Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Cilvēka brīvības un cieņas memorands

Baiba Rudevska, Jūlija Stepaņenko, Aira Jēkabsone
13.07.2021.
Komentāri (78)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas Satversmes 89. pants noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

Saskaņā ar ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (turpmāk tekstā – Pakts) 12. panta pirmo daļu Pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības sasniegt visaugstāko fiziskās un psihiskās veselības līmeni.

Paktā nostiprināto tiesību interpretācijā, ko ir sniegusi ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja, ir norādīts, ka tiesības uz veselības aizsardzību ietver sevī tiesības lemt par savu ķermeni, aizliegumu būt pakļautam medicīniskiem eksperimentiem un tiesības uz veselības aprūpi, kas ļauj sasniegt visaugstāko veselības stāvokli[1].

Visi līdzšinējie starptautiskie dokumenti, kas ir veltīti cilvēku vakcinācijai pret galvenajām infekcijas slimībām, attiecas uz tādām vakcīnām, par kurām zinātniskie pētījumi ir jau pabeigti un kuru ilgtermiņa efektivitāte un drošība ir zinātniski un praktiski pierādīta.

No kā izriet, ka visi šie starptautiskie standarti nevar tikt piemēroti tādām cilvēku vakcīnām, par kurām zinātniskie pētījumi vēl nav pabeigti[2].

Tādēļ:

lai novērstu demokrātijas apdraudējumu, iestātos par cilvēktiesībām, cilvēka brīvību un cieņu, kā arī tiesiskās vienlīdzības principa ievērošanu Latvijā;

lai izvairītos no cilvēku segregācijas, diskriminācijas un nevienlīdzīgas attieksmes veicināšanas, īpaši jautājumos, kas skar veselību, nodarbinātību, izglītību, brīvu pārvietošanos, kā arī, lai novērstu sabiedrības šķelšanos;

lai stiprinātu pilsonisko sabiedrību, pamatojoties uz LR Satversmes 2. pantā noteikto un, izmantojot savas Satversmē un starptautiskajos dokumentos noteiktās pilsoņa tiesības un pienākumus, jūtot atbildību savas valsts un sabiedrības priekšā;

lai atgādinātu lēmumu pieņēmējiem, ka arī Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) dibināšanas līgumos kā viens no galvenajiem pienākumiem ir noteikta demokrātijas un cilvēktiesību veicināšana;

lai novērstu nekontrolētu valsts atkāpšanos no atsevišķām saistībām cilvēktiesību jomā un citām Satversmē garantētajām pamattiesībām;

mēs, tālāk minēto biedrību, nodibinājumu, arodbiedrību, profesionālo, reliģisko un citu organizāciju pilnvarotie pārstāvji un individuālie atbalstītāji, kā arī fiziskās un juridiskās personas, parakstot šo sadarbības Memorandu, vienojamies, cieņpilni sadarbojoties, publiski iestāties par šādām vērtībām:

1. Cilvēka apziņas brīvība. Ikvienam ir tiesības meklēt atbildes uz jautājumiem, šaubīties un izteikt savu viedokli. Ikvienam ir tiesības atteikties nekritiski pieņemt plaši izplatītus apgalvojumus, nebaidoties saņemt par to nosodījumu. Viedokļa paušana nedrīkst būt par iemeslu darba tiesisko attiecību izbeigšanai vai materiāla rakstura sankcijām.[3]

2. Vakcinācijas brīvprātīgums. Ikvienam ir tiesības rūpēties par savu veselību un dzīvību saskaņā ar savu personisko pārliecību un gūto pieredzi. Ikvienam ir tiesības, iepriekš izvērtējot visus riskus, pieņemt lēmumu par vakcināciju (tai skaitā arī pret Covid-19), vadoties no savas veselības prioritātēm. Ikvienam ir tiesības publiski neizpaust medicīniska rakstura informāciju par sevi un atteikuma vakcinēties iemeslus (tai skaitā arī pret Covid-19).

3. Vienlīdzība neatkarīgi no cilvēka vakcinācijas statusa. Nav pieļaujama un ir kategoriski nosodāma jebkāda veida personas politiska, vai sociāla ietekmēšana, vai materiāla rakstura stimulēšana piekrist veikt vakcināciju (tai skaitā pret Covid-19). Naudas sodi, iestādes atkāpšanās no mācību, dienesta vai darba līgumiem, nevienlīdzīga attieksme no darba devēja puses ir nosodāma tikpat stingri, cik naudas balvu un izložu rīkošana, atkarībā no vakcinācijas statusa. Piedāvājums personai veikt regulārus Covid-19 testus par saviem līdzekļiem nevar tikt uzskatīts par adekvātu alternatīvu vakcinācijai darba vietās, mācību iestādēs un dienestā.

Memoranda dalībnieki, parakstot Memorandu, apliecina, ka:

1.     Piekrīt Memorandā izklāstītājām vērtībām un apņemas tās stiprināt ikdienas viedokļa paušanā un iedzīvinot tās savā darbā.

2.     Savā publiskajā komunikācijā cieņpilni izturēties pret pretējiem viedokļiem, aizstāvot jebkuras personas tiesības brīvi paust savu nostāju un rīkoties pēc savas pārliecības.

3.     Ir atvērti sadarbībai ar citu valstu sabiedrības pārstāvjiem, politiķiem, sabiedriskajām organizācijām kopīgu mērķu sasniegšanai, kas izpaužas kā Memoranda vērtību stiprināšana.

4.     Pārstāvot Cilvēka brīvības un cieņas Memorandu, publiski ievēros Memorandā ietvertās vērtības un principus.

Paskaidrojošais pielikums pie Cilvēka brīvības un cieņas Memoranda.

Eiropas Komisija 29.01.2021.pieņēma Īstenošanas lēmumu C(2021) 698 final, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un padomes Regulai (EK) Nr. 726/2004 piešķir tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem cilvēkiem paredzētām zālēm “COVID-19 Vaccine AstraZeneca-COVID-19 vakcīna (ChAdOx1-S [rekombinants]”. Tālāk šis lēmums ir ticis grozīts ar 21.05.2021. Īstenošanas lēmumu C(2021) 3851 final (t.sk. pārdēvējot nosaukumu par “Vaxzevira”). Analoģiski lēmumi ir pieņemti arī par pārējām Covid vakcīnām, kuras šobrīd tirgo ES. Un visos gadījumos lēmumos ir dota tirdzniecības atļauja AR NOSACĪJUMIEM un tās derīguma termiņš ir 1 gads (skaitot no lēmuma paziņošanas dienas).

Saskaņā ar Regulas Nr.726/2004 14.-a panta 1.punktu “[…] Ārkārtas situācijās šādu zāļu tirdzniecības atļauju var piešķirt arī tad, ja nav nodrošināti visaptveroši pirmsklīniskie vai farmaceitiskie dati.”

Komisijas Regulas Nr. 507/2006 4. panta 1.punkts nosaka, ka “Tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem var piešķirt, ja Komiteja konstatē, ka, lai gan trūkst pilnīgu klīnisko datu par zāļu drošību un efektivitāti, ir izpildītas visas sekojošās prasības: [..]”. Turklāt, kā viens no īpašajiem pienākumiem ir prasība piešķirtās tirdzniecības atļaujas turētājam pabeigt iesāktus pētījumus vai sākt jaunus pētījumus, lai apstiprinātu, ka riska un ieguvuma samērs ir pozitīvs (Regulas Nr. 726/2004 14.-a panta 5.punkts).

Tāpat Komisijas Regulas Nr.507/2006 preambulas 4.apsvērumā ir teikts: “Ja tiek piešķirtas tirdzniecības atļaujas AR NOSACĪJUMIEM, tām jābūt ierobežotām ar situācijām, kad pieteikuma dokumentācijā tikai klīniskā daļa nav tik pilnīga, kā normāli jābūt. Nepilnīgus pirmsklīniskos vai farmaceitiskos datus var pieņemt tikai gadījumā, ja zāles jāizmanto ārkārtas situācijā, reaģējot uz sabiedrības veselības apdraudējumu”.

No iepriekš minētā izriet, ka Covid-19 vakcīnas juridiski nav pielīdzināmas tām vakcīnām, par kurām ir iesniegti pilnīgi dati un kurām ir izsniegta (pastāvīgā) tirdzniecības atļauja. Tā kā tirdzniecības atļauja AR NOSACĪJUMIEM aptver vakcīnas, par kurām vēl nav visaptverošu pirmsklīnisko un klīnisko (arī farmaceitisko) datu, un joprojām ir nepieciešami papildu dati, kā arī trūkst visaptverošu klīnisko datu par vakcīnu drošību un efektivitāti, šādos gadījumos nav nekāda juridiskā pamata normatīvajos aktos ieviest šādu līdz galam nepārbaudītu vakcīnu lietošanas obligātumu.

Arī tirdzniecības atļaujas ar nosacījumiem izsniegšanas gadījumā nekur ES normatīvajā regulējumā nav paredzēts, ka šāda atļauja ar nosacījumiem atļautu obligātā kārtā un masveidā ar tām vakcinēt cilvēkus. Tā kā iesāktie pirmsklīniskie un klīniskie (arī farmaceitiskie) pētījumi ar šīm vakcīnām vēl nav pabeigti, tad jebkurš cilvēks, kurš piekrīt tikt potēts ar šādu produktu, faktiski piedalās šādos pētījumos un, iespējams, pakļauj savu veselību un dzīvību riskam.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2021. gada 27. janvāra rezolūcijā “Covid-19 vakcīnas: ētiski, juridiski un praktiski apsvērumi” (Covid-19 Vaccines: Ethical, Legal and Practical Considerations) 7.3.1.apakšpunktā paredzēts: “nodrošināt pilsoņu informēšanu par to, ka vakcinācija nav obligāta un ka neviens nav politiski, sociāli vai kā citādi spiests sevi vakcinēt, ja viņi to nevēlas darīt paši.”[4].

EP Ministru komiteja 1997. gada 4. aprīlī pieņēma Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību medicīnā, kur 2.nodaļā par PIEKRIŠANU, 2. pantā ir noteikts: Iejaukšanās cilvēka veselībā var tikt veikta tikai pēc tam, kad attiecīgā persona tikusi informēta un brīvi devusi piekrišanu to veikt. Šai personai iepriekš jāsaņem atbilstoša informācija par iejaukšanās mērķi un raksturu, kā arī par tās sekām un risku. Attiecīgā persona jebkurā laikā var brīvi atsaukt piekrišanu.

Satversmes 96. pantā paredzētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Satversmes 106. pantā paredzētās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu, atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi, ka Satversmes 106. panta pirmais teikums tieši negarantē tiesības uz darbu, bet gan tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu, tostarp arī tiesības saglabāt esošo nodarbošanos un darbavietu[5]. Satversmes 106. panta pirmajā teikumā nostiprinātās pamattiesības aizsargā personu pret visām valsts darbībām, kas ierobežo personas brīvību izvēlēties nodarbošanos[6].

Satversmes 91. pants. Tiesiskās vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos [7].

Satversmes 111. pants, saskaņā ar kuru valsts aizsargā cilvēku veselību [..]. Šajā pantā ir ietverts valsts pozitīvais pienākums aizsargāt cilvēka veselību, savukārt Satversmes 96. pants nosaka valstij negatīvu pienākumu, proti, neaizskart neviena cilvēka privāto dzīvi. Valsts pozitīvais pienākums pēc definīcijas nevar būt prioritārs pār valsts negatīvo pienākumu. Tādēļ jebkura cilvēka tiesības uz privāto dzīvi prevalē pār valsts centieniem uzspiest visiem obligātu vakcinēšanos (tai skaitā ar pētniecības stadijā esošo vakcīnu pret COVID-19) cilvēku veselības aizsardzības aizsegā.


[1] https://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/tiesibu-akti/ano-dokumenti/ano-starptautiskais-pakts-par-ekonomiskajam-socialajam-un-kulturas-tiesibam

[2] https://hudoc.echr.coe.int/fre#{%22itemid%22:[%22001-209039%22]}

[3] Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 10. pants nosaka, ka “ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus”.

Satversmes 100. pants nosaka, ka Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

[4] (https://pace.coe.int/en/files/29004#trace-4)

[5] (Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma 13.1.apakšpunkts)

[6] Turpat.

[7] (Satversmes tiesas 2020. gada 2. novembra sprieduma lietā Nr.2020-14-018.punkts)

Novērtē šo rakstu:

158
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

21

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

FotoJa esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu, lai paiet malā. Garantējot brīvprātīgu pieeju vakcinācijas procesam, noņemot totāli neveiksmīgo „vakcinācijas ministru” un izvirzot vakcināciju par līdzekli, nevis mērķi, šis skaitlis ir reāli panākams īsā laikā, jo vakcīnu ir pietiekami.
Lasīt visu...

15

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

FotoSvētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Lasīt visu...

12

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

FotoCovid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 
Lasīt visu...

21

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

FotoKatru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildīt vēderu.
Lasīt visu...

12

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

FotoDomas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Lasīt visu...

21

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

FotoValsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...