Cik profesionāli vai angažēti ir Latvijas Televīzijas žurnālisti?
Aleksandrs Kiršteins27.12.2020.
Komentāri (75)
Iesaki rakstu: 
21. decembra raidījumā Šodienas jautājums Latvijas Televīzijas žurnāliste Anete Bērtule iztaujā Saeimas deputātu Alvilu Ašeradenu, ko viņš domājot par manu un Rancāna kunga novērtējumu Satversmes tiesai (ST) kā dārgai un dekoratīvai iestādei. Ašeradens stostās un murmina, ka tas viņu apbēdina, ne vārda nepasakot galveno, kā viņš vērtē Satversmes tiesas spriedumu, ka Abrene esot „jauniegūta teritorija”, uz kuru neattiecas prasība par tautas nobalsošanu.
Žurnāliste Jaunās Vienotības deputātam neuzdod jautājumu, ko darīt ar valsts nodevībā iesaistītiem tiesnešiem vai kā vērtēt ST priekšsēdētājas apgalvojumu, ka sieviete var būt tēvs vai ka valstij jāaizstāv visas ģimenes (poligāmās?), vai ka tautai nav tiesību rīkot referendumus par partnerattiecību likumu, jo tauta esot likumdevējs, kuram jāpilda ST lēmumi. A. Bērtule neuzdod nevienu jautājumu pēc būtības, atstājot neziņā skatītājus, ka ST jautājumus kādreiz skatīja Augstākās tiesas Senāts vai, kā atjaunot ST prestižu.
Par šādiem žurnālistiem varētu neuztraukties, ja katru dienu masu informācijas līdzekļos nebūtu jāklausās slavinošas un pieglaimīgas diskusijas ar kreisi liberālo viedokļu paudējiem un naidīgas attieksmes demonstrēšana pret konservatīvi noskaņotiem cilvēkiem. Vai nodokļu maksātāji ar to ilgstoši samierināsies? Šaubos.
Pievienoju stenogrammu, ko patiesībā teicu, jo žurnāliste A. Bērtule neuzskatīja par vajadzīgu pajautāt manu viedokli.
Saeimas sēde: 21.12.2020 Debates
Ināra Mūrniece: Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam
Aleksandrs Kiršteins: Labdien, kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Pilnībā piekrītu Rancāna kunga teiktajam ar dažiem papildinājumiem. Es domāju, ka ļoti nopietni ir cietis Satversmes tiesas prestižs. Un tas sākās ar “slaveno” lēmumu par Abreni, kas it kā esot jaunpievienota teritorija, tādēļ uz to neattiecas prasība par tautas nobalsošanu tās atvienošanas gadījumā no Latvijas.
Man ir lielas bailes, ka pēc šīs analoģijas Satversmes tiesa var nolemt, ka tautas nobalsošana nav vajadzīga arī Latgales gadījumā. Kāpēc? Tāpēc, ka Latgale atšķirībā no Kurzemes un Vidzemes nekad nebija autonoma province, - tā bija Vitebskas guberņas un daļēji arī Pleskavas guberņas sastāvdaļa. Līdz ar to Satversmes tiesa pēc analoģijas ar Abreni varētu pateikt, ka tā ir jaunpievienota teritorija, tādēļ uz to nekāda tautas nobalsošana neattiecas.
Es piekrītu Rancāna kungam, Satversmes tiesa - šī dekoratīvā un mums dārgi izmaksājošā iestāde - varētu arī nebūt, jo tādas Satversmes tiesas nav Igaunijā, nav Somijā un nav arī Zviedrijā. Kāpēc? Nedaudz paskatījos, un izrādās, ka tur konstitucionālos jautājumus un Eiropas Savienības lēmumu atbilstību vietējai likumdošanai izskata Augstākās tiesas. Arī Latvijā, parlamentārās republikas laikā ar Satversmi saistītos jautājumus lieliski un profesionāli izskatīja Augstākās tiesas Senāts. Tad kāpēc mums šobrīd ir vajadzīgas divas paralēli esošas iestādes: gan Augstākā tiesa, gan Satversmes tiesa?
Tomēr, kamēr nav pabeigta Latvijas tieslietu sistēmas reforma, mums vajadzētu kaut ko darīt, lai uzlabotu pašreizējās Satversmes tiesas prestižu, ko neizbēgami ir sagrāvusi esošā Satversmes tiesas priekšsēdētāja ar savu bezgalīgo fantāzijas lidojumu, paziņojot, ka mums vajag atbalstīt visa veida “ģimenes” - īpaši, ja tās ir reģistrētas arī ārzemēs.
Tas absolūti neatbilst patiesībai. Ne Eiropas Savienībā, ne Latvijā netiks atbalstīta, piemēram, Saūda Arābijā reģistrēta poligāma ģimene. Zināms, ka Francijas prezidents Makrons nesen ir parakstījis rīkojumu izraidīt no Francijas visas ģimenes, kurās vīriem ir vairākas sievas. Tātad Satversmes tiesas priekšsēdētājas paziņojumi nav pareizi. To pasaka arī Civillikums.
Mums vajadzētu ievēlēt tādu tiesnesi, kas ciena un respektē Civillikumu ne tikai pēc burta, bet arī pēc gara. Civillikums ļauj saprast, kādu ģimeni valsts aizsargā. Civillikumā ir skaidri noteikts, ka tēvs ir tas, kuram var noteikt paternitāti, tātad sieviete nevar saņemt tēvam domātās apmaksātās brīvdienas pēc bērna piedzimšanas ģimenē, bet tikai sociālo pabalstu, ja tāds tiešām ir nepieciešams.
Mums vajadzētu nobalsot par to tiesnesi, kurš ir iepazinies ar ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kas pieņemta 1948. gadā un kuras 16. pants nosaka: “Vīriešiem un sievietēm, kas sasnieguši pilngadību, ir tiesības bez jebkādiem ar rasi, tautību vai reliģisko pārliecību saistītiem ierobežojumiem stāties laulībā un dibināt ģimenes.” Tātad šeit ir minēti tikai trīs ierobežojumi, kas nevar būt - pārējie ierobežojumi var būt un tos nosaka likumdevējs.
Mums ir vajadzīgi tādi Satversmes tiesas tiesneši, kas ciena ģimeni un laulību, tēvu un māti, necenšoties mainīt šo vārdu patieso nozīmi!
Seko mums 
Sastopoties ar acīmredzamā noliedzējiem, es vienmēr neizpratnē plātu rokas, jo neizprotu, kas viņiem prātā, kas viņus dīda, kas liek tā uzvesties?! Ko viņi grib un vēlas panākt?
Cilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs. 
Ceru, ka esat gatavi uzklausīt arī mani*. Pirmkārt, ar tīru sirdsapziņu varu viennozīmīgi apgalvot: nekad neesmu ne sitis vai kā citādi fiziski aizskāris ne savu sievu, ne kādu citu sievieti.
2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Pieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
