Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana
Arturs Priedītis29.09.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
nū, nevajag no tā skatu laukuma, kur diplomus dalīja čeka
12.10.2019. 06:51ārstiem viņi tā kā deva ļoti reti, nu dažam, kurš vadīs , bet neārstēs
Tas viss taču skaidri redzams spēles laukumā. Kāpēc LVU viesojas ezotēriķi????????????????????????????
>>
10.10.2019. 12:04»
>>
Labots. Jautājums - vai 21. gs. elite gara elite, gara aristokrāti, intelektuāļi
Labots. Jautājums - vai 21. gs. elite ir pielīdzināma, vai tā ir gara elite, intelektuāļi?
>>
10.10.2019. 12:00»
>>
Muļķības - autoritāti no malas sagraut nav iespējams. Varbūt, izskaidrojums slēpjas apstāklī, ka intelektuāļi jaunajā situācijā izvēlas paklusēt. Intelektuāļu noslēgšanās, elitarizēšanās nav attīstību veicinoša. Intelekta noslēgšanās klosterī ir strupceļš, gan gara aristokrātiem (tas draud ar izkurtēšanu...
Labots. Jautājums - vai 21. gs. elite gara elite, gara aristokrāti, intelektuāļi?
>>
10.10.2019. 11:57Muļķības - autoritāti no malas sagraut nav iespējams. Varbūt, izskaidrojums slēpjas apstāklī, ka intelektuāļi jaunajā situācijā izvēlas paklusēt. Intelektuāļu noslēgšanās, elitarizēšanās nav attīstību veicinoša. Intelekta noslēgšanās klosterī ir strupceļš, gan gara aristokrātiem (tas draud ar izkurtēšanu), gan sabiedrībai kopumā. Ir saprotams, ka intelektuālis un tirgus neatrod kopsaucēju, nav saskares punktu, neveido kompozīciju, dialogu. Intelektuāļu "civilizācijas" iznīcināšanas pamatus bruģēja 20. gs. 1.p. sociālās revolūcijas. Patērētāju sabiedrībai nav pieprasījuma pēc intelektuāļiem. Jautājums prof. K.K. - vai intelektuālis var būt prece? Masu kultūras destrukcijas cēlonis meklējams, varbūt, ne tik daudz paškritikas neesamībā, cik pašdisciplīnas trūkumā. Jo, ko dod sevis kritizēšana, ja nav instrumentu kā sevi mobilizēt. Par elites koķetēšanu ar patērētājsabiedrību - precīzi, bet līdz savām, elites durvīm. Jautājums - vai 21. gs. elite gara elite, intelektuāļi?
forcemajeure
10.10.2019. 09:41prāta darbību mūsdienās mēra ar ienākumiem. lūzeri un muļķi ir nabagi, gudrie - pārtikuši un bagāti. bet eksistē arī brīvība, piemēram, aiziet no visa un, ja rocība ļauj, rakstīt/lasīt grāmatas jeb blogus par modernās pasaules norietu.
neoliberālismā visi kaķi ir pelēki un tiecas uz naudu
paldies par rakstu, A.P. quod erat demonstrandum
M.Veller
07.10.2019. 21:01Noriets ir likumsakarīgs. No kalna visas takas ved lejup (surprise A.P.!!!)
Mūsdienās ir plaši pieejami patiešām ģeniālu LAIKABIEDRU darbi, runas, raksti, lekcijas. Neminēšu vārdus, tos katrs var atrast pēc savām vajadzībām, izglītības, ambīcijām, valodu zināšanām un uztveres orgānu kapacitātes. Ja spēj uztvert domu plašāk, kā tikai dzimtajā valodā un kultūrā, meklē gudrāku par sevi cilvēku atklāsmes, atrodi informācijas bezgalību… un tad tu netīšām izlasi šo… un sajūties, kā miskastē parakņājies.
Īstenībā pubertātes vētrās iestrēdzis, bez piederības palicis, un Pasaules Ģēniju rakstu darbos apjucis un apmaldījies mazs, bēdīgs, grimases rādošs NEKAS.
derdz
07.10.2019. 18:23Dzīvība ir liela vērtība tā tāpat vien netiek dota kaut vai domājam, ja dzīvojam kādā programmā - matricā, jeb citā organismā, jo tev dots mazliet domāt un radīt šajā esībā tikai kāpēc starp labo un ļauno jeb pa vidum līdzsvaram starp labo un ļauno, bet riktīgs draifs šī pasaulīgā dzīve un varbūt citur vēl krutāk :)
derdz
07.10.2019. 18:17»
56
Labs raksts. Kultūras degradācija. Intelekta noniecināšana. Virzamies atpakaļ. Pie akmens cirvjiem
domā ka pie akmens cirvjiem jeb varbūt tā laika cilvēki bija savā evolūcijas laika posmā labāki nekā tagad
56
07.10.2019. 12:43Labs raksts. Kultūras degradācija. Intelekta noniecināšana. Virzamies atpakaļ. Pie akmens cirvjiem.
...
07.10.2019. 01:00Salīdzinoši labs raksts, šoreiz padaudz atsauču uz autoriem, citātu un uzvārdu. Bet tiek ignorēta milzīgā zinātnes attīstība un labklājības un ekonomiskais ieguvums tieši 20.gs. laikā. Jo līdz ar to, ka elite zaudēja savas dieva dotās tiesības būt kvalitatīvi un neizmaināmi pārākā statusā pār visiem citiem, parādījās iespēja parastam cilvēkam izsisties. Izrādījās, ka starp parastiem cilvēkiem ir ļoti liels talantu apjoms. Cilvēkiem tikai vajadzēja dot tiesības un motivāciju kļūt par elites pārstāvi, lai kādā statusā arī viņš nebūtu dzimis.
Piemēram, aprakstītā situācija, kurā elite ierauga iespēju pelnīt ar dzelteno presi vai masu kultūru. Kāpēc tā radās? Jo, ja mēs paskatāmies kādus pārsimts gadus pagātnē, tad redzam, ka elitei jau piederēja viss - viņi varēja izsūkt no pārējiem cilvēkiem kad un ko vien gribēja (ko tādi spīdekļi kā Luijs XIV arī darīja). Lūk, jaunās peļņas iespējas radās, jo izmainījās sabiedrības struktūra - tagad cilvēkiem parādījās tiesības uz savām idejām, darbu un īpašumu. Un tad jau var nopirkt, ko elite piedāvā. Tikai, ņemot vērā jaunās tiesības izsisties, es teiktu, ka arī elite ir jau pavisam cita. Viss mainījās. Uz stiprāko pusi. Jaunā tipa sabiedrība ir vismaz desmitkārt produktīvāka par bijušo, plurālistiska demokrātija spēj sagraut aristokrātisku monarhiju tīri fiziski, jo tā korektāk izmanto cilvēkresursu - atrod ģēniju arī zemnieku ģimenē un ļauj viņam kļūt par miljardieri, ģenerāli vai prezidentu.
Sistēma ir svarīga. Bet esošā sistēma ir labākā līdz šim, un es to neredzu grūstam. Universitātes vēl joprojām audzina jaunus ekspertus, parastie cilvēki vēl joprojām gaida jaunus zinātnes sasniegumus. Vēl ir tik daudz neatrisinātu problēmu - slimību, strīdu, karu, negodību, garlaicību, trūkumu, badu - un katrs mietpilsonis zina, ka tikai zinātnē balstīta sistēma un katra sabiedrības locekļa artava tajā var dot cerību problēmu atrisinājuma dienas pienākšanai. Jo tikai zinātne ir tā, kas līdz šim ir risinājusi problēmas. Tas ir pārāk acīmredzams, lai ticība zinātnei un progress neturpinātos.
taisni radoši nespējīgajiem
06.10.2019. 19:55»
visumā piekrītu
tikai vietām cēloņi un sekas samainījušās vietām
piemīt īpašība visur izlekt priekšā, tēlot gudrākos, stiprākos, izredzētākos.
visumā piekrītu
06.10.2019. 19:49tikai vietām cēloņi un sekas samainījušās vietām...
Jāņem vērā, ka (normāla) cilvēce sastāv no divām atšķirīgām
daļām - radoši spējīgajiem un radoši nespējīgajiem...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
