Cimdara apbrīnojamā profesionālā izgāšanās: kādi varētu būt tās cēloņi?
N. Andersons17.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas jaunā sastāva izveidē bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju un pašpasludinātās “Vēlēšanu ekspertu biedrības” priekšnieku Arni Cimdaru izkonkurējuši pēdīgākie sīkaļas un iesācēji.
Kopš 1996. gada par vēlēšanām un tautas nobalsošanām atbildīgais Arnis Cimdars pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām droši raudzījās uz savu kārtējo pārapstiprināšanu Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatā — bet iesildīto krēslu negaidīti zaudēja.
Tagad, pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu noslēguma, saskaņā ar likumu jaunajam Rīgas domes sastāvam bija jāizvēl jauna pilsētas galvenā vēlēšanu komisija, kas organizē, nodrošina, uzrauga un koordinē visu vēlēšanu iecirkņu darbību attiecīgās pašvaldības teritorijā un skaita kopā balsošanas rezultātus.
Pavisam bija pieteikušies 32 gribētāji uz 14 vietām šajā te “pilsētas virskomisijā” (ieskaitot A. Cimdaru), kamēr uz priekšsēdētāja vietu bija pieteikušies 4 kandidāti (ieskaitot A. Cimdaru).
Pietiek jau rakstīja, ka iepriekšējais komisijas sastāvs ar gadiem saņēma arvien skarbāku kritiku: neskaitāmām šķirbainām iepriekšējās balsošanas urnām 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās (kas toreiz nāca par labu uzvarējušajai Saskaņai) 2020. gadā jau pievienojās sistemātiski gadījumi ar saslimušu vēlētāju neapmeklēšanu mājās un nepareizu aplokšņu apzīmogošanu, kas noveda pie simtiem balsu neieskaitīšanas.
Turklāt nepaslīdēja garām fakts, ka iepriekšējais komisijas sastāvs Jura Kokina vadībā līda vai no ādas ārā, lai CVK priekšā un Administratīvās apgabaltiesas priekšā attaisnotu šķirbaino balsu kastu pieskaitīšanu rezultātiem tajā reizē, kad tas bija izdevīgi Saskaņai, bet tikpat ļoti negribēja pieskaitīt kļūdaini apzīmogotās aploksnes, kad tas varēja nebūt par labu Saskaņai.
Tāpēc nevienu neizbrīnīja mediju publiskots fakts, ka 2017. gada vēlēšanu uzvarētāji izrādījās atalgojuši J. Kokinu ar vienu no slavenajiem “konsultēšanas līgumiem” Rīgas Satiksmē, kas galvenajam balsu skaitītājam ienesis 75 tūkstošus eiro. Vēl vairāk: galvenais balsu skaitītājs bijis partijas biedrs un lielziedotājs trīs pašvaldību vēlēšanu uzvarētāju sarakstiem!
Uz šāda fona nepārsteidz, ka J. Kokins pat nemēģināja vēlreiz tikt pārvēlēts Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšnieka amatā. Pretendēja toties Māris Zviedris, Edgars Rezebergs, Biruta Bēra un Arnis Cimdars. Pirmie trīs uz A. Cimdara fona izskatās pēc pirmkursniekiem salīdzinājumā ar MBA grāda īpašnieku.
Tomēr par Rīgas galveno vēlēšanu rīkotāju kļuvis Māris Zviedris — bijis gan balsu skaitītājs, gan pats kandidējis vēlēšanās (protams, ne Rīgā), ikdienā ir zemessargs un Ziemeļu izpilddirekcijas Teritorijas uzturēšanas daļas vadītājs.
Bijušais CVK priekšnieks, “Vēlēšanu ekspertu biedrības” priekšnieks sakoda zobus, lai kandidētu kaut uz vienkārša locekļa amatu Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijā. Un izgāzās arī tur — komisijā ievēlēja Ligitu Vircavu (pensionēta ķīmiķe), Inesi Žīguri (kādas firmas grāmatvede), Jāni Ābolu (jurists), Aigu Augustovu (tiesu izpildītāja), Diānu Baķi (JKP biroja vadītāja), Līgu Badūni (juriste), Inesi Žurovsku (domes referente), Sanitu Segliņu (Vienotības ģenerālsekretāra vietniece), Kārli Kamradzi (zemessargs), Ilonu Turkovsku (Imantas kultūras centra darbiniece), Ginteru Kublinski (students un pārdevējs), Reini Upenieku (pasniedzējs), Ludmilu Lūsi un Viktoru Harlamovu (abi pēdējie — pensionāri).
Vēl vairāk — komisijā netika pārvēlēta arī līdzšinējā komisijas priekšsēdētāja vietniece un sekretāre Ginta Kaire-Mače. Viņa kā papildu kvalifikāciju bija norādījusi piedalīšanos tajā pašā “Vēlēšanu ekspertu biedrībā”. Jāsecina, ka dalību šajā biedrībā var uzskatīt par “toksisku”.
Paskatoties ziņu arhīvos, redzams: savulaik Juris Kokins arī bijis CVK loceklis, kuru Saeima šajā amatā savulaik iecēlusi ar “šleseristu” gādību. Kad viņa termiņš darbam CVK beidzās (toties nebeidzās CVK toreizējā priekšnieka A. Cimdara pilnvaras), tad J. Kokins iekārtojies par Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšnieku.
Tomēr vecā koleģiālā saikne starp A. Cimdaru, kurš arvien sēdēja CVK vadībā, un J. Kokinu nepazuda: kad nesmukumus balsošanā Rīgā konstatējušie kandidāti vai novērotāji mēģināja sūdzēties CVK par dažādiem pārkāpumiem, tad sūdzības tika “noairētas”, un CVK slēdziens atbalstīja J. Kokinam vajadzīgo nostāju. Ja kandidāti to pārsūdzēja tiesā, tad CVK tiesas priekšā aizstāvēja J. Kokina versiju jau kā savējo.
Bet pēc A. Cimdara negaidītās izkrišanas no CVK tieši J. Kokins bija tas, kas bez konkursa pieņēma darbā A. Cimdaru pie sevis — protams, kā “konsultantu” uz domes ārkārtas vēlēšanu sagatavošanas laiku.
Tā kā J. Kokins savulaik (atreferējot viņa teikto) esot “gājis garām Rīgas Satiksmei, kur viņam pēkšņi piedāvājuši 75 tūkstošus vērtu līgumu par autostāvvietu novērošanu”, tad šādu “lēmumu” labākajā garā J. Kokins bija bez darba palikušajam čomam piedāvājis darba līgumu kā... “padomniekam Covid-19 epidemioloģiskās drošības jautājumos”. (Informācijai: A. Cimdars pēc izglītības ir būvinženieris, bijis Lauksaimniecības universitātē atbildīgais par kopmītnēm, dejojis tautas deju ansamblī “Ritums”.)
Līdz ar to nav brīnums, ka A. Cimdaram — neraugoties uz savu it kā nesalīdzināmi augstāko kvalifikāciju — pēc izmešanas no CVK nav izdevies iekārtoties starp balsu skaitītājiem Rīgā. Var izteikt slēdzienu, ka vēlēšanu organizēšanas un balsu skaitīšanas drošības jautājumos uz viņu šobrīd skatās kā uz daļu no problēmas, ne daļu no risinājuma.
Līdz ar to būvinženierim un tautas danču dejotājam A. Cimdaram ir visas iespējas uzrādīt sekmes darba meklējumos savā jaunatklātajā talantu jomā — epidemioloģiskajā drošībā.
Iepriekš par tēmu: “Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija – nejēgu un vatņiku perēklis”
https://www.pietiek.com/raksti/rigas_pilsetas_velesanu_komisija__nejegu_un_vatniku_pereklis
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
