Cīņā par vēlētāju sirdīm Pūce un Hosama jaunizceptā tante Bauskā sacenšas kotlešu cepšanā
Pietiek lasītājs11.04.2025.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Šogad Latvijas pašvaldību vēlēšanās tradicionālie politiskie solījumi un programmas šķietami atkāpjas otrajā plānā, jo vairāki politiķi, tiecoties pēc sociālo tīklu popularitātes, metušies īstā gastronomiskā cīņā. TikTok un Instagram platformās kā sēnes pēc lietus uzrodas video, kuros politiskie censoņi cep, vāra un dižojas ar savām kulinārajām prasmēm. Šķiet, ka paralēli šleseristu un rosļikoviešu “viss ir slikti” video valdošajai varai pietuvinātāki politiķi cer tikt pie atpazīstamības un balsīm ar kotlešu cepšanas spējām.
Viens no aktīvākajiem dalībniekiem šajā pavārmākslas maratonā ir “Attīstībnieks” Juris Pūce, kura “Pūces plāna” galvenais solījums, šķiet, ir nobarot tautu ar kartupeļu biezeni, vokiem un gaļas salātiem. Procesu, protams, komentē, apmācības pavārmākslā veic viņa sieva Zaiga Pūce, kādreizējā mediju naudas dalītāja un sabiedrības galvenā integrētāja.
Kaut arī viņa pagatavotos biezeņus komentētāji vērtē dažādi, viņa entuziasms ir nenoliedzams. Tāpēc “Attīstības” polittehnologiem noteikti vērts padomāt par “Pūces plānu 2” jeb pavārgrāmatas izdošanu. Tiesa, ņemot vērā, ka priekšvēlēšanu laiks ir tipiskajā „pirms-pludmales” tievēšanas sezonā, Juris Pūce būtu varējis proponēt diētisko līniju, lai pierādītu, ka pats ir spējīgs mainīties gan miesā, gan garā. Turklāt aizsardzības izdevumu kontekstā vizuāls “Pūce savelk jostu” vēstījums būtu iedarbīga “tuvāk tautai” metode.
Taču politiskās virtuves īstā karaliene, izskatās, būs mūsu mūžīgi smaidošā un visu sološā veselības ministra Hosama Abu Meri sieva Linda. Viņa no žurnālistes nu nolēmusi kļūt par politiķi un pašvaldību vēlēšanās Bauskā kandidēs no “Jaunās Vienotības” saraksta. Visas cerības, ka Linda beidzot leģitimizēsies kā visā Latvijā ilgi meklētā, leģendārā un nostāstiem apvītā tante no Bauskas.
Lai šo savu tantes un gādīgās mājsaimnieces tēlu stiprinātu, arī viņa līdzīgi kā Pūce nolēmusi savā kampaņā koncentrēties uz pavārmākslu. Viņa gan savos video koncentrējusies uz libāniešu virtuvi, hummusiem un austrumu saldumiem. Bauskas zaļumballēs savulaik bijusi iecienīta kā draiska žogvāvere, viņa vēsturiski uzkrāto kapitālu devalvē, šobrīd propagandējot importa preci un tā noniecinot vietējos labumus.
Bet vai tiešām Bauskas nākotne slēpjas topošā mēra spējās uztaisīt hummusu un tajā iespiest iedobīti, kāda īstam libānietim ir vaigā? Vai arī tā ir ģenerālsekretāres ideja, kura Finanšu ministrijas kolēģiem palikusi atmiņā galvenokārt saistībā ar savām mazajām kotletītēm un smalki griezto rosolu.
Vērojot šo priekšvēlēšanu farsu, kur politiskās spējas, idejas un darbi tiek aizvietoti ar politiķu recepšu video, gribu izteikt priekšlikumu mūsu neatkarīgajiem sabiedriskajiem medijiem priekšvēlēšanu debates pārvērst par pavāru dueli, kurā katrs kandidāts demonstrēs savu versiju par perfektu karbonādi, kotleti, biezeni vai labāko bedrīti humusā. Reitingi noteikti priecāsies, un tauta skries uz vēlēšanu iecirkņiem cerībā tikt pie jaunas gastronomisko izvirtību receptes.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
