Iesaki rakstu: 
Aiz inerces mēs cīnāmies par taisnīgiem likumiem, par laimīgas dzīves juridisko bāzi. Tam būtu jēga tikai demokrātiskā sabiedrībā miera laikā. Vai tad "slikti" likumi ir cēlonis mūsu nebūšanām?! Protams, ka ne. Cilvēka pamattiesības nav un nevar būt atceltas, Satversme vai tās fantoms nav atcelta, Nirnbergas kodekss nav atcelts. Ar esošo likumu ievērošanu pilnīgi pietiktu daudzmaz normālai dzīvei. Bet - tādas nav. Tad kas te notiek?!
Pavisam vienkārši - notiek karš pret cilvēci, īpaši - pret to rasi, kura gadsimtiem ir laupījusi, kolonizējusi, paverdzinājusi, un pazemojusi pārējās. Baltie ir pamanījušies iznīcināt veselas civilizācijas. Amerikas "atklāšana” vien ir ko vērts! Vai tur nedzīvoja cilvēki? Kur viņi ir šodien? Kur ir Austrālijas aborigēni? Kam pieder viņu zemes? Kādēļ Bangladešas vai Indijas cilvēki apģērbj teju puspasauli, paši palikdami trūkumā?
Pieļauju, ka pienākusi nolēsuma stunda. Zīmīgi, ka viena no pasaules redzamākajām valstīm - Izraēla ir izvirzījusies "procedūras" flagmaņos. Varbūt tā ir cena par daudzo palestīniešu izpostītajām dzīvēm? Vienlaikus nekas nav dzirdēts par kaut cik vērā ņemamu injicēšanas "aptveri" Palestīnā...
Nu labi - bet par ko mums, latviešiem, viss šis nāk pār galvu? Neesam neko okupējuši, nevienu valsti kolonizējuši vai laupījuši. Tiešām?! Vai neesam ES? Vai neesam iestājušies pasaules lielākajā teroristiskajā organizācijā - NATO? Vai latviešu puiši tās sastāvā nav nogalinājuši Tuvajos Austrumos cilvēkus, kurus nekad iepriekš nebija sastapuši, un kuri nekad un neko sliktu mums nebija izdarījuši? Vai neesam labprātīgi apmaksājuši no saviem nodokļiem viņu patronas?
Vai mūsu Ārlietu ministriju nevada pe...asts, bet iekšlietu - le...iete?! Vai mūsu ministru prezidentam nav ASV - pasaules policista pilsonība? Vai LV esošais prezidents nav ieradies no citas valsts? Vai viņš pārstāv Latvijas tautu? Vai mūsu LV policija nesargā LGBT praidus galvaspilsētas centrā, vienlaikus - pilnīgi bez likumīga iemesla - nekautrēdamās arestēt godīgus un miermīlīgus cilvēkus piketos un mītiņos un pat pielietot elektrošokerus pret viņiem?
Cik cilvēku Latvijā nav mierā ar šādu lietu kārtību? Saujiņa. Tādēļ nebrīnieties par dramatisko stāvokli. Tas ir godam nopelnīts... Dievs gan ir bezgala pacietīgs, bet Viņa roka - smaga. Iespējams, ka citādi mūs pie jēgas atgriezt nevar...
Bet, kas attiecas uz "saujiņu", - Radītājs pratīs viņus pasargāt un izvest caur vistumšākajiem laikiem. Esmu to jau piedzīvojis...
Tā ka - nebrīnieties par sāpīgo "resetu" un necentieties saglabāt "status quo". Tam nav ne tagadnes, ne nākotnes. Bažas rada tikai cilvēki, kuri ir pie pārmaiņu ratu stūres. Bet tas ir cits stāsts...
Centieties fokusēties uz labo un nepakļauties ļaunajam. Boikots, nevardarbīga pretošanās, huntas rīkojumu maksimāla ignorēšana, blēžu tumšo darījumu izgaismošana, netaisnīgu rīkojumu sabotāža - lūk, visiedarbīgākie ieroči cīņā par mūsu un mūsu bērnu tagadni un nākotni!
Paturiet prātā - vistumšākā nakts ir pirms rītausmas! Vēl gan, šķiet, tikko sācis satumst...
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
