Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.

Šajā rakstā mēs analizējam Latvijas pensiju sistēmas nākotnes perspektīvas, sniedzam sagaidāmā pensiju apmēra prognozes, pamatojoties uz vairākiem alternatīviem pieņēmumiem un demogrāfisko prognožu scenārijiem.

Atgādināsim, ka mūsu nākotnes pensiju veido mūsu pašu veiktās iemaksas. Saskaņā ar likumu 20% no mūsu darba algas tiek ieskaitīti pensiju kapitālā, var teikt, atlikti nākotnes pensijai. Minētās sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek sadalītas - 14% tiek uzskaitīti 1. pensiju līmenī un 6% uzticēti pensiju fondu pārvaldītājiem (2. līmenis). Lai strādājošo 1. pensiju līmenī šodien iemaksātais nezaudētu vērtību nākotnē, tas ik gadu tiek pavairots atbilstoši cenu pieaugumam, kā arī ar tautsaimniecībā vidējās algas pieaugumu un strādājošo skaita pārmaiņām. Savukārt 2. pensiju līmenī ieguldīto pārvaldītāji mūsu vārdā iegulda finanšu instrumentos, kas nodrošina un uzkrāj tirgū rodamo peļņu līdz brīdim, kad sasniedzam attiecīgo vecumu un pieprasām pensijas izmaksu. Indivīdam sasniedzot pensionēšanās vecumu, abos līmeņos uzkrātais kapitāls tiek summēts un ikmēneša pensijas aprēķinam dalīts ar sagaidāmo atlikušo mūža ilgumu.

Vecuma pensijas apmērs tuvākā un tālākā nākotnē

Latvijas vecuma pensiju izdevumu un apmēra nākotnes novērtējumi pamatojas uz tautsaimniecības un demogrāfisko rādītāju ilgtermiņa prognozēm. Iedzīvotāju skaita prognozi regulāri sniedz Eiropas Komisija, novērtējot, cik cilvēku būs katrā konkrētā vecumā. Saskaņā ar tās pamata scenāriju iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās sarukt un 2080. gadā sasniegs 1.3 milj. cilvēku. Šādu dinamiku noteiks zems dzimstības koeficients un iedzīvotāju emigrācija, kas vēl kādu laiku būs aktuāla. Vienlaikus ar iedzīvotāju skaita samazināšanos vecākās paaudzes cilvēku īpatsvars kļūs lielāks, pagarinoties dzīves ilgumam. Tiek lēsts, ka 2060. gadā iedzīvotāju īpatsvars vecumā virs 65 gadiem sasniegs gandrīz 75%, t.i., uz četriem darbspējīgā vecumā esošiem cilvēkiem būs trīs pensionāri. Turpmāko 20 gadu laikā demogrāfiskā slodze tomēr nedaudz stabilizēsies un pat samazināsies, 2080. gadā sasniedzot 57%. Taču tas notiks uz vecākās paaudzes iedzīvotāju samazināšanās rēķina, un saskaņā ar bāzes scenāriju strādājošo skaita pieaugums nav paredzēts, līdz ar to nepalielināsies arī pensiju kāpums (ienākumu aizvietojamības koeficients).

Valsts budžeta vecuma pensiju izdevumu prognoze rāda, ka, neskatoties uz šo nelabvēlīgo demogrāfisko dinamiku un mēreniem izaugsmes tempiem, izdevumi pensijām laika gaitā samazināsies, tos mērot proporcionāli no valsts ienākumiem. Viens no faktoriem, protams, ir tas, ka 2. līmeņa pensijas, kas netiek maksātas no valsts budžeta, nākotnes pensionāriem veidos arvien lielāku daļu, kā rezultātā samazināsies no valsts līdzekļiem maksātā pensiju daļa. Taču Latvijas vecuma pensiju sistēma paredz arī to, ka pensijas apmērs tiek automātiski koriģēts atkarībā no demogrāfiskajām tendencēm valstī. Kā jau minēts, strādājošā uzkrātais pensijas kapitāls tiek aktualizēts katru gadu, ņemot vērā vidējās algas un nodarbināto skaita dinamiku, tā faktiski ir visa valstī oficiāli nopelnītā alga. Samazinoties iedzīvotāju skaitam un līdz ar to sarūkot valstī strādājošo skaitam, pensijas kapitāls aug lēnāk par viena strādājošā vidējo atalgojumu, kas nozīmē, ka ar laiku dzīves līmenis, ko spēj nodrošināt darba ienākumi, vairs pat tuvu nebūs sasniedzams pensionējoties. Turklāt mūža ilguma kāpums pagarina laika periodu, kad pensionārs saņem vecuma pensiju, kā rezultātā uzkrātais kapitāls tiek dalīts ar lielāku ciparu, un tādējādi ikmēneša vecuma pensija kļūst mazāka. Piemēram, vienkārši aprēķini liecina, ka piešķirtās vecuma pensijas apmērs procentos no vidējās algas turpmāko 20 gadu laikā samazināsies par aptuveni 15 procentu punktiem līdz 25%, 2060. gadā sasniegs 18%, bet 2080. gadā jau tikai 16.5%.

Vienkāršoti lēšot, ja 2017. gadā vidējā piešķirtā pensija bija 322 eiro, ienākumu aizvietojamības koeficientam esot 2040. gada līmenī, pensijas lielums būtu vien 250 eiro, bet, pieņemot 2080. gadā sagaidāmo aizvietojamības koeficientu, – 165 eiro. Šie skaitļi nozīmē, ka laika gaitā arvien lielāks pensionāru skaits saņems salīdzinoši niecīgu pensiju. Tas radīs sociālo neapmierinātību un draudus pašai pensiju sistēmai tās šobrīd likumā paredzētajā formā. Jāpiebilst, ka Latvijas aizvietojamības rādītājs, kas parāda pensijas apmēru pret vidējo algu valstī, 2017. gadā bija viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, un ir paredzams, ka šāda situācija saglabāsies arī nākotnē.

Skaidrs, ka minētie aprēķini izriet no pieņēmumiem, kas var izrādīties aplami. Ilgākā termiņā dzimstības un migrācijas tendenču maiņas var radīt būtisku ietekmi uz pensijas apmēru. Piemēram, strādājošo skaitam paliekot nemainīgam, aizvietojamības koeficients samazinātos vien līdz 28% 2080. gadā. Zināmu lomu spēlē arī 2. pensiju līmenī uzkrāto aktīvu finansiālā atdeve. Mūsu prognožu bāzes scenārijā tiek pieņemts, ka 1. un 2. pensiju līmenī uzkrātais kapitāls pieaugs vienādā tempā (līdz šim 2. līmenī tas gan ir bijis pat zemāks spēcīgās finanšu krīzes ietekmē, skatīt OECD, 2017), taču, ja aktīvi tiek ieguldīti arī ārpus valsts, 2. līmeņa kapitāla atdevei nav obligāti jābūt saistītai ar tendencēm Latvijas darba tirgū. Piemēram, ja atdeve būtu kaut vai par diviem procentu punktiem augstāka, aizvietojamības koeficients būtu par diviem procentu punktiem lielāks.

Nākamajā daļā detalizētāk aplūkosim, kā mainās aizvietojamības rādītāja novērtējumi, mainoties atsevišķiem pieņēmumiem.

Alternatīvie scenāriji

Pensionēšanās vecuma korekcija

Atsevišķās Eiropas Savienības valstīs (Dānija, Grieķija, Itālija, Kipra, Nīderlande, Portugāle un Slovākija) nesen tika īstenotas vecuma pensiju sistēmas reformas, kas paredz ieviest mainīgu pensionēšanās vecumu, kurš tiktu automātiski pielāgots mūža ilguma pārmaiņām (skatīt European Commission, 2018).Par pamatu pārsvarā tiks ņemts paredzamais mūža ilgums 65 gadu vecumā, un pensionēšanās vecums tiks koriģēts reizi piecos gados. Kā jau iepriekš tika minēts, Latvijā pensionēšanās vecums jau šobrīd tiek pakāpeniski celts ar mērķi sasniegt 65 gadu vecumu 2025. gadā. Taču arī turpmākajos gados tiek prognozēts mūža ilguma kāpums, kas negatīvi ietekmēs pensijas apmēru.

Lai atspoguļotu, kā pensionēšanās vecuma iespējama sasaiste ar mūža ilgumu ietekmētu pensijas apmēru un aizvietojamības rādītāju, pieņemsim, ka, sākot ar 2025. gadu, vecums, no kura var saņemt pensiju, būtu mainīgs. Tas tiktu koriģēts tādā veidā, lai starpība starp pensionēšanās vecumu un mūža ilgumu turpmāk saglabātos nemainīga. Lai to nodrošinātu, pensionēšanās vecums tiktu pakāpeniski paaugstināts, 2080. gadā sasniedzot jau 70 gadu vecumu. Tas ļautu samazināt demogrāfisko slodzi un paaugstināt aizvietojamības līmeni. Aplēses rāda, ka aizvietojamības koeficients šādā gadījumā nepiedzīvotu tik strauju kritumu, kā to paredz bāzes scenārijs, un 2080. gadā būtu ap 22%.

Labvēlīgākas iedzīvotāju skaita pārmaiņas

Ja pensionēšanās vecums ietekmē skaitli, ar kuru tiek dalīts uzkrātais pensijas kapitāls, un tādējādi nosaka ikmēneša pensijas apmēru, tad tempu, ar kuru tiek uzkrāts kapitāls, ietekmē nodarbināto iedzīvotāju skaita pārmaiņas. Bāzes scenārijs pamatojas uz pieņēmumu, ka iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās sarukt, sasniedzot 1.3 milj. cilvēku 2080. gadā. Taču demogrāfiskās tendences var izrādīties labākas par prognozēto, palielinoties dzimstības un samazinoties mirstības rādītājam, daļai izbraukušo iedzīvotāju atgriežoties Latvijā vai piesaistot kvalificētus speciālistus. Lai atspoguļotu, kā šādas norises ietekmētu aizvietojamības koeficientu, mēs esam aplūkojuši, kā mainās aplēses, ja dzimstības koeficients ir par 10% labāks par bāzes scenārijā prognozēto un vienlaicīgi 2020. - 2080. gadā katru gadu Latvijā iebrauc (vai atgriežas) 2500 cilvēku darbspējīgā vecumā, kas kopā 60 gadu laikā veido ap 150 000 cilvēku. Šo faktoru ietekmē vidējā no jauna piešķirtā pensija 2080. gadā būtu par aptuveni pieciem procentu punktiem augstāka pret vidējo algu, salīdzinot ar bāzes scenāriju.

Neviens no iepriekš aplūkotajiem scenārijiem nespēj nodrošināt to, ka aizvietojamības rādītājs paliek stabils laika gaitā, un tas tomēr pakāpeniski samazinās.

Lai nodrošinātu tādu pensijas apmēru, kas būtu tuvāks strādājošo vidējam atalgojumam, būtu nepieciešamas vairākas pārmaiņas. Esam apkopojuši dažādu scenāriju kombināciju, kas apvieno trīs pensijas apmēru visvairāk noteicošos rādītājus:

pensionēšanās vecums,

demogrāfiskā prognoze,

2. līmeņa pensijas kapitāla finansiālā atdeve.

Aplūkojam divus pensionēšanās vecuma palielināšanas variantus: 2080. gadā tas sasniedz 67 un 70 gadus. 2. līmeņa pensiju kapitāla finansiālā atdeve ir par vienu, diviem vai trim procentu punktiem augstāka nekā 1. līmenī. Un, visbeidzot, demogrāfiskā prognoze saglabājas esošajā līmenī, tā ir labvēlīga (kur dzimstības rādītājs ir par 10% augstāks un katru gadu Latvijā iebrauc 2500 cilvēku darbspējīgā vecumā) un optimistiskā prognoze (kur dzimstības rādītājs ir par 15% augstāks un 2020. - 2080. gadā Latvijā katru gadu iebrauc 5000 cilvēku). Jāpiebilst, ka abos migrācijas scenārijos iedzīvotāju skaits 2080. gadā sasniedz vien 1.5 un 1.7 milj. cilvēku.

Aplēses rāda, ka, īstenojoties scenārijam, kas pieļauj tikai nelielu iedzīvotāju skaita samazināšanos kopā ar pensionēšanās vecuma pakāpenisku celšanu, tiktu saglabāts aizvietojamības koeficients ap 35-40%. Savukārt īstenojoties demogrāfiskās prognozes bāzes scenārijam, aizvietojamības rādītājs saglabājas zem 30%, pat paaugstinot pensionēšanas vecumu līdz 70 gadiem. Tas parāda, cik lielā mērā mūsu nākotnes pensijas lielums ir atkarīgs no tā, kāda būs iedzīvotāju skaita dinamika Latvijā.

Secinājumi, priekšlikumi

Rakstā esam uzsvēruši, ka Latvijas pensiju sistēma ir finansiāli stabila, ko nodrošina tajā iestrādātā uzkrātā kapitāla indeksācijas automātiska korekcija ar valstī nopelnīto algu un uzkrātā kapitāla dalīšana ar sagaidāmo mūža ilgumu. Samazinoties algu pelnītāju un pieaugot pensiju saņēmēju skaitam, nākotnē, tīri matemātiski, šī formula nozīmē būtisku pensionāru finansiālā stāvokļa pasliktinājumu. Ja pensionāriem tiks maksāta salīdzinoši niecīga pensija – vai joprojām varam pensiju sistēmu saukt par patiesi ilgtspējīgu? Skaidrs, ka nākotnē nevarēs tikt uzturēta tāda situācija, kurā pensija relatīvā izteiksmē būs pat divas reizes zemāka nekā šodien. Varētu teikt, ka pensiju sistēma nav sociāli ilgtspējīga – ar to saprotot, ka liels vēlētāju skaits – pensionāri – vēlēsies politikas pārmaiņas un lielākas valsts naudas daļas pārdali pensiju izmaksai. Bet tad šī nauda būs jāpārdala no citu valsts funkciju īstenošanai nepieciešamajiem resursiem.

No pensiju samazināšanās, salīdzinot ar algām, var glābt tikai lielākas iemaksas pensiju kapitālā vai lielāks strādājošo skaits. Ņemot vērā augstos darbaspēka nodokļus Latvijā, obligāto iemaksu palielināšana nebūtu efektīva, jo kaitētu ekonomikas izaugsmei. Nodarbinātību teorētiski var veicināt, ceļot pensionēšanās vecumu, taču Latvijas gadījumā ierobežojums būtu salīdzinoši sliktāka iedzīvotāju veselība. Valsts ekonomiskā attīstība ir galvenais instruments, lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti darba tirgū un piesaistītu papildu kvalificētus darbiniekus no ārvalstīm.

Beigās jāpiebilst, ka rakstā neesam ņēmuši vērā to papildu kapitālu, ko pensionāri būs sev nopelnījuši privātajos pensiju fondos (pensiju 3. līmenis). Kaut arī šobrīd tajos ieguldīto aktīvu apjoms nav liels, tas tomēr nemitīgi palielinās, cilvēkiem apzinoties nepieciešamību pēc papildu uzkrājumiem vecumdienām. Mūsu novērtējumi rāda, ka bez šādiem papildu uzkrājumiem nebūs iespējams sev nodrošināt ienākumu līmeni, kas būtu tuvu tam, pie kāda būsim pieraduši strādājot.

* Latvijas Bankas ekonomisti

Pārpublicēts no makroekonomika.lv

Novērtē šo rakstu:

18
53

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

8

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

FotoKā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie Jums saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojekta pieņemšanas gaitā Saeimā izvērsto dezinformācijas kampaņu, kurā esat tikuši aicināti balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā, nevis Madonas novadā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...

Foto

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

Ne tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku...

Foto

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

Mums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu...

Foto

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19...

Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija

Mīļie draugi! Demokrāti! Sirsnīgi jūs visus sveicu šodien mūsu demokrātijas pirmā gadsimta svētkos! Šodien aprit tieši gadsimts,...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...