Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.

Šajā rakstā mēs analizējam Latvijas pensiju sistēmas nākotnes perspektīvas, sniedzam sagaidāmā pensiju apmēra prognozes, pamatojoties uz vairākiem alternatīviem pieņēmumiem un demogrāfisko prognožu scenārijiem.

Atgādināsim, ka mūsu nākotnes pensiju veido mūsu pašu veiktās iemaksas. Saskaņā ar likumu 20% no mūsu darba algas tiek ieskaitīti pensiju kapitālā, var teikt, atlikti nākotnes pensijai. Minētās sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek sadalītas - 14% tiek uzskaitīti 1. pensiju līmenī un 6% uzticēti pensiju fondu pārvaldītājiem (2. līmenis). Lai strādājošo 1. pensiju līmenī šodien iemaksātais nezaudētu vērtību nākotnē, tas ik gadu tiek pavairots atbilstoši cenu pieaugumam, kā arī ar tautsaimniecībā vidējās algas pieaugumu un strādājošo skaita pārmaiņām. Savukārt 2. pensiju līmenī ieguldīto pārvaldītāji mūsu vārdā iegulda finanšu instrumentos, kas nodrošina un uzkrāj tirgū rodamo peļņu līdz brīdim, kad sasniedzam attiecīgo vecumu un pieprasām pensijas izmaksu. Indivīdam sasniedzot pensionēšanās vecumu, abos līmeņos uzkrātais kapitāls tiek summēts un ikmēneša pensijas aprēķinam dalīts ar sagaidāmo atlikušo mūža ilgumu.

Vecuma pensijas apmērs tuvākā un tālākā nākotnē

Latvijas vecuma pensiju izdevumu un apmēra nākotnes novērtējumi pamatojas uz tautsaimniecības un demogrāfisko rādītāju ilgtermiņa prognozēm. Iedzīvotāju skaita prognozi regulāri sniedz Eiropas Komisija, novērtējot, cik cilvēku būs katrā konkrētā vecumā. Saskaņā ar tās pamata scenāriju iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās sarukt un 2080. gadā sasniegs 1.3 milj. cilvēku. Šādu dinamiku noteiks zems dzimstības koeficients un iedzīvotāju emigrācija, kas vēl kādu laiku būs aktuāla. Vienlaikus ar iedzīvotāju skaita samazināšanos vecākās paaudzes cilvēku īpatsvars kļūs lielāks, pagarinoties dzīves ilgumam. Tiek lēsts, ka 2060. gadā iedzīvotāju īpatsvars vecumā virs 65 gadiem sasniegs gandrīz 75%, t.i., uz četriem darbspējīgā vecumā esošiem cilvēkiem būs trīs pensionāri. Turpmāko 20 gadu laikā demogrāfiskā slodze tomēr nedaudz stabilizēsies un pat samazināsies, 2080. gadā sasniedzot 57%. Taču tas notiks uz vecākās paaudzes iedzīvotāju samazināšanās rēķina, un saskaņā ar bāzes scenāriju strādājošo skaita pieaugums nav paredzēts, līdz ar to nepalielināsies arī pensiju kāpums (ienākumu aizvietojamības koeficients).

Valsts budžeta vecuma pensiju izdevumu prognoze rāda, ka, neskatoties uz šo nelabvēlīgo demogrāfisko dinamiku un mēreniem izaugsmes tempiem, izdevumi pensijām laika gaitā samazināsies, tos mērot proporcionāli no valsts ienākumiem. Viens no faktoriem, protams, ir tas, ka 2. līmeņa pensijas, kas netiek maksātas no valsts budžeta, nākotnes pensionāriem veidos arvien lielāku daļu, kā rezultātā samazināsies no valsts līdzekļiem maksātā pensiju daļa. Taču Latvijas vecuma pensiju sistēma paredz arī to, ka pensijas apmērs tiek automātiski koriģēts atkarībā no demogrāfiskajām tendencēm valstī. Kā jau minēts, strādājošā uzkrātais pensijas kapitāls tiek aktualizēts katru gadu, ņemot vērā vidējās algas un nodarbināto skaita dinamiku, tā faktiski ir visa valstī oficiāli nopelnītā alga. Samazinoties iedzīvotāju skaitam un līdz ar to sarūkot valstī strādājošo skaitam, pensijas kapitāls aug lēnāk par viena strādājošā vidējo atalgojumu, kas nozīmē, ka ar laiku dzīves līmenis, ko spēj nodrošināt darba ienākumi, vairs pat tuvu nebūs sasniedzams pensionējoties. Turklāt mūža ilguma kāpums pagarina laika periodu, kad pensionārs saņem vecuma pensiju, kā rezultātā uzkrātais kapitāls tiek dalīts ar lielāku ciparu, un tādējādi ikmēneša vecuma pensija kļūst mazāka. Piemēram, vienkārši aprēķini liecina, ka piešķirtās vecuma pensijas apmērs procentos no vidējās algas turpmāko 20 gadu laikā samazināsies par aptuveni 15 procentu punktiem līdz 25%, 2060. gadā sasniegs 18%, bet 2080. gadā jau tikai 16.5%.

Vienkāršoti lēšot, ja 2017. gadā vidējā piešķirtā pensija bija 322 eiro, ienākumu aizvietojamības koeficientam esot 2040. gada līmenī, pensijas lielums būtu vien 250 eiro, bet, pieņemot 2080. gadā sagaidāmo aizvietojamības koeficientu, – 165 eiro. Šie skaitļi nozīmē, ka laika gaitā arvien lielāks pensionāru skaits saņems salīdzinoši niecīgu pensiju. Tas radīs sociālo neapmierinātību un draudus pašai pensiju sistēmai tās šobrīd likumā paredzētajā formā. Jāpiebilst, ka Latvijas aizvietojamības rādītājs, kas parāda pensijas apmēru pret vidējo algu valstī, 2017. gadā bija viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, un ir paredzams, ka šāda situācija saglabāsies arī nākotnē.

Skaidrs, ka minētie aprēķini izriet no pieņēmumiem, kas var izrādīties aplami. Ilgākā termiņā dzimstības un migrācijas tendenču maiņas var radīt būtisku ietekmi uz pensijas apmēru. Piemēram, strādājošo skaitam paliekot nemainīgam, aizvietojamības koeficients samazinātos vien līdz 28% 2080. gadā. Zināmu lomu spēlē arī 2. pensiju līmenī uzkrāto aktīvu finansiālā atdeve. Mūsu prognožu bāzes scenārijā tiek pieņemts, ka 1. un 2. pensiju līmenī uzkrātais kapitāls pieaugs vienādā tempā (līdz šim 2. līmenī tas gan ir bijis pat zemāks spēcīgās finanšu krīzes ietekmē, skatīt OECD, 2017), taču, ja aktīvi tiek ieguldīti arī ārpus valsts, 2. līmeņa kapitāla atdevei nav obligāti jābūt saistītai ar tendencēm Latvijas darba tirgū. Piemēram, ja atdeve būtu kaut vai par diviem procentu punktiem augstāka, aizvietojamības koeficients būtu par diviem procentu punktiem lielāks.

Nākamajā daļā detalizētāk aplūkosim, kā mainās aizvietojamības rādītāja novērtējumi, mainoties atsevišķiem pieņēmumiem.

Alternatīvie scenāriji

Pensionēšanās vecuma korekcija

Atsevišķās Eiropas Savienības valstīs (Dānija, Grieķija, Itālija, Kipra, Nīderlande, Portugāle un Slovākija) nesen tika īstenotas vecuma pensiju sistēmas reformas, kas paredz ieviest mainīgu pensionēšanās vecumu, kurš tiktu automātiski pielāgots mūža ilguma pārmaiņām (skatīt European Commission, 2018).Par pamatu pārsvarā tiks ņemts paredzamais mūža ilgums 65 gadu vecumā, un pensionēšanās vecums tiks koriģēts reizi piecos gados. Kā jau iepriekš tika minēts, Latvijā pensionēšanās vecums jau šobrīd tiek pakāpeniski celts ar mērķi sasniegt 65 gadu vecumu 2025. gadā. Taču arī turpmākajos gados tiek prognozēts mūža ilguma kāpums, kas negatīvi ietekmēs pensijas apmēru.

Lai atspoguļotu, kā pensionēšanās vecuma iespējama sasaiste ar mūža ilgumu ietekmētu pensijas apmēru un aizvietojamības rādītāju, pieņemsim, ka, sākot ar 2025. gadu, vecums, no kura var saņemt pensiju, būtu mainīgs. Tas tiktu koriģēts tādā veidā, lai starpība starp pensionēšanās vecumu un mūža ilgumu turpmāk saglabātos nemainīga. Lai to nodrošinātu, pensionēšanās vecums tiktu pakāpeniski paaugstināts, 2080. gadā sasniedzot jau 70 gadu vecumu. Tas ļautu samazināt demogrāfisko slodzi un paaugstināt aizvietojamības līmeni. Aplēses rāda, ka aizvietojamības koeficients šādā gadījumā nepiedzīvotu tik strauju kritumu, kā to paredz bāzes scenārijs, un 2080. gadā būtu ap 22%.

Labvēlīgākas iedzīvotāju skaita pārmaiņas

Ja pensionēšanās vecums ietekmē skaitli, ar kuru tiek dalīts uzkrātais pensijas kapitāls, un tādējādi nosaka ikmēneša pensijas apmēru, tad tempu, ar kuru tiek uzkrāts kapitāls, ietekmē nodarbināto iedzīvotāju skaita pārmaiņas. Bāzes scenārijs pamatojas uz pieņēmumu, ka iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās sarukt, sasniedzot 1.3 milj. cilvēku 2080. gadā. Taču demogrāfiskās tendences var izrādīties labākas par prognozēto, palielinoties dzimstības un samazinoties mirstības rādītājam, daļai izbraukušo iedzīvotāju atgriežoties Latvijā vai piesaistot kvalificētus speciālistus. Lai atspoguļotu, kā šādas norises ietekmētu aizvietojamības koeficientu, mēs esam aplūkojuši, kā mainās aplēses, ja dzimstības koeficients ir par 10% labāks par bāzes scenārijā prognozēto un vienlaicīgi 2020. - 2080. gadā katru gadu Latvijā iebrauc (vai atgriežas) 2500 cilvēku darbspējīgā vecumā, kas kopā 60 gadu laikā veido ap 150 000 cilvēku. Šo faktoru ietekmē vidējā no jauna piešķirtā pensija 2080. gadā būtu par aptuveni pieciem procentu punktiem augstāka pret vidējo algu, salīdzinot ar bāzes scenāriju.

Neviens no iepriekš aplūkotajiem scenārijiem nespēj nodrošināt to, ka aizvietojamības rādītājs paliek stabils laika gaitā, un tas tomēr pakāpeniski samazinās.

Lai nodrošinātu tādu pensijas apmēru, kas būtu tuvāks strādājošo vidējam atalgojumam, būtu nepieciešamas vairākas pārmaiņas. Esam apkopojuši dažādu scenāriju kombināciju, kas apvieno trīs pensijas apmēru visvairāk noteicošos rādītājus:

pensionēšanās vecums,

demogrāfiskā prognoze,

2. līmeņa pensijas kapitāla finansiālā atdeve.

Aplūkojam divus pensionēšanās vecuma palielināšanas variantus: 2080. gadā tas sasniedz 67 un 70 gadus. 2. līmeņa pensiju kapitāla finansiālā atdeve ir par vienu, diviem vai trim procentu punktiem augstāka nekā 1. līmenī. Un, visbeidzot, demogrāfiskā prognoze saglabājas esošajā līmenī, tā ir labvēlīga (kur dzimstības rādītājs ir par 10% augstāks un katru gadu Latvijā iebrauc 2500 cilvēku darbspējīgā vecumā) un optimistiskā prognoze (kur dzimstības rādītājs ir par 15% augstāks un 2020. - 2080. gadā Latvijā katru gadu iebrauc 5000 cilvēku). Jāpiebilst, ka abos migrācijas scenārijos iedzīvotāju skaits 2080. gadā sasniedz vien 1.5 un 1.7 milj. cilvēku.

Aplēses rāda, ka, īstenojoties scenārijam, kas pieļauj tikai nelielu iedzīvotāju skaita samazināšanos kopā ar pensionēšanās vecuma pakāpenisku celšanu, tiktu saglabāts aizvietojamības koeficients ap 35-40%. Savukārt īstenojoties demogrāfiskās prognozes bāzes scenārijam, aizvietojamības rādītājs saglabājas zem 30%, pat paaugstinot pensionēšanas vecumu līdz 70 gadiem. Tas parāda, cik lielā mērā mūsu nākotnes pensijas lielums ir atkarīgs no tā, kāda būs iedzīvotāju skaita dinamika Latvijā.

Secinājumi, priekšlikumi

Rakstā esam uzsvēruši, ka Latvijas pensiju sistēma ir finansiāli stabila, ko nodrošina tajā iestrādātā uzkrātā kapitāla indeksācijas automātiska korekcija ar valstī nopelnīto algu un uzkrātā kapitāla dalīšana ar sagaidāmo mūža ilgumu. Samazinoties algu pelnītāju un pieaugot pensiju saņēmēju skaitam, nākotnē, tīri matemātiski, šī formula nozīmē būtisku pensionāru finansiālā stāvokļa pasliktinājumu. Ja pensionāriem tiks maksāta salīdzinoši niecīga pensija – vai joprojām varam pensiju sistēmu saukt par patiesi ilgtspējīgu? Skaidrs, ka nākotnē nevarēs tikt uzturēta tāda situācija, kurā pensija relatīvā izteiksmē būs pat divas reizes zemāka nekā šodien. Varētu teikt, ka pensiju sistēma nav sociāli ilgtspējīga – ar to saprotot, ka liels vēlētāju skaits – pensionāri – vēlēsies politikas pārmaiņas un lielākas valsts naudas daļas pārdali pensiju izmaksai. Bet tad šī nauda būs jāpārdala no citu valsts funkciju īstenošanai nepieciešamajiem resursiem.

No pensiju samazināšanās, salīdzinot ar algām, var glābt tikai lielākas iemaksas pensiju kapitālā vai lielāks strādājošo skaits. Ņemot vērā augstos darbaspēka nodokļus Latvijā, obligāto iemaksu palielināšana nebūtu efektīva, jo kaitētu ekonomikas izaugsmei. Nodarbinātību teorētiski var veicināt, ceļot pensionēšanās vecumu, taču Latvijas gadījumā ierobežojums būtu salīdzinoši sliktāka iedzīvotāju veselība. Valsts ekonomiskā attīstība ir galvenais instruments, lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti darba tirgū un piesaistītu papildu kvalificētus darbiniekus no ārvalstīm.

Beigās jāpiebilst, ka rakstā neesam ņēmuši vērā to papildu kapitālu, ko pensionāri būs sev nopelnījuši privātajos pensiju fondos (pensiju 3. līmenis). Kaut arī šobrīd tajos ieguldīto aktīvu apjoms nav liels, tas tomēr nemitīgi palielinās, cilvēkiem apzinoties nepieciešamību pēc papildu uzkrājumiem vecumdienām. Mūsu novērtējumi rāda, ka bez šādiem papildu uzkrājumiem nebūs iespējams sev nodrošināt ienākumu līmeni, kas būtu tuvu tam, pie kāda būsim pieraduši strādājot.

* Latvijas Bankas ekonomisti

Pārpublicēts no makroekonomika.lv

Novērtē šo rakstu:

18
53

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Puņķu valdība

FotoMēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem. Turklāt tie veidojušies ne jau akūta deguna dobuma jeb Ministru kabineta gļotādas iekaisuma dēļ. Tā ir jau hroniska saslimšana, kuru kaut kādu iemeslu dēļ dakterim rādīt negribam. Tēlojam bezkompromisa cīņu attiecībā uz visiem un jebkuru, tikai ne attiecībā uz savu - Brīvības ielas ķermeni.
Lasīt visu...

6

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

FotoZāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu zāļu novērtēšanā un reģistrēšanā.
Lasīt visu...

21

Smiekli nevietā

FotoPirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai smagi jautājumi, uz kuriem atbildot esmu sagatavojis jaunus video un rakstveida materiālus.
Lasīt visu...

21

Dzirkstele

FotoMaz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem, uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot - mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat!
Lasīt visu...

12

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

FotoKristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība, taču šoreiz īstuma elpu Lieldienu sveicienam piešķir apņēmība atjaunot kristīgās Eiropas simbolu – Parīzes Dievmātes katedrāli. Piepeši tas ir ļoti svarīgi franču tautai un daudziem cilvēkiem visā pasaulē, arī Latvijā.
Lasīt visu...

21

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

FotoLatvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.
Lasīt visu...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....

Foto

PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu...

Foto

Nenosūtīta atklātā vēstule Arkādijam Suharenko

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāj Arkādij Suharenko! Rakstu Jums atklātu vēstuli, aicinot darīt visu iespējamo, lai neļautu Levita kungam...

Foto

Vējoņa miesassargi invalīdu stāvvietu neaizņēma

Sadarbībā ar arValsts prezidenta drošības dienestu Valsts prezidenta vizītes dienā  šī gada 5. aprīlī tika organizētas stāvvietas pie Carnikavas novada domes...

Foto

Privatizācijas aģentūra vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu, aicinu Ekonomikas ministriju izvērtēt aģentūras vadības rīcību

Paziņojot par savu ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu...

Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta...

Foto

Īsi par jauno valdību un tās stutēm

Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra...

Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb...

Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm”...

Foto

Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem

Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret...

Foto

Ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu...

Foto

Nejaukais metējs Artuss Kaimiņš aizmirsis visas manas veltes un labos darbus

Metējs laikam atkal ir uzkāpis uz korķa, met un cenšas jokot. Laikam metienā būs aizmirsis,...

Foto

Kas vēl ir atkarīgs no Meroni?

1. Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH....

Foto

Kā neapzinīgajām „nepareizajām” influencerēm kļūt „pareizākām” un apzinīgākām - abonējiet pareizo žurnālu un rakstiet par pareizajām lietām

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”....

Foto

Par Īvānu un pašiem

Šodien daudz manu sekotāju trako par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS*. Lai būtu....

Foto

Šodiena bieži atklāj pagātni

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi...

Foto

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi. Cilvēki, kuriem nacionālās pašapziņas un nacionālo interešu jēdziens šķiet kaut kas svešs. Būdami politikā,...

Foto

Mūsu esības antipodi

Latviešu tautas esību tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretējas dzīves izpausmes. Par katru no šīm izpausmēm ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu...

Foto

Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko...

Foto

Čekas „stukaču” kartiņu sāga turpinās

Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447...

Foto

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera...

Foto

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru...

Foto

Prātojums par raibiem laikiem

Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības...

Foto

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir...

Foto

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās...

Foto

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds...

Foto

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika...

Foto

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un...

Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...