Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Ja paņem divas kaķu sugas, piemēram, tīģerus un lauvas, tad tīģeri būs labāki par lauvām pēc tām īpašībām, kuras tīģerus kā sugu padara atšķirīgu no lauvām. Līdzīgi lauvas būs labākas par tīģeriem tieši pēc tām īpašībām, kuras lauvas nošķir no tīģeriem.
Analoģiski vīrieši vidēji būs labāki vīrieši, nekā sievietes vidēji spēs būt “vīrieši”. Un otrādi — sievietes vidēji būs labākas sievietes, nekā vīrieši vidēji spēs būt “sievietes”. Ievērojiet, ka šeit nav vēl nosaukta neviena konkrēta īpašība, pēc kurām tas būs. Tas ir tāpēc, ka jebkurā sabiedrībā šīs īpašības mainās. Ir ļoti lēni mainīgā bioloģija, un ir daudzkārt straujāk mainīgā sabiedrības normu un priekšstatu pasaule.
Bet tas neizslēdz faktu, ka, ja reāli pastāv divas atšķirīgas dabas, tad visos laikos vienmēr pastāvēs kaut kāds īpašību kopums, kas padarīs vienas sugas pārstāvjus labākus noteiktā kvalitātē par citas sugas pārstāvjiem. Šis īpašību kopums ir pamatā atkarīgs no tā, kā attiecīgās sugas pārstāvji labāk atbild uz noteiktā laikmeta un vietas izaicinājumiem. Tas fakts neizbēgami atspoguļosies attieksmē pret “sugas” pārstāvjiem tajās jomās, kur attiecīgās īpašības priekšrocības atklājas.
Ir tikai viens galējs stāvoklis, kurā nav patiess stereotips, ka vidējais vienas ontoloģiskas “sugas” pārstāvis ir pārāks šai sugai īpatnējā kvalitātē par otras sugas vidējo pārstāvi tajā pašā kvalitātē. Un tas ir tad, kad otras sugas pārstāvis patiesībā ir tās pašas sugas pārstāvis. Bioloģiski (maz ticams) vai kā politikā — idejiski uzspiestā veidā.
Idejiska uzspiešana pati par sevi nav nekas slikts (vai, pareizāk sakot, ir neizbēgama), un tā sabiedrībā pastāv. Piemēram, ideja, ka visi cilvēki ir vienādi likuma priekšā, neatbilst realitātei, bet tā tiek idejiski uzspiesta, un šīs idejas pieņemšanai sabiedrībā ir labi panākumi. Tā padara taisnīgumu un tiesiskumu iespējamu. Ir politiskas ideoloģijas, kuras nepieņem šo ideju, taču tā ir citas sarunas tēma.
Stambulas konvencija ir ideja par nebeidzamu karu, kurā politikas ieviesējs patvaļīgi nosprauž īpašību rangu un vienmēr atkarībā no izdevīguma var pasludināt, ka attiecīgo īpašību veiksmīgāk izmantojošie diskriminē citu sugu pārstāvjus. Un to daba vienmēr apstiprinās. Bet to, ka šī īpašība jau ir izvilkta un pozitīvi uzlūkota otras sugas evolucionāro priekšrocību ietvarā, politikas ieviesējs neatzīs.
Tipisks piemērs ir runas par dzimumu īpatsvaru lielu uzņēmumu vadībā. Doma, ka atrasties uzņēmuma vadībā ir prestiža lieta, ir (vismaz līdz nesenam laikam) vīriešu pasaules ideja. Tā izriet no vīriešu bioloģijas. Kad vīrieši sāks drīzumā deklarēt, ka “tiesības dzemdēt” ir arī viņiem un ka realitātē ir vērojama šausmīga, no sieviešu puses realizēta diskriminācija, tad tas būs tādā pašā veidā mēģinājums jau no paša sākuma samērīties svešās sugas skalā. Loģiski, ka jebkurā šādā kategorijā būs novērojamas atšķirības starp dzimumu pārstāvjiem. Loģiski un neizbēgami, ka sabiedrībā, kuru veido ar smadzenēm apveltīti indivīdi, agri vai vēlu nostiprināsies stereotipi, kas ļauj vienkāršoti uztvert sabiedrībā valdošās normas un nereti tādēļ kļūt pārlieku aizspriedumainiem, liedzot unikālu indivīdu īpatnējās izpausmes. Cilvēka prāts vienkārši nespēj darboties bez sarežģītās realitātes reducēšanas uz saprotamām kategorijām.
Taču vēršanās pret vardarbību, kas šādos gadījumos var izpausties, ir jāveic, reaģējot uz konkrētiem gadījumiem, un nevis priekšlaicīgi ar kaut kādu neiespējamo visas sabiedrības indoktrināciju idejā, ka tā neredz to, ko tā redz.
Sapnis izskaust šo dabisko, ontoloģisko šķirtni starp sievieti un vīrieti (lai kāda tā būtu kādā laikā un vietā) ir sapnis par to, ka sieviete un vīrietis ir viens un tas pats.
Cīņai pret vardarbību ir jābūt šauri formulētai. Tā nevar būt cīņa ar ontoloģisku, nenovēršamu realitāti, jo vien nodoms nav dzēst abus dzimumus kā kaut ko atšķirīgu un tāpēc vērtīgu un skaistu.






Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte.
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.