Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1999. gada februārī sabiedrību satrieca briesmīga četrkārša slepkavība Gulbenē. Tur bērnudārzā diendusas laikā tika nogalinātas trīs meitenītes un viņu audzinātāja. Slepkava šim noziegumam bija gatavojies, lasot literatūru par noziedzniekiem, skatoties videofilmas... Viņš gribēja pārspēt «slaveno» Krievijas maniaku Čikatilo, kura «kontā» bija gandrīz 60 slepkavību. Rīgā nopircis mednieku dunci un gaļas cirvīšus, viņš atgriezās Gulbenē, iegāja bērnudārzā un... Slepkavu, notriepušos ar upuru asinīm, notvēra pēc daždesmit minūtēm, viņš pat necentās bēgt, vien nožēloja, ka nav spējis noslaktēt vairāk bērnu.

Toreiz žurnālisti neoficiāli vienojās, ka par notikušo uzrakstīs tikai sausus faktus. Nelietis gribēja kļūt slavens - lai viņa vārds tiek ierakstīts noziedzības vēsturē. Bet šādi nelieši ir jāizsvītro no jebkādas vēstures lappusēm: viņiem jāizgaist bez piemiņas un piedošanas. Un bez vārda. Mēs, protams, zinājām, kā viņu sauc, taču zinājām arī to, ka šādiem s…dabrāļiem vārds netiek dots.

Savukārt šodien šādiem mēsliem ne tikai tiek dots vārds: viņus filmē un tiražē. Kālab? «Lai rosinātu diskusiju, kādēļ un kā par smagiem noziegumiem uz mūžu notiesātos iekļaut atpakaļ sabiedrībā, lai tie neatkārtotu savus noziegumus,» klāsta portāla TVNET projekta Neredzamais cietumā virzītāji. Nesen portāls uzsāka šo projektu, kurā vairāku publikāciju garumā paredzēts izklaidēt skatītājus ar intervijām, kuras sniedz izvarotāji, slepkavas un pedofili.

Jā, «izklaidēt», jo liekulīgās piebildes par «diskusiju rosināšanu» un atvainošanos «visiem cietušajiem un to tuviniekiem, kam šī projekta ietvaros radītie materiāli ir sagādājuši sāpīgus vai netīkamus mirkļus un atmiņas», izklausās absurdi.

Kādas, piedodiet, diskusijas jūs grasāties rosināt? Par to, kā «iekļaut atpakaļ sabiedrībā» tos, kuri, šo sabiedrību ienīzdami, ir izdarījuši to, par ko tagad sēž cietumā? Par ko jūs atvainojaties? Par to, ka ar trulu nazi urķējaties neaizdzijušās brūcēs, savā prātiņā to visu dēvējot par žurnālistiku? Bet varbūt tomēr par dzīšanos pakaļ klikšķiem?

Saeimas ārpusfrakciju deputāti Jūlija Stepaņenko, Didzis Šmits, Linda Liepiņa, Aldis Gobzems un Karina Sprūde nosūtīja vēstuli tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) ar jautājumiem attiecībā uz šo «projektu”». Tā, piemēram, deputāti vēlējās uzzināt, kāda ir ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu iesaiste projektā; kas to finansē; kāda ir sakaru līdzekļu un apreibinošo vielu pieejamība ieslodzījuma vietās; kādi ir mērķi, realizējot šo projektu, un vai tie ir izvērtēti saistībā ar sabiedrības drošības interesēm un cietušo tiesībām; vai noziedznieku portretēšana neveicina jaunu likumpārkāpumu izdarīšanu.

Atbildes vēstulē bija atkratīšanās no saistības ar finansējumu un skrupuloza atskaite par kameru pārmeklēšanu, bet - kas svarīgākais - garš jo garš skaidrojums, kāpēc nepieciešams jauns cietums, Bordānkunga lolojums.

Deputātus neapmierināja ministra atbildes uz jautājumiem. Tāpēc viņam nācās runāt vēl arī Saeimā. Tur ministra vāvas bija tikpat «tukšpadsmit» kā vēstule. Izrādījās, ka šīs īsfilmiņas ar cietumniekiem ir paredzētas «nobriedušai sabiedrībai», kuru uz līdzenas vietas viņš arī padarīja par līdzvainīgu, ka šādi noziedznieki vispār radušies. Bet ne vārda par to, ka šāda «žurnālistika» var veicināt vēl kāda slavaskāra deģenerāta aktivitātes...

Saeimas deputāts Raivis Zeltīts (NA), arī būdams nemierā ar TVNET «žurnālistiku», nosūtīja vēstuli Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniecei Ilonai Spurei, pieminēdams arī Gulbenes gadījumu. «Vai esat izvērtējuši iespējamās ciešanas, kuras šāda publikācija nodara noslepkavotās meitenītes tuviniekiem (runa ir par pirmo TVNET «filmu» - E. V.)? Vai, jūsuprāt, šīs ciešanas ir samērīgas ar grūti saskatāmo ieguvumu sabiedrībai?» - jautā Zeltīts. Pieņemu, ka Spures kundzes kantoris atbildēs Tieslietu ministrijas tonalitātē - pakļautības iestāde tomēr...

«Jā, agrāk žurnālisti bija citādi,» teic Jūlija Stepaņenko, ar to acīmredzot domādama Gulbenes traģēdiju, kuras «varoni» žurnālisti atteicās aprakstīt. Bet agrāk bija arī citādi ministri: viņiem nebija ienākusi prātā absolūti ģeniālā doma par to, ka var izmantot sabiedrības pabiras, lai ne tikai vainotu pašu sabiedrību to «ražošanā», bet līdztekus arī bīdītu savus būvniecības projektus. Skan ilgstoši aplausi, kas pāriet stāvovācijās...

Pārpublicēts no nra.lv

Attēlā – TVNET galvenais redaktors Toms Ostrovskis

Novērtē šo rakstu:

110
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...