Iesaki rakstu: 
Šī gada 16. jūlijā pēc ekonomikas ministra Viktora Valaiņa iniciatīvas Latvijas valdība skatīja ziņojumu par plāniem pārskatīt valsts akciju pārvaldības modeli telekompānijās Latvijas Mobilais telefons (LMT) un TET, kurās abās formāli ir kontrolpaketes turētāja, taču dabā nosaka ļoti maz vai neko, īpaši jau kompānijā LMT.
Ideja par to, ka kompānijas būtu jāapvieno, nav jauna. Valsts stratēģiskais partneris Telia Company to faktiski pieprasa darīt jau vairākas desmitgades. Iemesls tam ir gan visai elementāra biznesa loģika, kas paredz, ka viena īpašnieka rokās esošus divus vienā nozarē strādājošus uzņēmumus būtu pareizi apvienot, lai tie nekonkurētu savā starpā, bet gan ar citiem šajā pat nozarē strādājošiem uzņēmumiem, lai uzņēmumu pārvaldība būtu lētāka, lai būtu mazāki tēriņi uzņēmumu valdēm, padomēm, mārketinga, finanšu un daudziem citiem menedžmenta virzieniem.
Ļoti svarīgs iemesls, lai apvienošanos beidzot veiktu, ir tas, ka LMT viens no galvenajiem konkurentiem Bite – proti, tā akcionārs – ir pēdējos gados tieši šādu apvienošanos veicis, apvienojot uzņēmumus Bite un Baltcom, un strauji kļūst par vienu no spēcīgākajiem un vērtīgākajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Latvijā. Tas ir vēl papildus tam, ka Tele2 skaidri izspiež LMT no mobilo komunikāciju līdera pozīcijām, pieaug LMT parādi un jau ir izveidojusies atpalicība 5G ieviešanas tempos gan no Bite, gan Tele2, kuri abi apsteigs LMT šīs tehnoloģijas ieviešanā par diviem līdz trim gadiem. Visa šī rezultātā Telia un attiecīgi arī Latvijas valsts akcijas jau šobrīd zaudē gan peļņas iespējas, gan vērtību.
No Telia viedokļa šī situācija ir īpaši kaitinoša tādēļ, ka Telia iepriekš jau gadiem ir brīdinājusi Latvijas valsti par to, kā situācija tirgū attīstīsies un lūgusi rīkoties.
Latvijas valsts, lai arī vairākas reizes apsvērusi nepieciešamību rīkoties, līdz lēmumam tā arī nekad nav nonākusi. Iemesls tam ir tāds, ka LMT vadītājs Juris Binde katru reizi ir izmantojis visas iespējas, tajā skaitā uzņēmuma apmaksātus lobistus un PR speciālistus, lai nekādā gadījumā nepieļautu nekādas izmaiņas esošajā stāvoklī, jo tieši viņam personiski un viņa svītai, kas nemainīgi ieņem vadošos amatus LMT jau desmitiem gadu, nekādas izmaiņas nekādā gadījumā nav vajadzīgas.
LMT ir unikāls uzņēmums, vienīgais tāds Latvijā un, iespējams, visā Baltijā, kurā vadības komanda nav mainījusies tik ilgus gadus. Vienīgais uzņēmums Latvijā, kurā kontrolpakete pieder Latvijas valstij, bet kura vadības atalgojums nav publiski zināms atšķirībā no airBaltic, TET vai citiem uzņēmumiem.
Arī šoreiz tāpat kā visas iepriekšējās reizes, kad valdība ir sākusi apspriest uzņēmumu nākotni, ir sākusies ievērojama pretdarbība, kuras mērķis ir vai nu saglabāt esošo stāvokli, vai aizstāt Telia ar kādu institucionālu investoru kā ERAB, patiesās Telia izpirkšanas izmaksas uzliekot uz pašu uzņēmumu pleciem. Abi šie scenāriji nodrošina Bindes kungam vēl ilgus gadus esošajā amatā. Abi šie scenāriji dažādos veidos ved pie lieliem zaudējumiem Latvijas valstij un tās nodokļu maksātājiem.
Šoreiz tiek izmantots arguments, ka Telia it kā traucējot LMT iesaistīties aizsardzības industrijā, ražot lielgabala lādiņus, dronus un citus elementus, kurus it kā daudzus gadus jau cenšas attīstīt LMT defence projekts. Lietas nonākušas pat tik tālu, ka Latvijas valsts prezidents televīzijā stāsta, ka Telia Company apdraudot Latvijas nacionālo drošību.
Te jāteic, ka Latvijas nacionālo drošību apdraud vispirms jau neprofesionāli politiķi. Telia uzskata, ka Latvijas nacionālajai drošībai vispirms būtu svarīgi stipri un profesionāli telekomunikāciju uzņēmumi, kas nodrošina internetu un mobilos sakarus un neatpaliek no konkurentiem arī 5G tehnoloģiju ieviešanā, un tieši tā ir prioritāte, raugoties uz uzņēmumu attīstību. Savukārt, ja Latvijas valsts domā, ka tās drošībai būs labāk bez tāda partnera kā Telia, nav ne mazāko problēmu izpirkt Telia daļas abos uzņēmumos, un Latvijas politiķi tad varēs netraucēti realizēt savas ieceres par artilērijas lādiņu ražošanu mobilo sakaru uzņēmumā vai mobilo sakaru uzņēmuma līdzekļu novirzīšanu nevis mobilā tīkla, drošu datu centru un 5G attīstībai, kas tiešām būs svarīgs arī militāri, bet gan politikai pietuvināto personu aizsardzības jomas startupiem un uzņēmuma vadības PR projektiem.
Telia nekādā gadījumā nav apmierināta ar esošo situāciju uzņēmumos, kuros profesionāla stratēģiska vadība ir aizstāta ar viena lokāla baroniņa svītas interešu apkalpošanu. Varbūt tiešām ir pienācis laiks Latvijas valstij un Telia iet katram savu ceļu?
Lai arī nešaubīgi, ka šādā darījumā Telia pieprasīs pilnīgu kompensāciju par Latvijas valsts novilcināto lēmumu rezultātā negūto peļņu, vienlaicīgi Telia tādā gadījumā noteikti ir ieinteresēta pārdot Latvijas valstij savas akcijas tagad, kamēr tām vēl ir kaut kāda vērtība, jo ir nešaubīgi skaidrs, ka, šādi turpinot, uzņēmumu vērtība samazinās jau tagad un samazināsies ar katru gadu. Telia nedomā, ka šis ir Latvijas valstij vai tās drošības interesēm labs scenārijs, taču respektē Latvijas politiķu tiesības rīkoties ar tiem uzticētajiem aktīviem saskaņā ar savu redzējumu un vēlmēm.
Telia izpratnē aiz uzsāktās Telia nomelnošanas kampaņas stāv uzņēmuma LMT vadība, kura savus amatus visus šos gadus ir saglabājusi nevis savas profesionalitātes vai uzrādīto rezultātu dēļ, bet tikai un vienīgi tāpēc, ka vēsturiski uzņēmumā LMT ir panākta situācija, ka bez paša uzņēmuma arodbiedrības piekrišanas veikt vadības izmaiņas ir praktiski neiespējami.
Tad, lūk, - šī iemesla dēļ LMT arodbiedrība ir visticamāk visbagātākā arodbiedrība ne tikai Latvijā, bet pilnīgi noteikti Baltijā, un, iespējams, pat daudz plašākā mērogā. Bindes kungs katru gadu aizvien vairāk līdzekļu atvēl arodbiedrībai, šādi ar uzņēmuma līdzekļiem faktiski apmaksājot savu palikšanu amatā.
Arodbiedrības biedriem gan nav iespēju, atšķirībā no TET, AirBaltic vai citiem uzņēmumiem ar valsts kapitāla daļām, uzzināt, kāda ir paša Bindes kunga alga, un tomēr tāpat tā ir neliela summa, salīdzinot ar to, kuru Latvijas valsts zaudēs, ja atkal jau Bindes kungam izdosies panākt, ka nekādas pārmaiņas šo uzņēmumu pārvaldībā nenotiek vai notiek tādas, kas LMT barona karalisti saglabā esošajā formā.
Latvijas sabiedrībai un vēlētajiem, kas ir patiesie akcionāri šajos uzņēmumos, būtu vērts rūpīgi sekot valsts pārstāvju lēmumiem šajā jomā un apdomāt šo lēmumu konsekvences, - Telia izpirkšana, uzliekot milzīgu parādu nastu pašiem uzņēmumiem, padarīs to tālāku attīstību neiespējamu, uzņēmumu vērtība un konkurētspēja samazināsies. Savukārt, ja Latvijas politiķi domā, ka Telia Company publiska nomelnošana uzlabos Latvijas valsts sarunu pozīciju, tad arī tā ir bezatbildīga kļūda. Telia Company ir ieinteresēta sadarboties ar Latvijas valsti un vienmēr ir piedāvājusi labākos un profesionāli visizsvērtākos lēmumus, un kompānija negatavojas pazemināt savus standartus atkarībā arī turpmāk.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
