Iesaki rakstu: 
Virsrakstā uzdotais jautājums nav retorisks. Tas ir praktiskas dabas jautājums ar mērķi saprast, cik droša un aizsargāta ir Latvijas austrumu robeža.
Ņemot vērā nelegālo migrantu pūļus, kuri nu jau arvien lielākā skaitā ieplūst Latvijā, ir skaidrs, ka Latvijas austrumu robeža ir kā caurstaigājama sēta. Ja nelegālie migranti, kuri nav speciāli apmācīti kaujinieki, salīdzinoši vienkārši tiek pāri Latvijas robežai, tad cik viegli to ir izdarīt Krievijas specnaza kaujiniekam, kurš ir apmācīts veikt speciālās operācijas? Profesionālam kaujiniekam tas ir elementāri veicams uzdevums, jo Latvijas austrumu robeža ir vāji aizsargāta.
Pēdējo mēnešu laikā vairs nav izdevies noslēpt, cik lielos daudzumos Latvijā iekļūst nelegālie imigranti, kuri apdraud Latvijas iedzīvotāju drošību. Tas rada daudz jautājumu. Kā viņi tiek pāri robežai? Ir divi varianti. Vai nu mūsu austrumu robežā ir lieli caurumi, kas netiek nosegti, vai arī uz robežas ir korupcija, kā rezultātā robežsargi "neredz" vai neveic aktīvas darbības, lai novērstu imigrantu iekļūšanu valstī. Abi varianti ir ļoti slikti. Protams, pastāv arī trešais variants, kas apvieno abus iepriekš nosauktos variantus.
Izbrīnu izraisa politiķu, mediju un sabiedrības vienaldzība pret šo jautājumu. Mūsu robeža nav tūkstošiem kilometru gara. Tā ir salīdzinoši īsa un kontrolējama teritorija. Mūsdienās ir pieejamas ļoti labas tehnoloģijas, ar ko notikumus uz robežas var monitorēt 24 stundas diennaktī. Ir pieejami droni, kas var "karāties" gaisā 24 stundas vai dažādi sensori, kas reaģē uz kustībām. Mūsdienās uz katru kilometru vairs nav jāizmanto cilvēkresurss. Kā mēs redzam, tad uz Latvijas robežas tas labākajā gadījumā notiek ierobežotā apjomā.
Vispār jau Latvijā eksistē tāds iekšlietu ministrs, kuram miera laikos būtu jāatbild par robežas drošību. Izskatās, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ir tā "uzkāpis uz korķa", ka pat vairs nav spējīgs imitēt darbību. Viņa bezdarbība ne vien apdraud valsts drošību, bet nu jau ir nonākusi stadijā, kad to būtiski grauj. Premjerei Evikai Siliņai pret savu veco labo čomu Kozlovski, protams, nav nekādu pretenziju, jo viņš daudzu gadu garumā ir veiksmīgi piesedzis iekšlietu resorā valdošo milzīgo korupciju. Tas ir iemesls, kādēļ viņš var netraucēti veģetēt savā postenī.
Par korupciju Valsts robežsardzē nezina tikai lielākais muļķis, jo Latvija ir viena no slavenākajām narkotiku tranzīta valstīm Eiropā. Bez robežsardzes līdzdalības tas nebūtu iespējams!
Tagad atgriezīsimies pie sākumā uzdotā jautājuma.
Cik viegli krievu specnaza kaujiniekam ir iekļūt Latvijā? Diemžēl atbilde – ļoti viegli. Līdz ar to vērts izdarīt secinājumus, cik viegli Krievijai ir sākt šeit veikt aktīvas darbības gan pirms konvencionāla iebrukuma, gan iebrukuma gadījumā. Būsim godīgi, krievu specnazs te jau visticamāk sēž un gaida starta signālu, lai sāktu darboties. Ja jau nelegālo imigrantu pūļi mierīgā solī tiek līdz Rīgas robežai, krievu kaujiniekam tas ir vieglāk par vieglu.
Skatoties uz šo situāciju, aizsardzības ministra Andra Sprūda ākstības ar betona bluķu dārzu pie austrumu robežas izskatās pēc sliktas komēdijas. No kā Sprūda betona bluķi aizsargā Latvijas robežu? Krievu kaujiniekiem tie nav šķēršļi. Vēl jo mazāk tie ir šķērslis krievu šahediem.
Latvijas valsts aizsardzība ir parodija – iekšlietu ministrs ir nodzēries un ļauj imigrantu pūļiem gāzties pāri mūsu robežai, bet aizsardzības ministrs šķiež naudu betona bluķos, kas neizsargā ne pret vienu nopietnu Krievijas iebrukuma mēģinājumu.
Sabiedrībai ir laiks reaģēt un skaļi pieprasīt aktīvu valdības rīcību valsts aizsardzībā. Šobrīd mēs noskatāmies un vienkārši ignorējam to, kā mūsu valsts aizsardzība arvien vairāk atgādina parodiju un darbības imitāciju. Sekas būs briesmīgas.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
