Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Demogrāfiskā pāreja ne tikai piespēlē rūgtas problēmas, bet arī sniedz jaunas zināšanas par dzīves finesēm – smalkām niansēm un īpašībām. Demogrāfiskā pāreja mudina ar prātu iztirzāt un novērtēt to, ko cilvēki agrāk vēl nebija intelektuāli iztirzājuši un novērtējuši.

Demogrāfiskā pāreja ar smīnu liek cilvēkiem atmest viņu tipisko banālo patmīlību par prāta visvarenību jaunu zināšanu ieguvē. Cilvēkiem beidzot ir jāsamierinās ar ārējo apstākļu lomu jaunu zināšanu ieguvē. Cilvēki par kaut ko sāk „pareizi teikt” verdiktu formā (lat.vere dictum), pateicoties ne tikai prāta radošajai iniciatīvai, bet arī ārējiem apstākļiem.

Cilvēku intelektuālo verdiktu kolekcija papildinās reizē ar dzīves materiāla papildināšanos. Jaunam dzīves materiālam operatīvi pa pēdām seko jaunas zināšanas. Jauns dzīves materiāls ir arī demogrāfiskā pāreja (1960-2050), konkretizējot jaunas zināšanas par cilvēces kopskaita objektīvo iejaukšanos Homo sapiens esamībā.

Ļoti svarīga ir jaunā atziņa par cilvēces demogrāfisko vienotību. Zinātnieki tagad pret planētas iedzīvotājiem izturas kā pret vienotu sistēmu. Šajā sistēmā valda pašorganizācija. Cilvēki paši regulē savu dzimstību.

Zinātne ilgu laiku neatzina tamlīdzīgu pieeju. Zinātne noliedza cilvēces vienotību. Atsevišķi zinātnieki atzina tikai planētas iedzīvotāju summu. Bet viņi neatzina šo summu kā dinamiskas globālās sistēmas rādītāju. Turpretī tagad ne tikai zinātne, bet arī zinātkārā sabiedrība ir lietas kursā par cilvēku dzīves atkarību no iedzīvotāju skaita. Pie tam nevis no sava ciema, pilsētas un valsts iedzīvotāju skaita, bet gan no visas planētas iedzīvotāju skaita. Planētas iedzīvotāju kontingents funkcionē kā vienota sistēma un atsaucās uz katru sistēmas elementu – katru cilvēku.

Tāpat ļoti svarīga ir jaunā atziņa par dzimstības saistību ar dažādiem resursiem. Demogrāfiskā pāreja ir aplaimojusi ar paradoksālu secinājumu. Proti, dzimstība nekad nav bijusi atkarīga no pārtikas resursiem. Demogrāfisko tempu diktē cilvēces garīgās īpašības.

Tagad ir izprasts, ka planētas iedzīvotāju skaita izmaiņas nosaka nevis ārējie apstākļi (piem., Tomasa Maltusa akcentētie pārtikas resursi), bet gan garīgie demogrāfiskie apstākļi. Dzimstība ir atkarīga no cilvēku gribas un populācijas pašorganizācijas psiholoģiskās motivācijas.

Teiksim, mūsdienās „baltie” psiholoģiski apzinās savu neglābjamo nākotni. Tāpēc viņi atmet ar roku bērnu dzemdēšanai. Labi ir zināms, ka eiropeīdu zemēs neko nelīdz valsts (tātad – ārējās) sociālās programmas bērnu dzemdēšanai. Nekas būtiski nemainās. Rase turpina novecot un izmirt. Nevis resursi (enerģētiskie, ekoloģiskie, izejvielu, finansiālie) limitē cilvēces attīstību, bet gan cilvēces garīgā daba. Saprotams, arī latviešu dzimstību regulē latviešu garīgā daba. Tā organiski sasaucās ar cilvēces (rases) garīgās dabas noslieksmēm.

Cienījamā līmenī ir demogrāfiskā bumeranga izpratne. Par demogrāfisko bumerangu vēlos metaforiski apzīmēt tās parādības, kuras ir demogrāfiskās pārejas sekas. Tādu parādību skaits jau tagad ir liels. Turpmāk tas palielināsies (plašāk skat. grāmatā „Pūces horizonts. Esejas par globālajām transformācijām”). Varam konstatēt parādību vienu daļu. Citas parādības atklāsies vēlāk. Teiksim, ap 2050.gadu.

Interesants, bet reizē neērts ir jautājums par iedzīvotāju cilvēcisko kvalitāti. Demogrāfiskās pārejas kontekstā nav viegli spriest par ģenētiskajām sekām. Nav viegli spriest par garīgo degradāciju. Vēl smagāk ir spriest par ģenētisko degradāciju, kā arī rasu, etnosu, atsevišķu cilvēku ģenētiskās dažādības pieaugumu. Ja demogrāfiskās pārejas laikā dominē cilvēku kvantitāte, tad pēc demogrāfiskās pārejas, kad iestāsies vispārēja stabilitāte, priekšplānā izvirzīsies cilvēku kvalitāte.

Noteikti kardināli izmainīsies sociuma vērtību sistēma. Būs jauna attieksme pret veselības aizsardzību, izglītību, zinātni, apkārtējo vidi, mākslu, darbu, ģimeni, sabiedrību, tautu, nāciju, valsti. Arī pret cilvēku un viņa eksistenciālo kompleksu – humānismu, apgaismību, audzināšanu, izglītošanu, ideoloģiju, reliģisko ticību, morāles kodeksu, cilvēktiesībām.

Vārdu sakot, sāksies cilvēces evolūcijas jauns etaps. Kultūras vietā var izveidoties postkultūra. Par to intelektuāļu mini subkultūrā ir negaidīta vienprātība. Postkultūras autori būs jauns superorganisms. Tas sastāvēs no jauna tipa hominīdiem – postcilvēkiem. Viņi miermīlīgi dzīvos paralēli ar cilvēkiem. Protams, ja nesāksies abu tipu konfrontācija. Postcilvēku straujā ģenēze tādā zemē kā Latvija liecina par konfrontācijas neiespējamību. Postcilvēku „pasionaritāte” jau tagad ir ievērojami lielāka nekā cilvēku pasionaritāte. Cilvēki nav spējīgi pretoties postcilvēkiem nevienā dzīves segmentā. Par kaut kādu konfrontāciju nevar būt runa. Nākotne pieder postcilvēkiem. Ne tikai Latvijā. Postcilvēki pārvaldīs plašas teritorijas.

Drūms ir jautājums par nabadzības palielināšanos. XXI gs. otrajā pusē uz planētas var izveidoties atsevišķa „Nabagu civilizācija”. Tajā var ietilpt kādi 8-10 miljardi cilvēku. „Nabagu civilizācijas” ienīstākais ienaidnieks būs cilvēku globālā elite. Tai būs izdevies nepieļaut postcilvēku kundzību un savās rokās saglabāt Zemes bagātības. „Nabagu civilizācijā” ietilps postcilvēku pārvaldītās teritorijas. Tās būs teritorijas bez mākslas, zinātnes, īstas izglītības, rūpnieciskās ražošanas. Jau tagad latviešiem nav jākomentē, ko tas nozīmē. Viņi jau dzīvo tādā teritorijā.

Demogrāfiskā pāreja stimulē neparastus jautājumus par ekonomiku. Tas ir loģiski, ja, pieņemsim, kāds latvietis vēlas dzirdēt atbildi uz aktuāliem jautājumiem. Domājams, aktuāli ir šādi jautājumi.

Vai Latvijas ekonomiskajā atpalicībā vainojama ir ļoti sliktā demogrāfiskā situācija? Vai Latvija ir „balto” valstu ekonomiskajā arjergardā niecīgās dzimstības dēļ? Vai Latvijā turpmāk ir iespējams ekonomiskais progress? Vai Latvija kūņosies „nabagu civilizācijā” jeb tā izķepurosies no ekonomiskā un cita veida pagrimuma? Vai iespējams palielināt ekonomisko labklājību bez dzimstības palielināšanas? Vai demogrāfija ir vainīga dziļajā plaisā starp bagātajiem latviešiem un nabadzīgajiem latviešiem?

Lai atbildētu uz minētajiem jautājumiem, acīmredzot nepietiek tikai ar elementāri loģisko pamatojumu: (1) ja samazinās tautas apjoms, tad automātiski samazinās arī tautas ekonomikas apjoms; (2) ja tauta izmirst, tad saasinās eksistenciālā cīņa, kas izraisa bagāto un nabadzīgo polarizāciju. Lieti noderētu ekonomistu kompetentais viedoklis. Taču, gaidot atbildes no zinātniekiem, obligāti nākas ņemt vērā vairākus apbēdinoši impozantus momentus ekonomistu sētā.

Pirmkārt, ekonomikas analītikā vienmēr ir valdījusi kaut kāda fatāla vienpusība. Ekonomikas zinātne ilgu laiku neņēma vērā ekonomisko procesu kontekstu – cilvēku un tautu mentalitāti, sociālās un psiholoģiskās tendences. Ekonomikas zinātne uz ekonomiku nekad nav lūkojusies no kultūras viedokļa. Tikai 1999. gadā Harvardas universitātē notika ekonomistu simpozijs ar unikālu nosaukumu „Culture Matters: How Values Shape Human Progress”.

Ekonomikas zinātne ir veiksmīgi izvairījusies no starpdisciplinārās pieejas. Ekonomikas zinātne ir paklausīgi ievērojusi Ādama Smita postulātu: izkļūt no barbarisma un nonākt pārpilnībā var tad, ja nav karš, pārāk smagi nodokļi un eksistē mērena tiesību sistēma. Pārējais nokārtosies pats no sevis.

Savukārt ASV mūsdienu ekonomisti priekšroku dod citiem postulātiem. Viņi sludina, ka ekonomiskā augšupeja ir iespējama vienīgi demokrātiskā iekārtā. Tajā ievēro cilvēku tiesības, valsts iejaukšanās biznesā ir minimāla, realizē liberālu finansu politiku, pastāv tirdzniecības brīvība. Amerikāņu pārliecībā ekonomisko panākumu galvenais nosacījums ir ekonomiskā brīvība.

Amerikāņu ekonomistu pārliecību nav koriģējusi bijušo sociālisma zemju groteskā pieredze. Piemēram, Latvija „demokrātiskajā iekārtā” nonāca nesalīdzināmi sliktākā ekonomiskajā stāvoklī nekā „totalitārisma iekārtā”.  XX gs. nogalē Latvijā daudzi „politiķi” ne tikai naivi domāja, bet arī demagoģiski uzrunāja viegli ietekmējamo latviešu tautu. Viņuprāt pēc sociālisma sabrukuma kapitālismā viss nokārtosies pats no sevis, un latvieši dzīvos tikpat bagāti kā rietumeiropieši un amerikāņi.

Otrkārt, ekonomikas analītikā nekad nav izmantots demogrāfiskais aspekts. Rietumu ekonomistu spožākais profesionālais sasniegums demogrāfiskajā aspektā ir smieklīgā tēze „Ekonomiskā attīstība ir visefektīvākā kontracepcija”.

Tātad dzimstības samazināšanā ekonomiskā attīstība ir ievērojami noderīgāka nekā prezervatīvi, tabletes un citi pretapaugļošanās līdzekļi. Viss esot ļoti vienkārši. Ja ir augsta ekonomiskā labklājība, tad ir zema dzimstība. Lai samazinātu dzimstību, jākāpina ekonomiskā labklājība.

Saprotams, tēze nav izturējusi laika eksāmenu. Tēze neatbilst vēsturiskajai patiesībai. Ja tēze būtu pareiza, tad latviešiem aizvadītajos 25 gados bērni dzimtu aumaļām. Ekonomiskās kroplības labvēlīgi atsauktos uz vietējo demogrāfiju.

Demogrāfijas ekonomisko verdiktu atzīšana ir tik tikko sākusies. Ekonomika tikai nupat ir sākusi par sevi kaut ko „pareizi teikt”, respektējot demogrāfisko situāciju.

Pagaidām tas notiek samērā dīvainā formā. Piemēram, ekonomisti bēdājās, ka planētas tirgus ir kļuvis par šauru. Uz planētas preču un pakalpojumu pircēju skaits neatbilst ražošanas jaudām. Tāpēc vairs nav iespējams gūt patīkamu peļņu. Planētas tirgus ir izsmēlis savas iespējas, un tas ir šodienas globālās ekonomiskās krīzes galvenais iemesls.

Ekonomikas speciālisti ekonomisko procesu analīzē parasti atklāti nelieto demogrāfijas jēdzienu, kaut gan patiesībā analītisko materiālu izkārto saskaņā ar demogrāfiskajām reālijām. Tā vien liekas, ka pastāv nesaprotamas bailes no demogrāfijas.

Starp citu, ne tikai ekonomisti izvairās no atklātas sarunas par demogrāfiju. Tas pats ir vērojams politikā, mediju darbībā. Ja kāds Rietumu politiķis TV pārraidē sāk norādīt uz demogrāfisko pāreju, tad citi pārraides dalībnieki un žurnālisti teikto tūlīt cenšas pārvērst jokā. Tāda aina nav retums. Ģeniālā Sergeja Kurginjana analītiski stratēģiskajā darbībā arī nav demogrāfiskais komponents.

Parīzē barona H. Dž. Rotšilda celtajā Château de la Muette mājo gudra un ļoti vajadzīga institūcija – “Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija” (OECD). To amerikāņi dibināja 1948.gadā. Pirmajā laikā tās galvenā funkcija bija uzraudzīt slavenā “Māršala plāna” miljonu izlietošu Eiropas pēckara sakopšanai. Miljonus iztērēja, taču organizāciju nelikvidēja. Organizāciju pārveidoja par pasaules bagātāko valstu slēgtu elitāro klubu. Nebūt katrs var kļūt šī kluba biedrs. Par savu godīgi sagrauto un “prihvatizēto” ekonomiku pašpārliecinātā LR jau 90.gadu vidū vēlējās iekļūt klubā. Saņēma laipni vēsu atteikumu. No PSRS bijušajām republikām pirmā klubā iekļuva Igaunija 2010.gadā. Ar LR 2013.gada maijā ir sāktas sarunas par uzņemšanu klubā.

Gudrā un ļoti vajadzīgā institūcija gatavo dažādus referātus, pārskatus, analītiskos ziņojumus. Pirms neilga laika sagatavoja ziņojumu “Policy Challenges for the Next 50 Years”. Ziņojuma autori ir apkopojuši planētas ekonomikas prognozi līdz gadsimta vidum.

Tas ir apsveicami. Gadsimta vidū noslēgsies demogrāfiskā pāreja. Ļoti vēlams zināt, kas cilvēci gaida demogrāfiskās pārejas turpmākajos gados un noslēgumā. Vēl vēlamāk zināt par demogrāfiskās pārejas ietekmi uz ekonomiku.

Diemžēl demogrāfiskais aspekts minētajā ziņojumā ir atstāts bez ievērības. Jēdziens “demogrāfija” nav sastopams “Keywords” uzskaitījumā. Atslēgas vārdi ir “vides apdraudētība”, “imigrācija”, “fiskālā konsolidācija”, “globālā ekonomika”, “klimata izmaiņas”, bet nav “demogrāfija”, “demogrāfiskā pāreja”, “demogrāfiskais determinims” un citi jēdzieni, bez kuriem runāt par mūsdienu cilvēci ir vienpusīgi.

Taču ziņojuma ekonomiskie aprēķini pilnā mērā saskan ar demogrāfiskās pārejas loģiku. Prognozēta ekonomiskās attīstības lejupslīde Rietumu valstīs un ekonomiskās attīstības augsta līmeņa saglabāšanās jaunattīstības valstīs. Piemēram, Rietumeiropā un ASV šajā desmitgadē ekonomika pieaugs vidēji par 1,19% gadā, bet 50.gados vairs tikai par 0,54% gadā. Savukārt jaunattīstības valstīs arī pakāpeniski samazināsies ekonomiskā attīstība. Tā noslīdēs zem 10% gadā.

Minētie aprēķini atbilst demogrāfiskās pārejas garam. Taču ziņojumā tas tieši netiek paskaidrots. Neapšaubāmi Rietumu iedzīvotāju skaits turpmākajos 50 gados samazināsies. Tāpēc nav gaidāma ekonomiskā augšupeja. Turpretī jaunattīstības valstīs dzimstība saglabāsies augstā līmenī, kaut gan pakāpeniski noplaks pēc kulminācijas gadsimtu mijā. Tāpēc jaunattīstības valstīs (Ķīnā, Indijā, Brazīlijā u.c.) arī ekonomiskā virzība vairs nebūs tik strauja kā līdz šim.

Ekonomisti (arī politologi u.c.) ir iemīļojuši jēdzienu “jaunattīstības valstis”. Speciālistu risinājumos jaunattīstība figurē savdabīgi. Tā vien liekas, ja jaunattīstība ir kaut kāds autonoms pats par sevi burbuļojošs fenomens. Tas it kā ir radies pats no sevis un kustās saskaņā ar paša fiksēto trajektoriju.

Patiesībā jaunattīstība ir demogrāfiskās sekas. Ekonomistu un citu speciālistu apdziedātā jaunattīstība faktiski sākās tikai tad, ja kādā valstī ir dzimstības relatīvi straujš kāpums un nepieciešamība nodrošināt eksistenci arvien kuplākajam iedzīvotāju skaitam. Reāli aiz visas izslavētās jaunattīstības stāv dzimstības iepriecinošie skaitļi un valsts galvas sāpes pavalstnieku apgādē. Redzot dzimstības pieaugumu, valsts vara ir spiesta plašāk izvērst ekonomiku. Sākās tas, ko gudri vīri nokrīstī par jaunattīstību, bet publika slavē kā valsts varas milzīgu panākumu. Nekādi valsts varas panākumi nebūtu, ja demogrāfija būtu saglabājusies agrākajā līmenī.

Arī Rietumu attīstītās valstis vēsturiski vēl nesen bija jaunattīstības valstis. Tas bija eiropeīdu demogrāfiskās pārejas laikmetā no XVIII gs.beigām līdz XX gs.sākumam. “Baltajiem” tolaik bija ļoti liela dzimstība. Lai visus pabarotu un apģērbtu, pirms apmēram 250 gadiem sākās grandiozs ekonomiskais progress. Tā inovatīvā bāze bija tas, ko dēvē par zinātniski tehnisko revolūciju (ZTR).

Diemžēl ekonomiskais progress un ZTR morāli samaitāja kādu daļu ražošanas līdzekļu īpašnieku. Vispirms samaitāja Rietumos un pēc tam arī “nerietumos”. Speciālajā literatūrā ir sastopama pārsteidzoša informācija. 1000.-1820.g. vispasaules nacionālais kopprodukts uz planētas vienu iedzīvotāju pieauga par 0,04% gadā. Pēc 1820.gada sākās anormāls pieaugums. Preces sāka ražot nevis, lai apgādātu cilvēkus, bet lai gūtu pašmērķīgu peļņu. Pie kā tas ir novedis Latvijā visuzskatāmāk ir redzams tirgos un tirgiem līdzīgos tirdzniecības centros, kuri ir „piestūķēti” ar preču kalniem.

Protams, nedrīkst vainot tikai alkātīgos biznesmeņus. Vislielākā atbildība par anormālo ražošanu ir jāuzņemās ļaužu masām. Ja nebūtu ļaužu masu bezprāts, tad biznesmeņi vieni paši neko nevarētu panākt patērēšanas izkropļošanā. Ļaušu masu fanātiskā atbrīvošanās no reliģiskā un ideoloģiskā aizlieguma nodoties izvirtīgām dzīves baudām (šo procesu var saukt par masu hēdonisko emancipāciju) uzkarsēja plebeju iracionālās patērēšanas un izklaides ambīcijas.

Cilvēka materiālajām vajadzībām noteikti ir bioenerģētiskā robeža. Turpretī garīgās vajadzības ir neierobežotas. Tas neattiecas uz tām garīgajām vajadzībām, kurām ir nepieciešama masīva materiālā infrastruktūra.

To visu Rietumu cilvēki ļoti labi saprata apmēram līdz XIX gadsimtam. Pašlaik to vairs nesaprot cilvēku lielākā daļa. “Zelta miljardā” to vairs nesaprot ne tikai plebeji, bet arī cēlā inteliģence. Nespēja atšķirt materiālās un garīgās vajadzības ir postcilvēku tipiska īpašība.

Šķebīgs ir ZTR liktenis. Pateicoties ZTR uz planētas ir šausmīgs bezdarbs. “Krāsaino” rasu demogrāfiskajā pārejā bezdarbs iezvana antropoloģisko katastrofu. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka bez ZTR neviens nespētu eksistenciāli apgādāt cilvēces miljardus.

Jau ir aizmirsta kādreiz skaļā ludītu kustība. Tā radās Anglijā un kulmināciju sasniedza 1811.-1816.gadā. Ludīti (luddites) postīja manufaktūrās uzstādītās jaunās mašīnas. To dēļ no darba atlaida daudzus strādniekus. Anglijas proletariātam tas nepatika. Kustības nosaukums atvasināts no toreiz visagresīvākā ZTR ienaidnieka tautā iesauktā “karaļa Luda”.

Mūsdienu ludīti ir t.s. jaunās normālās (“new normal”) attīstības fani. Rietumos ir uzradušies jocīgi tipi. Viņi aicina no ekonomikas anormālās attīstības atgriezties normālā attīstībā. Lēna attīstība esot visoptimālākā attīstība – norma cilvēku esamībai.

Saprotams, „baltajiem” tagad ir viegli prātuļot par „new normal” attīstību un smeldzoši ilgoties pēc tradicionālās sabiedrības, kurā nebija pārprodukcija. „Baltajiem” tagad bērni dzimst tādā pašā apjomā un tempā kā tradicionālajā sabiedrībā. T.s. jaunā normālā attīstība neder citām rasēm. Tām lielā dzimstība liek izvēlēties anormālo attīstību. Ar ko tas noslēgsies, nav zināms. Iespējams, noslēgsies tāpat kā „baltajiem” – ar jocīgu tipu aicinājumu atgriezties normālā attīstībā.

Īstenībā Rietumos normālo attīstību vienmēr atcerējās sabiedrības zināms slānis. Šis slānis vienmēr respektēja normālas attīstības kārtību. 2010.gada beigās barons Bendžamins Rotšilds teica, ka viņu dinastija necieta pasaules krīzē 2008.-2010.gadā. Necieta tāpēc, ka „neieguldīja naudu ārprātīgos darījumos”. Vēl barons paskaidroja, ka Rotšildu dinastijas „klienti zina, ka mēs nespekulēsim ar viņu naudu”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...