Cilpa ap Meroni: policija apstiprina – kriminālprocess ir sākts, pašam "Lembergu mantas glabātājam" statuss vēl nav noteikts

Kriminālprocess ir uzsākts šā gada 16.jūlijā pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas un 195.panta trešās daļas un atrodas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas galvenās inspektores Veronikas Čuprikas lietvedībā. 

Krimināllikuma 179. pants par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, savukārt 195. pants – tas pats, kas piemērots arī Aivaram Lembergam, - par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tā veikta lielā apmērā vai to veikusi organizēta grupa, paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, kriminālprocesa sākšanas pamatā ir aizdomas, ka, kā teikts procesa dokumentos, „R. Meroni ir izdarījis un turpina izdarīt smagus un sevišķi smagus noziedzīgos nodarījumus, kas var radīt vai jau ir radījuši neatgriezeniskus zaudējumus Latvijas valstij, tās iedzīvotājiem, neskaitāmu uzņēmumu akcionāriem u.c. personām”.

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes rīcībā ir nonācis apjomīgs informācijas daudzums, kas sniedz apstiprinājumu šīm aizdomām. Nozīmīgākie no šiem dokumentiem varētu būt saistīti ar informāciju par patieso R. Meroni organizētā Ventspils naftas akciju paketes pārdošanas apjomu un šī darījuma līdz šim nezināmajām detaļām, valstij – neatkarīgi no tā, vai A. Lemberga lietā tiks pieņemts konfiscējošs spriedums, – no šīs shēmas ciešot, visticamākais, daudzus desmitus miljonu eiro lielus zaudējumus.

Valsts policijas rīcībā nonākušajos dokumentos arī detalizēti aprakstīts, kur paliek līdzekļi no „valsts interesēs” glabātās Lembergu ģimenes mantas, - gan „vajadzīgu cilvēku” apmaksai, gan arī personiskām vajadzībām.

Liela daļa no Valsts policijas rīcībā oficiāli nonākušajiem dokumentiem, uz kuru pamata sākts kriminālprocess, nav sabiedrībai nezināmi, - dažādās formās tajos minētie fakti pēdējos gados jau ir publiskoti medijos. Taču skaidri nenosauktu iemeslu dēļ Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra līdz šim uz tiem nav vēlējusies reaģēt. 

No šo dokumentu apraksta un iesnieguma Valsts policijai, kas tāpat ir Pietiek rīcībā, tagad rodas skaidrība par to, ar ko izskaidrojama šī gadiem ilgusī iecietība pret R. Meroni un viņa līdzgaitniekiem, - dokumenti met ēnu pār konkrētiem prokuratūras un arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbiniekiem.

Tā 2015. gada septembrī prokuratūras darbinieki Jānis Ilsteris un Ilga Paegle tikuši informēti par gatavoto Ventspils naftas akciju pārdošanas shēmu un „to, ka darījuma publiskā cena neatbilst patiesībai”, taču nekāda reakcija nav sekojusi – tāpat kā arī no prokurora Jura Jurisa, kurš personiski piedalījies, lai šis darījums varētu tikt īstenots. Ticis informēts arī SAB darbinieks Aigars Sparāns.

„Diemžēl no Ģenerālprokuratūras puses nav sekojusi aktīva rīcība, lai pārbaudītu arestētās mantas stāvokli un R. Meroni īstenoto uzņēmumu pārvaldību. Tieši otrādi, tiesā apsūdzības uzturētāju grupas prokurori aktīvi aizstāv R. Meroni mantas glabātāja statusā, radot viņam pilnīgas nekontrolētības un nesodāmības sajūtu,” teikts iesniegumā Valsts policijai.

„Ir apsveicama Ģenerālprokuratūras vēlme atbalstīt un sargāt vērtīgu liecinieku, kas devis lielu ieguldījumu, iespējams, cita liela nozieguma atklāšanā. Tomēr nozīmīgu liecību sniegšana nevar kalpot par imunitāti un ļaut lieciniekam pašam nekaunīgi pārkāpt likumu, it sevišķi, ja šie pārkāpumi veikti liecību sniegšanas laikā vai pēc tam. Šāda rīcība pilnībā diskreditē R. Meroni kā uzticamu liecinieku augstāk minētajā un citās krimināllietās. Tas met arī nopietnu ēnu Ģenerālprokuratūras neatkarīgai un objektīvai rīcībai.”

Ar ko izskaidrojama tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju ilggadēji pastāvīgi labvēlīgās nostājas maiņa pret „arestētās mantas glabātāju”? Avoti Ģenerālprokuratūrā ir izteikušies, ka tas vismaz daļēji saistīts ar R. Meroni „politiskās mēra sajūtas zudumu”.

Kamēr ar Šveices advokātu saistītas personas slēpti finansējušas A. Lemberga politiskos pretiniekus, tas uztverts labvēlīgi, taču pirms šīm vēlēšanām Šveices advokāts sācis apjomīgi atbalstīt arī politiskos spēkus, kas vairs nevar tikt uzskatīti par nacionālajām interesēm atbilstošiem. To beidzot „pamanījušas” arī valsts drošības iestādes.

Šajā situācijā daudz labvēlīgāk uztverta ar R. Meroni iepriekš saistītu personu sniegtā informācija, kurā cita starpā arī skaidri iezīmētas varbūtējās „mantas glabātāja” darījumu finansiālās sekas Latvijas valstij neatkarīgi no tā, vai A. Lemberga lietā būs vai nebūs konfiscējošs spriedums.

„Ja R. Meroni rīcības rezultātā tiks samazināta arestētā manta un izsaimniekoti viņa kontrolē esošie, Latvijas tautsaimniecībai stratēģiski svarīgie tranzīta uzņēmumi, tad Latvijas valsts var sagaidīt tiesvedības, kur kompensējamās summas ir mērāmas vairākos simtos miljonu eiro.

Šāds rezultāts gaidāms neatkarīgi no tā, kā beigsies tiesvedība augstāk minētajā krimināllietā. Ļoti iespējams, ka šādu tiesvedību rezultāts būs smagi jūtams Latvijas valstij un katram tās nodokļu maksātājam,” teikts iesniegumā Valsts policijai. Spriežot pēc notikumu secības, nu tas ir atskārsts arī augstākajā līmenī.

Novērtē šo rakstu: