Cīņa par "Citadeles" pīrāgu: KNAB pārbaude par slaveno „Gruzijas braucienu” bijusi formāla un neieinteresēta

Brauciens uz Gruziju Citadeles ēnā

2015. gada vasarā vēršoties tiesā pret saviem jau izbijušajiem partneriem - Citadele bankas akciju paketes ieguvēju konsorcija vadītājiem Ripplewood Advisors LLC, pašmāju SIA Callidus Capital pieteikumā tiesai skaidri norādīja uz savu „nozīmīgo ieguldījumu” izvirzītā mērķa sekmīgā sasniegšanā.

Vietējiem uzņēmējiem Valdim Siksnim un Druvim Mūrmanim oficiāli piederošā uzņēmuma pieteikumā tiesai gan tikai īsos vārdos, bet pietiekami izteiksmīgi bija aprakstīts, kā tas devis „nozīmīgu ieguldījumu” gan partnerības darbībā, gan veiksmīgā AS Citadele banka akciju iegādes transakcijas pabeigšanā. Callidus Capital esot gan iesaistījies pārrunās ar „institūciju, kas pārstāvēja Latvijas valsti šajā projektā”, gan bijis līdzdalīgs biznesa plānu sagatavošanā.

Callidus valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis par šiem notikumiem un to, kā tieši šis „nozīmīgais ieguldījums” izpaudies, pašlaik ir vēl nerunīgāks nekā pirms četriem gadiem. Savukārt publiski šis „ieguldījums” viennozīmīgi ir ticis saistīts ar plašu ievērību guvušo augstu amatpersonu un uzņēmēju kopējo „atpūtas braucienu” uz Gruziju.

„Atpūtas brauciens” notika izšķirošā brīdī – 2014. gada augustā. Lai gan brauciena dalībnieki vēlāk taisnojās, ka galvenos lēmumus par Citadele bankas akciju paketes pārdošanu valdība tobrīd jau pieņēmusi, tā tomēr bija tikai daļēja patiesība. Valdība bija izvēlējusies vienīgo tai tīkamo pretendentu, ar ko turpināt sarunas, taču smagākais un valstij nozīmīgākais jautājums – pārrunas par bankas 75% akciju cenu vēl bija priekšā.

Pusotru mēnesi pēc „atpūtas brauciena” klajā nāca Dienas publikācija „Kopīgs ceļojums savējo lokā”, kurā tika nosaukti šie „savējie” – reizē ar „nozīmīgo ieguldījumu” devušo V. Siksni arī tobrīdējais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, kurš kā Ministru kabineta loceklis tieši piedalījās lēmumu pieņemšanā par Citadeli, „lietu kārtotāja” slavu iemantojušais Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, valdības sēdēs joprojām klātsēdošais šīs pašas partijas pārstāvis, ekspremjers Valdis Dombrovskis, kā arī daži uzņēmēji un arī vairāku atpūtnieku dzīvesbiedres.

Pusgadu ilgās KNAB pārbaudes rezultāts

Kamēr deputāts Dz. Zaķis pavēstīja, ka par šo privāto braucienu viņam vispār neesot pienākuma kādam atskaitīties, citi dalībnieki vienā balsī apgalvoja vienu un to pašu – ka izdevumus seguši paši un braucienā vienkārši atpūtušies, bet ne par kādu Citadeli nekādu runu neesot bijis.

Jaroslava Streļčenoka tolaik vadītais KNAB sākotnēji par publikāciju neieinteresējās un tikai pēc Saeimas opozīcijas deputāta Andreja Elksniņa iesnieguma saņemšanas sāka resorisko pārbaudi, lai pusgadu vēlāk paziņotu – „netika gūts apstiprinājums iesniegumā minētajām ziņām par iespējamām pretlikumīgām, tajā skaitā koruptīvām darbībām saistībā ar AS Citadele banka pārdošanu”.

No KNAB slēdziena izrietēja, ka birojs ļoti nopietnā un detalizētā pārbaudē ir „izvērtējis iesniegumu un visus materiālus kopumā un to savstarpējā sakarībā”, pēc visām pusgada laikā veiktajām darbībām secinot, ka nav konstatētas nekādas noziedzīga nodarījuma pazīmes – pat ne norādes uz ierobežojumu pārkāpumiem, kas noteikti likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

„Ņemot vērā to, ka, izmantojot resoriskās pārbaudes iespējas, netika konstatētas noziedzīgā nodarījuma pazīmes, kā arī to, ka nav pamata uzskatīt, ka būtu iespējams iegūt papildu ziņas, izmantojot kriminālprocesuālos līdzekļus un metodes, nav iemesla un pamata sākt kriminālprocesu," KNAB pavēstīja lēmumā, kuru A. Elksniņam vairs nebija tiesību pārsūdzēt prokuratūrā.

Tagad, četrus gadus vēlāk Dienai ir radusies iespēja beidzot atklāt – kā tad ir noritējusi šī KNAB pārbaude, kādi tad ir bijuši „kopumā un savstarpējā sakarībā” izvērtētie materiāli un kāds bijis pamatojums lēmumam, ka arī ar kriminālprocesuāliem līdzekļiem neko vairāk atklāt neizdosies.

Nevis pārbaude, bet dažas formālas parunāšanās

Vispirms jau izrādās, ka visa pārbaudes lieta, kura KNAB izmeklētājiem it kā prasījusi pusgada darbu, ietilpst vienā vienīgā paplānā mapītē. Savukārt vēl lielāku izbrīnu rada šīs mapītes saturs, - KNAB pusgadu ir prasījusi... paskaidrojumu pieņemšana no tikai daļas „atpūtas brauciena” dalībnieku un dažu oficiālu izziņu saņemšana.

Ne pārāk rūpīgi anonimizētie dokumenti rada iespaidu, ka KNAB pat speciāli ir „Gruzijas atpūtniekus” izsaucis ar pietiekami lieliem – vairāku nedēļu intervāliem, lai dotu laiku brauciena dalībniekiem savstarpēji pārrunāt uzdotos jautājumus un saskaņot sniedzamās atbildes.

Rezultātā protokolētās atbildes brīžam ir bijušas pat komiski līdzīgas. „Brauciena laikā uz un pa Gruziju manā klātbūtnē jautājumi par bankas Citadele pārdošanu netika aizskarti,” 2014. gada 21. oktobrī KNAB izmeklētājam skaidrojis Dz. Zaķis. „Brauciena laikā manā klātbūtnē nekādi jautājumi saistībā ar bankas Citadele pārdošanu netika apspriesti,” mēnesi vēlāk, 24. novembrī apliecinājis R. Vējonis.

Faktiski vienīgais, ko KNAB patiešām mēģinājis noskaidrot, ir – kā tad īsti tikušas pasūtītas un, galvenais, apmaksātas aviobiļetes uz Gruziju visiem brauciena dalībniekiem. Saņemot izziņu no ceļojumu aģentūras Vanilla Travel, ka par biļetēm maksājuši paši atpūtnieki vai viņu ģimenes locekļi, arī šajā virzienā nekas vairāk nav darīts. Nav notikusi arī nekāda saziņa ar arī kolēģiem Gruzijā.

Tā nu izrādās, ka visa pusgadu ilgusī pārbaude un „kopumā un savstarpējā sakarībā” it kā izvērtētie materiāli nav bijuši nekas vairāk par izziņu pieprasīšanu un formālu parunāšanos ar Dz. Zaķi, R. Vējoni, V. Siksni un diviem Privatizācijas aģentūras vadītājiem – Ansi Spridzānu un Vladmiru Loginovu. KNAB nav pat mēģinājis vākt kādu papildu informāciju, pieprasīt ziņas par šo personu lomu lēmumu pieņemšanā Citadeles jautājumā, meklēt kādas kopsakarības utml.

Ko gribat, to stāstiet!

No sniegtajiem paskaidrojumiem visizvairīgākos ir sniedzis Callidus Capital vadītājs un līdzīpašnieks V. Siksnis, kurš konkrētajā situācijā varētu būt bijis visieinteresētākais Ripplewood interešu lobēšanā, - kā Diena jau aprakstīja, brauciena laikā Callidus vēl nebija „uzmests” un sevi uzskatīja par uzticamu Ripplewood partneri un kompanjonu.

Īpaši zīmīga ir bijusi KNAB izmeklētāja neieinteresētā attieksme, šos skaidrojumus uzklausot. Izmeklētājs nav ne ar vārdu iebildis pat tad, kad V. Siksnis viņam norādījis, ka vispār „nevēlētos sīkāk komentēt brauciena detaļas, jo tas bija privāts brauciens”.

Amerikāņu „partneris” arī izteicis pieņēmumu, ka „politiķi 2014.gada augusta sākumā nezināja par manu iesaisti Citadele pārdošanas darījumā”, turklāt bijis izvairīgs arī pašā galvenajā jautājumā – ar brauciena dalībniekiem, „cik atceros, bankas Citadele pārdošanas darījumu neesmu apspriedis”.

Tāpat KNAB izmeklētājs bez kādiem papildjautājumiem uzklausījis R. Vējoņa stāstīto un patiesībai ne gluži atbilstošo, ka „visi būtiskākie lēmumi par konkrētā pretendenta izvēli bankas Citadele pirkšanai tika pieņemti pirms Gruzijas brauciena 2014.gada jūnijā un jūlijā”, kā arī toreizējā ministra apgalvojumu – viņam nemaz neesot zināms, ka V. Siksnis būtu Ripplewood pārstāvis.

Interesanti, ka KNAB nav uzskatījis par vajadzīgu pat formāli pieprasīt vairāku citu Gruzijas brauciena dalībnieku paskaidrojumus, toties uzklausījis divas ar braucienu nekādi nesaistītas amatpersonas – Ansi Spridzānu, kurš 2014. gada rudenī pameta Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora posteni īsi pirms izšķirošo Citadeles pārdošanas dokumentu parakstīšanas, un Vladimiru Loginovu, kurš šo amatu ieņēma pēc A. Spridzāna un kuram šādu iebildumu nebija.

Neko par Gruzijas braucienu ne A. Spridzāns, ne V. Loginovs nav stāstījuši – un, kā izriet no protokola, nekas par to viņiem arī vispār nav jautāts. Taču tā vietā V. Loginovs aprakstījis savas pazīšanās vēsturi ar V. Sikšņa biznesa partneri Druvi Mūrmani, norādot, ka „esmu cieši pazīstams kopš 2009.gada, kad viņš AS Parex Banka vadīja Korporatīvo klientu apkalpošanas direkciju (t.i. viņš bija mans tiešais priekšnieks)”.

Tomēr KNAB izmeklētāja interesi nav piesaistījusi ne šī informācija, ne arī V. Loginova stāstītais par to, kā sākusies un 2014. gada sākumā izpaudusies V. Sikšņa interese par Citadele bankas akciju paketes iegādes iespējām, - jā, arī ar V. Siksni jaunais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors esot pazīstams „kopš aptuveni 2008.gada, vēl pirms valsts pārņēma AS Parex banka”.

Kā gan skaidrojama galvenās korupcijas apkarošanas iestādes neieinteresētība par šo darījumu, kura rezultātā, kā atzīts Valsts kontroles atzinumā, „bankas faktiskā pārdošanas cena visticamāk bija par 25 līdz 75 miljoniem eiro mazāka nekā tās iespējamā tirgus vērtība”? Un kāpēc R. Vējonis KNAB izmeklētājam tik nepārprotami apgalvoja, ka visi būtiskākie lēmumi bijuši pieņemti vēl pirms Gruzijas brauciena Par to – nākamajā publikācijā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu: