Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Cilvēku ar invaliditāti beztiesiskums un Jāņa Reira bezdarbība

Jānis Skrebels, persona ar invaliditāti
05.01.2019.
Komentāri (21)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jāņa Reira labklājības ministra karjera tuvojas beigām, viņam tiek gatavots jau jauns amats, tāpēc ir īstais brīdis jaunajam ministram apjēgt līdz šim ignorētās invalīdu problēmas, kuru risināšanai jaunais finanšu ministrs Reirs noteikti atkal neatradīs līdzekļus tāpat, kā līdzšinējais labklājības ministrs Reirs tām nerada risinājumus.

Nozīmīga problēma ir saistīta ar invaliditātes pakalpojumu izmantošanu tiem cilvēkiem, kuru invaliditātes pagarināšanas lietās netiek pieņemti pagaidu lēmumi un atkārtotā invaliditātes ekspertīze notiek plānotajā viena mēneša termiņā.

Cilvēkiem ar invaliditāti ir tiesības saņemt no valsts vai pašvaldības virkni pakalpojumu, taču šā viena mēneša laikā šī iespēja tiek apturēta un zaudēta, turklāt bez jebkādas kompensācijas iespējas. Formāli invaliditāte, ja tiek piešķirta atkārtoti, pēc normatīvajiem aktiem skaitās nepārtraukta, - bet tas ir tikai formāli. 2016. gada vasarā Saeima gan pieņēma lēmumu par nepārtrauktas invaliditātes pensijas saņemšanas iespēju, bet ar to ne tuvu nav pietiekami.

Ja persona ar invaliditāti ir bezdarbnieka statusā (un tas mūsu valstī ir nevis izņēmums, bet likumsakarība) un ir reģistrēta ar invaliditāti saistītu pakalpojumu saņemšanai, šīs personas dalība pasākumos tiks anulēta, lai arī cik neatbilstoši veselajam saprātam un elementārai cilvēcībai tas varētu šķist.

Piemēram, subsidētās darbavietas parasti nav pieejamas vienmēr, bet tiek realizētas laikā, kas bieži vien nav precīzi zināms pat pašai Nodarbinātības valsts aģentūrai. Ja personas invaliditāte formāli tiek izbeigta īsi pirms šo pasākumu sākšanās, pastāv iespēja, ka šā mēneša laikā šī persona zaudēs sev piemērotu darba piedāvājumu. Jāņa Reira vadītā Labklājības ministrija pat ne mēnešiem, bet nu jau gadiem ir bijusi informēta par šo problēmu – bet īsta risinājuma tai joprojām nav.

Vēl cits, varbūt pat sāpīgāks piemērs. Sabiedriskā transporta izmantošana pirmās un otrās grupas invalīdiem visā valstī ir bez maksas. Šajā gadījumā tas nenotiek – vismaz reālajā dzīvē ne. Šā mēneša laikā tiks zaudēta iespēja izmantot šo būtisko atvieglojumu, un Labklājības ministrija nav parūpējusies par to, ka cilvēkam ar invaliditāti tiktu kompensēti šī mēneša laikā faktiski nepamatoti iztērētie līdzekļi sabiedriskā transporta izmantošanai.

Nemaz nerunāsim par tādu lietu kā dzīvokļu rindas zaudēšanu. Pat „labklājības ministram” būtu vajadzējis noprast, cik šis ir svarīgs pakalpojums smagi un ļoti smagi slimiem cilvēkiem, ja, piemēram, cilvēks absolūtas formalitātes dēļ zaudē rindu uz servisa dzīvokli.

Nākamā Reira kunga ignorētā problēma: ja pašnodarbināta persona gada laikā negūst ar nodokli apliekamus ieņēmumus 50 eiro apmērā, tai šādā gadījumā valsts kasē jāieskaita minimālā nodokļa likme 50 eiro apmērā.

Tā kā personām ar invaliditāti neapliekamais minimums ir lielāks nekā bez atvieglojumiem nodarbinātajiem, tas nozīmē, ka uz personām ar invaliditāti var attiekties regresīva nodokļu kārtība.

Tas nozīmē, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā cilvēkiem ar invaliditāti ir jāmaksā vairāk nodokļu nekā veseliem cilvēkiem. Īsts līdzšinējā labklājības ministra Jāņa Reira nekompetences piemērs, kas atmasko viņa patiesos „pūliņus” cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanā.

Ministrs kā īsts savas ierēdņu partijas pārstāvis varbūt iebildīs - nav starpības, kādu nodokli maksāt, jo abos gadījumos tik un tā jāmaksā nodokļi. Bet tā nav: valstij samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli var atgūt kā pārmaksātos nodokļus, kamēr to nevar izdarīt ar minimālā nodokļa likmi. Cilvēks ar invaliditāti tik un tā paliek zaudētājos.

Invaliditātes piešķiršanas kārtība tika mainīta, lai padarītu to progresīvāku, mūsdienīgāku. Patiesībā šīs likuma nepilnības attiecas arī uz tiem, kuriem invaliditāte tiek piešķirta pirmo reizi. Likuma kvalitāte komfortabli liek justies tikai tā pieņēmējiem, kuri praktiski to uz savas ādas nejūt.

Te vietā ir norādīts, ka šāda kvalitāte ir apzināti veidota, diskutēta un pieņemta tieši Labklājības ministrijā un ministrs Jānis Reirs nav uzskatījis par nepieciešamu iedziļināties likuma radītajās nepilnības un tās novērst. Bail pat iedomāties, ko cilvēks ar šādu kompetenci sastrādās nākamajā atbildīgajā valsts amatā, kurā viņu sadomās virzīt partijas spice.

Novērtē šo rakstu:

68
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...