Cik profesionāli vai angažēti ir Latvijas Televīzijas žurnālisti?
Aleksandrs Kiršteins27.12.2020.
Komentāri (75)
Iesaki rakstu: 
21. decembra raidījumā Šodienas jautājums Latvijas Televīzijas žurnāliste Anete Bērtule iztaujā Saeimas deputātu Alvilu Ašeradenu, ko viņš domājot par manu un Rancāna kunga novērtējumu Satversmes tiesai (ST) kā dārgai un dekoratīvai iestādei. Ašeradens stostās un murmina, ka tas viņu apbēdina, ne vārda nepasakot galveno, kā viņš vērtē Satversmes tiesas spriedumu, ka Abrene esot „jauniegūta teritorija”, uz kuru neattiecas prasība par tautas nobalsošanu.
Žurnāliste Jaunās Vienotības deputātam neuzdod jautājumu, ko darīt ar valsts nodevībā iesaistītiem tiesnešiem vai kā vērtēt ST priekšsēdētājas apgalvojumu, ka sieviete var būt tēvs vai ka valstij jāaizstāv visas ģimenes (poligāmās?), vai ka tautai nav tiesību rīkot referendumus par partnerattiecību likumu, jo tauta esot likumdevējs, kuram jāpilda ST lēmumi. A. Bērtule neuzdod nevienu jautājumu pēc būtības, atstājot neziņā skatītājus, ka ST jautājumus kādreiz skatīja Augstākās tiesas Senāts vai, kā atjaunot ST prestižu.
Par šādiem žurnālistiem varētu neuztraukties, ja katru dienu masu informācijas līdzekļos nebūtu jāklausās slavinošas un pieglaimīgas diskusijas ar kreisi liberālo viedokļu paudējiem un naidīgas attieksmes demonstrēšana pret konservatīvi noskaņotiem cilvēkiem. Vai nodokļu maksātāji ar to ilgstoši samierināsies? Šaubos.
Pievienoju stenogrammu, ko patiesībā teicu, jo žurnāliste A. Bērtule neuzskatīja par vajadzīgu pajautāt manu viedokli.
Saeimas sēde: 21.12.2020 Debates
Ināra Mūrniece: Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam
Aleksandrs Kiršteins: Labdien, kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Pilnībā piekrītu Rancāna kunga teiktajam ar dažiem papildinājumiem. Es domāju, ka ļoti nopietni ir cietis Satversmes tiesas prestižs. Un tas sākās ar “slaveno” lēmumu par Abreni, kas it kā esot jaunpievienota teritorija, tādēļ uz to neattiecas prasība par tautas nobalsošanu tās atvienošanas gadījumā no Latvijas.
Man ir lielas bailes, ka pēc šīs analoģijas Satversmes tiesa var nolemt, ka tautas nobalsošana nav vajadzīga arī Latgales gadījumā. Kāpēc? Tāpēc, ka Latgale atšķirībā no Kurzemes un Vidzemes nekad nebija autonoma province, - tā bija Vitebskas guberņas un daļēji arī Pleskavas guberņas sastāvdaļa. Līdz ar to Satversmes tiesa pēc analoģijas ar Abreni varētu pateikt, ka tā ir jaunpievienota teritorija, tādēļ uz to nekāda tautas nobalsošana neattiecas.
Es piekrītu Rancāna kungam, Satversmes tiesa - šī dekoratīvā un mums dārgi izmaksājošā iestāde - varētu arī nebūt, jo tādas Satversmes tiesas nav Igaunijā, nav Somijā un nav arī Zviedrijā. Kāpēc? Nedaudz paskatījos, un izrādās, ka tur konstitucionālos jautājumus un Eiropas Savienības lēmumu atbilstību vietējai likumdošanai izskata Augstākās tiesas. Arī Latvijā, parlamentārās republikas laikā ar Satversmi saistītos jautājumus lieliski un profesionāli izskatīja Augstākās tiesas Senāts. Tad kāpēc mums šobrīd ir vajadzīgas divas paralēli esošas iestādes: gan Augstākā tiesa, gan Satversmes tiesa?
Tomēr, kamēr nav pabeigta Latvijas tieslietu sistēmas reforma, mums vajadzētu kaut ko darīt, lai uzlabotu pašreizējās Satversmes tiesas prestižu, ko neizbēgami ir sagrāvusi esošā Satversmes tiesas priekšsēdētāja ar savu bezgalīgo fantāzijas lidojumu, paziņojot, ka mums vajag atbalstīt visa veida “ģimenes” - īpaši, ja tās ir reģistrētas arī ārzemēs.
Tas absolūti neatbilst patiesībai. Ne Eiropas Savienībā, ne Latvijā netiks atbalstīta, piemēram, Saūda Arābijā reģistrēta poligāma ģimene. Zināms, ka Francijas prezidents Makrons nesen ir parakstījis rīkojumu izraidīt no Francijas visas ģimenes, kurās vīriem ir vairākas sievas. Tātad Satversmes tiesas priekšsēdētājas paziņojumi nav pareizi. To pasaka arī Civillikums.
Mums vajadzētu ievēlēt tādu tiesnesi, kas ciena un respektē Civillikumu ne tikai pēc burta, bet arī pēc gara. Civillikums ļauj saprast, kādu ģimeni valsts aizsargā. Civillikumā ir skaidri noteikts, ka tēvs ir tas, kuram var noteikt paternitāti, tātad sieviete nevar saņemt tēvam domātās apmaksātās brīvdienas pēc bērna piedzimšanas ģimenē, bet tikai sociālo pabalstu, ja tāds tiešām ir nepieciešams.
Mums vajadzētu nobalsot par to tiesnesi, kurš ir iepazinies ar ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kas pieņemta 1948. gadā un kuras 16. pants nosaka: “Vīriešiem un sievietēm, kas sasnieguši pilngadību, ir tiesības bez jebkādiem ar rasi, tautību vai reliģisko pārliecību saistītiem ierobežojumiem stāties laulībā un dibināt ģimenes.” Tātad šeit ir minēti tikai trīs ierobežojumi, kas nevar būt - pārējie ierobežojumi var būt un tos nosaka likumdevējs.
Mums ir vajadzīgi tādi Satversmes tiesas tiesneši, kas ciena ģimeni un laulību, tēvu un māti, necenšoties mainīt šo vārdu patieso nozīmi!
Seko mums 
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
