Citu mediju problēmas un sabiedrības tiesības uz daudzveidīgu informāciju mūs, nodokļu maksātāju uzturēto Latvijas Televīziju, neinteresē
Ivars Priede, LTV valdes loceklis20.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reaģējot uz mediju grupas "TV3 Group" 19.martā izsūtīto atklāto vēstuli saistībā ar Latvijas Televīzijas (LTV) lēmumu ārkārtējās situācijas laikā būtiski izmainīt LTV1 programmas plānojumu, LTV vēlas vēlreiz uzsvērt - šīs izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu vēl ātrāku sabiedrības informēšanu un vēl saprotamāk izskaidrotu notiekošo Latvijā un pasaulē, kas ir vistiešākais sabiedriskās televīzijas uzdevums.
Sabiedriskā televīzija nekad nepakārtos savu darbu komercmediju interesēm un nestrādās pēc atlikuma principa - mūsu prioritāte ir sabiedrības informēšana un tas, kā tiek plānota LTV programma, ir atkarīgs no sabiedrības vajadzībām. LTV ārkārtējās situācijas apstākļos katru dienu nodrošina četrus pilnvērtīgus ziņu izlaidumus darba dienās un divus brīvdienās LTV1, kā arī ziņas krievu valodā LTV7, kā arī nepārtraukti reaģē un veic izmaiņas programmā, iekļaujot tiešraides ar atbildīgo institūciju un valdības paziņojumiem un preses konferencēm. Tādējādi tiek nodrošināta vispusīga sabiedrības informēšana par norisēm Latvijā.
Veicot izmaiņas LTV1 plānojumā, LTV labi apzinājās tiešo konkurenci, kas rodas, sākot vakara galveno ziņu izlaidumu vienlaikus ar TV3 ziņām, tomēr mediju grupas "TV3 Group" pārmetumi sabiedriskajai televīzijai ārkārtējās situācijas laikā neiztur kritiku. Ir skaidrs, ka LTV vakara ziņu izlaiduma ētera laika maiņa ir radījusi gan pozitīvu auditorijas reakciju, gan jautājumus, tomēr mēs uzskatām, ka konkurējošās komercmediju grupas argumenti nav pamatoti.
Pirmkārt, kā jau minēts "TV3 Group" vēstulē, sabiedrībai ārkārtējās situācijas laikā īpaši būtiska ir kvalitatīva, daudzveidīga, plaša un uzticama informācija. Tieši to nodrošina sabiedriskā televīzija, mainot vakara ziņu izlaiduma ētera laiku - informē operatīvi (pārceļot raidījumu pusstundu ātrāk) un visaptveroši (pagarinot ziņu izlaiduma garumu), tādējādi tieši kalpojot sabiedrības interesēm.
Otrkārt, vēlamies atgādināt, ka tieši konkurējošā mediju grupa regulāri veikusi ētera plānošanu tā, lai veicinātu auditorijas sašķelšanos, tādējādi sašaurinot skatītājam vienlaikus pieejamo ētera laiku. Tā ir bijis gan gadījumā ar televīzijas kanāla LNT rīta ziņu izlaidumu, lemjot to sākt pusstundu ātrāk par LTV "Rīta Panorāmu", gan gadījumā ar vakara ziņu izlaidumu - agrāk TV3 ziņas sākās plkst. 19.00, bet tikai no šī gada sākuma ir pārceltas uz plkst. 20.00 - tuvāk "Panorāmas" tradicionālajam ētera laikam. Tāpat no šī gada sākuma TV3 darba dienās plkst. 18.00 ieplānotas "TV3 ziņas īsumā", kas sākas vienlaikus ar LTV1 Dienas ziņām, kas šajā laikā plānotas vēsturiski.
Treškārt, Latvijas Televīzija uzskata, ka mediju grupas pārmetumi ir neētiski. Pētījumu kompānijas Kantar TNS dati, kuros salīdzināti 2019. un 2020.gada reitingu rādītāji televīzijas ziņām latviešu valodā visos kanālos, kuros pieejamas ziņas latviešu valodā, liecina, ka 2020.gada janvārī un februārī tās piedzīvojušas kritumu 28% apjomā (skatītāju skaits tūkstošos), salīdzinot ar 2019.gada janvāri un februāri. Mediju grupai, kas smagi iedragājusi Latvijas mediju vidi, pieņemot lēmumu likvidēt kanāla LNT ziņu dienestu (pieredzes bagātāko komerctelevīziju ziņu dienestu Latvijā), nav tiesību šajā situācijā kaut ko pārmest sabiedriskajai televīzijai, sabiedrības interesēs veiktas programmas izmaiņas dēvējot par "informatīvās telpas sašaurināšanu".
Latvijas Televīzijas finansējums arvien ir viens no viszemākajiem visā Eiropā. Šajā situācijā, kad Covid-19 radītās krīzes dēļ sarūk reklāmas ieņēmumi un paralēli Latvijas Televīzija gatavojas iziešanai no reklāmas tirgus bez atbilstoša finansiālās "drošības spilvena", mēs ļoti labi saprotam vietējā satura ražošanas apdraudējumu. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka Latvijas Televīzijas satura mērķi kā lineārajā, tā digitālajā vidē atšķiras no komercmediju satura mērķiem. "Mēs esam pateicīgi mūsu auditorijai par uzticību un prasīgumu, un skaidri apzināmies, ka mūsu uzdevums ir piedāvāt visaugstākās kvalitātes saturu visai sabiedrībai - neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas, nodarbošanās un citiem parametriem. Izdarot izmaiņas, mūsu mēraukla ir tikai un vienīgi sabiedrības intereses," uzsver Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktore Rita Ruduša.
Latvijas Televīzija turpinās rūpīgi ieklausīties auditorijas vēlmēs un vajadzībās un veiks nepieciešamās izmaiņas arī turpmāk. Mēs esam pateicīgi skatītājiem, kuri novērtē LTV radīto saturu, un vēlreiz vēlamies atgādināt - sabiedriskās televīzijas uzdevums ir uzrunāt pilnīgi visu sabiedrību. Ārkārtējās situācijas apstākļos tas ir sarežģīts uzdevums, bet mēs to darām ar vislielāko atbildības sajūtu pret ikvienu sabiedrības locekli, jo no LTV darba ātrums un kvalitāte vistiešākajā veidā ietekmē sabiedrības spēju pasargāt sevi šā brīža grūtībās.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
