Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

22. oktobrī Kurzemes apgabaltiesa izskatīs civillietu, par kuru oficiālajā tiesu kalendārā atrodams tikai lakonisks ieraksts: „Informācija nav izpaužama.” Šī būs jau kārtējā tiesu instance, kurā nonākusi pašmāju uzņēmējiem piederošās SIA Callidus Capital, iespējams, pat 60 un vairāk miljonus eiro vērtā prasība pret tagadējiem oficiālajiem Citadele bankas saimniekiem Ripplewood Advisors LLC. Atbildētāju – ASV „ārzonā” Delaverā reģistrēto kompāniju lietas materiāli parāda nelabvēlīgā gaismā, detalizēti izklāstot, kā tieši pašmāju uzņēmēji cīniņā par „pīrāgu” – bankas kontrolpaketi pirms četriem gadiem tikuši izmantoti un faktiski „uzmesti”.

Daudzsološais partnerības dokuments

Iepriekšējiem mēģinājumiem beidzoties neveiksmīgi, 2014. gada pavasarī no jauna sākās sacīkstes par valstij piederošo AS Citadele banka 75% akciju paketi. Privatizācijas aģentūra šo pasākumu savos konfidenciālajos dokumentos dēvēja par Project Centurion.

15. aprīlī „investīciju kompānijas” Ripplewood izpilddirektors Kristofers Minetians un SIA Callidus Capital 50% kapitāldaļu īpašnieks, bijušais Nordea bankas darbinieks Valdis Siksnis parakstīja trīs lappuses garu „indikatīvo nosacījumu uzskaitījumu” par „provizorisko sadarbību starp Ripplewood Advisors LLC un Callidus Capital, kopīgi iegūstot Citadele bankas akcijas Latvijā”.

Trīs lappuses garais dokuments nebija oficiāli nosaukts ne par līgumu, ne par vienošanos, taču tajā bija detalizēti aprakstītas Ripplewood un Callidus attiecības itin visā, kas saistīts ar Citadele bankas akciju iegādi, bankas pārvaldi un iespējamu tālākpārdošanu. Konkrētā „vietējiem bāleliņiem” paredzētā akciju daļa nebija minēta, taču Dienai vairākkārt ir pieminēti 22,5% akciju.

Līdz ar to darījums varēja būt izcili ienesīgs ne tikai amerikāņiem, bet arī Callidus Capital un personām, kas, iespējams, stāvēja aiz šīs SIA: šāda akciju porcija, kā izrādījās 2014. gada rudenī, oficiāli būtu izmaksājusi virs 16 miljoniem eiro (realitātē – vēl daudz mazāk), savukārt tagad, dažus gadus vēlāk ir vērta jau vismaz 80-90 miljonus eiro.

Taču ne pie kādām bankas akcijām Callidus Capital tā arī netika un pēc ilgstošām pārrunām un galīga atteikuma 2015. gada vasarā vērsās ar pieteikumu Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, pietiekami detalizēti aprakstot notikumus pēc attiecību izjukšanas ar amerikāņiem.

Idilles brutālās beigas

Kā izriet no pieteikuma, 2014. gada 22. aprīlī Citadele bankas pārdošanas konsultants Société Générale S.A. ir gan Callidus, gan Ripplewood informējis, ka tiem ir tiesības veidot konsorciju, lai kopīgi piedalītos bankas akciju iegādē.

Vienlaikus gan konsultants norādījis, ka kompāniju sākotnējos piedāvājumos atšķiras vairākas detaļas, un ierosinājis iesniegt kopēju piedāvājumu. „Amerikāņi” un „pašmāju bāleliņi” to arī izdarījuši, cita starpā oficiāli norādot, ka ir nodibinājuši partnerību akciju iegādei, un arī oficiāli vienojās par iegādes darījuma izmaksu sadali.

Vēl vairāk, 10. jūnijā abi „partneri” kopīgi iesnieguši Société Générale dokumentu – „saistošo piedāvājumu”, kura pirmajā punktā skaidri un gaiši norādīts, ka Ripplewood un Callidus ir izveidojuši kopēju partnerību un par to informē visas ieinteresētās trešās personas.

Taču tad idille beidzās, jautājums tikai – kurā brīdī un kādu iemeslu dēļ? Pieteikumā Latvijas tiesai Callidus Capital min 2015. gada aprīli, kad lēmums par bankas pārdošanu Ripplewood vadītajam konsorcijam – kura sastāvā Callidus intereses oficiālu nebija pieminētas – jau sen bija pieņemts.

Tikai tad starp tagadējo prasītāju un atbildētāju esot radušās domstarpības par nodibinātās partnerības „raksturu un mērogiem”. Ja precīzāk, šajā brīdī Ripplewood apstrīdējis faktu, ka abas puses vispār būtu noslēgušas kādu partnerības līgumu, līdz ar ko Callidus arī neesot nekādu tiesību šai sakarā.

Gandrīz precīzi gadu pēc „indikatīvo nosacījumu uzskaitījuma” parakstīšanas Ripplewood oficiālais saimnieks, tagadējais Citadele bankas padomes priekšsēdētājs Timotijs Kolinss (attēlā) skaidri un gaiši pavēstījis Callidus, ka „2014. gada 15. aprīļa nosacījumu lapa nebija saistošs līgums”.

Savukārt punktu pielikusi Ripplewood pārstāvju – ASV juridiskās kompānijas Cravath, Swaine & Moore tā paša gada 4. maija oficiālā vēstule ar apliecinājumu, ka „Ripplewood nav nekādu pienākumu pret Callidus indikatīvo nosacījumu lapas ietvaros”. Šajā brīdī „bāleliņiem” vairs nebija nekādu šaubu – viņi ir „uzmesti”, un kaut ko mainīt var tikai tiesa.

Skaidrību sniedz Ņujorkas tiesas materiāli

Bet kā gan varēja būt tā, ka ilgus mēnešus pēc Laimdotas Straujumas valdības steidzīgi, pēdējā mirklī pirms pilnvaru beigām pieņemtajā lēmumā par bankas akciju paketes pārdošanu Ripplewood vadītajam konsorcijam Callidus par „uzmešanu” neuztraucās, kaut oficiāli šī konsorcija sastāvā nebija?

Lielāku skaidrību par to sniedz ASV, Ņujorkas tiesas materiāli, - kā izrādās, arī tur ir notikusi tiesvedība par to, vai Callidus vispār ir tiesības pieprasīt, lai strīdu ar Ripplewood izskata Latvijas tiesas.

Ņujorkas tiesas publiskajos materiālos atrodams šāds dokumenta parakstīšanai sekojušo notikumu izklāsts: patiesībā jau 2014. gada vasaras beigās Callidus pārstāvji esot „izteikuši bažas, ka viņu darbs netiks atalgots”, un pēc tam „puses turpināja sarunas par jaunu vienošanos, un 2014.gada oktobrī tika noslēgta jauna vienošanās”.

Šīs vienošanās dokuments Dienai pieejamajos tiesvedību materiālos nav atrodams, taču par tā saturu pietiekami skaidri liecina no tiesvedības dokumentiem izrietošais - nākamajos mēnešos Callidus neizteica saviem „partneriem” nekādas jaunas „bažas” un ar notikumu gaitu bija apmierināti.

Viss mainījies 2015.gada 29.martā, - tad „īsi pirms tam, kad Citadeles pārņemšanai bija jānoslēdzas, atbildētāji nosūtīja e-pastu uz Ripplewood biroju Ņujorkā, pieprasot kompensāciju, kas nebija iekļauta 2014.gada oktobrī noslēgtajā vienošanās dokumentā”.

Tad arī no amerikāņiem ticis saņemts strups atteikums, savukārt tiesā viņi liecinājuši, ka aprīļa vienošanās esot bijusi tikai un vienīgi “provizorisku nosacījumu saraksts”, kurā aprakstītas “dažas potenciālā darījuma iezīmes, pieminot, ka puses piedalīsies tālākā ierosinātā darījuma izpētē”.

Amerikāņiem neizdodas nepieļaut izskatīšanu Latvijas tiesās

ASV tiesās Ripplewood neveicās, - izbijušajiem „partneriem” tā arī neizdevās pierādīt, ka Callidus un Ripplewood strīds vispār nav skatāms Latvijas tiesās. Savukārt tiesvedības pašmāju tiesās līdz šim ir noritējušas ar mainīgiem panākumiem.

Vispirms Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2016.gada jūnijā tiesvedību izbeidza, jo piekrita Ripplewood viedokli, ka lieta neesot pakļauta Latvijas jurisdikcijai. Taču tad Rīgas apgabaltiesa lēmumu atcēla, savukārt atkārtotā izskatīšanā Vidzemes priekšpilsētas tiesā Callidus prasība tika apmierināta.

Ar to gan viss nebeidzās. Kurzemes apgabaltiesa atkal nolēma, ka lieta neesot piekritīga Latvijas tiesai, un beigu beigās tiesvedība nonāca Augstākajā tiesā, kur Ripplewood šā gada jūnijā cieta pagaidām vissmagāko sakāvi, nozares pārstāvjiem liekot pārspriest advokāta Romualda Vonsoviča ietekmes zudumu tiesnešu vidū. R. Vonsoviča birojā Dienai komentārus nesniedza.

Šajā izskatīšanas reizē lietai jau tika pievienoti ASV Ņujorkas štata Apelācijas un Augstākās tiesas nolēmumi, ar kuriem tiesvedība ASV tiesās starp atbildētāju un prasītāju bija izbeigta ar pamatojumu – strīds neatbilst ASV normatīvajiem piekritības kritērijiem un tāpēc nav pakļauts ASV tiesu jurisdikcijai.

ASV apelācijas instances tiesa savā nolēmumā īpaši bija norādījusi – pat gadījumā, ja formāli pastāvētu pamats lietas piekritībai ASV tiesām, lieta tik un tā būtu nosūtāma izskatīšanai Latvijas tiesās uz tā pamata, ka strīdīgais darījums ir noticis Latvijā.

Kāds bija „nozīmīgais ieguldījums”?

Saskaņā ar Augstākās tiesas lēmumu tagad kārtējā lietas izskatīšana paredzēta Kurzemes apgabaltiesā, un arī ar to tā, visticamākais, nebeigsies. Taču arī līdzšinējie tiesvedības materiāli sniedz netiešas norādes par būtiskāko – kā tieši notika lēmuma pieņemšana par Citadeles akciju pārdošanu, kādas aizkulišu spēles un kādā izpildījumā tās notika.

Par to, kā tieši Callidus, ar to saistītās un aiz kompānijas, iespējams, stāvējušās personas ir līdzdarbojušās „partnerības” mērķu sasniegšanā, lielā vienprātībā vēl joprojām klusē ne tikai Privatizācijas aģentūras vadība, bet arī iesaistītie politiķi un arī paši nu jau bijušie partneri.

Tikmēr Callidus pieteikumā tiesai ir nepārprotami minēts, ka uzņēmums ir devis „nozīmīgu ieguldījumu” partnerības darbībā un veiksmīgā akciju iegādes transakcijas pabeigšanā. Callidus esot gan iesaistījies pārrunās ar „institūciju, kas pārstāvēja Latvijas valsti šajā projektā”, gan bijis līdzdalīgs biznesa plānu sagatavošanā un arī piedalījies Citadele bankas due diligence izpētē.

2014. gada septembrī Diena nāca klajā ar publikāciju, kurā pirmoreiz bija aprakstīts Callidus pārstāvja V. Sikšņa un augstu valsts amatpersonu kopējais „atpūtas brauciens” uz Gruziju tieši laikā, kad tika izlemts Citadeles pārdošanas jautājums. Vai arī šis brauciens bija „nozīmīgā ieguldījuma” sastāvdaļa – un kāpēc publikācijai sekojušajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārbaudē nekas prettiesisks netika konstatēts? Par to – nākamajā publikācijā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

89
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...