Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Cita vienotā Krievija

Andrejs Ivanovs
27.01.2021.
Komentāri (82)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu sapratis, ka pietiek.com lasa arī daudzi krievu tautības cilvēki, kas dzīvo Latvijā, jo tiek publicēti raksti arī par Krieviju. Domāju, ka latviešiem ir svarīgi zināt, ka jaunā paaudze Krievijas iedzīvotāju ir gatavi pārmaiņām, viņi grib liberālas pārmaiņas, tas varētu būt beigu sākums Putina režīmam. Tādēļ domāju, ka skaidri domas izteicis Krievijas laikraksta Novaya Gazeta redaktors Kirils Martinovs. Ja portāla politika ļauj, tad nopublicejiet manu tulkojumu. 

Pagājušo sestdien (23.janvārī) kļuva skaidrs: politiskie procesi, kurus bija iecerējuši Navaļnija atbalstītāji, notiks. No agra rīta Maskavā pienāca ziņas no Krievijas Austrumiem, ka cilvēki izgājuši ielās neskaitāmās reģiona pilsētās un to skaits pārsniedz to aktīvistu skaitu, kuri "protestē regulāri". Kļuva skaidrs par ko tālāk būs runa rītdien, parītdien un vēl vēlāk. „Krievijā beidzot ir sakustējis ledus,” es laikam utopiski nodomāju.

Piemēram, Vladivostokā pie tautas bija iznācis arī populārais jūtuberis Jurijs Dudjs, kuram ir 8,6 miljoni sekotāju. Pēc ziņām, ka Krievijas Austrumos iedzīvotāji izgājuši ielās, līdzīgi domājošie cilvēki valsts centrālajos reģionos un rietumos bija daudz drosmīgāki. Lieki atzīmēt, ka Urālu apkaimē vēl joprojām bija bargi sali un video translācijas neatkarīgajos medijos un interneta platformās radīja nostaļģisku sajūtu: gigantiska valsts, ieskauta sniega krāvumos, ir gatava cīņai par savu nākotni.

Pirmo reizi daudzu gadu laikā nesankcionētas protesta akcijas vienlaicīgi notika gan galvaspilsētā, gan valsts mazajās pilsētās. „Kad Maskava ir noraizējusies, tad parasti province paliek vienaldzīga – un otrādi, BET ne šoreiz!

Cilvēki Krievijā šoreiz neizgāja ielās, lai iestātos tikai par Alekseja Navaļnija atbrīvošanu, bet gan aiz bezcerības, ka citādāk viņi vairs nespēj panākt taisnīgumu tur, kur nav ne tiesu varas, ne vēlēšanu. Brīnums, ka Alekseja tiesa netika sarīkota uz kāda celma vai mašīnas bagāžniekā! Šoreiz, tanī aukstajā sestdienā, 23. janvārī pilsētu ielās stāvēja „cita vienotā Krievija”: kustība, kurā maskavieši un rajonu iedzīvotāji beidzot ir atraduši kopīgas intereses – tiesiskumu, personīgo drošību un beigas korupcijai.

Taču par nožēlu ir jāatzīst, ka šis datums nozīmē arī to, ka Krievijā ir sācies „Baltkrievijas scenārijs”. Sabiedrībai vairs nav, kur atkāpties, jo Navaļnija indēšana un mistiskā izbraukuma tiesa policijas iecirknī Himkos nevar tikt akceptēta no sabiedrības puses morālu apsvērumu dēļ. Arī silovikiem (spēka struktūru darbinieki) nav, kur atkāpties, jo viņi ir sapratuši, ka „vardarbīgā secnerāija” pielietošanas gadījumā viņi var nonākt Hāgā. Skaidrs ir viens, ka pret to sabiedrības daļu, kura nav vienaldzīga, tiks ierosināti nevis vienkārši administratīvie procesi, bet gan kriminālprocesi.

Tur, kur policija neizrādīja demonstratīvu vardarbību, piemēram, Astrahaņā, tur mītiņš beidzās mierīgi, bet Maskavas policisti steidz tonēt savu ķiveru aizsargvairogus, lai viņus neatpazītu pēc acīm. Runāt par „tautas un policijas” vienotības līmeni ir pāragri.

Nepilngadīgo uz mītiņu atnākuši bija maz, taču tas neliegs Krievijas propagandas aparātam tuvāko dienu laikā rādīt video sižetus, kur galvenā Navaļnija atbalstītāju masa ir bērni, kuriem nav, ko darīt mājās.

Oficiālais nesankcionētā mītiņa mērķis bija Navaļnija atbrīvošana, taču līdz tam vēl ir ļoti tālu. Lai sasniegtu politiķa atbrīvošanu, ir nepieciešams, lai mītiņu dalībnieku skaits tuvotos tam skaitam, kas ir noskatījušies viņa publicēto filmu par Putina pili. Līdz tam Kremlis turpinās apgalvot, ka valstī ieradies maz zināms opozicionārs ar kriminālu pagātni. Taču viens mērķis pagājušo sestdien ir sasniegts: scenārijs, kurā Navaļnijam strauji pasliktinātos veselības stāvoklis cietumā ir maz ticams.

Raksta oriģināls: Novaja Gazeta, Kirils Martinovs

(https://novayagazeta.ru/articles/2021/01/23/88848-drugaya-edinaya-rossiya)

Novērtē šo rakstu:

33
46

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...