Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tipāžs jeb atsevišķi spilgti tēli vai spilgtu tēlu galerija ir ne tikai mākslā, bet arī dzīvē. Turklāt māksla visbiežāk iedvesmu gūst dzīves materiālā. Mākslā sastopamajam tipāžam ir konkrēti prototipi (pirmtēli) dzīvē. Latvieši ļoti priecājas, ka Pietuka Krustiņa pirmtēli mūsu inteliģencē eksistēja ne tikai 19.gadsimtā, bet eksistēja arī 20.gadsimtā un eksistē 21.gadsimtā.

Konkrēts tipāžs ir arī Rietumu civilizācijas katastrofā. Tajā var konstatēt cilvēku specifiskas tipoloģiskās grupas. Tās droši var uzskatīt par civilizācijas katastrofas galvenajiem autoriem jeb, kā tagad modīgi jāsaka, - aktoriem (no angļu actor - izpildītājs).

Tipoloģiskās grupas krasi izdalās civilizācijas katastrofas analītikā. Tām piemīt īpaša loma. Bet pats svarīgākais – tās skaidri apzinās savu īpašo lomu, lepojās ar savu īpašo lomu un lepojās ar savu izredzētību civilizācijā.

Aktoru specifisko grupu rašanās un darbība tāpat kā civilizācijas katastrofa nav vienas dienas notikums. Vienas dienas notikums ir dabas katastrofa. Vienā dienā 79.gadā 24.augustā Itālijas vulkāns Vezuvs apraka Pompeju un vēl trīs pilsētas. Vienā dienā 2011.gada 11.martā Japānā cunami noslīcināja gandrīz 19 tūkstošus cilvēku un sagrāva tūkstošiem māju. Cunami nodarīja ārkārtīgi bīstamus postījumus atomelektrostacijām, par ko satraucās visa cilvēce.

Pilnīgi savādāka ir civilizācijas (impērijas) katastrofa. Tā var turpināties gadsimtiem ilgi. Civilizācijas katastrofas hronoloģija no sākuma līdz beigām atklājās tikai vēlāk. Katastrofas laikabiedri var nezināt, ka viņu dzīve ietilpst katastrofālo notikumu hronoloģijā. Mēs arī pašlaik īsti nezinām, kādu kosmiski globālo notikumu hronoloģijā ietilpstam. Zinām vienīgi to, ka mūsu dzīve ļoti strauji un radikāli mainās ne tajā virzienā, kas mums varētu sagādāt gandarījumu. Mūsu dzīves procesu jēgu un vērtību visprecīzāk varēs izprast tikai relatīvi attālā nākotnē. Mēs zinām no kurienes nākam, bet nezinām uz kurieni ejam. Tā tas bija arī citu civilizāciju virzībā.

Tā, piemēram, 451.gadā pēdējais izcilais romiešu karavadonis Flāvijs sakāva Atilas komandēto huņņu karaspēku. Romieši svinēja spožu uzvaru un acīmredzot nevarēja iedomāties, ka pēc 25 gadiem Romas impērija izbeigs pastāvēt. Tas pats attiecas uz Osmaņu impēriju. Arī Osmaņu impērijas (turku civilizācijas) vēsturē ir trīs gari posmi: stagnācija 1683.-1827.g., pagrimums 1828.-1908.g., sabrukums 1908.-1922.g. Poļi un lietuvieši arī var plaši stāstīt par savas impērijas sabrukumu.

Krievi pašlaik ļoti priecājas par smieklīgi zaudētās Krimas atgūšanu. Taču arī viņi šodien nevar iedomāties, ka pēc dažiem gadiem Krievija varbūt ies bojā, sadaloties atsevišķās sīkās valstiņās. Pēcpadomju gados Krievijas tauta sapņo tikai par izpriecām un dzīves baudīšanu. Pie varas ir krimināla elite. Valstī milzīga loma ir jaunbagātniekiem, kuru bagātības nav iegūtas ar darbu. Valstī ir spēcīga amerikāņu algota un vietējo ebreju izpušķota „piektā kolonna”. Valstī ir arī „sestā kolonna”, kas veidojas no neoliberālisma zombētiem augstākā līmeņa ierēdņiem, kuru sazagtā un kukuļos saņemtā nauda glabājās ārzemēs. Valsts prezidenta galvenā funkcija ir sargāt zagļu un blēžu naudu, lai to „neiesaldētu” Rietumu bankas.

Par Krievijas nākotni šodien nav droši pat krievu vislielākie patrioti un krievu visgudrākie analītiķi. Vienīgā cerība ir tautas šausmas par nonākšanu bezdibeņa malā. Šausmas var piespiest tautu atmosties un mainīt dzīves stilu, aizslaucīt zagļus un blēžus, padzīt kriminālo eliti un veidot godīgu un saprātīgu dzīvi. Bet tas diemžēl nevar notikt bez asinsizliešanas.

Antīkās civilizācijas (Romas impērijas) pakāpeniska bojāeja sākās jau 2.gadsimtā, kad imperatori mainījās ik pēc dažiem gadiem un daudzus no viņiem nogalināja. 3.gadsimtā atdalījās Spānija, Ēģipte, Gallija, Donavas baseina zemes. 330.gadā galvaspilsētu pārcēla uz Konstantinopoli. 395.gadā impērija sadalījās divās daļās. 476.gada 4.septembrī barbaru izcelsmes komandieris Odoakrs piespieda imperatoru atteikties no troņa, ko uzskata par Romas impērijas un reizē arī antīkās civilizācijas bojāejas noslēgumu.

Civilizācijas tāpat kā cilvēki un citas dzīvās radības piedzimst, aug, attīstās un nomirst. Civilizācijas (impērijas) iet bojā pakāpeniski. Bet tas nozīmē, ka bojāejas procesā var būt arī gaiši notikumi un gaišas parādības. Teiksim, Rietumu civilizācija 20.gadsimtā piedzīvoja gan ārprātīgas šausmas (Pasaules kari, genocīds), gan triumfu (kosmonautikas, ģenētikas panākumi). PSRS lielākās stagnācijas periodā 70.gados latviešu māksla savā vēsturē sasniedza kulmināciju, gūstot pasaules mēroga panākumus fotomākslā, lietišķajā mākslā, scenogrāfijā, dokumentālajā kinomākslā, kora dziedāšanā, glezniecībā.

Stagnācijas, pagrimuma, sabrukuma periodā var būt ne tikai izcili panākumi zinātnē un mākslā. Drūmajos periodos var dzīvot izcili un ģeniāli cilvēki, kuri nodrošina panākumus. Stagnācijas, pagrimuma, sabrukuma periodā daudzi cilvēki var būt laimīgi un ļoti apmierināti ar dzīvi. Cilvēka individuālā laime un materiālā labklājība nav atkarīga no civilizācijas perioda. Laimīgi un pārtikuši cilvēki var dzīvot pat vislielākā haosa un degradācijas periodā.

Kā jau minēju, cilvēki var nezināt par viņu dzīves vēsturisko iekļaušanos katastrofālo notikumu hronoloģijā. Tas attiecas arī uz mūsu dārgo izredzēto tipāžu.

Pirms neilga laika kādā portālā publicēja interviju ar kungu, kurš noteikti pieder izredzēto tipāžam. Nav ticams, ka viņš pats to saprot. Bet tas nav tik svarīgi. Svarīga ir viņa stereotipiskā biogrāfija un stereotipiskie uzskati. Svarīgi ir arī tas, ka kungs, redzams, ir ļoti apmierināts ar dzīvi.

Masu publikai laipni adresētais kunga oficiālais biogrāfiskais stāsts ir šāds. Kungs dzimis 1960. gadā Rīgā un pašlaik tiek dēvēts par Latvijas uzņēmēju, finansistu un mecenātu. Kungs izglītību ieguva Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. No 1982. līdz 1985. gadam strādāja Preses namā, 1986. gadā kļuva Latvijas Komjaunatnes Centrālās komitejas instruktors, taču visai drīz sāka strādāt laikrakstā Sovetskaja Molodež. Tātad bija žurnālists.

Kungam ļoti veiksmīgs bija 1993.gads. Latvijas filologs, kā teikts masu publikai laipni adresētajā oficiālajā biogrāfijā, „ieguva izglītību” ASV slavenajā tehnoloģisko pētījumu universitātē Massachusetts Institute of Technology. Tajā pašā 1993.gadā kungs acīmredzot ne tikai tērēja naudu studijām prestižajā privātajā universitātē, bet arī nopelnīja naudu. No Amerikas viņš atgriezās Latvijā uz balta zirga ar lielu naudas maisu un nekavējoties 1993. gadā nodibināja Baltic International Bank. Tā plānoja kļūt par banku, kuras klientu vidū būs tikai īpaši turīgi cilvēki.

Izredzēto tipāža analīzē ir svarīga stereotipiskā biogrāfija. Kunga biogrāfija ir ļoti tipiska attiecīgajā laika posmā – PSRS 80.gados un „perestroikā” ar tās „kadru” atlases un bīdīšanas tipiskajiem paņēmieniem, „izglītības iegūšanu” ASV, banku un firmu dibināšanu, kad partijas un komjaunatnes instruktori ar filologa diplomu vienā naktī kļuva baņķieri, firmu prezidenti, miljonāri.

Tā, piemēram, kunga dzīves ritējums gandrīz burtiski saskan ar Valērija Kargina dzīves ritējumu. Internetā ir ievietota šāda informācija. „Valērijs Kargins dzimis Rīgā 1961. gadā. [..] Studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļā (pirmajā kursā mācās neklātienē, bet sākot ar otro klātienē). Universitāti absolvē 1983. gadā. Jau mācoties pēdējā kursā Kargins sāk strādāt Kirova rajona komjaunatnes komitejā. Vēlāk tiek pārcelts uz Rīgas pilsētas komjaunatnes komiteju, iestājas PSKP.” 1991. gada augustā V.Kargins dibina banku Parex. Atšķirība ir vienīgi tā, ka Kargina kungs nav „ieguvis izglītību” ASV un tur „sapelnījis” naudu bankas dibināšanai, kā tas varbūt notika ar doto kungu.

Izredzēto tipāža analīzē svarīga ir ne tikai stereotipiskā biogrāfija. Svarīgi ir arī stereotipiskie uzskati. Kunga publiskā biogrāfija tiek papildināta, nākas domāt, ar viņa kredo: „Man noteikti nepatīk naudas atmazgāšana. Manas ambīcijas un intereses ir - cik tālu es spēju iet?" Savukārt intervijā kungs saka: „Cilvēkiem ir ļoti grūti uz kaut ko tiekties, ja viņi neredz materiālu rezultātu.[..] Es neteikšu, ka esmu ideālists[..]Atcerieties, kā teica Millers Septiņpadsmit pavasara mirkļos – nevienam nevar ticēt, pat sev nevar. Sāksim no tā.[..] Piemēram – mazais un vidējais bizness ir nepieciešams, vispirmām kārtām tā ir vidusšķira, turklāt tā ir neatkarības sajūta. Jums ir maza kompānija, un jūs esat neatkarīgs. Šī neatkarīgo klase ir jāattīsta. Ar viņiem ir jātiekas, ar viņiem jārunā. Šī šķira ir jāattīsta. Tā ir tēma, par kuru man ir žēl, ka tā nav pietiekami izvērsta. Mana banka taču attīstīsies, ja tai būs šādi normāli klienti, kuri paņems kredītu, bet pats galvenais – arī atdos.”

Izredzēto tipāžs sastāv no divām grupām – proletariāta un buržuāzijas. Tradicionāli valda uzskats par proletariāta un buržuāzijas antinomiskumu - pretrunīgumu, nesaderību, savstarpējo naidu. Uzskats ir jāmaina. Patiesībā antinomiskumam nav nekāda pamata no katras grupas vēsturiskās misijas viedokļa. Vēsture liecina, ka abām grupām bija vienāda loma.

Abas grupas ir zināms Jānuss. Sejas ir divas. Tikai abas skatās vienā virzienā, bet nevis viena ir pievērsta pagātnei, otra – nākotnei, kā skatās Jānusa sejas. Rietumu civilizācijā proletariāts un buržuāzija vienmēr skatās vienā virzienā. Tagad, kad vēsturiski klasiskajā veidolā praktiski vairs neeksistē ne proletariāts, ne buržuāzija, varam precīzāk saskatīt un novērtēt abu grupu līdzdalību Rietumu civilizācijā.

Jau tūlīt gribas paziņot secinājumu. Gan proletariāts, gan buržuāzija ir Rietumu civilizācijas katastrofas galvenie vaininieki. Pateicoties viņiem mēs pašlaik dzīvojam tādos apstākļos, kādos reāli dzīvojam. Proletariāta mentalitāte un buržuāzijas mentalitāte ir svarīgs faktors Rietumu civilizācijas katastrofā. Abas mentalitātes būtībā ir identiskas.

 Kunga, V.Kargina un citu „perestroikas bērnu” biogrāfija un uzskati attiecas uz sociālo grupu, kas Rietumos 20.gadsimta nogalē radās buržuāzijas vietā un pēc sociālisma sistēmas sabrukuma mākslīgi tika radīta arī Austrumeiropā. Šai sociālajai grupai ir jāizdomā nosaukums. Pie mums šīs grupas mākslīgā ģenēze sakrita ar proletariāta izzušanu, kas Rietumos notika nedaudz agrāk.

Saprotams, dzirdot vārdu „proletariāts”, katram ir noteiktas asociācijas. Visticamākais, visiem ir vienādas asociācijas. Proletariāts ir strādniecība bez jebkāda veida īpašumiem – zemes, finansu kapitāla, firmu, banku, rūpnīcu, fermu. Kāds latvietis var atcerēties Raini, kuram proletariāts bija pamatšķira – sabiedrības galvenā daļa, kas veic fizisko darbu, lai nodrošinātu tautas eksistenci.

Taču Rietumu civilizācijā proletariāts ir arī milzīgs izaicinājums. Proletariātam piemīt grandiozs sociāli vēsturiskais pārākums. Proletariāts lieliski apzinās savu pārākumu un izmanto pārākuma garantētās privilēģijas. Pārākuma apziņa ir proletariāta mentalitātes kodols.

Turklāt vainīgs nav tikai marksims, kas 19.gadsimtā uzsāka proletariāta vētrainu slavēšanu un pārākuma mentālā kompleksa uzkurbulēšanu. Proletariāta uzspīlētās pašapziņas uzkurbulēšanā krietnu artavu ieguldīja katras tautas inteliģence. Šajā ziņā Rainis nav unikāls. Proletariātu slavēja itāļu, vācu, franču, spāņu, angļu, krievu, ebreju, poļu un citu tautu dzejnieki, rakstnieki, zinātnieki, politiķi, sabiedriskie darbinieki. Nebūt visi no viņiem bija marksisti. Skaidrs, ka inteliģences cildinošais tonis atstāja dziļu iespaidu uz strādniecību. Strādniecība ātri aptvēra, ka ir dzīves saimniece un dzīves noteicēja, radot materiālās vērtības un visus barojot.

Proletariāta garīgā orientācija ir ļoti vienpusīga. Šodien mēs saprotam, ka tā ir ne tikai ļoti vienpusīga, bet arī ļoti nabadzīga un greiza. Un, lūk, tieši šī nabadzība un greizums ir tas, kas Rietumu sabiedrību noveda līdz šodienas garīgajam strupceļam – dekonstrukcijai un degradācijai.

Tagad mēs saprotam, ka proletariāts principā neko nesola civilizācijai no intelektuāli un morāli apgaismojošā un audzinošā viedokļa. Nesolīja arī tad, kad 20.gadsimtā atsevišķās zemēs ieguva politisko varu. Solīja vienīgi materiālos labumus un visās dzīves sfērās iemiesoja apziņas materiālistisko vitalitāti, atbrīvojot apziņu no nevajadzīgā balasta - mītiem, reliģijas, mākslas, metafizikas, vispārcilvēciskās morāles normām, dzīves augstākās jēgas filosofiskajiem meklējumiem.

Tagad mēs saprotam, ka saskarsmē ar intelektuālo sfēru proletariātam ir raksturīga stūrgalvība, polemiska un radikāla nepiekāpība. Nepiekāpības griezīgākās izpausmes ir atklāts naids pret intelektuāļiem, inteliģenci un viņu radošajiem darbiem.

Intelektuālis un inteliģents ir proletārieša lielākais ienaidnieks. Daudz lielāks ienaidnieks nekā buržujs. Proletariāts lepojās ar savu objektivitāti pretstatā intelektuāļu un inteliģences subjektivitātei. Tas tagad sautējoši atspoguļojās Interneta tekstu anonīmajos komentāros. Internets proletariātam dot iespēju publiski izgāzt savu mežonīgo naidu pret intelektuāļiem un inteliģenci. Agrāk šajā ziņā proletariāta iespējas bija ļoti ierobežotas. Vēsturiski senākajos masu komunikācijas līdzekļos (presē, radio, TV) proletariātam neļāva ārdīties. Internets ir pirmais efektīvākais ierocis proletariāta karā pret intelektuāļiem un inteliģenci.

Ļoti neproduktīva ir proletariāta attieksme pret kultūras mantojumu. Proletariāts faktiski radīja kultūras mantojuma nihilisma tradīciju. Šī saltā tradīcija ir ofensīvi sasniegusi postmodernistisko kalngalu mūsdienās, lepni dzīrojot tikai tagadnē un ņirgājoties par pagātni. Proletariāts faktiski kļuva par civilizācijas 5.kolonnu – iekšējo barbaru, demonstratīvi atsakoties kaut ko pārmantot no aristokrātijas un buržuāzijas civilizētības un garīgās kultūras.

Tagad mēs saprotam proletariāta morālo būtību. Proletariātam nav pašam savs morālais pārākums, kas varētu būt paraugs visai sabiedrībai. Gluži pretēji. Proletariāts noliedz un izsmej tādas vispāratzītās morālās parādības kā darba mīlestība un tēvzemes mīlestība. Darbs proletariātam tūlīt asociājās ar ekspluatāciju un revolucionāro cīņu pret ekspluatatoriem.

Proletariāts neatzīst tēvzemi. Proletariāta ieskatā tēvzemes jēdziens ir arhaisms un buržuāzijas nacionālistiskās ideoloģijas elements. Tāpēc nav jābrīnās, ka šodien ir tik vienaldzīga attieksme pret valsts nacionālo suverenitāti, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem tiek uzdāvināta dažādām konfederācijām, federācijām, savienībām, ģeopolitiskajiem saimniekiem. Latvijas tauta ir proletāriešu tauta. Par laimi neesam vienīgā proletāriešu tauta, un valsts nacionālā suverenitāte Austrumeiropā netiek cienīta arī citur.

Proletariātam nav lojāla attieksme pret tādiem sociāli un morāli stabilizējošiem un integrējošiem institūtiem kā reliģija, zinātne, māksla. Proletariāts vīpsnā par likumu ievērošanu, tiesiskumu, civilizētību, inteliģentumu. Proletariātam neko neizsaka tādi jēdzieni kā patiesība, taisnība, gods, pienākuma apziņa, pašcieņa, cieņa, ideāli, garīgums. Mēs labi zinām, kāda vērtība šiem jēdzieniem ir pašlaik.

Reizē ar proletariāta rašanos un nostiprināšanos Rietumu civilizācijā sākās materiālisma ēra, kas ir nesaudzīgs pretmets iepriekšējai ideālisma ērai. Ideālisma tradīcijas vietā stājās materiālisma tradīcija.

Proletariāts ir materiālisma fans, kas saprot un atzīst tikai to, ko var pagaršot, sataustīt, izmērīt, nosvērt, paostīt, sadzirdēt, nopirkt, pārdot. „Dievišķās kārtības” vietā stājās proletariāta komunistiskās partijas kārtība. Tiesiskums sākās un beidzās tur, kur sākās un beidzās partijas intereses. Tāpēc pašlaik ir naivi sūdzēties par tautas tiesiskuma apziņas trūkumu.

20.gadsimta otrajā pusē, kad buržuāzija rūpniecisko ražošanu pārcēla uz citām civilizācijām un Rietumu civilizācija kļuva finanšu, tirdzniecības, loģistikas, izklaides, celtniecības un citu pakalpojumu zona, proletariāta sociāli vēsturiskajā evolūcijā radās divi jauni varianti (divas daļas). Tā tas vispirms notika Rietumos, bet pēc sociālisma sistēmas sabrukuma tā tas notika arī Austrumeiropā.

Proletariāta viena (lielākā) daļa pārkārtojās atbilstoši pakalpojumu ekonomikas vajadzībām. Otra (mazākā) daļa atsacījās naturalizēties jaunajos apstākļos un tādējādi brīvprātīgi nonāca sociālajā nomalē. Par otrās daļas identitāti ir vislielākā analītiskā skaidrība. Otrā daļa ir šodienas ļoti zemi kvalificētu melnstrādnieku, klaidoņu, „bomžu”, dzērāju, narkomānu, bezdarbnieku, sliņķu slānis. Tas pārtiek no gadījumu darbiem, sociālās palīdzības fondiem, labdarības organizācijām, atkritumu konteineru satura. Piemēram, Rīgas atsevišķos mikrorajonos var tūlīt ievērot šī slāņa patīkamo apjomu.

Vislielākā analītiskā neskaidrība pagaidām ir par pirmo (lielāko) daļu. Šim jaunajam sociālajam slānim pat nav vēl izdomāts skaists nosaukums. Iespējams, piestāv nosaukums „pakalpojumu ekonomikas proletariāts” (PEP).

Šī slāņa pārstāvji vairs nestrādā rūpnīcās pie darbagaldiem, bet tagad strādā visdažādākā veida pakalpojumu firmās. Strādā ofisos pie rakstāmgalda un strādā ar cilvēkiem. Lai viņus laistu strādāt ar cilvēkiem, darba devēji ir izvēlējušies gudru kritēriju – darba pretendentam ir jāuzrāda augstākās izglītības dokuments. PEP pa lielākai daļai ir cilvēki ar formālu augstāko izglītību. Tas ir izskaidrojums, kāpēc Rietumu civilizācijā 20.gadsimta nogalē augstākā izglītība kļuva masveida parādība un arī sava veida pakalpojuma industrija (bizness), visdažādākajos formātos organizējot „studiju” procesu un dažās zemēs pat atklāti tirgojot augstākās izglītības dokumentus.

Uz pirmo daļu pašlaik droši attiecas vairāki analītiskie momenti. PEP ir slavenās vidusšķiras proletāriskā segmenta pēcteči. Kā zināms, vidusšķira radās ne tikai no ārstiem, skolotājiem, ierēdņiem, inženieriem, bet arī no strādniecības daļas, kas atsacījās no šķiru cīņas un proletariāta kolektīvās identitātes vietā sāka pieglausties buržuāzijas diktētajai individuālistiskajai dzīves kārtībai un dzīves stilam.

Savā laikā buržuāzija, baidoties no sociālistiskās revolūcijas, veiksmīgi uzpirka proletariāta zināmu daļu, apmaksājot viņu kvalifikācijas paaugstināšanu, regulāri palielinot algu, izsniedzot kredītus, organizējot dažādas sociālās garantijas. Taču ASV un citās Rietumu valstīs vidusšķiras labklājības pieaugums apsīka jau 60.gadu beigās. Rietumu civilizācijā vidusšķira ir noiets etaps. Tā ir vakardiena. Tāpēc mūsu kunga sapņi par vietējo vidusšķiru ir apsūbējuši un sarūsējuši sapņi. Tagad vidusšķiras vietā ir jārēķinās ar PEP iespējām un vajadzībām.

Vēl var droši teikt (un tas ir ļoti svarīgi sarunā par izredzēto tipāžu), ka PEP turpina vēsturiski klasiskā rūpnieciskā proletariāta iemīļotās materiālisma tradīcijas. Arī PEP ir materiālisma fans, jo saprot un atzīst tikai to, ko var pagaršot, sataustīt, izmērīt, nosvērt, paostīt, sadzirdēt, nopirkt, pārdot. PEP visu vērtē no materiālā izdevīguma un labuma viedokļa.

Taču PEP uzvedībā diemžēl ir nākusi klāt materiālisma maniakāla fetišizēšana, nekritiski cienot un dievinot iracionālu patērēšanu un dzīves baudīšanu. Tas savukārt slikti atsaucās uz civilizācijas reputāciju. Tādas šķebīgas tendences rūpnieciskā proletariāta mentalitātē neizpaudās.

Izredzēto tipāža otrā grupa ir buržuāzija. Buržuāzijas mentalitāte principā ne ar ko neatšķirās no proletariāta mentalitātes. Arī buržuāzija domā tikai par materiālo labumu un izdevīgumu. Arī buržuāzijai nav vajadzīga māksla, zinātne, izglītība, morāle. Buržuāzija sevi atbrīvo no „kultūras trokšņa”, lai maksimāli atdotos savai cēlajai misijai – biznesam.

Bet svarīgākais – buržuāzija tāpat kā proletariāts sevi uzskata par izredzēto sabiedrības daļu. Buržuāzijas pašapziņā eksistē tāds pats savas izredzētības komplekss kāds eksistē proletariāta pašapziņā. Buržuāzija savu ekonomisko modeli pasludina par galveno un vienīgi pareizo modeli – etalonu visām civilizācijām.

Tiesa, Makss Vēbers noskaidroja un pierādīja, ka vienpusīga materiālistiskā orientācija ir raksturīga tikai protestantisma buržuāzijai. Reformācija veicināja uzņēmējdarbības sakralizāciju un atbrīvošanos no garīgās kultūras un morāles, kas traucē nodarboties ar biznesu. Nevis dzīves intelektualizācija, garīguma prioritātes nostiprināšana, izglītības un mākslas sūtības kāpināšana, bet gan materiālistiski sausi orientēta Homo economicus dievināšana kļuva par biznesa dzinējspēku.

Ne tikai M.Vēbers, bet arī citi zinātnieki protestantu buržuja portretā akcentē ne visai patīkamus vaibstus. Protestantu buržujam ir svešs humānisms un sociālā līdzcietība. Viņš neciena cilvēkus, kuri neprot nodarboties ar biznesu. Faktiski viņš ir uzņēmējs-askēts un biznesa apoloģēts. Viņš ir naidīgs pret visiem, kuri nav saistīti ar biznesu.

Kapitālisma jaunākajā posmā izmainījās ne tikai proletariāts, bet arī buržuāzija. No 20.gadsimta nogales izmaiņas ir tik pamatīgas, ka nākas runāt par buržuāzijas preparēšanos jaunā formācijā. Sacīsim, postburžuāzijā. PEP un postburžuāzijas intereses koncentrējās vienā virzienā – materiālisma maniakālā fetišizēšanā. Cilvēks vairs nav visu lietu mērs. Visu lietu mērs ir materiālais izdevīgums (nauda).

Postburžuāzijas preparēšanos paātrināja rūpnieciskās ražošanas pārvietošana uz citām civilizācijām un pakalpojumu ekonomikas uzplaukums. Jaunajos saimnieciskajos apstākļos īpaši uzplauka finanšu pakalpojumu sfēra. Pirms apmēram 25- 30 gadiem Rietumu civilizācijā radās fenomens, kas tika nosaukts par finanšu kapitālismu. Ar plaši pieprasīto finanšu biznesu sāka nodarboties ļoti daudzi cilvēki, ātri sagrupējoties specifiskā sabiedrības slānī.

Finanšu kapitālisma centrā neapšaubāmi nostājās buržuji-finansisti. Šajā kontingentā dominē gados jauni, enerģiski un apsviedīgi cilvēki. Viņi ir spējīgi izdomāt visdažādākās finansiālās mahinācijas, kuras vecākās paaudzes finansistiem un citu civilizāciju finansistiem pat sapņos nerādās. Tā, piemēram, ķīniešu finansisti godīgi žēlojās, ka viņi neko nesaprotot no tā, kas tiek darīts Rietumu finanšu iestādēs.

Jauneklīgie buržuji-finansisti tagad sevi uzskata par dzīves galveno personāžu – sabiedrības izredzētāko daļu. Taču viņi pamatīgi atšķiras no buržujiem-rūpniekiem. Jauneklīgo buržuju-finansistu materiālistisko mentalitāti riebīgi iekrāso tādas iezīmes kā iracionālisms, alkatība, afērisms, cinisms, karjerisms, vienas dienas domāšana, ultraindividuālisms, egoisms, ambiciozitāte.

Buržuji-rūpnieki ir saprātīgi, apdomīgi, racionāli, taupīgi cilvēki. Viņi domā par rītdienu. Viņi rūpējās par kultūras „virsbūvi” – zinātnes un tehnoloģijas, mākslas un izglītības atbalstīšanu, jo bez tā nav iespējams progress ekonomikā un tātad arī viņu ienākumos. Buržuji-rūpnieki laiku pa laikam iedarbina arī savu sirdi (skat. ilustrācijā). Jauneklīgie buržuji-finansisti pastāvīgi darbina tikai smadzenes.

Pašlaik postburžuāzijas mentalitāte uzskatāmi atsedz Rietumu civilizācijas katastrofu. Ja PEP mentalitāte atsedz katastrofu ļaužu masu līmenī, tad postburžuāzijas mentalitāte atsedz katastrofu sabiedrības virsslāņa līmenī.

Abas grupas civilizāciju grauj divējādi.

Pirmkārt, PEP un postburžuāzija atsakās no sociālās solidaritātes, sociālā kolektīvisma un elementāras cilvēciskās solidaritātes vispār. Atsakās no līdzcietības cilvēkiem, kuri nav piemēroti dzīvei ciniskajā un antihumānajā materiālistiskajā atmosfērā. Gan PEP, gan postburžuāzija ciniski apliecina galēji individuālistisku pieeju ar rasistisku noslieksmi, atsakoties atzīt un cienīt tos, kuri viņiem šķiet neveiksminieki un neizdevušies tipi. Arī Latvijas medijos laiku pa laikam iezaigojās augstprātīgs naids pret tiem, kuriem ir vajadzīga sociālā palīdzība un tai nākas atdot budžeta naudu, kuru savējie varētu klusi sadalīt starp savējiem.

PEP un postburžuāzijas materiālistiskā morāle ir rupjš izaicinājums kristiānisma morālei un sabiedrībai, jo normālā sabiedrībā dzīve nav iespējama bez sociālās saliedētības un gatavības vajadzīgajā brīdī izrādīt spontānu solidaritāti. PEP un postburžuāzija kristiāniskās brālības vietā realizē izredzētības kultu. Pie tam to demonstratīvi popularizē medijos. Latvijas galvaspilsētas mediju saturs ir teicams piemērs.

Otrkārt, PEP un postburžuāzija neatzīst kolektīvisma izpausmes. Atzīst vienīgi savas ultraindividuālās izpausmes. Zinātnes, mākslas, izglītības kolektīvu sasniegumiem izredzēto tipāžs pretstata savu individuālo saprātu un atzīst vienīgi sava individuālā saprāta unikālos un ģeniālos izgarojumus. Noteikta vērtība ir tikai izredzētā tipāža darbībai, jo tā ir dzīves saimnieku, suverēnu privātīpašnieku, auglīgu biznesmeņu un veiklu klerku kreatīvās burzīšanās individuālā darbība, kas tiek pretstatīta jebkurai kolektīvajai darbībai.

Ļoti nepatīkami ir tas, ka PEP un postburžuāzijas unikālo un ģeniālo sasniegumu slavēšanā ietilpst kultūras mantojuma un radošo personību ignorēšana un izsmiešana. Tas bēdīgi iekrāso civilizācijas katastrofu.

Labi ir zināms, ka tiem, kuri neciena un nemācās no pagātnes, neciena sabiedrības patiesi spējīgākos un talantīgākos cilvēkus, nav nekāda nākotne. PEP un postburžuāzija neapšaubāmi ir atsevišķu zemju iedzīvotāju un visas Rietumu civilizācijas vairākums. No viņu mentalitātes ir atkarīga nākotne. Tātad nekāda nākotne nevar būt ne atsevišķajām zemēm, ne visai civilizācijai, ja netiks kardināli koriģēts tautu vairākuma domāšanas veids, uzskatu un vērtību sistēma, dzīves stils, kā arī apvaldīta antihumānā pašapziņa.

Uzdevums ir skaidrs. Vienīgi nav skaidrs, kā to praktiski izpildīt. Receptes ir vairākas: jauns Pasaules karš; sociāls apvērsums, izjūtot šausmas bezdibeņa malā; pilsoņu karš starp cilvēkiem un postcilvēkiem; „baltie” ir nolemti nenovēršamai bojāejai, un ar to ir jāsamierinās. Globālo procesu analītikā sastopamās receptes ir ļoti radikālas. Tas acīmredzot tāpēc, ka savu dzīvi esam noveduši līdz radikāli bīstamai robežai. 

Novērtē šo rakstu:

81
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...