Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Klimata pārmaiņas, lai kādi būtu to cēloņi, ir realitāte, ar ko mūsdienās nevar nerēķināties - tās skar gan katru no mums, gan valsti un pasauli kopumā. Protams, arī meža nozarei ir tās jāņem vērā.

Klimata pārmaiņu kontekstā parasti tiek runāts par divām lietām – pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Ja skatāmies tieši no meža viedokļa, tad pārmaiņu mazināšana varētu izpausties kā CO2 piesaistes palielināšana un emisiju mazināšana, bet pielāgošanās – mežu izturības pret pārmaiņām nodrošināšana.

Domāju, katram būs skaidrs, ka mežu gadījumā ļoti būtisks ir līdzsvars starp šiem abiem aspektiem: būtu ļoti muļķīgi, piemēram, meža vietā izaudzēt plantāciju, kas spēj piesaistīt fantastiskus CO2 apjomus, bet klimata pārmaiņas izturēt nespēj un galu galā aiziet bojā.

Turklāt, sakot, ka nepieciešams līdzsvars, es esmu „politkorekts”, jo faktiski, manuprāt, daudz lielāks uzsvars mūsu gadījumā būtu jāliek uz pielāgošanos, ņemot vērā to, cik niecīgas ir Latvijas iespējas globālās klimata pārmaiņas mazināt.

Latvijā jautājums par mežu apsaimniekošanu un klimata pārmaiņām ir pats spilgtākais piemērs tam, ko minēju šīs rakstu sērijas ievadā, - pētījumu secinājumu pakārtošanai nozares vēlmēm tā vietā, lai nozare pielāgotos pētījumu rezultātiem.

Kā jums šķiet, ko, uz brīdi aizmirstot par klimata pārmaiņām, varētu gribēt meža nozare? Pirmais, kas man nāk prātā - cirst vairāk, pirmkārt, nocērtot pēc iespējas vairāk no tā, kas ir pieejams šobrīd. Kā redzam mums visapkārt, nozarei vismīļākais mežu ciršanas veids ir kailcirtes.

Lai nocirstu vairāk, visur ir jātiek klāt, tātad ir nepieciešams būvēt ceļus. Koki ātrāk aug nosusinātos mežos, tātad nepieciešama meliorācija. Ja nozare grib rūpēties par to, lai arī nākotnē varētu nocirst pēc iespējas vairāk pēc iespējas ātrāk, nocirstais mežs jāatjauno mākslīgi ar ātraudzīgākiem kokiem.

Lūk, izrādās, ka viss iepriekš minētais - gan kailcirtes, gan mežu meliorācija un pat ceļu būve - ir ļoti pareizas un pat vēlamas lietas, domājot par klimata pārmaiņām, jo:

1. Veci meži ir jānocērt, lai to vietā iestādītu jaunus, jo jauni koki aug straujāk un straujāk piesaista CO2.

2. Kailcirte ir vislabākais ciršanas veids, lai pēc tam atjaunotu mežu.

3. Meža ceļu būve palīdz tikt klāt veciem mežiem un tos nocirst.

4. Mežu nosusināšana ļauj kokiem augt ātrāk, tātad straujāk piesaistīt CO2.

5. Mežu atjaunojot mākslīgi, var stādīt selekcionētus kokus, kas ir ātraudzīgāki, tātad straujāk piesaista CO2.

Viss pilnīgi loģiski, vai ne? Lecam tik visi hārvesteros un uz mežu prom - mazināt klimata pārmaiņas! Un to visu izpētījuši mūsu pašu zinātnieki no LVMI „Silava” [1], [2] (aicinājums cirst kailcirtes gan nav tieši minēts šajos dokumentos, bet ir Ā. Jansona izteikums šai tēmai veltītā seminārā).

Bet aplūkosim uzmanīgi būtiskākos no minētajiem punktiem.

Veci meži jāaizstāj ar jauniem

Tā kā no šī punkta lielā mērā izriet pārējie, pie tā ir vērts īpaši pakavēties. Tātad pamatdoma ir tāda, ka koki augot uzņem CO2, bet ar laiku audze sasniedz līdzsvaru, kad neto CO2 piesaiste vairs nenotiek (t.i., cik piesaista, tik izdala), līdz ar to jaunām, strauji augošām audzēm ir „lielāks CO2 piesaistes potenciāls”.

Pievērsiet uzmanību – jaunas audzes piesaista CO2 straujāk, nevis vairāk! Tātad zināmas problēmas ar šī apgalvojuma loģiku redzamas jau uzreiz. Izlejiet no pilnas glāzes ūdeni, un glāze iegūs „lielāku ūdens piesaistes potenciālu”, bet vai mēs no tā būsim kaut ko ieguvuši? Atkarībā no tā, kur mēs to ūdeni izliesim, vai ne?

Kā jums šķiet, uz ko balstās šis „Silavas” popularizētais apgalvojums? Būtībā uz neko... Tas, ko Ā. Jansons un kolēģi izmanto šī apgalvojuma patiesības ilustrācijai, ir Meža statistiskās inventarizācijas dati par koksnes krājas pieaugumu dažāda vecuma mežos, bet šie dati neparāda, ka koksnes pieaugums (un līdz ar to CO2 piesaiste) vecos mežos apstātos, tātad Latvijā nav konstatēts tāds „līdzsvara” punkts, kurā mežā augušie koki vairs nepiesaistītu CO2.

Skaidrs arī tas, ka pat tad, ja tāds punkts eksistē, tas tālu pārsniedz pašreizējo mežu ciršanas vecumu, pēc kura iestāšanās meža nozares pārstāvji mēdz runāt par „pāraugušām” audzēm.

Interesanti, ka šim aspektam veltīts rakts publicēts arī žurnālā „Science”, kas ir tik vien kā viens no diviem prestižākajiem zinātniskajiem žurnāliem pasaulē, turklāt tas noticis jau 1990. gadā. Rakstā pierādīts, ka vecu mežu aizstāšana ar jauniem rada CO2 emisijas, nevis veicina tā piesaisti.[3]

Otrkārt, jāpatur prātā, ka ne jau tikai koki mežā piesaista CO2 – mežā ir arī lērums citu augu, bet galvenā oglekļa krātuve mežā ir augsne. „Silavas” ziņojumā norādīts, ka augsnē uzkrāti vidēji 67% no kopējā mežaudzē uzkrātā oglekļa (kūdras augsnēs vairāk nekā minerālaugsnēs) [2], tātad augsne ir daudz būtiskāka oglekļa krātuve nekā mežā augošie koki.

Oglekļa krājumi augsnē atjaunojas daudz lēnāk nekā kokaudzē, bet arī daļa no šī oglekļa mežizstrādes laikā tiek palaista gaisā: „uzarot” zemi ar augsnes nestspējai nepiemērotu meža tehniku, apstrādājot augsni vai galu galā – nocērtot mežu kailcirtē – tiek veicināta augsnē esošo organisko vielu sadalīšanās un CO2 emisijas [4].

Tātad pat tad, ja kaut kur tālā nākotnē eksistē kāds meža vecums, kurā kokaudze papildu CO2 vairs nepiesaista, tas nenozīmē, ka piesaiste apstājas mežā kopumā, jo galvenā oglekļa krātuve – augsne – to turpina uzņemt. Varētu, protams, spekulēt, ka arī augsnē ar laiku iestājas līdzsvars, taču tas visticamāk laika ziņā stipri pārsniegtu piesaistes apstāšanās laiku kokaudzē. Taču kāds Ķīnā veikts pētījums pierāda, ka oglekļa piesaiste meža augsnēs turpinās vēl pēc tam, kad meža vecums pārsniedzis 400 gadus[5].

Ja kādam šķiet, ka mums neinteresē Ķīnā veikti pētījumi, varu atzīmēt, ka globāla mēroga izvērtējums, kas publicēts žurnālā „Nature” (kas, starp citu, ir otrs no diviem prestižākajiem zinātniskajiem žurnāliem pasaulē) 2008. gadā, parāda to, ka veci un neskarti meži lielākoties turpina piesaistīt CO2 (vērtējot mežu kopumā), un, protams, ņemot vērā to lielo vecumu, piesaistītā oglekļa apjoms ir milzīgs [6], taču liela daļa šī oglekļa var nonākt atmosfērā, ja kāds izlems paklausīt, kā jau iepriekš noskaidrojām, uz apšaubāmiem faktiem balstītajam priekšstatam par to, ka labāk vecus mežus aizstāt ar jauniem.

Kailcirtes ir vēlamais mežizstrādes veids

Kā jau esmu daudzkārt minējis, kailcirtēm pašreizējā izpildījumā Latvijas mežos nav iespējams atrast nekādu ekoloģisko pamatojumu. Galvenais iemesls, kāpēc tādas tiek veiktas, ir mežizstrādes ērtums. Arī no klimata pārmaiņu viedokļa kailcirte ir liela muļķība. Jau iepriekš aplūkoju kailcirtes negatīvo ietekmi uz augsnē, kas, atgādinu, ir galvenā oglekļa krātuve mežā, uzkrāto oglekli.

Ne velti pat tajās rekomendācijās, kas atzīst mežu apsaimniekošanas potenciāli labvēlīgo ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu, ir ieteikts mežizstrādi veikt tā, lai saglabātu koku vainagu saslēgtu un apsaimniekot mežus, atdarinot dabiskos procesus [7], [8], tātad izvairīties no kailcirtēm. Jāatzīmē, ka no meža nozares neatkarīgi zinātnieki arī Latvijā ir norādījuši uz nepieciešamību klimata pārmaiņu kontekstā izvairīties no kailcirtēm [9].

Runājot par kailcirtēm, jāpieskaras arī pielāgošanās, t.i., mežu izturības palielināšanas aspektam, par kuru pagaidām runājis neesmu. Neizbēgamas kailciršu sekas, ņemot vērā to, ka viss mežs tiek vienā piegājienā nocirsts un vienā piegājienā atjaunots, ir viena vecuma mežaudze, taču pret prognozētiem ekstrēmiem laika apstākļiem un visādiem citiem draudiem noturīgākas ir dažādvecuma audzes [7], [8].

Meža nosusināšana ir vēlama, jo ļauj kokiem ātrāk augt un piesaistīt CO2

Meža nosusināšanas jeb meliorācijas mērķis ir veicināt koksnes krājas pieaugumu. Tagad izrādās: „No ekoloģiskā viedokļa nosusinātajiem mežiem ir nozīmīga loma veselīgas vides veidošanā. Palielinoties mežos uzkrātās koksnes daudzumam, meži spēj samazināt „siltumnīcas efektu”, uzkrājot sevī oglekli un izdalot dzīvībai nepieciešamo skābekli.”[1]

Bet vēlreiz un vēlreiz jāuzsver – lielākā daļa mežā uzkrātā oglekļa ir augsnē! Meliorācijas rezultātā augsnes organiskās vielas sadalās, radot CO2 emisijas. Varētu jau cerēt, ka straujāks koksnes pieaugums, t.i., straujāka CO2 piesaiste koksnē, kompensē emisijas no augsnes, taču „Silavas” pētījumos neatrodu nekādus datus, kas par to liecinātu. Tajā pašā laikā, piedodiet, uzticamāki avoti uzsver, ka no mežu, it īpaši kūdras augšņu, nosusināšanas būtu jāizvairās [7].

Mežus vēlams atjaunot mākslīgi ar selekcionētiem kokiem

Mežu selekcija ir viens no „Silavas” jājamzirdziņiem. Var jau saprast, ka dažādos veidos gribas attaisnot to, ko dari, un rādīt to labu esam. Lūk, mežu selekcija un mākslīga atjaunošana ļauj labāk pielāgoties gaidāmajām klimata pārmaiņām un iegūt ražīgākas (līdz ar to ātrāk CO2 piesaistošas) audzes.

„Silavas” ziņojumā minēts: „Klimatam strauji mainoties (uzlabojoties), koki nespēj tūlītēji izmantot visus papildus pieejamos resursus, un atkal būs nepieciešami vairāki simti paaudžu, lai dabiskās selekcijas gaitā notiktu pielāgošanās izmainītā klimata apstākļiem.”[1]

Šajā ziņā „Silava” seko citā avotā aprakstītajam kļūdainajam pieņēmumam, ka kokiem ar ilgu paaudzes garumu ir grūti reaģēt uz straujām izmaiņām vidē. Citēju: „Ja sugu ar ilgu paaudzes garumu evolūcija un adaptācija būtu atkarīga no to paaudzes ilguma, uz Zemes vairs nebūtu neviena koka.”[8]

Koku spēju strauji reaģēt nodrošina to lielā dabiskā ģenētiskā daudzveidība (t.i., vienmēr būs daļa koku, kam jaunie apstākļi būs pilnīgi piemēroti), un tieši tāpēc uzsvara likšana uz koku selekciju (ģenētiskās daudzveidības mazināšanu) ir bīstami šaurs skatījums.

Par šo pašu vēl viens citāts: „Vajadzība palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu un oglekļa piesaisti var būt argumenti, lai izmantoti augstražīgus genotipus lai palielinātu koksnes apjomu, taču tas var samazināt pielāgošanos nākotnes klimata pārmaiņu ietekmei.”[10]

Lūk, izrādās, ka tieši mežu dabiskā atjaunošanās un no tās izrietošā lielā ģenētiskā daudzveidība ir tā, kas nodrošina mežu izturību pret dažādām, tostarp klimata, pārmaiņām [7], [8], [10].

Nobeigumā jāsecina, ka „Silavas” speciālistu rekomendācijas klimata pārmaiņu mazināšanai ir vismaz diskutablas, lai neteiktu – kļūdainas. Jā, arī dažos ārzemju speciālistu sagatavotajos ziņojumos ir norādes uz līdzīgiem pasākumiem (ieteikumus nosusināt mežus gan nekur neatradu), bet ir gana daudz ticamu informācijas avotu, kas rekomendē pretējo.

Ņemot vērā to, ka Latvijā atbilstošu pētījumu nav, redzot, kā „Silava” no visa iespējamā rīcību klāsta ir izvēlējusies tās dažas, kas vislabāk atbilst nozares vēlmēm, es nevaru atkauties no asociācijām ar kaut kur redzētu karikatūru, kurā sieviete aicina vīrieti uz pūtēju seksteta koncertu, bet viss, ko dzird vīrietis, ir „sekss”.

-------

[1] Jansons Ā. Meža apsaimniekošana klimata izmaiņu kontekstā: http://www.silava.lv/userfiles/file/Klim_izm_meza_apsaimn_2010.pdf

[2] Lazdiņš A., Jansons Ā. 2011. Siltumīcefekta gāzu emisijas un klimata politika to ierobežošanai meža apsaimniekošanas sektorā Latvijā: http://www.zb-zeme.lv/images/mezs%20klimata%20ietekmes%20mazinasanai%2008022011.pdf

[3] Harmon M.E., Ferrel W.K., Franklin J.F. 1990. Effects on Carbon Storage of Conversion of Old-Growth Forests to Young Forests. – Science, 247: 699–701.

[4] Gorte R.W. 2009. Carbon Sequestration in Forest. CRS Report for Congress. Congressional Research Service.

[5] Guoyi Zhou, Shugang Liu, Zhian Li, Dequiang Zhang, Xuli Tang, Chuanyan Zhou, Junhua Yan, Jingming Mo 2006. Old-Growth Forests Can Accumulate Carbon in Soils. – Science, 314: 1417.

[6] Luyssaert S., Schulze E.D., Börner A., Knohl A., Hessenmöller D., Law B.E., Ciais P., Grace J. 2008. Old-growth forests as global carbon sinks. – Nature, 455: 213–215.

[7] Climate Change and Forestry. Report to the Standing Forestry Committee by the Standing Forestry Committee Ad Hoc Working Group III on Climate Change and Forestry. November 2010.

[8] Thompson I., Mackey B., McNulty S., Mosseler A. 2009. Fores Resilience, Biodiversity and Climate Change. A synthesis of the biodiversity/resilience/stability relationship in forest ecosystems. Secretariat of the Convention on Biological Diversuty, Montreal. Technical Series no. 43.

[9] Āboliņa K. (red.) 2009. Klimata mainība Latvijā: aktualitātes un piemērošanās pasākumi. Rīga: Valsts pētījumu programma „Klimata mainības ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi”.

[10] European Environment Agency 2010. 10 messages for 2010. Forest ecosystems.

Pārpublicēts no http://vkerus.blogspot.com/

Novērtē šo rakstu:

40
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Belēvičs savulaik demisionēja par sīkumu, turpretim Kariņš demisiju pat neapsver

Foto“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Lasīt visu...

21

Par „kapitālā remonta” blaknēm: „Airiston Helmi” un „krievu zemūdeņu bāžu Somijā” piemērs

FotoTā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Lasīt visu...

6

No Kariņa mācās arī viņa bijusī “labā roka”, tagad - rokas pagarinājums - premjerministre Evika Siliņa

FotoGrūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Lasīt visu...

3

Bez Stambulas konvencijas Latvijas sievietēm gals klāt, ar Stambulas konvenciju Latvijas sievietes zels un plauks

FotoDiskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
Lasīt visu...

12

Valdība ir uz savas planētas, tauta – uz citas

Foto“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Lasīt visu...

21

Latvijas Televīzija palīdz aizdomās turētajiem apzināti kurināt nacionālo naidu, lai netieši mazinātu vainu slepkavībā

FotoUzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Lasīt visu...

12

Par “Maximas” traģēdiju: taisnīgs spriedums manā izpratnē būtu inženiera un būvuzņēmuma sodīšana par ēkas sabrukšanu un "Maximas" sodīšana par cilvēku bojāeju

FotoAr nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
Lasīt visu...

21

Vai Latvijā ir pārāk liels publiskais sektors?

FotoANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Lasīt visu...

12

Tautas pacietības mērs ir izsmelts!

FotoŠis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību

Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra...

Foto

Aicinām parakstīties par Saeimas atlaišanu

Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu....

Foto

Jau tagad „RailBaltica” trūkst sešu miljardu eiro Latvijas posmam

RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst...

Foto

Šis raksts par Izraēlu un Palestīnu ir īpaši kompentents, jo pirmā līdzautora divi ģimenes locekļi ir strādājuši kibucos, bet otrs ir dzēris košera šņabi un ir „progresīvais”

10. novembrī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Izraēlas–Hamās konflikta kontekstā nāca klajā ar paziņojumu, citu lietu starpā atzīmējot, ka “daudz par daudz palestīniešu ir tikuši nogalināti”. Statistika diemžēl ir nepielūdzama – Izraēlas īstenotās blīvi apdzīvotās Gazas bombardēšanā jau ir 11 tūkstoši...

Foto

Uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamās dāmas un godātie...

Foto

Tauta nav stulba

Tauta nav stulba. Tautai piemīt veselais saprāts. Tauta to apliecina, kad viņa publiski dzird idejas, kuras sakrīt ar viņas izjusto gudrību....

Foto

Maksātnespējas administrators izsaimnieko atlikušo uzņēmuma mantu

Mēs, maksātnespējīgās AS "Dzintars" kreditori, nolēmām griezties pie valdības vadītājas un atbildīgās ministres ar atklāto vēstuli par samilzušām problēmām, ar...

Foto

Vai Saeima ir jāatlaiž?

Pēdējās dienās daudz dzirdams par rosinājumu atlaist 14. Saeimu. Izskan gan aicinājumi tādā veidā sodīt arvien kreisāko “Jaunās Vienotības” valdību, gan pretēji...

Foto

Mēs, Kozins, Levrence, Bogustova, Pūpola, Raubiško, Austers un vēl virkne citu Iļjiča mazbērnu...

Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kura laikā tika veikti...

Foto

„Rail Baltica” finansējuma plūsmai ir jābūt loģiskai un saskaņotai ar būvdarbu gaitu, citādi Putniņa un Pauniņa kungiem būs problēmas

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un...

Foto

Kas ir "mēs"?

Lūdzu zemāko izklāstu neuzskatīt par konservatīvās domas konferences rīkotāju autoritatīvu versiju. Ticu, ka 28. novembrī Demos II sesijā no runātājiem dzirdēsim pavisam citas...

Foto

Biotehnologa fabulas

Cilvēks ir radies no šūnām, viss organisms - āda, miesa, kauli, tauki, muskuļi, orgāni - arī ir veidots no šūnām. Šūnās veidojas arī enerģija,...

Foto

Vai šodien jau esi ļāvis sevi apmuļķot? Ja ne, ņem vērā šo rakstu!

Nevienam nepatīk, ka viņu apmuļķo. Pēc Eirobarometra datiem 64% Latvijas iedzīvotāju jūtas pārliecināti,...

Foto

Elektrības cenu līkloči – vai Latvijas iedzīvotāji izmanto savas iespējas?

Ir pagājis gads kopš Nord Pool biržas vairumtirdzniecības cenas Latvijā uzrādīja prātam neticamus rekordus, vidējai mēneša cenai pārsniedzot...

Foto

Man ir cits viedoklis!

Ģenerālās Asamblejas 1948. gada 10. decembra 217. A (III) rezolūcijas preambulā teikts - ņemot vērā to, ka visiem cilvēku sabiedrības locekļiem piemītošās...

Foto

Nevajag ņaudēt!

Visa nauda tiek izsaimniekota caur valsts konkursiem, sadārdzinot visu 5x utt. Vajag pieņemt tikai pareizu likumu par visu konkursu auditu un konkursus auditēt no...

Foto

Vai privātie mežu īpašnieki šobrīd saredz ilgtspējīgas mežsaimniecības jēgu?

Nav noslēpums, ka Latvijā šobrīd pret mežsaimniecības nozari valda sarežģīta un bieži vien pretrunīga sabiedrības attieksme. Vairāku...

Foto

„Rail Baltica” skandalozais iepirkums – kas tālāk?

„Rail Baltica” - uzņēmumu apvienība no Turcijas, kuras sastāvā ir kompānijas "IC Içtaş Inşaat Sanayi Ve Ticaret A.Ş." un...

Foto

Helmanis publiski sašutis par... Puntuļa rīkoto konkursu?

Ir tāda anekdote: “Zvēru mazuļi pagalmā lielās ar saviem vecākiem. Vienam tētis tādā amatā, otram mamma tur strādā. Lācēns...

Foto

Cilvēku viedoklis SIF ekspertiem nerūp!

Ir tāda anekdote: “Eksperti norāda, ka valsts attīstās, iedzīvotāji apgalvo, ka viņi to nejūt, bet iedzīvotāji jau nav nekādi eksperti!” Līdzīgi...

Foto

Piesakos uz pirmo vietu konkursā par vistukšākajām frāzēm

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir viena no mūsu vissvarīgākajām kultūras tradīcijām. Ir nepieņemami, ka mākslinieki un...

Foto

„airBaltic” - varbūt viss ir stipri vienkāršāk

Lai aizmuktu ar „airBaltic” lidmašīnām, nav jātaisa slēgtas Ministru kabineta (MK) sēdes. Tā ir valstij piederoša kompānija un pietiks...

Foto

Kādēļ vairs nenotiks neviena mana intervija ar “Latvijas Avīzes” žurnālisti Egli?

Galvenais iemesls ir – es nevēlos piedalīties iestudētās izrādēs, kas aiz žurnālistikas maskas nolaupa mums...

Foto

Enerģijas pašpietiekamības nozīme Latvijas nākotnei

Saeimas deputātiem nodoti izskatīšanai Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātie un iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā....

Foto

Tautas kustība "Veselais saprāts"

Šorīt, kad pasaule dejo virs bezdibeņa, kad mūsu dzīvei tiek sisti pamati zem kājām, kad pašsaprotamas lietas tiek apšaubītas, kad sabiedrībai un...

Foto

Vēlreiz brīdinām – neaiztieciet mūsu peļņu!

Ir skaidrs, ka priekšlikumi palēninās vai daļēji apstādinās kreditēšanu, kā arī negatīvi ietekmēs Latvijas reputāciju un kredītreitingu, kas sadārdzinātu valsts...

Foto

Valdība parādīja visa veida migrantiem, ka mēs esam mīkstie

Vakar bija ļoti svarīgs tests mūsu valdībai, prezidentam, drošības iestādēm, kuru tie neizturēja....

Foto

Izraēlai ir jāizdara pareizā izvēle

23.oktobrī Pietiek tika publicēts mans raksts ar nosaukumu ”Izraēla pret “Hamās””, kurā izklāstīju savu redzējumu par notikumu attīstības scenāriju un lēmumiem, kas būtu...

Foto

Nediplomātiskais un nekorektais Kariņš nav visa Latvija

Diena sākās ar ziņu par Latvijas ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa izraisīto skandālu. Katalonijā viena no centrālajām mediju ziņām ir...

Foto

Piederība Rietumiem nav tikai ērtības un iespējas

Diemžēl var prognozēt, ka Eiropā pieaugs naida noziegumu skaits. Diemžēl mazāka, manuprāt, ir izpratne, ka tā nav specifiski ebreju...

Foto

Komentārs par to, ka Latvijai esot jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Pārlasīju rakstu vairākas reizes un tā arī nesapratu, kāpēc Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas norēķinu...

Foto

Kad divi latvieši savā starpā runā angliski vai krieviski, tie faktiski noliedz savu tēvu un māti

Sveicu jūs Valsts valodas dienā! Latvijas valstiski un nacionāli domājošās...

Foto

Kāpēc VAS "Latvijas dzelzceļš" neveicas ar ES projektu realizāciju

Divi vienkārši iemesli. Pirmais: uzņēmuma padomes nekompetence. Izjaucot koncerna vadības procesus, kas sekmīgi un izmaksu ziņā arī...

Foto

“Saskaņai” ir vieta Latvijas politikā, jo tās misija ir svarīga un mērķi ir aktuāli kā nekad iepriekš

Ir pagājis gads, kopš partija “Saskaņa” zaudēja vietu politiskajā...

Foto

Kas kopīgs Baznīcai ar LGBT, un kas uzsauc mūziku?

Skolās māca, kā naudu pelnīt, augstskolās, kā to ekonomēt un radīt, bet kāpēc skolās nemāca, kā nauda...

Foto

Laimes māti un naudas koku meklējot, jeb „Global Animal Law organisation” likumdošanas datubāze un tās interpretācija

Salīdzināt Latviju ar Nigēriju, tādējādi norādot uz Latvijas neiedomājamo atpalicību,...

Foto

Hosams paņem rokās mietu. Ar s...diem

Stradiņa slimnīcas – jeb saīsinājumā PSKUS – padomes zibenīgā patriekšana no amatiem liecina, ka jaunais veselības ministrs Hosams Abu Meri...

Foto

Atklāta vēstule “Swedbank” vadītājam Laurim Mencim

Sveicināts Jūsu jaunajā amatā kā „Swedbank” valdes priekšsēdētājs! Es rakstu Jums saistībā ar konkrētu situāciju, kurā esmu nonācis kā Jūsu...

Foto

Cik īsti vērta biļete uz Džordanu Pītersonu?

Par mūsdienu mesiju dēvētajam Toronto profesoram Džordanam Pītersonam pošoties uz Rīgu ar priekšlasījumu, interesentiem nenāktu par ļaunu tomēr piedomāt...

Foto

Nākamgad daļa pašvaldību var nespēt pildīt pamatfunkcijas!

Valsts budžeta pieņemšanas procesā gandrīz neievērots palicis jautājums par pašvaldību budžetiem, bet tas ir ļoti svarīgs. Tieši no pašvaldību rocības...

Foto

Kolektīvais saprāts ir vājprātu summa

Ja reiz dzīvnieku pasaules kolektīvie saprāti mums ir pašsaprotami, kas mums liek uzskatīt, ka tāda, līdzīga kā dzīvnieku pasaulēm kolektīvā saprāta,...

Foto

Mēs nogalinām tikai tik daudz dzīvnieku, cik vajag!

Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) šodien, 10.oktobrī informēja Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi par dezinformāciju un...