Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja ticēt Ministru kabineta un Privatizācijas aģentūras 2013. gadā un pēcāk publiski sniegtajai informācijai, Latvijas valsts institūciju mērķis bija AS Citadele banka akciju paketi pārdot viskvalitatīvākajam pretendentam par valstij visizdevīgāko cenu. Taču patiesība ir pilnīgi cita: Dienas rīcībā esoši dokumenti un liecības uzskatāmi apliecina, kā neformālā gaisotnē, iesaistoties pat tādiem spēlētājiem kā ASV vēstnieks Latvijā, no „godīgās” sacīkstes viens pēc otra tika izslēgti visi „nepareizie” pretendenti, - sākot jau no vietējiem uzņēmējiem.

Precīzie kritēriji noslepenoti joprojām

2013. gada 17. decembrī Vienotības pārstāvja Valda Dombrovska vadītais Ministru kabinets atbalstīja Citadele bankas investoru piesaistes stratēģiju, kā arī noteica akciju pārdošanas pamatmērķus.

Valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums ir viens nzo neskaitāmajiem Citadeles pārdošanas procesa dokumentiem, kas joprojām tiek slēpts no sabiedrības, taču publiski vienmēr ir apgalvots, ka apstiprinātās stratēģijas mērķis bijis – atrast labāko pretendentu, kas arī piedāvātu labāko cenu un labāko bankas attīstības redzējumu.

Savukārt no jau citas Vienotības pārstāves Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta 2014. gada 26. maija sēdes 55. paragrāfa protokola astoņiem punktiem septiņi ir atslepenoti, savukārt ar grafu „dienesta vajadzībām” ir palicis tikai viens.

Taču šī atslepenošana ir tikai tukša formalitāte. „Atbalstīt informatīvā ziņojuma II sadaļā ietvertos kritērijus akciju sabiedrības Citadele banka akciju iegādes saistošo piedāvājumu izvērtēšanai,” teikts vienā no atslepenotajiem punktiem.

Tikmēr pats toreizējā ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska iesniegtais informatīvais ziņojums, kurā minēti šie valstij labākā pretendenta kritēriji, ir noslepenots vēl joprojām. „Viss, kas notiek mazajā zālē, ir slepena informācija,” tagad strupi atsaka V. Dombrovskis.

Pasaciņas par godīgo sacensību

Taču arī parlamentārajai izmeklēšanas komisijai Valsts kanceleja un Ekonomikas ministrija ir sniegušas to pašu publiski pausto informāciju – ka „Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka potenciālo investoru pretendentu iesniegtie piedāvājumi tiks vērtēti pēc atbilstības četrām kritēriju grupām - cena, darījuma nosacījumi, investora kvalitāte un bankas attīstības redzējums”. Nekādi citi kritēriji, tostarp potenciālo investoru tautība, mītnes valsts utml., nebija minēti.

Pie šīs pašas versijas Citadeles akciju paketes pārdošanas procesa organizēšanā iesaistītās personas ir mēģinājušas palikt arī nākamajos gados un iztēlot, ka investoru pārgrupēšanās ir bijušas tikai un vienīgi viņu pašu iniciatīva, bez jebkāda spiediena no konkursa organizētājiem.

Viens no šādiem iztēlotājiem ir bijušais Parex bankas darbinieks Vladimirs Loginovs, kurš pie Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja posteņa strauji tika pēc tam, kad viņa priekšgājējs Ansis Spridzāns šajā amatā nevēlējās parakstīt galīgos Citadele bankas akciju paketes pārdošanas dokumentus. (A. Spridzāns tagad no komentāriem atsakās.)

Paskaidrojumos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors 2014. gada 18. decembrī izklāstījis, ka viņa bijušajam priekšniekam Parex bankā Druvim Mūrmanim un kādreizējam Nordea bankas darbiniekam Valdim Siksnim piederošā SIA Callidus Capital kopā ar vietējiem investoriem sākotnējo piedāvājumu iesniegusi atsevišķi.

Savukārt, kad pēcāk Callidus Capital un ASV Delaveras štatā reģistrētā Ripplewood Advisors LLC lūguši „atļauju startēt ar savu piedāvājumu kā konsorcijam, šāda atļauja arī tika izsniegta”. Kāpēc pieņemts šāds lēmums, V. Loginovs KNAB izmeklētājam nav vēlējies skaidrot, un tas arī nav pieprasīts.

Taču Privatizācijas aģentūras vadītājs norādījis, ka pēc tam „kārtējā iespējamo investoru izvērtēšanas posmā visus piedāvājumus izvērtēja Ministru kabinets, kuram savu informāciju par investoriem sniedza Satversmes aizsardzības birojs un Drošības policija”.

Tomēr arī pēc šīs informācijas saņemšanas pašmāju uzņēmēji nekādā veidā neesot tikuši diskriminēti un formāli atsijāti, tieši otrādi – „šinī posmā Ministru kabinets, balstoties uz viņu rīcībā esošo informāciju, nolēma virzīt tālāk vairākus potenciālos investorus, tai skaitā SIA Callidus Capital un Ripplewod Advisors konsorciju”, ar savu parakstu apliecinājis V. Loginovs.

Tiesa, „pēc šī atlases posma” Ripplewood it kā vienkārši tāpat, bez jebkādas formālas nepieciešamības pēkšņi paziņojis, ka „turpinās dalību kā potenciālie investori AS Citadele banka iegādē, bet bez vietējo investoru līdzdalības”.

 

Neoficiāls, bet kategorisks signāls: nekādus vietējos!

Savos paskaidrojumos KNAB V. Loginovs neatklāj to, kas ir bijis labi zināms gan viņam, gan citiem Citadele bankas akciju paketes pārdošanas tiešajiem organizētājiem. Dienas rīcībā esošajos tiesu materiālos ir fiksētas liecības, kas rāda, ka potenciālajiem investoriem ir ticis dots kaut neoficiāls, bet skaidrs signāls – vietējie uzņēmēji vismaz vieni paši nav vēlami.

To, ka Callidus Capital šo signālu ir uztvēris nepārprotami, apliecina šī uzņēmuma un Ripplewood strīda izskatīšanas materiāli Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Šīs prāvas ietvaros Ripplewood pārstāvis paskaidrojumos norādījis, ka prasītājs Callidus „pats aktīvi meklēja sadarbības partneri, lai pretendētu uz bankas Citadele” akciju iegādi”.

Turklāt šie meklējumi, kā to tiesā apliecinājis Ripplewood pārstāvis, notikuši nevis sava prieka pēc vai untuma dēļ, bet gan tāpēc, lai gūtu kaut teorētiskas izredzes pretendēt uz kāroto Citadeles „pīrāgu”.

„Prasītājs ar kompānijas Blue Star Strategies starpniecību aktīvi meklēja amerikāņu sadarbības partneri, lai vispār varētu pretendēt uz bankas Citadele akciju iegādi,” – tā reālā, no oficiālajiem valdības apliecinājumiem krasi atšķirīgā situācija atspoguļota tiesas spriedumā.

Vēl vairāk – kā izriet no pilnā Latvijas tiesas sprieduma, Ripplewood pārstāvis tiesas sēdē ir apliecinājis, ka tieši Privatizācijas aģentūra bijusi tā, kas skaidri paziņojusi – nekādus Latvijas investorus!

„Prasītājs [Callidus] no iecerētā darījuma pats atkāpās, jo Privatizācijas aģentūra nepieļāva, ka bankas Citadele akcijas iegādājas Latvijas investori. Atbildētāja [Ripplewood] rīcībā esošā e-pastu un vēstuļu sarakste apliecina, ka abas puses zināja un neiebilda Privatizācijas aģentūras izvirzītajam noteikumam, ka bankas Citadele akcijas nevar iegādāties vietējie investori,” minēts Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumā.

Kamēr Callidus advokāti norādījuši uz to, ka Latvijas valsts nekādus oficiālus diskriminējošus noteikumus Latvijas investoriem neesot izvirzījusi, Ripplewood pārstāvis sniedzis pilnīgi pretēju skatījumu – tieši šis Privatizācijas aģentūras nosacījums bijis izšķirošs, lai Ripplewood atteiktos no Latvijas investoriem.

„Tā rezultātā Prasītājai vairs nebija iespējams piedalīties bankas Citadele akciju iegādes darījumā. Citiem vārdiem sakot, turpmākajai sadarbībai radās strupceļš, kura iestāšanās iespējamību puses bija pieļāvušas un iepriekš apspriedušas,” izklāstīts tiesas spriedumā.

„Ļoti spēcīgā rekomendācija”

Varētu uzskatīt, ka viena konkrēta tiesvedība un tajā izteikti apgalvojumi nav pietiekami, lai uz tiem izdarītu skaidrus secinājumus par Latvijas valsts struktūru pārstāvju aizkulišu mājieniem par to, kādi pretendenti uz Citadeles akciju paketes iegādi ir vēlami un kādi – ne.

Taču tieši tāds pats situācijas izklāsts ir atrodams arī Ņujorkas tiesas materiālos: „Prasītājs [Ripplewood] apgalvo, ka dažas nedēļas vēlāk SocGen [oficiālais Latvijas valsts piesaistītais pārdošanas organizētājs Societe Generale] uzstāja uz tikšanos ar prasītāju un lūdza uz to neaicināt Siksni.”

Šī uzstājīgā lūguma iemesls ir bijis faktiski identisks Latvijas tiesas spriedumā aprakstītajam – Latvijas varas iestāžu pārstāvju neoficiāla prasība atbrīvoties no vietējiem investoriem: „Prasītājs atklāj, ka sarunas laikā Stanislas Lecat, kas ieņēma SocGen izpilddirektora amatu, pauda savu “ļoti spēcīgo rekomendāciju” Ripplewood neturpināt sadarbību ar jebkādu Latvijas investoru.”

„Ļoti spēcīgā rekomendācija” bijusi pamatota ar to, ka „Latvijas amatpersonām bija bažas par vietējiem Latvijas investoriem”. Tikai šo „rekomendāciju” strikti izpildot, Ripplewood bijusi iespēja virzīties tālāk:

„Prasītājs apliecina, ka tas informēja atbildētājus par to, ko bija uzzinājis un neatkarīgi apstiprināja šo informāciju ar vairāku avotu starpniecību LPA [Privatizācijas aģentūrā]. 2014.gada 3.jūlijā Ripplewood rakstīja LPA, lai paustu savu vēlmi turpināt piedāvājuma procesu bez Callidus. Vēlāk jūlijā, “ņemot vērā vietējās Latvijas investoru bāzes neesamību”, Ripplewood tika uzaicināts uz nākamo piedāvājuma iesniegšanas procesa fāzi.”

Visbeidzot, arī tālaika ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis tagad atzīst: „Es domāju, ka es varu arī pateikt, ka no valdības puses bija ļauts saprast, ka ārvalstu investora izredzes piedalīties šajā procesā būtu ievērojami augstākas, ja viņš būtu viens...”

Pirmoreiz oficiāli pieminēta ASV vēstniecība

Latvijas tiesas spriedums arī ir pirmais oficiālais dokuments, kurā skaidri un gaiši pieminēts tas, par ko tik bieži ir runāts politiskajos kuluāros, - ASV vēstniecības loma Citadeles „pareizā” investora izvēlē. Tieši ar šādu spiedienu varētu būt izskaidrojama gan korupcijas apkarotāju neieinteresētība par šo procesu, gan arī augsto amatpersonu bēdīgi slavenā „Gruzijas brauciena” dalībnieka Raimonda Vējoņa rezignētā norāde KNAB par galvenajiem lēmumiem, kas tikuši pieņemti jau iepriekš.

Kā izriet no tiesas sprieduma, tieši Ripplewood pārstāvis tiesā paudis „viedokli”, ka „Latvijas investoru nepiedalīšanos apstiprinājis ASV vēstnieks Latvijā un tā bijusi informācija no vairākiem avotiem”. Tiesa gan konstatējusi, ka lietā šādai informācijai nav pierādījumu, taču izskanējušo „viedokli” vienalga fiksējusi.

Interesanti, ka strikti šāda izdarīta spiediena faktu nenoliedz arī pati ASV vēstniecība. Uz jautājumu, vai šāda iesaistīšanās ir notikusi, ar kādu mērķi un kā tā izpaudusies, vēstniecības atbilde ir - tai nebūtu korekti komentēt juridisku jautājumu vai tiesas spriedumu.

Taču vienlaikus tiek daudznozīmīgi piebilsts: „ASV vēstniecība atbalsta un aizstāv Amerikas Savienoto Valstu un Latvijas tirdzniecības un investīciju iespēju stiprināšanu. Tomēr vēstniecības loma ir atbalstīšana, un vēstniecība nepiedalās sarunās par līgumiem vai vienošanās starp privātpersonām.”

Kā tieši šajā gadījumā izpaudusies atbalstīšana, ko tiesā pieminējis arī Ripplewood pārstāvis, gan netiek paskaidrots. Savukārt advokāts Romualds Vonsovičs, kurš Dienai ir pieminēts kā Ripplewood pārstāvis kompānijai Latvijā līdz šim lielākoties neveiksmīgajās prāvās strīdā ar „atsijāto” Callidus, ne uz vienu uzdoto jautājumu atbildēt nevēlas.

Jāteic gan, ka Latvijas investori gan bija tikai pirmie no tiem pretendentiem, kas negodīgajā sacensībā tika atsijāti nevis saskaņā ar oficiālajiem pretendentu konkursa noteikumiem, bet neformāla spiediena, mājienu un manipulāciju rezultātā. Par to – nākamajā publikācijā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.


Novērtē šo rakstu:

106
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Kariņam aste kājstarpē - "Vienotības" premjers izrādījies Putina skolnieks

Jau vairākus mēnešus virkne mediju aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu piedalīties raidījumos, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai tā...