Iesaki rakstu: 
Tāds mīlīgs TVNET rakstiņš par narkotiku tēmu skolās, kas liek uzdot dažus kautrīgus jautājumus.
"17.septembrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Saldus iecirkņa amatpersonas sadarbībā ar Saldus medicīnas centra narkologiem un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes kinologiem veica pārbaudi mācību iestādē Saldus novadā ar mērķi pārbaudīt, vai nenotiek nelikumīga narkotisko vielu aprite – lietošana, glabāšana un realizācija.
Vakar suņi norādīja uz astoņiem audzēkņiem, kuri, iespējams, ir lietojuši narkotiskās vielas. Lai pārbaudītu šo faktu, visi jaunieši tika nogādāti medicīnas iestādē ekspertīzes veikšanai, tostarp pie vienas no jaunietēm tika atrastas un izņemtas cigaretes bez Latvijas Republikas akcīzes markām. Jaunieši, uz kuriem norādīja suns, ir vecumā no 12 līdz 18 gadiem, to starpā trīs meitenes. Šobrīd Valsts policijā par notikušo ir sākti procesi administratīvā pārkāpuma lietās, līdz tiks saņemti ekspertīžu rezultāti un varēs lemt par materiāla tālāku virzību.
Saskaņā ar Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumu, par narkotisko vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā vai par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu ir paredzēts brīdinājums vai naudas sods līdz 280 eiro.
Izsakām pateicību Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Kinoloģijas nodaļas kinologiem un Saldus medicīnas centra darbiniekiem par sadarbību gan šajā profilaktiskajā pasākumā, gan arī iepriekš. Šāda veida pārbaudes notika iepriekš un tiks veiktas arī turpmāk."
Kā autors norādīts TVNET, bet pēdējā rindkopā izteikta pateicība visām trim narkotiku meklēšanā iesaistītajām iestādēm par sadarbību. Kas tad pateicas par sadarbību, TVNET? Vai tomēr tā ir burts burtā pārdrukāta preses relīze?
Tekstā teikts, ka "suņi norādīja uz astoņiem audzēkņiem, kuri, iespējams, ir lietojuši narkotiskās vielas. Lai pārbaudītu šo faktu, visi jaunieši tika nogādāti medicīnas iestādē ekspertīzes veikšanai...". Nez vai suņi spēj norādīt, kuri, iespējams, ir lietojuši narkotiskās vielas, drīzāk jau, ka norādīja, kuri ož pēc narkotiskajām vielām.
Administratīvās atbildības likuma 113.panta 4.daļā teikts, ka, lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu, amatpersona nogādā personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu (ietekmi vai reibumu). No tā izriet kautrīgs jautājums, vai suņa uzodums ir pamatotas aizdomas?
Nākamais kautrīgais jautājums, - vai bērni var tikt nogādāti medicīnas iestādē piespiedu kārtā medicīniskās pārbaudes veikšanai bez administratīvās aizturēšanas? Kas notiek tad, ja bērns saka - ja jums vajag ekspertīzi, tad droši ejiet, bet man tagad jāiet uz mājām?
Atgādināšu, ka administratīvo aizturēšanu piemēro gadījumos, kad ir nepieciešams noskaidrot pie atbildības saucamās personas identitāti vai pārtraukt administratīvo pārkāpumu un persona nereaģē uz aicinājumu pārtraukt pārkāpumu, kas attiecībā uz suņu uzostajiem bērniem acīmredzami neattiecas.
"Pie vienas no jaunietēm tika atrastas un izņemtas cigaretes bez Latvijas Republikas akcīzes markām" - no šīs teksta izriet, ka ir notikusi izņemšana. Kā šī procedūra tika organizēta: vai vienkārši pasakot - tagad, visi uzostie, izkrāmējiet visu no kabatām? Kas būtu tad, ja kāds uzostais bērns pateiktu – tās ir manas personīgās kabatas, un, ja jūs cienījamās amatpersonas vēlaties veikt personas kratīšanu, tad ejiet ierosiniet kriminālprocesu, ar lietas materiāliem par suņa uzodumu dodieties pie izmeklēšanas tiesneša pēc lēmuma par kratīšanas izdarīšanu un tad tiksimies. Ko tad?
Tas, ka tiek praktizētas personas kratīšanas, izriet, piemēram, no laikraksta "Kurzemnieks" 28.februāra publikācijas, kurā teikts: "Kā klātienē novēroja Kurzemnieks, dienesta suns ar savu reakciju norādīja uz vairākiem skolēniem. Viņiem, līdzi ņemot somu, nācās klasi pamest, lai policijas darbinieki to varētu rūpīgi pārbaudīt.”
Biju palaidis garām, bet izrādās, Iekšlietu ministrijai ir vesela programma narkotiku meklēšanai skolās, un skolas tiks izraudzītas pēc noteikta algoritma (2019.gada maija ziņa).
Te atkal kautrīgs jautājums - vai ir algoritms, pēc kura pēc līdzīgas metodikas tiks pārbaudītas arī ministrijas, policijas struktūrvienības, Saeima? Vai arī tas attieksies tikai uz bērniem kā fiziski un intelektuāli nenobriedušām personām, kurām vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība, kā teikts Bērnu tiesību aizsardzības likumā? Vai arī bērni ir izraudzīti tā iemesla dēļ, ka viņi savas tiesības aizstāvēt vēl nav iemācījušies? Vai ir gaidāmas masveida tvarstīšanas ar suņiem ielās, vilcienos, veikalos, pēc kurām kolonnās suņu uzostie iespējamie narkotisko vielu lietotāji tiks transportēti uz medicīnas iestādi ekspertīzes veikšanai? Un kāpēc gan ne, ja jau skolās var?
Atgādināšu, ka par bērniem atbilstoši likumam tiek uzskatītas personas, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, bet visi šie jautājumi pilnā mērā attiecas arī uz pieaugušajiem, starp kuriem tāpat netrūkst iespējamo narkotisko vielu lietotāju, glabātāju, realizētāju. Bērni nedrīkst darīt tieši to pašu, ko pieaugušie.
Informācija, kuru par bērnu ieguvis bērnu aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības vai citas iestādes darbinieks vai valsts vai pašvaldības institūcijas darbinieks, pildot amata pienākumus, ir konfidenciāla, un ziņas, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai vai viņa psiholoģiskā līdzsvara saglabāšanai, nav izpaužamas (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 71.panta 1.daļa).
Pat nejautāšu, vai termins "konfidenciāls" ir lietots kā viena no valsts noslēpuma klasifikācijas pakāpēm. Kautrīgi jautāšu ko citu – iespējamo narkomānu meklēšana ar suņiem skolās nevar kaitēt bērna turpmākajai attīstībai un psiholoģiskā līdzsvara saglabāšanai? Vai darbs bija organizēts tā, lai citi bērni un pieaugušie neuzzina, kuru tad suns uzoda kā iespējamo narkomānu? Mani māc bažas, ka šajā skolā katrs pirmklasnieks un katrs vecāks jau tagad precīzi zina, kuri ir uzostie, it īpaši to meiteni ar cigaretēm bez akcīzes markas.
Gribētos jau cerēt, ka savas kompetences ietvaros šo visu vērtēs gan Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, gan Tiesībsarga birojs, gan arī prokuratūra.
Bet nobeigumā teikšu tā - radiet sistēmu tā, lai nebūtu šaubu par nevienas veicamās darbības tiesisko pamatojumu un aprobējiet to vispirms uz pieaugušajiem, jo citādi par peramajiem zēniem kļūst tie, kas dara, izņemot suņus, jo viņus vienmēr varēs sodīt par nepareizu izdarīšanu.
Attēls no laikraksta Kurzemnieks par pārbaudi Kuldīgas 2.vidusskolā.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
