij jāaizstāv visas ģimenes (poligāmās?), vai ka tautai nav tiesību rīkot referendumus par partnerattiecību likumu, jo tauta esot likumdevējs, kuram jāpilda ST lēmumi. A. Bērtule neuzdod nevienu jautājumu pēc būtības, atstājot neziņā skatītājus, ka ST jautājumus kādreiz skatīja Augstākās tiesas Senāts vai, kā atjaunot ST prestižu.
Par šādiem žurnālistiem varētu neuztraukties, ja katru dienu masu informācijas līdzekļos nebūtu jāklausās slavinošas un pieglaimīgas diskusijas ar kreisi liberālo viedokļu paudējiem un naidīgas attieksmes demonstrēšana pret konservatīvi noskaņotiem cilvēkiem. Vai nodokļu maksātāji ar to ilgstoši samierināsies? Šaubos.
Pievienoju stenogrammu, ko patiesībā teicu, jo žurnāliste A. Bērtule neuzskatīja par vajadzīgu pajautāt manu viedokli.
Saeimas sēde: 21.12.2020 Debates
Ināra Mūrniece: Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam
Aleksandrs Kiršteins: Labdien, kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Pilnībā piekrītu Rancāna kunga teiktajam ar dažiem papildinājumiem. Es domāju, ka ļoti nopietni ir cietis Satversmes tiesas prestižs. Un tas sākās ar “slaveno” lēmumu par Abreni, kas it kā esot jaunpievienota teritorija, tādēļ uz to neattiecas prasība par tautas nobalsošanu tās atvienošanas gadījumā no Latvijas.
Man ir lielas bailes, ka pēc šīs analoģijas Satversmes tiesa var nolemt, ka tautas nobalsošana nav vajadzīga arī Latgales gadījumā. Kāpēc? Tāpēc, ka Latgale atšķirībā no Kurzemes un Vidzemes nekad nebija autonoma province, - tā bija Vitebskas guberņas un daļēji arī Pleskavas guberņas sastāvdaļa. Līdz ar to Satversmes tiesa pēc analoģijas ar Abreni varētu pateikt, ka tā ir jaunpievienota teritorija, tādēļ uz to nekāda tautas nobalsošana neattiecas.
Es piekrītu Rancāna kungam, Satversmes tiesa - šī dekoratīvā un mums dārgi izmaksājošā iestāde - varētu arī nebūt, jo tādas Satversmes tiesas nav Igaunijā, nav Somijā un nav arī Zviedrijā. Kāpēc? Nedaudz paskatījos, un izrādās, ka tur konstitucionālos jautājumus un Eiropas Savienības lēmumu atbilstību vietējai likumdošanai izskata Augstākās tiesas. Arī Latvijā, parlamentārās republikas laikā ar Satversmi saistītos jautājumus lieliski un profesionāli izskatīja Augstākās tiesas Senāts. Tad kāpēc mums šobrīd ir vajadzīgas divas paralēli esošas iestādes: gan Augstākā tiesa, gan Satversmes tiesa?
Tomēr, kamēr nav pabeigta Latvijas tieslietu sistēmas reforma, mums vajadzētu kaut ko darīt, lai uzlabotu pašreizējās Satversmes tiesas prestižu, ko neizbēgami ir sagrāvusi esošā Satversmes tiesas priekšsēdētāja ar savu bezgalīgo fantāzijas lidojumu, paziņojot, ka mums vajag atbalstīt visa veida “ģimenes” - īpaši, ja tās ir reģistrētas arī ārzemēs.
Tas absolūti neatbilst patiesībai. Ne Eiropas Savienībā, ne Latvijā netiks atbalstīta, piemēram, Saūda Arābijā reģistrēta poligāma ģimene. Zināms, ka Francijas prezidents Makrons nesen ir parakstījis rīkojumu izraidīt no Francijas visas ģimenes, kurās vīriem ir vairākas sievas. Tātad Satversmes tiesas priekšsēdētājas paziņojumi nav pareizi. To pasaka arī Civillikums.
Mums vajadzētu ievēlēt tādu tiesnesi, kas ciena un respektē Civillikumu ne tikai pēc burta, bet arī pēc gara. Civillikums ļauj saprast, kādu ģimeni valsts aizsargā. Civillikumā ir skaidri noteikts, ka tēvs ir tas, kuram var noteikt paternitāti, tātad sieviete nevar saņemt tēvam domātās apmaksātās brīvdienas pēc bērna piedzimšanas ģimenē, bet tikai sociālo pabalstu, ja tāds tiešām ir nepieciešams.
Mums vajadzētu nobalsot par to tiesnesi, kurš ir iepazinies ar ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kas pieņemta 1948. gadā un kuras 16. pants nosaka: “Vīriešiem un sievietēm, kas sasnieguši pilngadību, ir tiesības bez jebkādiem ar rasi, tautību vai reliģisko pārliecību saistītiem ierobežojumiem stāties laulībā un dibināt ģimenes.” Tātad šeit ir minēti tikai trīs ierobežojumi, kas nevar būt - pārējie ierobežojumi var būt un tos nosaka likumdevējs.
Mums ir vajadzīgi tādi Satversmes tiesas tiesneši, kas ciena ģimeni un laulību, tēvu un māti, necenšoties mainīt šo vārdu patieso nozīmi!
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
