Iesaki rakstu: 
Šī gada 16. jūlijā pēc ekonomikas ministra Viktora Valaiņa iniciatīvas Latvijas valdība skatīja ziņojumu par plāniem pārskatīt valsts akciju pārvaldības modeli telekompānijās Latvijas Mobilais telefons (LMT) un TET, kurās abās formāli ir kontrolpaketes turētāja, taču dabā nosaka ļoti maz vai neko, īpaši jau kompānijā LMT.
Ideja par to, ka kompānijas būtu jāapvieno, nav jauna. Valsts stratēģiskais partneris Telia Company to faktiski pieprasa darīt jau vairākas desmitgades. Iemesls tam ir gan visai elementāra biznesa loģika, kas paredz, ka viena īpašnieka rokās esošus divus vienā nozarē strādājošus uzņēmumus būtu pareizi apvienot, lai tie nekonkurētu savā starpā, bet gan ar citiem šajā pat nozarē strādājošiem uzņēmumiem, lai uzņēmumu pārvaldība būtu lētāka, lai būtu mazāki tēriņi uzņēmumu valdēm, padomēm, mārketinga, finanšu un daudziem citiem menedžmenta virzieniem.
Ļoti svarīgs iemesls, lai apvienošanos beidzot veiktu, ir tas, ka LMT viens no galvenajiem konkurentiem Bite – proti, tā akcionārs – ir pēdējos gados tieši šādu apvienošanos veicis, apvienojot uzņēmumus Bite un Baltcom, un strauji kļūst par vienu no spēcīgākajiem un vērtīgākajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Latvijā. Tas ir vēl papildus tam, ka Tele2 skaidri izspiež LMT no mobilo komunikāciju līdera pozīcijām, pieaug LMT parādi un jau ir izveidojusies atpalicība 5G ieviešanas tempos gan no Bite, gan Tele2, kuri abi apsteigs LMT šīs tehnoloģijas ieviešanā par diviem līdz trim gadiem. Visa šī rezultātā Telia un attiecīgi arī Latvijas valsts akcijas jau šobrīd zaudē gan peļņas iespējas, gan vērtību.
No Telia viedokļa šī situācija ir īpaši kaitinoša tādēļ, ka Telia iepriekš jau gadiem ir brīdinājusi Latvijas valsti par to, kā situācija tirgū attīstīsies un lūgusi rīkoties.
Latvijas valsts, lai arī vairākas reizes apsvērusi nepieciešamību rīkoties, līdz lēmumam tā arī nekad nav nonākusi. Iemesls tam ir tāds, ka LMT vadītājs Juris Binde katru reizi ir izmantojis visas iespējas, tajā skaitā uzņēmuma apmaksātus lobistus un PR speciālistus, lai nekādā gadījumā nepieļautu nekādas izmaiņas esošajā stāvoklī, jo tieši viņam personiski un viņa svītai, kas nemainīgi ieņem vadošos amatus LMT jau desmitiem gadu, nekādas izmaiņas nekādā gadījumā nav vajadzīgas.
LMT ir unikāls uzņēmums, vienīgais tāds Latvijā un, iespējams, visā Baltijā, kurā vadības komanda nav mainījusies tik ilgus gadus. Vienīgais uzņēmums Latvijā, kurā kontrolpakete pieder Latvijas valstij, bet kura vadības atalgojums nav publiski zināms atšķirībā no airBaltic, TET vai citiem uzņēmumiem.
Arī šoreiz tāpat kā visas iepriekšējās reizes, kad valdība ir sākusi apspriest uzņēmumu nākotni, ir sākusies ievērojama pretdarbība, kuras mērķis ir vai nu saglabāt esošo stāvokli, vai aizstāt Telia ar kādu institucionālu investoru kā ERAB, patiesās Telia izpirkšanas izmaksas uzliekot uz pašu uzņēmumu pleciem. Abi šie scenāriji nodrošina Bindes kungam vēl ilgus gadus esošajā amatā. Abi šie scenāriji dažādos veidos ved pie lieliem zaudējumiem Latvijas valstij un tās nodokļu maksātājiem.
Šoreiz tiek izmantots arguments, ka Telia it kā traucējot LMT iesaistīties aizsardzības industrijā, ražot lielgabala lādiņus, dronus un citus elementus, kurus it kā daudzus gadus jau cenšas attīstīt LMT defence projekts. Lietas nonākušas pat tik tālu, ka Latvijas valsts prezidents televīzijā stāsta, ka Telia Company apdraudot Latvijas nacionālo drošību.
Te jāteic, ka Latvijas nacionālo drošību apdraud vispirms jau neprofesionāli politiķi. Telia uzskata, ka Latvijas nacionālajai drošībai vispirms būtu svarīgi stipri un profesionāli telekomunikāciju uzņēmumi, kas nodrošina internetu un mobilos sakarus un neatpaliek no konkurentiem arī 5G tehnoloģiju ieviešanā, un tieši tā ir prioritāte, raugoties uz uzņēmumu attīstību. Savukārt, ja Latvijas valsts domā, ka tās drošībai būs labāk bez tāda partnera kā Telia, nav ne mazāko problēmu izpirkt Telia daļas abos uzņēmumos, un Latvijas politiķi tad varēs netraucēti realizēt savas ieceres par artilērijas lādiņu ražošanu mobilo sakaru uzņēmumā vai mobilo sakaru uzņēmuma līdzekļu novirzīšanu nevis mobilā tīkla, drošu datu centru un 5G attīstībai, kas tiešām būs svarīgs arī militāri, bet gan politikai pietuvināto personu aizsardzības jomas startupiem un uzņēmuma vadības PR projektiem.
Telia nekādā gadījumā nav apmierināta ar esošo situāciju uzņēmumos, kuros profesionāla stratēģiska vadība ir aizstāta ar viena lokāla baroniņa svītas interešu apkalpošanu. Varbūt tiešām ir pienācis laiks Latvijas valstij un Telia iet katram savu ceļu?
Lai arī nešaubīgi, ka šādā darījumā Telia pieprasīs pilnīgu kompensāciju par Latvijas valsts novilcināto lēmumu rezultātā negūto peļņu, vienlaicīgi Telia tādā gadījumā noteikti ir ieinteresēta pārdot Latvijas valstij savas akcijas tagad, kamēr tām vēl ir kaut kāda vērtība, jo ir nešaubīgi skaidrs, ka, šādi turpinot, uzņēmumu vērtība samazinās jau tagad un samazināsies ar katru gadu. Telia nedomā, ka šis ir Latvijas valstij vai tās drošības interesēm labs scenārijs, taču respektē Latvijas politiķu tiesības rīkoties ar tiem uzticētajiem aktīviem saskaņā ar savu redzējumu un vēlmēm.
Telia izpratnē aiz uzsāktās Telia nomelnošanas kampaņas stāv uzņēmuma LMT vadība, kura savus amatus visus šos gadus ir saglabājusi nevis savas profesionalitātes vai uzrādīto rezultātu dēļ, bet tikai un vienīgi tāpēc, ka vēsturiski uzņēmumā LMT ir panākta situācija, ka bez paša uzņēmuma arodbiedrības piekrišanas veikt vadības izmaiņas ir praktiski neiespējami.
Tad, lūk, - šī iemesla dēļ LMT arodbiedrība ir visticamāk visbagātākā arodbiedrība ne tikai Latvijā, bet pilnīgi noteikti Baltijā, un, iespējams, pat daudz plašākā mērogā. Bindes kungs katru gadu aizvien vairāk līdzekļu atvēl arodbiedrībai, šādi ar uzņēmuma līdzekļiem faktiski apmaksājot savu palikšanu amatā.
Arodbiedrības biedriem gan nav iespēju, atšķirībā no TET, AirBaltic vai citiem uzņēmumiem ar valsts kapitāla daļām, uzzināt, kāda ir paša Bindes kunga alga, un tomēr tāpat tā ir neliela summa, salīdzinot ar to, kuru Latvijas valsts zaudēs, ja atkal jau Bindes kungam izdosies panākt, ka nekādas pārmaiņas šo uzņēmumu pārvaldībā nenotiek vai notiek tādas, kas LMT barona karalisti saglabā esošajā formā.
Latvijas sabiedrībai un vēlētajiem, kas ir patiesie akcionāri šajos uzņēmumos, būtu vērts rūpīgi sekot valsts pārstāvju lēmumiem šajā jomā un apdomāt šo lēmumu konsekvences, - Telia izpirkšana, uzliekot milzīgu parādu nastu pašiem uzņēmumiem, padarīs to tālāku attīstību neiespējamu, uzņēmumu vērtība un konkurētspēja samazināsies. Savukārt, ja Latvijas politiķi domā, ka Telia Company publiska nomelnošana uzlabos Latvijas valsts sarunu pozīciju, tad arī tā ir bezatbildīga kļūda. Telia Company ir ieinteresēta sadarboties ar Latvijas valsti un vienmēr ir piedāvājusi labākos un profesionāli visizsvērtākos lēmumus, un kompānija negatavojas pazemināt savus standartus atkarībā arī turpmāk.
Seko mums 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
