Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dabas katastrofa, kuģa, lidmašīnas, automašīnas katastrofa ir atsevišķs notikums, un tajā ir tikai daži izpausmes veidi – plūdi, ugunsgrēks, cilvēku upuri. Sociālā katastrofa vienmēr ir komplekss notikums. Tas sastāv no neskaitāmi daudziem izpausmes veidiem. Arī  Rietumu civilizācijas katastrofa izpaužas neskaitāmi daudzos veidos.

Atsevišķs veids ir cilvēku tēlainā un tikai viņu iztēlē eksistējošā pasvītroti kritiskā izturēšanās pret savas dzīves ģeogrāfisko telpu un kaimiņu dzīves ģeogrāfisko telpu jeb to, ko sauc par mentālo karti. Civilizācijas katastrofa veicina uzkrītoši negatīvu attieksmi. Var būt gan iracionāli, gan šovinistiski izvirdumi. Cilvēki pret ģeogrāfisko telpu var izturēties ļoti dīvaini un nesaprātīgi, kā arī ļoti naidīgi un agresīvi. Ārēji it kā civilizēts intelektuālais konsenss tiek izspēlēts vienīgi politiskajā demagoģijā, varas elitei no tribīnes tēlojot saprātīgus politiķus. Emocionālajā ikdienā galvenais ir pretstatīt un noniecināt, bet nevis centriski sintezēt un samierināt mentālās kartes elementus.

Ne velti socioloģiskajā analītikā pašlaik modē ir 800.gadā par imperatoru kronētais Kārlis Lielais. Viņš tiek slavēts un atgādināts kā eiropiešu pirmais apvienotājs un latīniskās kristiānisma civilizācijas izveidotājs. Faktiski zemtekstā tiek norādīts par plaša skatījuma politiķu trūkumu šodienas Eiropas varas kabinetos. Savukārt dažās Centrālās Eiropas valstīs pašlaik sentimentāli nostalģiskā jūsmā atceras Habsburgu imperatoru Franci Jozefu I. Viņš personificē Čehijas, Slovakijas, Slovēnijas, Ungārijas, Horvātijas ļaudīm ticību vienoti rūpēties par savu nākotni. Imperatora devīze bija Viribus unitis  (lat.- vienotiem spēkiem).

Turklāt viņa bijušās impērijas zemēs ne visiem patīk jēdziens „Centrālā Eiropa”. Daudzi pieticīgi priekšroku dod jēdzienam „Viduseiropa”, jo tas precīzāk raksturo attiecīgo valstu atrašanos Eiropas vidū. Jēdziens „Centrālā Eiropa” turpretī aicina domāt par kaut kādu pašpārliecinātu centru, ap kuru skaudīgi lēkā nomalē palikušās radības.

Šajā civilizācijas katastrofas veidā elementārs raksturs ir vēstures tumsonīgai ignorēšanai, ekonomisko, politisko, ģeopolitisko, kulturoloģisko reāliju fantastiskai ignorēšanai. Pie tam dīvainais un nesaprātīgais, naidīgais un agresīvais, kā arī īstenības reāliju ignorēšana manāmi nomāc un aptumšo to visu pozitīvo un konstruktīvo, kas sastopams attieksmē pret mentālo karti un centienos ierosināt mentālās kartes (reāli - ģeopolitisko formāciju) jaunus variantus.

Pasaule ļoti strauji mainās, tāpēc mentālās kartes tematika pašlaik ir ļoti aktuāla. Šīs tematikas bagātināšanā tiek ieguldīti prāvi zinātniskie resursi un prāva intelektuālā enerģija. Taču diemžēl gaišo un vērtīgo visbiežāk aptašķī cilvēku destrukcijas un degradācijas dubļi. Attieksmē pret ģeogrāfisko telpu masu cilvēkos pašlaik plivinās milzīga ideoloģiskā un subjektīvā aprobežotība. Tā neiet secen arī zemēm „pie Dzintara jūras”.

Jēdziens „mentālā karte” neietilpst ļaužu masu ikdienas leksikā. Šo jēdzienu galvenokārt lieto zinātnieki. Taču pati parādība, kuru apzīmē ar vārdiem „mentālā karte”, cilvēkiem ir ļoti labi pazīstama. Parādība ietilpst katra cilvēka prātā un emocijās. Cilvēki savās domās un ikdienas sarunās faktiski regulāri izsakās par mentālo karti. Bez mentālās kartes cilvēki nevar raksturot nevienu dzīves telpu – ne savas tautas, ne citu tautu dzīves telpu. Bet galvenais - nevar atspoguļot savu idejisko un emocionālo attieksmi pret attiecīgo dzīves telpu. Mentālā karte ir cilvēku politisko, sociālo, kulturoloģisko, ekonomisko interešu un refleksiju organiska sastāvdaļa. Tā tas cilvēces vēsturē vienmēr ir bijis, kaut gan parādība ieguva zinātnisko vārdu „mentālā karte” tikai pavisam nesen.

Jēdzienu „mentālā karte” zinātnē pirmie iemīlēja ģeogrāfi un psihologi. Tas sākās 1948.gadā. Togad rakstu par cilvēku un žurku attieksmi pret telpu publicēja amerikāņu psihologs E.Tolmens (Edward Chace Tolman, 1886-1959). Rakstā izklāstītie oriģinālie eksperimentālie novērojumi tūlīt piesaistīja speciālistu uzmanību. Raksta autora ideju iespaidā zinātnieki par mentālo karti nosauca apkārtējās telpas subjektīvo uztveri cilvēku apziņā.

Jau sen bija zināms, ka sabiedrībā eksistē dažādi jocīgi ģeogrāfiskie apzīmējumi. Tie nav reāli sastopami un stereotipiski pastāv vienīgi cilvēku iztēlē. Zinātnieki par to bija lietas kursā, taču agrāk tam nepievērsa vajadzīgo uzmanību un tāpēc netika izdomāts attiecīgais jēdziens.

Tā, piemēram, jau sen bija zināms, ka eiropiešu iztēlē telpiskie priekšstati sastāv no tādiem abstraktiem un ģeogrāfiski reāli neeksistējošiem veidojumiem kā Austrumi un Rietumi, Austrumeiropa un Rietumeiropa, Dienvidi un Ziemeļi, Dienvideiropa un Ziemeļeiropa, Skandināvija un Balkāni, Viduseiropa un Centrālā Eiropa. Par katru no šiem veidojumiem var būt savs mentālais priekšstats.

Pirmie pētījumi par ģeogrāfiskās telpas uztveri cilvēku apziņā izrādījās tik rosinoši, ka tajos iesaistījās arī vēsturnieki. Visai drīz mentālās kartes jēdzienā sāka iekļaut ne tikai individuālos priekšstatus, bet arī ļaužu grupu (tautu) kolektīvos priekšstatus par apkārtējās telpas struktūru.

Pašlaik individuālās un kolektīvās mentālās kartes pētniecībai ir starpdisciplinārs vēriens. Jaunajā pētnieciskajā virzienā kopā ar psihologiem, ģeogrāfiem, vēsturniekiem dedzīgi darbojās etnologi, sociologi, semiotiķi, kulturologi, politologi. Viņiem kvēli interesē cilvēku apziņā tēlaini izprastā ģeogrāfiskā telpa. Pie tam tagad ir aptverts, ka mentālā karte var būt lielisks ideoloģiskais instruments, zombējot ļaužu masu apziņu, kā arī konsolidējot pilsoņu prātus un jūtas nacionālo mērķu sasniegšanai.

Turklāt mentālais priekšstats var laika gaitā mainīties. Mentālai kartei piemīt statusa inversija – vērtības maiņa. Laika gaitā var mainīties attiecīgās teritorijas vērtība cilvēku mentālajos priekšstatos. Tā, piemēram, drūmie un tumšie Ziemeļi pēc kāda laika var kļūt patīkami un gaiši Ziemeļi. Savukārt senseni it kā atpalikusī Austrumeiropa var kļūt par Rietumu civilizācijas Jauno Tibetu.

Eiropā ir vienreizīgs paradokss. Pirms Reformācijas Eiropas attīstības centrs atradās Dienvidos – Itālijā, Spānijā, Portugālē. Pēc Reformācijas strauja ekonomiskā attīstība sākās Ziemeļos – protestantisma zemēs. Daudzus gadsimtus valdīja uzskats, ka Ziemeļi ir vāji, jo atrodas tālu no Vidusjūras civilizācijas epicentra. Taču pēc Reformācijas atklājās, ka Ziemeļiem nav vajadzīgs Vidusjūras civilizācijas epicentrs. Ziemeļi lieliski attīstījās bez minētā epicentra gudrībām un svētības. Vienreizīgais paradokss savā laikā ļoti nodarbināja Kārli Marksu un Maksi Vēberu, kura koncepcija par protestantu biznesmeņu talantu joprojām valdzina pasaules izglītoto sabiedrību.

Mums, latviešiem, savukārt ir labi pazīstama mentālās kartes inversija sakarā ar piederību Austrumeiropai. Bija laiks, kad par to neviens īpaši neuztraucās un nekaunējās. Visi saprātīgi atzina, ka Austrumeiropa ir objektīvi pamatots tēlains risinājums. Uz Latviju nevar attiecināt ne jēdzienu „Dienvidi” vai „Ziemeļi”, ne jēdzienu „Rietumi” vai „Austrumi”. Vispiemērotākais ir mentālās kartes apzīmējums „Austrumeiropa”.

Turpretī tagad daudziem attieksme šajā ziņā ir pagriezusies par 180 grādiem vai tiek ārišķīgi tēlota attieksmes pagriešanās par 180 grādiem, it kā tēvzemes ģeogrāfisko atrašanās vietu varētu tikpat viegli mainīt kā karoga krāsu vai valsts naudu. Tagad daudzi mūsējie vairs nevēlās piederēt Austrumeiropai un bērniškīgi priecājās, ja Latviju kāds ieskaita Ziemeļeiropā. Mūsējie neuztraucās, ka par to  nav sajūsmā somi, zviedri, norvēģi. Viņi nav izņēmums, jo neviena augsti attīstīta zeme nevēlās būt kopā ar ļoti vāji attīstu zemi pat abstrakti tēlainās konstrukcijās un pat naktī sapņos.

Mentālo karti var apzināti ideoloģiski formēt un apzināti ideoloģiski mainīt. Atsevišķi priekšstati var nemainīgi saglabāties gadsimtiem un pat gadu tūkstošiem ilgi. Atsevišķi priekšstati var mainīties dažu gadu vai gadu desmitu laikā. Eiropā tas spilgti attiecās uz tādu mentālās kartes elementu kā Centrālā Eiropa.

Mūsdienās nākas novērot, ka var tikt speciāli izstrādāti jauni mentālās kartes elementi. Piemēram, pašlaik tādu darbu veic, radot Jauno Centrālo Eiropu un Lielo Eiropu.

Kulturologi ir pārliecināti, ka mentālo karti var salīdzināt ar citiem tautas apziņā sastopamajiem tēliem un simboliem. Viss šis materiāls ietilpst cilvēku pasaules uzskatā un kalpo kolektīvajā darbībā. Mentālā karte kā tautas apziņas sastāvdaļa līdzdarbojās komunikācijas procesā.

Interesanti, lūk, kas. Jocīga parādība ir ne tikai mentālā karte, bet arī īstā karte, – piemēram, administratīvi politiskā karte. Vēsture liecina, ka karte nav tikai telpas fiksācija uz papīra kartogrāfijā pieņemtajās zīmēs un veidā. Sastopams pamatots viedoklis, ka karte nekad nav politiski un ideoloģiski neitrāla. Karte vienmēr ir varas, politiķu, birokrātu savdabīgs portrets. Kartogrāfi nekad nav bijuši neatkarīgi speciālisti. Ja tikai nesen aptvēra mentālās kartes ideoloģisko potenciālu, tad par īstajām kartēm tas bija zināms jau sen.

Tas ir labi saprotams arī latviešiem, kuri ar zināmām emocijām 90.gados aplūkoja mūsdienu Latvijas Republikas karti. Tajā mūsu valsts teritorijā bija iezīmēts Abrenes novads, kurš realitātē ietilpa Krievijas Federācijas sastāvā un Latvijas Republikai piederēja „Pirmās Republikas” laikā.  

Kā liecina zinātniskās publikācijas, Eiropas mentālās kartes analīze var radoši papildināt zināšanas par sociāli psiholoģisko atmosfēru Vecajā Pasaulē. Mentālās kartes strukturālās izmaiņas liecina par ekspresīvu kultūru dialogu starp Eiropas atsevišķiem nosacītiem apgabaliem.

Tomēr liecina arī par saprātīga dialoga trūkumu un savstarpējām antipātijām. Tā, piemēram, Rietumeiropā antipātija sātīgi izpaužas attieksmē pret teritoriju, kas savā laikā neietilpa Romas impērijā un kristiānismu pieņēma apmēram 1000 gadus vēlāk. Antipātija trekni izpaužas pret pareizticīgo Krieviju, kuru katolicisms nekad nav uzlūkojis toleranti. Krievijas iekļaušana rietumeiropiešu un tagad arī austrumeiropiešu ģeogrāfiskajā iztēlē ne reti pārvēršas iracionālos un šovinistiskos izvirdumos. No Krievijas baidās kā no spitālības. Protams, inteliģenti cilvēki no Krievijas tādas bailes neizjūt.

Kopš Romas impērijas laikmeta Eiropas mentālajā kartē populārais iedalījums „barbaros” un „civilizētajos” apsīka 18.gadsimta beigās. Tā vietā 19.gadsimtā nostiprinājās valstu grupējums saskaņā ar shēmu Austrumi - Rietumi. Tas saglabājās 20.gadsimtā, taču mūsu gadsimtā tiek strauji koriģēts. Tagad populāra kļūst shēma Dienvidi-Ziemeļi, kurai ir vērts pievērsties atsevišķi citā esejā.

Rietumeiropieši katru valsti vērtēja atbilstoši ekonomiskās attīstības līmenim. Tas bija galvenais kritērijs. Ja rietumeiropiešiem attiecīgās valsts attīstības līmenis šķita pietiekami augsts, tad viņi to uzskatīja par Rietumu valsti. Ja zems, tad par Austrumu valsti, izvēloties augstprātīgi pieskaņotu toni komunikācijā ar atpalikušajiem.

Par šo augstprātīgo komunikāciju aizvadītajos gadu desmitos varu sastādīt apjomīgu rakstu krājumu. Esmu lasījis daudzus rakstus. Krājumā varētu iekļautas Austrumeiropas un Balkānu valstu iedzīvotāju (zinātnieku, pedagogu, žurnālistu, sabiedrisko organizāciju aktīvistu) publicētos iespaidus par savu tikšanos ar augstprātīgajiem rietumeiropiešiem, kuri prot ar lipīgu smaidu augstprātīgi izturēties pat pret maziem bērniem no „atpalikušajām” bijušajām sociālisma valstīm.

  Rietumeiropiešu visplašāko slāņu mentālajos priekšstatos augsti attīstīto un zemu attīstīto valstu robežlīnija sakrita ar vācu-poļu un vācu-čehu valodas lietošanas līniju, no kuras uz austrumiem, viņuprāt, sākās atpalikusī Austrumeiropa. Šī līnija radās tāpēc, ka rietumeiropiešu masas lielu uzmanību pievērsa valodas aspektam.

18.gadsimtā un vēlāk rietumeiropiešiem bija stabils ieskats par Austrumeiropu. Pastāvēja Austrumeiropas divi stereotipiskie portreti. Viens publiskai lietošanai, otrs - privātai lietošanai. Pirmajā portretā tika korekti (ar eifēmismiem - maigiem vārdiem) norādīts par Austrumeiropas centību būt normālai civilizācijai. Otrajā portretā netika slēpta emocionālā viebšanās  – galēji skeptiskais vērtējums par austrumeiropiešiem, kuri neko neprot darīt un vienmēr paliks mežoņi.

Otrajā portretā noteikti ietilpst arī bijušā Francijas prezidenta Sarkozī kunga nesenais (presē varēja lasīt š.g. 22.maijā) aicinājums glābt eiropeisko civilizāciju. Viņa pārliecībā ES pārdzīvo dziļu krīzi un nepieciešami radikāli strukturālie pārkārtojumi, lai turpinātu attīstību un garantētu eiropeiskās civilizācijas saglabāšanos. Tāpēc viņš ierosina radīt vienotu franku-ģermāņu ekonomisko zonu un atcelt Šengenas vienošanos. Skaidrs, ka runa ir par franku-ģermāņu tandēma izolēšanos no Eiropas bezcerīgi nabadzīgajām valstīm un to iedzīvotāju migrācijas ierobežošanu. Tamlīdzīgi ierosinājumi lieliski atgādina par vispāreiropeiskās identitātes mirāžu un nacionālo identitāšu realitāti.

Kādreiz rietumeiropieši pret Austrumeiropu izturējās kā pret aizsargrobežu starp civilizētajiem Rietumiem un mežonīgajiem Austrumiem. Asprātīgais Fernāns Brodels Austrumeiropu nosauca par „barikādēm”, kas sargā Rietumus.

Šajā sakarā nākas atcerēties, ka līdzīgu lomu uzņēmās Krievija. Tā sevi uzskatīja par Rietumu sargu, pirmā atvairot Austrumu virzīšanos uz Eiropu. Minētā tēlainā konstrukcija radās sakarā ar mongoļu un tatāru iebrukumu Eiropā 13.gadsimtā. No tā laika radās pieņēmums, ka Krievija apturēja mongoļu un tatāru invāziju un tādējādi Rietumeiropu pasargāja no mežonīgo aziātu okupācijas. Rietumeiropiešu mazāk izglītotajai daļai līdz I Pasaules karam Austrumeiropa vispār asociējās tikai ar Krieviju, jo tās pakļautībā bija Polija, Baltija. Tādējādi Austrumeiropa un Krievija kļuva sinonīmi jēdzieni.

Eiropas mentālās kartes pētnieki ievērojuši, ka jau Apgaismības laikmetā 18.gadsimtā rietumeiropiešu ģeogrāfiskajos priekšstatos ir jūtama viņu gatavošanās teritoriālai ekspansijai, anektējot Austrumeiropas zemes. Tas reāli īstenojās Polijas sadalīšanā, Napoleona un fašistiskās Vācijas karagājienā, kuru var uzskatīt par 12.–13.gadsimta Krusta karu turpinājumu jeb otro sēriju.

Rietumeiropiešu galvās Austrumeiropa zināmu apjukumu izraisīja pēc I Pasaules kara, kad starp Vāciju un Krieviju izveidojās neatkarīgo valstu josla. Tajā ietilpa arī Baltijas valstis. Tomēr, teiksim, Vācija ātri respektēja jaunos apstākļus, un valdība uzdeva sociālajām zinātnēm formulēt un analizēt jaunu pētniecisko objektu „Austrumeiropa”. Vācijā un citās valstīs ar Austrumeiropas problemātiku nodarbojās arī mūsdienās. Arī LR no 2006.gada darbojās biedrība ar nosaukumu „Austrumeiropas politikas pētījumu centrs”. Daugavpils Universitātē ir akadēmiskā bakalaura studiju programma „Austrumeiropas kultūras un biznesa sakari”.

Eiropas mentālajā kartē ilgu laiku slikti vārdi bija Ziemeļi un Ziemeļeiropa. Jau Romas impērijā uzskatīja, ka Ziemeļos dzīvo barbari. Arī vēlāk rietumeiropiešu apziņā necivilizētība, pagānisms, mežonība saistījās ar Ziemeļiem.

Ziemeļu reputāciju lielā mērā ietekmēja spitālīgā Krievija. Rietumeiropiešu apziņā Krievija līdz pat 19.gadsimta 30. gadiem ietilpa jēdzienā „Ziemeļi” vai „Ziemeļeiropa” un tikai pēc tam tika „dislocēta” Austrumos. Tas notika tāpēc, ka minētajā periodā izglītotākie rietumeiropieši izmainīja vērtēšanas kritērijus. Viņi atsacījās no ekonomiskās attīstības kritērija. Tā vietā viņi priekšroku deva valsts politiskajai sistēmai un klasiskās izglītības īpatsvaram mācību iestādēs. Krievija ar savu carismu un pareizticības milzīgo ietekmi izglītībā un audzināšanā rietumeiropiešu apziņā atgādināja tipisku Āzijas zemi un tipiskus Austrumus.   

Krievijas mentālā pārvietošanās uz Austrumiem labvēlīgi atsaucās uz Ziemeļiem vai Ziemeļeiropu. Tikuši vaļā no spitālīgās Krievijas, ziemeļnieku (Skandināvu) dzīves telpa pakāpeniski ieguva pozitīvu auru.

Taču vispār eiropiešu apziņā Ziemeļi vai Ziemeļeiropa neaprobežojās tikai ar Skandināviju. Līdz 19.gadsimta sākumam Ziemeļeiropas mentālajā kartē ietilpa tās valstis, kuras atradās uz ziemeļiem no Melnās jūras un Donavas upes, kā arī uz austrumiem no Elbas un Vislas upes.

Angļu, franču, vāciešu leksikā bija iecienīts un zināmā mērā joprojām ir iecienīts jēdziens „Ziemeļu valstis”. Viņu apziņā ieskats par „mežonīgajiem Ziemeļiem” izzuda 19.gadsimtā. Skandināvijas valstu spožā tagadne liecina, ka nepatīkamais ieskats izzuda uz visiem laikiem. To vēsturiski vispirms veicināja Zviedrijas valstiskā varenība 17.gadsimtā un zviedru panākumi nordiskās ideoloģijas propagandā, pieprasot savai valstij īpašu statusu Eiropas valstu hierarhijā. Pēcāk nordiskā ideoloģija tika attiecināta ne tikai uz Zviedriju, bet uz Skandināvijas visām valstīm. Skandināvijā tradicionāli ietilpst Dānija, Norvēģija, Zviedrija. Taču var būt arī cita pieeja, Skandināvijā iekļaujot arī Somiju un Islandi.

Skandināvijas reputācijas spodrināšanā efektīvi palīdzēja vācu romantisma literatūra. Tā apjūsmoja skandināvu sāgas un mītus, propagandējot ziemeļu tautu garīgās bagātības kā senvācu kultūras mantojumu. Romantiķu tradīciju 20.gadsimtā turpināja vācu nacionālsociālisti savā rasu teorijā. Šī teorija ziemeļu zemes traktēja kā ģermāņu pirmdzimteni.

19.gadsimtā savu mentālo karti intensīvi veidoja arī krievi. Viņu zinātne un publicistika sāka aprakstīt vienotu kulturvēsturisko zonu ar nosaukumu „Austrumeiropa”. Krievijā 19.gadsimtā notika plaša diskusija par tēmu „Krievija un Eiropa”. Tā liecināja, ka jēdzieni „Eiropa” un „Rietumi” krievu apziņā funkcionē sinonīmiski. Savukārt Austrumeiropas jēdziens krievu apziņā asociējās ar viņu dzimteni un pareizticīgās kultūras specifiku pretstatā Eiropai un Rietumiem.  

Eiropas mentālajā kartē visneprecīzāk piedalās Dienvidi un Dienvideiropa. Eiropiešu priekšstatos vērojami vairāki varianti. Vieni ar Dienvideiropu saprot Vidusjūras baseinu, citi – Itāliju, Grieķiju, arī Spāniju.

Pēc II Pasaules kara vārds „Dienvidi” asociējās ar ekonomisko atpalicību. Piemēram, itāļi savu valsti mēdz iedalīt bagātajos Ziemeļos un nabadzīgajos Dienvidos. Mūsdienās globalizācijas apstākļos ar vārdu „Dienvidi” mēdz raksturot pasaules t.s. trešās šķiras valstis, kuras dzīvo nabadzībā. Tām pretstata bagātās Ziemeļu valstis. Bet šis dalījums, saprotams, attiecas nevis uz Eiropas, bet Zemes mentālo karti.

Eiropas mentālajā kartē īpašs akcents ir Dienvidaustrumeiropai jeb Balkāniem. Šīs Eiropas daļas raksturojumā lieto tādus epitetus kā dēmonisks un mitoloģisks. Aizvadītajos pāris gadsimtos Balkāni eiropiešiem sagādāja smagus mentāli ģeogrāfiskos pārdzīvojumus. Kopš 20.gadsimta sākuma eiropieši pārsvarā ir vairījušies un norobežojušies no Balkāniem, kas viņu ieskatā ir barbariska un pirmatnējās kopienas dzīves stila nomocīta teritorija. Tā ir vietējo tautu iekšējo nesaskaņu plosīta teritorija. Arī islama teritorija.

Drūmā attieksme kulmināciju sasniedza 20.gadsimta sākumā un 20.gadsimta beigās, kad visi ar šausmām vēroja karadarbību un pat genocīdu bijušajā Dienvidslāvijā. Eiropieši ticēja, ka pēc Osvencimas genocīds vairs neatkārtosies. Iepriekš piedāvātajā potenciālajā rakstu krājumā var iekļaut rūgtus iespaidus par rietumeiropiešu izturēšanos pret balkāniešiem.

Eiropas mentālajā kartē viens no pretrunīgākajiem, pretenciozākajiem, ambiciozākajiem, amizantākajiem jēdzieniem ir Centrālā Eiropa. Šo jēdzienu zinātniskajā literatūrā viens no pirmajiem lietoja pazīstamais vācu ģeogrāfs un etnologs F.Ratcels (Friedrich Ratzel, 1844-1904). Vācu impērijas ļaudis sevi uzskatīja ne tikai par Centrālās Eiropas (Mitteleuropa) galveno valsti, bet Eiropas centru vispār. Tā tas turpinās arī pašlaik. Vienīgā bēda ir tā, ka visjaunākajos laikos Vācijai šo godu grib atņemt citas valstis. Visdedzīgāk – Polija.

Politiskajā, zinātniskajā, diplomātiskajā, ekonomiskajā, ideoloģiskajā cīņā par „Mitteleuropa” godu ietilpst arī tāda pikanta izdarība kā Eiropas ģeogrāfiskā centra noteikšana. Šajā ziņā aktīva ir Lietuva, Polija, Ukraina, Slovakija, Baltkrievija. Minētajās valstīs ir uzstādītas īpašas piemiņas zīmes, zinātkārai publikai fiksējot Eiropas ģeogrāfisko centru. Piemēram, draugi lietuvieši ir uzcēluši iespaidīgu stēlu apmēram 25 kilometrus uz ziemeļiem no Viļņas.

Jautrība ap Eiropas ģeogrāfisko centru ir iespējama vairāku iemeslu dēļ. Var būt dažāda centra aprēķināšanas metodika, kā arī dažāda pieeja Eiropas robežas noteikšanā. Neskaidrība vienmēr ir pastāvējusi ne tikai austrumu robežas fiksācijā, bet arī dažādu salu iekļaušanā Eiropas teritorijā.

Mentālajā (ģeopolitiskajā) kņadā par Centrālo Eiropu skaidri iezīmējās vairāki tematiskie atzari.

Pirmkārt, jautājums par hegemoniju jeb galveno valsti Eiropā.

Otrkārt, Centrālās Eiropas valstu saraksts.

Treškārt, Centrālās Eiropas valstu loma attiecībās ar ASV un Krieviju.

Piemēram, vācieši pirms I Pasaules kara Centrālajā Eiropā centās ieskaitīt tās valstis, kuras kopā ar Vāciju piekrita karot pret ASV, Lielbritāniju un Krieviju. Tolaik vācieši par Centrālās Eiropas galveno valsti uzskatīja Vāciju un vācu valodu par Centrālās Eiropas biznesa valodu.

Par Centrālās Eiropas mentālo konceptu 20.gadsimta beigās (80.gados) plaša diskusija notika Polijā, Čehoslovākijā, Ungārijā, galvenokārt pievēršoties PSRS ietekmei un sovjetizācijas sekām minētajās valstīs. Centrālās Eiropas jaunie fani uzskatīja, ka pēc II Pasaules kara PSRS ir viņu zemēm atņēmusi godu ietilpt Centrālajā Eiropā un tā vietā piespiedusi nīkuļot pazemojošajā Austrumeiropā.

Daudzi mūsdienu pētnieki satraukti ievērojuši, ka jautājums par Centrālo Eiropu lielā mērā izvēršas iracionālā un šovinistiskā jautājumā par „savējiem” un „citiem”. Centrālās Eiropas mentālā fenomena atbalstītāji kultivē kroplu pārliecību, ka tikai Centrālajā Eiropā pastāv tolerance, brīvība un kultūru plurālisms.

Atsevišķu valstu (piemēram, Baltkrievijas) zinātnieki tagad veido jaunu makroreģionu – Jauno Centrālo Eiropu. Tajā apvieno Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstis. Jaunajā Centrālajā Eiropā iekļauj Baltkrieviju, Krieviju, Ukrainu, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju, Moldovu un Poliju.

Jaunā makroreģiona autori savu priekšlikumu komentē loģiski pamatoti. Visām minētajām valstīm ir kopīgas problēmas un kopīgas ļoti vājas izredzes nākotnē daudzmaz veiksmīgi risināt savas problēmas. Visās valstīs ir vairāk vai mazāk sagrauta industrija un deindustrializāciju nevar kompensēt ES budžeta nauda. Visās valstīs produktīvas ekonomikas sabrukums rada citas negatīvas problēmas: darba tirgus degradāciju, infrastruktūras degradāciju, sociālās sfēras degradāciju. Valstīm nav nekādas perspektīvas ekonomiskajā, politiskajā, sociālajā ziņā. Tās ir valstis, kuras citiem dod lētu darbaspēku un pērk citu valstu preces.

2012.gada 30.XI-2.XII Slovākijā notika Centrālās Eiropas stratēģiskais forums. Tā dalībnieki ekonomiski materiālo stāvokli Centrālajā Eiropā un Austrumeiropā novērtēja ar jauku angļu vārdu abyss – bezdibenis, dzelme. Jaunā Centrālā Eiropa kopīgiem spēkiem var pakāpeniski izkļūt no abyss.

Zinātnieki tāpat drosmīgi un godīgi atzīst, ka bijušo sociālisma zemju provincializācijā visvainīgākā ir Krievija. Tās politiskā elite nodevīgi atļāva Rietumiem iznīcināt PSRS un Eiropas pārējo sociālisma valstu industriju un vietējos iedzīvotājus pārvērst par Rietumu vergiem un Rietumu tirgus sastāvdaļu. Krievijas politiskā elite sāka realizēt liberālās impērijas naivo projektu. Tā rezultātā Krievija pārvērtās par trešās šķiras valsti un savā pagrimumā ierāva arī citas zemes. Bet tajā pašā laikā Krievija joprojām paliek kā garants citu valstu attīstībai, jo tai ir fundamentālā zinātne un zinātnes piesātināta izglītība, bez kuras mūsdienu pasaulē nav nekādas izredzes savai tautai nodrošināt labklājīgu dzīvi. Jaunajā Centrālajā Eiropā Krievijas loma tāpēc ir ļoti būtiska.

Nav ticams, ka mūsējiem (savējo savējiem) būtu bailes no Jaunās Centrālās Eiropas un faktiski līdzdalības jebkurā jaunā ģeopolitiskajā konstrukcijā. Arī tad, ja tās sastāvā ir spitālīgā Krievija. Jaunpaaudžu rusofobu un mīļo „zombīšu” histēriskajiem gārdzieniem nevar būt nekāda atbalss svētās tautas sirdī, jo viņi nenosaka laika apstākļus. Laika apstākļus svētās tautas sirdī nosaka tautiski apčubināto kriminālo jaunbagātnieku reptīļi un blēži kantoros, pie kuru durvīm piestiprināta plāksne ar valsts ģerboni.

Līdzšinējā pieredze Eiropas Savienībā mūsējo (savējo savējo) tārpainajās smadzenēs kliedē jebkuras bailes no makroreģioniem. Mūsējo (savējo savējo) eksistenciāli vitālākā (dzīvībai un dzīvei svarīgākā) stihija makroreģionā netiek ierobežota vai likvidēta. Pēc 2004.gada neviens īsts zaglis un īsts blēdis nav notiesāts, un mūsējo (savējo savējo) zagšana un blēdīšanās turpinās tikpat netraucēti un sekmīgi kā pirms iestāšanās ES. Tātad latviešiem nav nekāds iemesls baidīties no Jaunās Centrālās Eiropas. Latviešu eksistenciāli vitālāko stihiju, visticamākais, nevar apdraudēt neviena tipa formācija.

Tas ir vēsturiski apstiprinājies. Un tas, saprotams, ir ļoti labi. Ar to varam izcelties Baltijā, Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Eiropā, Jaunajā Centrālajā Eiropā. Tas liecina par tautas gara spēku. Ne velti tagad lasām šādu spriedumu: „Pie mums, protams, nesēdēs.[..] Tādā valstī dzīvojam”.

Loģiskais imperatīvs saglabājās; respektīvi, kāda valsts, tāda tauta; kāda tauta, tāda valsts, - un tauta ir ļoti spēcīga dzīvībai un dzīvei svarīgākās stihijas saglabāšanā. Šajā jomā tauta nepazīst frustrāciju – iekšējā sprieguma un bezizejas sajūtu, kas rodas, ja nevar sasniegt kāroto mērķi.

Pašlaik acīmredzot viens no grandiozākajiem ģeopolitiski stratēģiskajiem un reizē arī mentālās kartes projektiem ir aicinājums veidot Eiropu no Lisabonas līdz Vladivostokai. Projekts ir ieguvis skaistu nosaukumu - Lielā Eiropa. Par projekta aktualitāti politiķu smadzenēs smīnoši liecina aizbēgušā Ukrainas prezidenta Janukoviča kunga argumentācija. Viņš vairākkārt publiski uzsvēra, ka Ukrainas integrācija ES var paātrināt Lielās Eiropas izveidošanu.

Mūsdienās ir modē konstruēt jauna tipa impērijas. Tas tāpēc, ka nākotnē gandrīz katrai valstij vienai pašai atsevišķi būs grūti izdzīvot. Nākotne pieder valstu apvienībām – konfederācijām, savienībām, jauna tipa impērijām.

Zīmīgi, ka ģeniāli politiķi to saprata pirms laba laika. Francijas prezidents Šarls de Golls jau 1959.gada novembrī teica runu par Eiropu no Atlantijas okeāna līdz Urāliem. Tātad viņš prognozēja Eiropas nākotni ne tikai kopā ar Krieviju, bet kopā ar komunistisko Krieviju – PSRS. Teicami izglītotais un smalki inteliģentais Francijas prezidents pret krieviem un Krieviju neizturējās kā pret spitālību vai fašistisku briesmoni, kā visjaunākajā laikā izturas pat karaļa troņa atsevišķi pretendenti.

Prezidenta runa atstāja lielu iespaidu uz Rietumu politiķiem. Maskavas politiķi atmodās tikai 1962.gada septembrī, kad PSRS vadonis Hruščovs pavēlēja noskaidrot, ko Šarls de Golls domā ar Eiropu no Atlantijas okeāna līdz Urāliem. Maskavā baidījās, vai tikai viņš negrasās uzbrukt Padomju Savienībai un to sašķelt vairākās daļās.

Novērtē šo rakstu:

75
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

21

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

FotoAizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas vienības sastāvā? Tas bija kāda kolēģa raksta retvīts, kurā viss paskaidrots par apdrošināšanas maksu, iemesliem un summu lielumiem. Apdrošināšanas summa (123 000 eiro) bija kompensēta ar nodokļu naudas palīdzību, kurā savu daļu maksāju arī es – kā jau Latvijā strādājoša persona.
Lasīt visu...

12

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

Foto1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.
Lasīt visu...

21

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

FotoNu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...