Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu priekšvēlēšanu drudzis jau ir sācies un vēl tikai uzņems apgriezienus. Priekšvēlēšanu kampaņu laikā tiks gan bārstīti solījumi, gan arī salīdzināti dzīves apstākļi citur. Pat bez priekšvēlēšanu gaisotnes publiskajā telpā tiek radītas ziņas, kurās slavina kā PSRS laikus, tā arī šībrīža Putina Krievijas panākumus iekšpolitikā un ārpolitikā.

Protams, ka nevar aizmirst izseno Krievijas vēlmi dižoties ar visu, ko vien var, vispirmām kārtām ar savu varenību. Šajā sakarā Kremlis ar lielu prieku komentējis faktu, ka palielinās Krievijas iedzīvotāju ienākumi. Kā iemesls tam tiek minēti dažādi nacionālie projekti. Arī Putins jau iepriekš kā vienu no primārajiem uzdevumiem bija uzstādījis ienākumu palielināšanu valsts iedzīvotājiem1.

Nu labi, ja jau tā saka, tad noteikti Krievijas iedzīvotāji dzīvo, cepuri kuldami. Īpaši, ja jau Krievija ir tik varena un spēcīga. Salīdzināsim. Viens no salīdzināmiem lielumiem ir vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju.

Pēc Krievijas Federālā statistikas dienesta datiem Krievijā vidējais vecuma pensijas apmērs ir 14 900 RUB2 Tas sanāk aptuveni 201,72 euro. Salīdzinoši Latvijā vidējās pensijas apmērs 2019.gada pēdējā ceturksnī bija 358 euro.3 Tādējādi sanāk, ka Latvijā vidējās pensijas apmērs ir par 43,58% lielāks nekā Krievijā. Nez, ko teiktu tie Latvijā dzīvojošie pensionāri, kuri ar nostalģiju atceras padomju laikus un kuriem Putins ir elku vietā, ja viņiem tagad par 43% samazinātu pensiju?

Savukārt vidējā darba alga Krievijā 2019.gadā bija 47 468 RUB4kas sanāk aptuveni 643 euro. Savukārt Latvijā vidējā darba alga 2019.gada trešajā ceturksnī bija 1091 euro5 Tādējādi sanāk, ka Latvijā vidējais atalgojums ir par 41,06% lielāks nekā Krievijā.

Skaitļi ir nepielūdzami, tie parāda, ka realitātē Krievijā iedzīvotājiem ir mazāki ienākumi nekā Latvijā, turklāt – vidēji par 40%.

Protams, ka tūlīt būs vesels bars oponentu, kuri teiks: Krievijā viss ir lētāk. Ko varu viņiem atbildēt – jā, cenas ir lētākas, bet tas tā šķiet virspusēji. Arī PSRS laikos maksa par energoresursiem bija niecīga. Vispārzināms fakts, ka energoresursu izmaksas ietekmē visu pārējo preču gala cenas. Bet ne jau Krievija par būtiski zemākām pašizmaksām iegūst energoresursus, vienkārši tos valsts iekšienē pārdod par zemākām cenām, respektīvi, valsts subsidē savus iedzīvotājus, savukārt eksportē uz citām valstīm par cenu, kura kompensē cenu starpību. Atliek tik pasaulē samazināties energoresursu cenām, tā Krievijā radīsies problēmas. Kaut kas līdzīgs jau ir bijis. Tiesa, tad bija PSRS, kuras vairs nav.

Vēl cita pārdoma: ja jau daudziem šķiet, ka Krievijā dzīve ir labāka, tad kādēļ šie slavinātāji nedodas uz turieni dzīvot? Tiesa, statistikas dati rāda pavisam ko citu. Proti, Latvijā no visiem reģistrētajiem ārvalstniekiem lielākā daļa jeb 36 638 personas ir Krievijas Federācijas pilsoņi. 2019.gadā Krievija ieņēma trešo vietu pasaulē starp valstīm, no kuras visvairāk iedzīvotāju brauc projām. 6 Emigrēt no šīs valsts vēlas 30% iedzīvotāju vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem un 19% vecumā grupā no 40 līdz 54 gadiem.7 Turklāt vairums Krievijas iedzīvotāju vēlas emigrēt tieši uz Vāciju. Valsti, par kuras sakaušanu Krievija lielās visvairāk.

Cik tad liela ir vidējā darba alga Vācijā? Sanāk, ka Vācijā minimālā alga ir par 59,81% lielāka nekā Krievijas vidējais atalgojums, bet, salīdzinot Vācijas un Krievijas vidējos atalgojumus, Vācijas vidējais atalgojums ir par 94,6% lielāks nekā Krievijas vidējais atalgojums.

Krievijas un Vācijas kontekstā ir vēl viens salīdzināmais lielums. Proti, kādas summas tiek izmaksātas Otrā pasaules kara veterāniem.

Tātad – pēc Putina vārdiem uzvarētājvalsts Krievija saviem frontes veterāniem mēnesī vidēji izmaksā 25 000 RUB (340 euro), bet 13500 RUB (183 euro) aizmugures dienestā dienējošiem. Vācu armijas karavīriem Krievija neko nemaksā.

Savukārt Vācija saviem veterāniem mēnesī vidēji maksā no 1523 euro līdz 8161 euro. Vācija maksā ikmēneša pensiju arī Vācijā dzīvojošiem padomju armijas veterāniem, un tā ir 510 euro liela.8

Nezinu, kā citiem, bet man rodas vairāki jautājumi. Pirmais, ja jau Putina Krievijā viss tik labi un jauki, kamdēļ tad tās iedzīvotāji saņem vismazāk?

Otrais, kādēļ tik daudzi vēlas pamest šo “laimes” zemi?

Trešais un varbūt pats galvenais, kāda velna pēc vajadzīga tāda lielummānija un dižošanās par uzvaru Otrajā pasaules karā, ja realitātē saucamie uzvarētāji dzīvo daudz sliktāk nekā zaudētāji?

Šo loģiku grūti saprast, ja nu vienīgi mērķtiecīgi iet uz to, ka Putins ceļ sabiedrības emocionālo pašapziņu, lai tā nepamana vai nepievērš pārāk lielu uzmanību tam, ka realitātē dzīvo drausmīgos apstākļos.

1 https://ria.ru/20200304/1568137940.html

2 https://ria.ru/20200304/1568153929.html

3 https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__socdr__pensijas__isterm/SD010c.px/table/tableViewLayout1/

4 https://ria.ru/20200220/1565016825.html

5 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/videja-alga-uz-papira-3ceturksni-sasniedz-1091eiro-straujakais-kapums-gada-laika--veselibas-aprupe.a340328/

6 https://justreal.ru/articles/kuda-pereekhat-zhit-v-evropu/

7 https://www.db.lv/zinas/jauniesi-grib-pamest-krieviju-493411

8 https://russian7.ru/post/kak-zhivut-veterany-vtorojj-mirovojj-vojj/

Novērtē šo rakstu:

51
49

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...