Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Palūkojieties uz pašapmierināto un nekaunīgo fizionomiju, kas redzama attēlā. Palūkojieties un nākamajā pavasarī atcerieties – protams, runa ir par tiem, kas piedzīvos nākamo pavasari –, ka tieši šī aprobežotā un nespējīgā persona veselības ministra amatā būs tieši atbildīga par lielu daļu no tiem simtiem, bet, visdrīzākais, tūkstošiem cilvēku, kas šajā laikā būs miruši ilgā, mokošā nāvē.

Protams, ne jau maratonu atbalstītāja vien būs atbildīga. Aiz šīs personas stāv (lai gan precīzāks būtu apzīmējums – drebelīgi šūpojas) Latvijas visu laiku nevarīgākais un gļēvākais ministru prezidents, viņa vadītā valdība (jo ne jau viena Ilze Čurikova ir atbildīga par valdības kolektīvo neizdarību) un arī persona, kurai patīk sevi uzskatīt par valsts galvu, kaut patiesībā tā ir nevis galva, bet tikai trekna, labi piebarota pumpa.

Kad pavasarī „negaidot” pienāca epidēmijas pirmais vilnis, visi šie kariņi un viņķeles galma epidemiologu pavadījumā skaļi vaimanāja – ak, nu kurš, nu kurš gan varēja paredzēt šādas šausmas?!

 Patiesībā jau gluži labi varēja paredzēt – un bija cilvēki*, kas, vērojot ziņas no Ķīnas, pietiekami labi saprata, ka šis vīruss pamatīgi atšķiras no iepriekšējiem, un laikus sagādāja maskas, respiratorus un citas pirmās nepieciešamības mantas. Viņi to darīja, nebūdami nekādi eksperti, bet apzinoties savu atbildību savu tuvinieku priekšā – atbildību novērtēt, atbildību pieņemt lēmumus, atbildību izdarīt to, kas obligāti jāizdara.

Kā mēs visi labi zinām, mūsu valdība, mūsu „epidemioloģijas eksperti” un mūsu „speciālisti”, barojoties no sabiedrības līdzekļiem, nesirga ne ar atbildības šīs pašas sabiedrības priekšā, ne ar tālredzības un prognozētspējas kaiti.

Vai tas bija ikdienišķa stulbuma dēļ („mums taču no Briseles neko nepateica!”), vai arī ar ilgtspējīgu skatu uz iespējām „apgūt” miljonu miljonus ārkārtas iepirkumos, - kas nu to tā precīzi pateiks. (Kaut cerams, protams, ka mēs sagaidīsim arī kriminālprocesus, kā tas citviet jau atgadījies.)

Taču runa nav par 2020. gada pavasari, kad vīruss bija jauns un nezināms. Runa ir par 2020. gada rudeni, kad visu, kas saistīts ar epidēmiju, var saukt visvisādi, bet tikai ne par jaunu un nezināmu.

Tieši pretēji – kariņiem, viņķelēm, viņu dumpju un perevoščikovu kordebaletam, pārējiem ministriem un valstiskajai pumpai viss mēnešiem ilgi bija lieliski zināms – kā vīruss iedarbojas, kādas ir sekas, kādas metodes palīdz labāk un sliktāk. Turklāt atšķirībā no pavasara „pārsteiguma” bija pusgads laika un Kariņa pieminētās „daudzās naudas”, lai sagaidītu rudeni un „otro vilni”.

Bija zināšanas, bija laiks, bija nauda. Ko vairāk var vēlēties, vai ne?

Bet te nu mēs šobrīd esam – brīdī, kad Kariņa valdībai pēc ilgas un garas izlocīšanās un izblēdīšanās beidzot ir nācies atzīt, ka epidēmijas izplatību tā kontrolēt nespēj. Brīdī, kad varam absolūti elementāri uzskaitīt visbrēcošākās Kariņa, Viņķeles un Co. nolaidības un neizdarības izpausmes.

Pirmkārt, vīruss ir apmēram tas pats, un arī tā izpausmes ir apmēram tādas pašas kā pirms pusgada. Taču šajā laikā tā arī nav sagatavots nekāds plāns epidēmijas ierobežošanai un apkarošanai. (Paskaidrošu – plāns nozīmē nevis to, ko jums muld viņķeles un kariņi, bet to, ka ir uzrakstīts un apstiprināts: ja notiek tas, mēs darām to, jo esam to jau laikus labi pārdomājuši un izvērtējuši.) Bet plāna nav – un viss. Tā vietā ir aizvien izmisīgāka muldēšana par rīkošanos atbilstoši apstākļiem un reaģēšanu uz kaut ko – nezin ko.

Otrkārt, ir acīmredzams, ka tāpat kā pavasarī Kariņa valdība un pārpratums veselības ministra krēslā joprojām demonstrē – valdībā nevienam nav drosmes paskatīties patiesībai acīs un tad pieņemt realitātē balstītus lēmumus. Nu jau diendienā mēs dzirdam paziņojumus, kuru atslēgas vārds ir „cerams”, - kaut visiem labi zināms, ka cerība pirmām kārtām ir muļķu mierinājums.

„Ceru, ka ieviestie ierobežojumi ļaus nesasniegt Covid-19 slimniekiem paredzēto gultasvietu piepildījumu, rekordlielo stacionēto Covid-19 pacientu skaitu komentēja veselības ministre Ilze Viņķele,” – šis ir tikai viens šāds piemērs. Kaut visas pasaules pieredze rāda, ka sasniegs un pārsniegs, vienalga, viņķeles un kariņi turpinās „cerēt” un sarosīsies tikai tad, kad vietas vairs nebūs par slimnīcu koridoros un noliktavās.

Treškārt, „daudzās naudas” ir šķiestas visur kur – no ceļu asfaltēšanas rekordiem (sasteigto darbu kvalitāti novērtēsim nākamajos gados) līdz miljoniem parazītzinātniekiem. Taču, kā izrādās, ir „piemirsies” kaut daļu no „daudzajām naudām” asignēt analīžu jaudas un epidemiologu kapacitātes palielināšanai, par nepieciešamajiem aizsarglīdzekļu, medikamentu un iekārtu krājumiem nemaz nerunājot.

Protams, līdz ar to šīs nolaidības un stulbuma rezultāts šobrīd ir tāds, kāds ir, - nekas cits kariņiem un viņķelēm neatliek kā apsaukāt cilvēkus (tos, par kuriem viņiem it kā būtu jāatbild) par stulbeņiem un ažiotāžas cēlājiem, bet savu neizdarību un nolaidību slēpt ar klasiskām komuņaku metodēm – ierobežojot un reglamentējot no sērijas – nevis mēs esam pusgadu nobumbulējuši un neesam nodrošinājuši testēšanas iespējas vajadzīgā apjomā, bet gan stulbā tauta ir radījusi neadekvātu slogu testēšanas kapacitātei. Citiem vārdiem, valsts šobrīd jums skaidri un gaiši pasaka – ak tad jums ir aizdomas, ka jums varētu būt Covid? Nu, un? Ejiet dēt!...

Protams, būsim reālisti. Vakcīna būs kaut kad nākamgad, un realitāte ir tāda, ka līdz vasaras sākumam Latvijā Covid izslimos varbūt piektā, bet varbūt arī trešā daļa iedzīvotāju. Nekur no tā nelikties – neatkarīgi no tā, cik tieši tizli un mazspējīgi ir bijuši un joprojām ir kariņi un viņķeles.

Taču atšķiras mērogi, atšķiras medicīnas iestāžu sagatavotība un attiecīgi arī izdzīvošanas statistika. Kā atceramies, Itālijā un Vācijā bija viens, milzīgs mirušo procents, Vācijā – pavisam cits, nesalīdzināmi mazāks.

Ņemot vērā to, kādā, kā izrādās, patiešām satriecošā negatavības stāvoklī Latvija ienirst otrajā epidēmijas vilnī, ir jārēķinās, ka no katriem trīssimt saslimušajiem apmēram vismaz viens nomirs. Bet varbūt divi – un šī otra liktenis būs tieši atkarīgs no tā, kādu aprūpi viņam spēs nodrošināt Viņkele, Kariņš un Co.

Ja saslims trīssimt tūkstoši – un tas ir pilnīgi reāls skaitlis -, tad nomirs varbūt tūkstoš, bet varbūt divtūkstoš cilvēku. Pagaidām viss liecina, ka liela daļa no šiem cilvēkiem ilgā, mokošā nāvē mirs tāpēc, ka kariņi un viņķeles pusgadu ir kasījuši nabu un viens otram situši uz pleca par „veiksmes stāstu”.

* Es, piemēram, - un varu to apliecināt ar masku un respiratoru pirkumu dokumentiem no eBay.

Novērtē šo rakstu:

339
29

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi