Iesaki rakstu: 
Pēc Latvijas PSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas (Kangera komisijas) rīcībā esošās informācijas šādu cilvēku Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 30. Tie ir cilvēki, kuri 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā tika pakļauti VDK īstenotajām psiholoģiskā terora metodēm. Savukārt vajāšanu pasūtītāji bija kompartijas biedri un VIP personas. Jā, ieskaitot VIP personas, jo arī tie, pat nebūdami komunisti, ar VDK uzturēja ļoti tuvas un ciešas attiecības.
Pieskaitot tos, kuri vajāšanu dēļ gāja bojā vai arī jau ir miruši, šādu cilvēku skaits Latvijā varētu būt bijis lielāks par 1000. Šobrīd ir spēkā Datu aizsardzības likums un šiem cilvēkiem ir tiesības pašiem izlemt, ko no savas dzīves notikumiem publicēt un ko noklusēt.
Kāpēc par šiem cilvēkiem tiek klusēts? Tas jau ir pateikts virsrakstā. Skaidrs, ka par viņiem neko negrib atcerēties ne bijušie VDK darbinieki, aģenti, "stukači", ārsti un psihiatri. Un protams, ne arī vajāšanu pasūtītāji (komunisti un VIP personas). Šādas cilvēku vajāšanas bija unikāls gadījums jo gandrīz visi dokumentālie pierādījumi ļoti rūpīgi tika pilnībā iznīcināti, ieskaitot pat šo cilvēku okupācijas laika medicīniskās grāmatiņas, un pats vajāšanu fakts tiek kategoriski noliegts. Dažiem no vajātajiem cilvēkiem palaimējās palikt dzīviem, bet ļoti daudzi fiziski un garīgi gāja bojā - pašnāvības, nervu sabrukums un "nelaimes gadījumi".
Par to kā vajāšanas notika esmu izdevis jau divas grāmatas "Gan jau rīts mūs atradīs" un fantastikas žanra triloģijas "Neparastā misija" pirmo daļu "Kristaps". Grāmatas šobrīd atrodas pie lasītājiem, bet ir pieejamas arī brīvai lejupielādei no inbox failiem. Ja rodas problēmas ar lejupielādi, rakstiet man - [email protected], es failus nosūtīšu.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
