Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020.gada 8.septembrī publicēts Eiropas Vides aģentūras (EEA) ziņojums "Veselīga vide, veselīga dzīve: kā vide ietekmē veselību un labklājību Eiropā”. EEA, kas ir Eiropas Savienības (ES) institūcija, atzina, ka vides piesārņojuma apkarošana ir svarīga veselības un labklājības veicināšanai Eiropā, sevišķi tādām apdraudētām grupām kā bērni, gados veci cilvēki un nabadzīgāki cilvēki.

EEA vērtējumā par veselību un vidi, kurā izmantoti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2012.gada dati un citi avoti, atzīmēts, ka gaisa piesārņojums ir "svarīgākais vides faktors, kas veicina slimību".

Gaisa piesārņojums tiek vainots vairāk nekā 400 000 pāragras nāves gadījumos ik gadu Eiropas Savienībā, paziņoja EEA, atzīmējot tā saistību ar elpvadu slimībām un sirds un asinsvadu slimībām.

Otrs svarīgākais vides risks ir trokšņa piesārņojums, kas saistīts ar daudzām veselības problēmām, ieskaitot sirds slimības un pat pāragru nāvi.

Ilgtermiņa ekspozīcija uz vides troksni katru gadu izraisa apmēram 12 000 pāragras nāves gadījumu Eiropas reģionā, vēstīja EEA, atzīmējot, ka galvenais tā avots ir autotransports.

Daudzas hroniskas slimības ne vien samazina pacienta mūža ilgumu un dzīves kvalitāti, bet arī rada slogu viņu ģimenēm, sabiedrībai un veselības sistēmai.

Eiropas iedzīvotāju veselības un labklājības uzlabošana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, un pašlaik uzmanība tiek pievērsta Covid-19 pandēmijas apkarošanai. Šī pandēmija ir spilgts piemērs sarežģītajām saiknēm starp vidi, mūsu sociālajām sistēmām un veselību.

Nozīmīga slimību radītā sloga daļa Eiropā joprojām tiek saistīta ar cilvēku darbības radīto vides piesārņojumu. Šajā ziņojumā, kurā plaši izmantoti Pasaules Veselības organizācijas dati par nāves un slimību cēloņiem, uzsvērts, ka Eiropas vides kvalitātei ir būtiska nozīme mūsu veselības un labklājības noteikšanā. Tas parāda, kā sociālā nenodrošinātība, neveselīgs dzīvesveids un demogrāfiskās pārmaiņas Eiropā ietekmē vides veselību, vissmagāk skarot neaizsargātākās iedzīvotāju grupas.

“Starp vides stāvokli un mūsu iedzīvotāju veselību pastāv nepārprotama saikne. Ikvienam jāsaprot, ka, rūpējoties par mūsu planētu, mēs ne tikai glābjam ekosistēmas, bet arī dzīvības, jo īpaši tās dzīvības, kas ir visneaizsargātākās.

Šobrīd tiek pētītas saiknes starp pašreizējo Covid-19 pandēmiju un vides aspektiem.

Attiecībā uz Covid-19 ietekmi uz kopienām agrīnie pierādījumi liecina, ka gaisa piesārņojums un nabadzība var būt saistīti ar lielāku mirstību.

Veselīga daba ir galvenais mehānisms, lai nodrošinātu veselīgu sabiedrību, mazinātu slimības un sekmētu labu veselību un labklājību. Videi draudzīgi risinājumi dod trīskāršu ieguvumu veselībai, sabiedrībai un videi. Augstas kvalitātes zaļās un zilās zonas pilsētu teritorijās sekmē veselību un labklājību, piedāvājot vietu fiziskām aktivitātēm, relaksācijai un sociālajai integrācijai, kas ir īpaši labvēlīgi  trūcīgajām kopienām. Zaļās un zilās zonas karstuma viļņu laikā dzesē pilsētas, mazina plūdus, ierobežo trokšņa piesārņojumu un veicina pilsētu bioloģisko daudzveidību. Covid-19 pandēmijas laikā daudzi komentētāji ir norādījuši, ka atkal apzinās ieguvumus, ko garīgajai veselībai un labklājībai sniedz piekļuve zaļajām un zilajām zonām, jo īpaši pilsētu teritorijās.”

Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav Vides ministrija.

Kamēr vides aizsardzību un reģionālo attīstību vadīs viens cilvēks, vides aizsardzība būs pabērna lomā, jo naudas kāre vienmēr gūs virsroku.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 „Trokšņu novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk - Noteikumi Nr.16) 2.4.apakšpunktu, šie noteikumi neattiecās uz publiskiem pasākumiem, kuri ir saskaņoti ar vietējo pašvaldību atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumam (saņemta atļauja).

Ar Satversmes tiesas 2017. gada 19.jūlija spriedumu (turpmāk - Satversmes tiesas spriedums), kas stājās spēkā 2017.gada 21.decembrī, Noteikumu Nr.16 2.4. apakšpunkts, ciktāl tas attiecas uz publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izvietotā atklātā autosporta un motosporta bāzē un kuriem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta atļauja publisku pasākumu rīkošanai, atzīts par spēkā neesošu.

Tādējādi Noteikumi Nr.16 attiecas uz publiskajiem pasākumiem, uz kuriem vienlaikus attiecināmi visi turpmāk minētie priekšnoteikumi:

1) pasākums ir publisks;

2) pasākums norisinās autosportā vai motosportā;

3) pasākums norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā);

4) pasākuma norises vieta ir autosporta un motosporta bāze;

5) kuriem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta atļauja publisku pasākumu rīkošanai.

Trokšņu robežlielumiem publiskajā pasākumā Biķernieku sporta bāzē jāatbilst Trokšņa noteikumu prasībām.

Visi trīs 2018.gada trokšņa testēšanas pārskati un 2019.gada testēšanas pārskats apliecina to, ka trokšņa robežlielumi tiek pārkāpti un tieši BKSB uzņēmējdarbības laikā troksnis kļūst ievērojami lielāks.

Spēkā esošie trokšņa noteikumi pašlaik šādas sacensības ikdienā darbojošās trasēs nepieļauj.

Iepriekš minētais nozīmē to, ka 2018., 2019.gadā Biķernieku kompleksā nedrīkstēja rīkot starptautiskas sacensības un tādas nedrīkst rīkot arī 2020.gadā.

Administratīvā rajona tiesas tiesnese E.Apīne 2020.gada 25.jūnijā atteicās pieņemt manu pieteikumu par Rīgas domes izsniegtās atļaujas pasākuma rīkošanai Biķerniekos atzīšanu par prettiesisku, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 8.punktu – pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu.

Par iepriekš minēto lēmumu iesniedzu blakus sūdzību.

Administratīvo lietu departamenta Senāta rīcības sēdē senatori A.Kovaļevska, L.Slica, I.Višķere 2020.gada 14.jūlijā nolēma atteikties izskatīt manu blakus sūdzību pamatojoties APL 320.1pantu – blakus sūdzība ir acīmredzami nepamatota.

Administratīvās rajona tiesas tiesneses lēmums pamatots tikai uz judikatūru būvniecības lietās, nevis vides aizsardzības jomā.

Pirmās instances tiesas un Senāta lēmumi ir nonākuši pretrunā Augstākās tiesas mājas lapā 2017.gada 11.septembrī publicētajā rakstā minētajam: ”... Uzrunājot Eiropas Administratīvo tiesnešu asociācijas vides tiesību darba grupas sanāksmes dalībniekus, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa norādīja, ka tādā veidā par vidi rūpēties ir arī tiesnešu iespēja un pienākums. Latvijā vides lietas izskata administratīvās tiesas, un šajās lietās administratīvajā tiesā ikviens sabiedrības loceklis var vērsties ar populārsūdzību. “Tas ir viens no veidiem, kā juridiskā līmenī apliecināt, ka vides aizsardzība ir kopēja vērtība visai sabiedrībai. Paredzot šādu iespēju, Latvijas likumdevējs ir uzsvēris, ka videi ir nepieciešama pastiprināta tiesiskā aizsardzība, un izvēlējies ļoti atvērtu pieeju, ieviešot nacionālajās tiesībās Orhūsas konvencijas 9.pantu,” norādīja Veronika Krūmiņa.”

Judikatūra par to, ka mani un citu iedzīvotāju pieteikumi par auto-moto trašu troksni jāskata kā pieteikumi vides aizsardzības jomā, bija jau no 2006.gada.

Iepriekš minētā Augstākās tiesas rīcība liecina to, ka kaut kādu iemeslu dēļ pašlaik tiesa ”nedrīkst” vai ”negrib” radīt par ”nenoregulētām trokšņu lietām” Satversmei un likumiem atbilstošu judikatūru.

Pēc 2020.gada 14.janvāra Senāta rīcības sēdes lēmuma Kandavas kartinga trasē tika atjaunota uzņēmējdarbība pilnā apjomā.

Tiesneši pieņem lēmumus un pasludina spriedumus LATVIJAS VALSTS vārdā.

Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai. Tiesvedība Latvijas Republikā tiek veikta saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, un spriedums tiek pasludināts Latvijas Republikas vārdā.

Iepriekš minētais nozīmē to, ja amatpersonu - tiesnešu rīcībā ir saskatāma likuma normu, ētikas, utt. pat iespējamie pārkāpumi, tad šādi cilvēki nedrīkst Latvijas Republikas vārdā pasludināt spriedumus.

Par visu iepriekš minēto tiesnešu lēmumiem, rīcību esmu rakstījusi Valsts prezidentam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, Tieslietu ministrijai, Ģenerālprokuratūrai.

Saņēmusi Iesnieguma likumā paredzētajā termiņā formālas atbilžu vēstules. Neviena no šīm valsts iestādēm neizmantoja pat likumos noteiktās tiesības.

Viena kartinga skaņas jauda ir no 97dB līdz 137dB, trasi izbrauc 45-50sek.

Nenoliedzami, ka pa Biķernieku trasēm braukājoša 1 sporta motocikla, mašīnas skaņas jaudas līmenis ir lielāks par 1 kartinga skaņas jaudu.

2019.gada testēšanas pārskatā par Biķerniekiem rakstīts: ”...Starp mērījumu vietu un trasēm atrodas vairākus metrus augstās tribīnes (faktiski trokšņa aizsargsiena) un vienalga mērījumu rezultāti liecina, ka tiek pārsniegti dienas un vakara trokšņa robežlielumi.”

Kāpēc mērījumu vieta nebija Biķernieku slimnīcas teritorijā visvairāk troksnim pakļautā vieta?

Vai tiešām šajās kaucošā trokšņa auto-moto trasēs veiktā uzņēmējdarbība ir tik stratēģiski svarīga valsts attīstībai un drošībai, ka Biķerniekos par miljoniem atpirks daļu zemi no iznomāto zemju īpašniekiem, lai varētu turpināt uzlabot esošās trases?

Pašlaik cilvēki, kuri ir iesaistīti šajā kaucošo motoru trokšņu trašu uzņēmējdarbībā, pilnībā ietekmē visu valsts iestāžu rīcību.

Novērtē šo rakstu:

24
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...