Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir divas valstis – viena liela, otra maziņa. Pirmā – Amerikas Savienotās Valstis, otrā – Latvijas Republika. Viena vismaz skaitās brīvu cilvēku zeme, otra... nu, spriediet paši.

Pirmajai visvisādas visnotaļ praktiskas un konkrētas intereses ir visās pasaules malās, un, lai ar tām viss būtu kārtībā, tā ir spiesta ik pa brīdim attiecībā uz saviem „sabiedrotajiem” kaut ko pieciest, kaut ko „neievērot”, uz kaut ko vienkārši pievērt acis.

Otrai pa lielam ir tikai viena interese – turpināt pastāvēt, līdz ar ko arī citas valstis tai faktiski dalās tajās, kas attiecībā uz šo valsti kaut ko var ietekmēt, un tajās, kas nevar faktiski neko – un kurām arī lielā mērā ir vienalga.

Pirmajai no šīm valstīm Uzbekistāna attiecīgajā reģionā bija vajadzīgs un noderīgs „sabiedrotais”, līdz ar ko šī valsts izlikās nemanām visas tās šausmas, ko Uzbekistānā strādāja vietējais diktators Karimovs ar savu klanu.

Šausmas bija visnotaļ reālas tāpat kā diktators – ne jau kaut kāda tur nieka demokrātijas ierobežošana, bet demonstrāciju apšaušana, politisko pretinieku iznīcināšana, tūkstoši politieslodzīto, spīdzināšana cietumos un tā tālāk.

Otrajai valstij Uzbekistāna nebija ne vajadzīga, ne noderīga – kaut gribējās „apgūt” Uzbekistānas tirgu un bagātīgos resursus, nekas lāga nesanāca, lai cik reizes uzņemtu ciemos diktatoru Karimovu un cik Triju Zvaigžņu ordeņus kārtu viņam kaklā.

Tad diktators nomira, un to, kādi cilvēki ir pie varas vienā un otrā valstī, lieliski demonstrēja oficiālie šo valstu vadītāju paziņojumi sakarā ar diktatora nāvi.

 „At this challenging time of President Islom Karimov’s passing, the United States reaffirms its support for the people of Uzbekistan. This week, I congratulated President Karimov and the people of Uzbekistan on their country’s 25 years of independence. As Uzbekistan begins a new chapter in its history, the United States remains committed to partnership with Uzbekistan, to its sovereignty, security, and to a future based on the rights of all its citizens,” – šis bija ASV prezidenta Baraka Obamas oficiālais paziņojums.

Un šis savukārt bija Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa paziņojums: „Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsaka visdziļāko līdzjūtību Uzbekistānas tautai un prezidenta Islama Karimova ģimenei saistībā viņa nāvi. Prezidents Karimovs ir sniedzis neatsveramu ieguldījumu Latvijas un Uzbekistānas attiecību veidošanā. Viņa loma stabilitātes un drošības stiprināšanā Centrālāzijas reģionā nav pārvērtējama.” Tikpat līdzjūtīgs Uzbekistānas „tautai un valdībai” bija arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Saskatāt atšķirību? Ja ne, pateikšu, kā to redzu es.

Nemēģināšu sniegt absolūti precīzu tulkojumu Obamas paziņojumam, bet viens ir skaidrs – kaut arī amerikāņi nav piedzīvojuši nekādus staļinus, ASV prezidents ne ar pušplēstu vārdu neieminējās, cik ļoti viņam žēl, ka viens gana asiņains diktators ir devies pie tēviem.

Atbalsts Uzbekistānas tautai, uzticība partnerībai un skaidra norāde uz cilvēktiesību ievērošanu – tas jā, bet nekāda pat formāla žēluma par diktatora nāvi.

Citiem vārdiem, tika uzskatāmi apliecināts, ka viena lieta ir praktiskais noderīgums un vajadzīgums, bet pavisam cita – principi, kaut vai tikai ārējai parādīšanai. Kuri vismaz šādos izrādīšanas gadījums tomēr ir pirmajā vietā.

Savukārt tās valstiņas „valstsvīri”, kurai savukārt diktatoru un izpausmju, kā varētu domāt, bijis vairāk nekā pietiekami, izrādījās vienmēr gatavi just līdzi kārtējā asiņainā diktatora nāvei.

Turklāt, kas īpaši svarīgi, vējoņiem-rinkēvičiem (atšķirībā no Obamas) pat nebija nekādas praktiskas vajadzības ieziesties ar politisko vazelīnu, - ne nu Latvijai no Uzbekistānas īpaša praktiska jēga bijusi, ne arī no tādas vai citādas līdzjušanas kaut kas sagaidāms.

Bet, ja reiz cilvēks savā būtībā ir un paliek kalps un dzimtcilvēks, nekādu citādu rīcību no viņa arī nesagaidīt. Pēc Staļintētiņa nāves šādi vējoņi-rinkēviči sistos ar galvu pret sienu, bet, ko viņi darītu mūsdienu Ziemeļkorejā, bail pat iedomāties.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

21

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

FotoViens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBalticLufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Lasīt visu...

21

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

FotoLatvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Lasīt visu...

21

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

FotoAirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Lasīt visu...

12

Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

FotoUz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Lasīt visu...

18

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

FotoKonservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Lasīt visu...

21

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

Foto"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi