Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1999. gada februārī sabiedrību satrieca briesmīga četrkārša slepkavība Gulbenē. Tur bērnudārzā diendusas laikā tika nogalinātas trīs meitenītes un viņu audzinātāja. Slepkava šim noziegumam bija gatavojies, lasot literatūru par noziedzniekiem, skatoties videofilmas... Viņš gribēja pārspēt «slaveno» Krievijas maniaku Čikatilo, kura «kontā» bija gandrīz 60 slepkavību. Rīgā nopircis mednieku dunci un gaļas cirvīšus, viņš atgriezās Gulbenē, iegāja bērnudārzā un... Slepkavu, notriepušos ar upuru asinīm, notvēra pēc daždesmit minūtēm, viņš pat necentās bēgt, vien nožēloja, ka nav spējis noslaktēt vairāk bērnu.

Toreiz žurnālisti neoficiāli vienojās, ka par notikušo uzrakstīs tikai sausus faktus. Nelietis gribēja kļūt slavens - lai viņa vārds tiek ierakstīts noziedzības vēsturē. Bet šādi nelieši ir jāizsvītro no jebkādas vēstures lappusēm: viņiem jāizgaist bez piemiņas un piedošanas. Un bez vārda. Mēs, protams, zinājām, kā viņu sauc, taču zinājām arī to, ka šādiem s…dabrāļiem vārds netiek dots.

Savukārt šodien šādiem mēsliem ne tikai tiek dots vārds: viņus filmē un tiražē. Kālab? «Lai rosinātu diskusiju, kādēļ un kā par smagiem noziegumiem uz mūžu notiesātos iekļaut atpakaļ sabiedrībā, lai tie neatkārtotu savus noziegumus,» klāsta portāla TVNET projekta Neredzamais cietumā virzītāji. Nesen portāls uzsāka šo projektu, kurā vairāku publikāciju garumā paredzēts izklaidēt skatītājus ar intervijām, kuras sniedz izvarotāji, slepkavas un pedofili.

Jā, «izklaidēt», jo liekulīgās piebildes par «diskusiju rosināšanu» un atvainošanos «visiem cietušajiem un to tuviniekiem, kam šī projekta ietvaros radītie materiāli ir sagādājuši sāpīgus vai netīkamus mirkļus un atmiņas», izklausās absurdi.

Kādas, piedodiet, diskusijas jūs grasāties rosināt? Par to, kā «iekļaut atpakaļ sabiedrībā» tos, kuri, šo sabiedrību ienīzdami, ir izdarījuši to, par ko tagad sēž cietumā? Par ko jūs atvainojaties? Par to, ka ar trulu nazi urķējaties neaizdzijušās brūcēs, savā prātiņā to visu dēvējot par žurnālistiku? Bet varbūt tomēr par dzīšanos pakaļ klikšķiem?

Saeimas ārpusfrakciju deputāti Jūlija Stepaņenko, Didzis Šmits, Linda Liepiņa, Aldis Gobzems un Karina Sprūde nosūtīja vēstuli tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) ar jautājumiem attiecībā uz šo «projektu”». Tā, piemēram, deputāti vēlējās uzzināt, kāda ir ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu iesaiste projektā; kas to finansē; kāda ir sakaru līdzekļu un apreibinošo vielu pieejamība ieslodzījuma vietās; kādi ir mērķi, realizējot šo projektu, un vai tie ir izvērtēti saistībā ar sabiedrības drošības interesēm un cietušo tiesībām; vai noziedznieku portretēšana neveicina jaunu likumpārkāpumu izdarīšanu.

Atbildes vēstulē bija atkratīšanās no saistības ar finansējumu un skrupuloza atskaite par kameru pārmeklēšanu, bet - kas svarīgākais - garš jo garš skaidrojums, kāpēc nepieciešams jauns cietums, Bordānkunga lolojums.

Deputātus neapmierināja ministra atbildes uz jautājumiem. Tāpēc viņam nācās runāt vēl arī Saeimā. Tur ministra vāvas bija tikpat «tukšpadsmit» kā vēstule. Izrādījās, ka šīs īsfilmiņas ar cietumniekiem ir paredzētas «nobriedušai sabiedrībai», kuru uz līdzenas vietas viņš arī padarīja par līdzvainīgu, ka šādi noziedznieki vispār radušies. Bet ne vārda par to, ka šāda «žurnālistika» var veicināt vēl kāda slavaskāra deģenerāta aktivitātes...

Saeimas deputāts Raivis Zeltīts (NA), arī būdams nemierā ar TVNET «žurnālistiku», nosūtīja vēstuli Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniecei Ilonai Spurei, pieminēdams arī Gulbenes gadījumu. «Vai esat izvērtējuši iespējamās ciešanas, kuras šāda publikācija nodara noslepkavotās meitenītes tuviniekiem (runa ir par pirmo TVNET «filmu» - E. V.)? Vai, jūsuprāt, šīs ciešanas ir samērīgas ar grūti saskatāmo ieguvumu sabiedrībai?» - jautā Zeltīts. Pieņemu, ka Spures kundzes kantoris atbildēs Tieslietu ministrijas tonalitātē - pakļautības iestāde tomēr...

«Jā, agrāk žurnālisti bija citādi,» teic Jūlija Stepaņenko, ar to acīmredzot domādama Gulbenes traģēdiju, kuras «varoni» žurnālisti atteicās aprakstīt. Bet agrāk bija arī citādi ministri: viņiem nebija ienākusi prātā absolūti ģeniālā doma par to, ka var izmantot sabiedrības pabiras, lai ne tikai vainotu pašu sabiedrību to «ražošanā», bet līdztekus arī bīdītu savus būvniecības projektus. Skan ilgstoši aplausi, kas pāriet stāvovācijās...

Pārpublicēts no nra.lv

Attēlā – TVNET galvenais redaktors Toms Ostrovskis

Novērtē šo rakstu:

110
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

21

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

FotoViens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBalticLufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Lasīt visu...

21

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

FotoLatvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Lasīt visu...

21

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

FotoAirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Lasīt visu...

12

Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

FotoUz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Lasīt visu...

18

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

FotoKonservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Lasīt visu...

21

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

Foto"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi