Iesaki rakstu: 
Iedomāsimies šādu hibrīdkara scenāriju. Krievija ar spekulācijām finanšu tirgū sagrauj kādas Rietumu valsts valūtu, kā rezultātā iegūst lielu daudzumu naudas. Šo naudu tā iegulda, sponsorējot dažādas sabiedriskas organizācijas un medijus, kas īsteno Krievijas ideoloģiju un kritizē tās oponentus. 33 miljoni dolāru tiek ieguldīti kādas valsts etnisko minoritāšu aizstāvības grupā, kas uzkurina pastāvošās pretrunas sabiedrībā, periodiski izraisot masu grautiņus. Tā nu gadās, ka īpaši nežēlīgi grautiņi izceļas tieši pirms gaidāmajām vēlēšanām, kurās ir jāgāž Krievijai netīkams prezidents. Grautiņi ir tik briesmīgi, ka pieprasa armijas aktīvu rīcību, bet to Krievijas sponsorēto NVO un mediju tīkls sauks par “fašisma atdzimšanu”, tā diskreditējot prezidentu.
Šādu scenāriju ir grūti iedomāties, jo Krievijas gadījumā šādas metodes tiktu likvidētas saknē un izpelnītos tādu prettriecienu, ko vēl ilgi atcerēties. Taču aprakstītais scenārijs jau ir noticis – tikai tā nebija Krievija. Tas bija pats humānākais un labsirdīgākais filantrops pasaulē Džordžs Soross, kurš spekulācijās iegūto naudu iegulda gaišas sirds un bezdarbības dēļ, neko pretī neprasot – vismaz tā mums grib iestāstīt. Vai arī – sekojot jaunākajai modei – tiek noliegta jebkāda Sorosa ietekme Latvijā, to dēvē par “sazvērestības teorijām”, kas, protams, izbeidz visas diskusijas – neskatoties uz to, ka visa informācija par viņa ietekmes tīkliem ir publiski pieejama un gana daiļrunīga.
ASV gadījumā Soross ir ieguldījis 33 miljonus dolāru melnādaino aktīvistu grupas “Black Lives Matter” organizācijā, kas ir galvenie “protestu” organizētāji. Tas pats Džordžs Soross, kurš uzskata, ka Trampam ir jāpazūd no Baltā nama, jo viņš iestājas pret globālismu un atvērto robežu ideoloģiju. Tas pats, kuram neskaitāmas NVO un mediji ir pateicīgi par savu eksistenci un tāpēc nekritiski atskaņo viņa idejas. Katrai revolūcijai ir savi sponsori – to norise parasti atkarīga nevis no kādiem objektīviem faktoriem, bet gan no politizētu mediju uzkurinātajām emocijām un interpretācijām par to, kurš skaitās “upuris”, bet kurš “apspiedējs”.
Šī informācija sasniedz dzirdīgas ausis, it īpaši tajā paaudzē, kas ir indoktrinēta neomarksisma upuru kulta “gudrībās” – tā ir noziedzības racionalizācija, jo saskaņā ar neomarksisma pasaules uzskatu morāli var būt tikai “upuri”, lai ko viņi darītu, bet “apspiedēji” vienmēr ir amorāli. ASV notiekošo grautiņu formula tātad ir: finanšu spekulantu nauda + neomarksisma ideoloģija + multikulturālās sabiedrības pretrunu ekspluatācija.
Ikviena multikulturāla sabiedrība ir kā pulvera muca. Etniskie un rasu nemieri ASV izlaužas periodiski – kā likums, tie sākas ar kādu brutalitātes gadījumu, kas tiek izcelts medijos, tā uzkurinot pastāvošo spriedzi līdz baltkvēlei. Tas notiek, neskatoties uz to, ka nežēlīgi noziegumi visdažādākajās rasu kombinācijās notiek katru dienu, bet tos ignorē, jo tiem konkrētajā brīdī un formā nav pielietojuma. Pēc tam sākas laupīšanas un slepkavošana, no kuras cieš cilvēki, kuriem nav paveicies dzīvot konkrētajās teritorijās (parasti iekšpilsētās) – visbiežāk tās ir tās pašas etniskās minoritātes. Konflikti notiek ne tikai starp melnādainajiem un baltādainajiem, bet arī starp melnādainajiem un meksikāņu imigrantiem, kā arī aziātiem, kuriem bieži pieder mazie uzņēmumi. Pēc grautiņiem turpinās iekšpilsētu ekonomiskā lejupslīde, radot negatīvu nabadzības spirāli.
Arī šajā gadījumā ikvienam, kas seko līdzi tai nežēlībai, kas pavada “protestus” jeb grautiņus, ir pilnīgi skaidrs, ka tam vairs nav nekāda sakara ar traģisko Džordža Floida nāvi. Pamatā cieš mazie uzņēmēji, kuru bizness tiek sagrauts (tajā skaitā melnādainie), bet tie, kas cenšas aizkavēt savu aplaupīšanu, tiek brutāli piekauti. Kā tieši tāds idiotisms kā apģērbu un siera kūku zagšana godina Džordža Floida piemiņu, arī nav skaidrs – vismaz normāliem cilvēkiem.
Bet ir gana daudz to, kas spēj to visu attaisnot, jo viņi dzīvo nevis tajā realitātē, kur dzīvo no grautiņiem cietušie cilvēki, bet gan sociālo tīklu burbulī, kur visu nosaka “rasisms”, “kapitālisms” vai citi gudri atslēgvārdi. Grautiņu attaisnošana iet kopsolī ar komunisma ideju normalizāciju, ar ko nodarbojas mūsdienu “ekspertokrātija” kreisi-liberālajās fakultātēs, domnīcās un medijos. ASV šī indoktrinācija notiek jau vairāk nekā pusgadsimtu, un sekas ir redzamas – nav runa tikai par “atšķirīgiem uzskatiem”, bet gan par uzbrukumu civilizācijai, kas Latvijā šobrīd ir sākuma stadijā.
Marksisms atgriežas kā farss, kurā kreiso aktīvistu goda lieta ir kalpošana finanšu spekulantu interesēm, atbalstot mazo uzņēmēju un strādnieku šķiras dzīves sagraušanu bezjēdzīgos nemieros. Un tieši šī iemesla dēļ, visticamākais, Trampu vēlēšanās pārvēlēs – tāpat kā 1968. gadā amerikāņi ievēlēja “likuma un kārtības” prezidentu Niksonu, tā arī tagad pieaugs prasība pēc kāda, kas var nodrošināt mierīgo iedzīvotāju drošību pret zemiskiem bandītiem. Ar to arī apsveicu!
Pārpublicēts no https://kursslatvija.wordpress.com/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
