Iesaki rakstu: 
Neapšaubāmi, ka ierēdņu rotācijai ir pozitīva ietekme uz valsts pārvaldes efektivitāti. Tā ļauj saredzēt risinājumu problēmām, pie kurām bija pierasts. Tā novērš „neaizvietojamo cilvēku” rašanos un veicina jaunu speciālistu ienākšanu valsts pārvaldē. Tā samazina korupcijas riskus un sekmē labas prakses pārnesi. Tas viss pilnā mērā attiecas uz Centrālo vēlēšanas komisiju (CVK), taču politiķi negrib to saredzēt un piedāvā virzīt par CVK priekšsēdētāju jau 15 gadus vienā amatā strādājošo Arni Cimdaru.
Neradīt neaizvietojamus cilvēkus
Protams, ka pa 15 gadiem ir sakrāta milzīga pieredze. Taču vienlaikus ir izveidota sistēma, kurā CVK locekļiem ir nevis uzraudzības, bet gan balsošanas mašīnas funkcijas. Materiāli CVK sēdes dalībniekiem, ja vispār tiek sūtīti, tad pēdējā brīdī. Par CVK plāniem tās pilntiesīgie locekļi uzzina pārsvarā no priekšsēdētāja paziņojumiem presei. Tas, kurš grib uzraudzīt vēlēšanām pieprasīto finansējumu, lai pats seko Ministru kabineta mājas lapai, citādi viņš tiks nostādīts fakta priekšā, ka ir jāapstiprina piešķirtā finansējuma sadalījums.
Arī darba samaksa CVK locekļiem ir paredzēta tikai par sēdēs pavadītajām stundām. Tātad dokumentu izskatīšana, lēmumu izpildes un izmaksu kontrole, kā arī vēlēšanu iecirkņu apmeklējums ir CVK locekļu brīva laika pavadīšanas veids, vai arī šādas aktivitātes CVK locekļiem vispār „nav paredzētas”. Tos pašus darbus var taču uzticēt pazīstamiem līguma darbiniekiem.
Sistēmai lojālie kolēģi tiek atalgoti ar iepazīšanas komandējumiem uz ārvalstu vēlēšanu komisijām. Rezultātā tiek novērsta amata konkurentu profesionālā izaugsme, nenotiek savstarpējā kontrole un iekšējo diskusiju trūkuma dēļ mazinās pārvaldes kvalitāte.
Laikam tieši neaizvietojamības tēze lika nozīmēt CVK pārvēlēšanu īsi pirms 18. februāra referenduma. Likums nosaka, ka jaunais CVK sastāvs ir jāievēl sešu mēnešu laikā pēc jaunās Saeimas sanākšanās, tātad līdz aprīļa vidum. Tad būtu jau beidzies referendums, un varētu pilnvērtīgi izvērtēt CVK paveikto.
Saredzēt risinājumu problēmām
Salīdzinot ar tādām kaimiņvalstīm kā Baltkrievija, Krievija vai Ukraina, Latvijā vēlēšanas un citas tiešas tautas gribas izpausmes notiek mierīgi un bez masveida falsificēšanas mēģinājumiem. Taču, vai šādu snaudu kāds ļaunprātīgi neizmanto, - to mēs nezinām. Nav izveidota pārdomāta un efektīva novadu, pilsētu un iecirkņu vēlēšanu komisiju apmācības sistēma. Savukārt CVK līmenī sūdzību izskatīšana nav prioritāte. Pretēji likuma noteikumiem CVK ir nostiprinājusies prakse, ka iesniegumus un sūdzības priekšsēdētājs izlemj vienpersoniski, formāli informējot pārējos koleģiālās institūcijas locekļus.
Deputāta kandidāte Astra Ozola (SC) pat ir vērsusies administratīvajā tiesā, prasot kaut atbildēt uz iesniegumu par konstatētajiem balsu skaitīšanas instrukcijas pārkāpumiem Jūrmalā. Citai deputātu kandidātei Loretai Skaburskai (ZRP) ir paveicies vairāk. CVK reaģēja uz viņas iesniegumu un ļāva pārskaitīt savas balsis Saldus novadā. Liktenīgā kļūda tika atrasta, taču tālāko CVK rīcību Skaburska sauc par tiesisko nihilismu. Tik tiešām, jaunā vēlēšanu zīmju skenēšanas sistēma ļauj viegli pārbaudīt skaitīšanas pareizību, bet bez efektīvās sūdzību izskatīšanas sistēmas tam zūd jebkāda jēga.
Lietderīgi izmantot valsts finansējumu
Ārkārtas Saeimas vēlēšanas izceļas ar savādu pārvaldes lēmumu – steidzīgi ievest jaunu sistēmu balsošanas zīmju skenēšanai un elektroniskajai apstrādei. Ne budžeta konsolidācija, ne objektīvs laika trūkums nebija šķērslis pieprasīt no valsts budžeta 250 000 latu un silti ieteikt pašvaldībām par saviem līdzekļiem iepirkt skenerus.
Tā nebija nejaušība, ka attiecīgās programmas gala versija vēlēšanu komisiju datoros tika ieinstalēta stundu pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas un atsevišķi trūkumi programmas darbībā tika novērsti vēl nākamajā dienā. Vai tad tik pieredzējušam CVK vadītājam nebija zināms, ka starptautiski atzīti vēlēšanu organizēšanas principi prasa nodrošināt vēlēšanu elektronisko risinājumu labu laiku iepriekš, lai neatkarīgi eksperti to varētu pārbaudīt un apliecināt šo risinājumu uzticamību?
Tai pat laikā šķiet – CVK ir palaidusi garām, ka mūsdienās daudz svarīgāks uzdevums ir balsošanas organizēšana ārpus Latvijas. Mobilitātes un masveida aizbraukšanas laikmetā ir nepieciešamas pārmaiņas vēlēšanu organizēšanā, lai cilvēki varētu uzturēt pilsonisku saikni ar Latviju ārvalstīs. Pat neskatoties uz iepriekšējās valdības deklarāciju par e-vēlēšanām, CVK darba kārtībā tā nekad nav bijusi prioritāte.
Patlaban vienīgā iespēja ir balsošana pa pastu, kad vēlētājs var ierasties vēstniecībā dažas nedēļas iepriekš un paziņot par savu adresi vēlēšanu materiālu sūtīšanai. Šo iespēju izmanto aptuveni 500 vēlētāji. Bet cilvēki, kas vēlēšanu laikā aizbrauc komandējumā, vispār nevar nobalsot, ja pilsētā nav Latvijas vēstniecības. CVK būtu intensīvi jāstrādā, lai piedāvātu mūsdienīgu, drošu un ekonomiski efektīvu risinājumu balsošanai ārvalstīs.
Augsti godātā CVK priekšsēdētāja sakrātā pieredze ļautu gan risināt samilzušas problēmas, gan profesionāli organizēt vēlēšanas procesu, bet acīmredzot trūkst motivācijas. Tieši tāpēc ir vajadzīga rotācija. Varbūt tad mēs sagaidīsim īstas elektroniskās vēlēšanas, varbūt tad CVK vairāk vērtēs savas darbības juridisko un finansiālo ietvaru un motivēs, kādus jautājumus var vai nevar virzīt tautas nobalsošanai, kā arī radīs dažādu uzskatu paudējiem pārliecību, ka viņu balss ir sadzirdēta un pareizi saskaitīta.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
