Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Demogrāfiskā pāreja ne tikai piespēlē rūgtas problēmas, bet arī sniedz jaunas zināšanas par dzīves finesēm – smalkām niansēm un īpašībām. Demogrāfiskā pāreja mudina ar prātu iztirzāt un novērtēt to, ko cilvēki agrāk vēl nebija intelektuāli iztirzājuši un novērtējuši.

Demogrāfiskā pāreja ar smīnu liek cilvēkiem atmest viņu tipisko banālo patmīlību par prāta visvarenību jaunu zināšanu ieguvē. Cilvēkiem beidzot ir jāsamierinās ar ārējo apstākļu lomu jaunu zināšanu ieguvē. Cilvēki par kaut ko sāk „pareizi teikt” verdiktu formā (lat.vere dictum), pateicoties ne tikai prāta radošajai iniciatīvai, bet arī ārējiem apstākļiem.

Cilvēku intelektuālo verdiktu kolekcija papildinās reizē ar dzīves materiāla papildināšanos. Jaunam dzīves materiālam operatīvi pa pēdām seko jaunas zināšanas. Jauns dzīves materiāls ir arī demogrāfiskā pāreja (1960-2050), konkretizējot jaunas zināšanas par cilvēces kopskaita objektīvo iejaukšanos Homo sapiens esamībā.

Ļoti svarīga ir jaunā atziņa par cilvēces demogrāfisko vienotību. Zinātnieki tagad pret planētas iedzīvotājiem izturas kā pret vienotu sistēmu. Šajā sistēmā valda pašorganizācija. Cilvēki paši regulē savu dzimstību.

Zinātne ilgu laiku neatzina tamlīdzīgu pieeju. Zinātne noliedza cilvēces vienotību. Atsevišķi zinātnieki atzina tikai planētas iedzīvotāju summu. Bet viņi neatzina šo summu kā dinamiskas globālās sistēmas rādītāju. Turpretī tagad ne tikai zinātne, bet arī zinātkārā sabiedrība ir lietas kursā par cilvēku dzīves atkarību no iedzīvotāju skaita. Pie tam nevis no sava ciema, pilsētas un valsts iedzīvotāju skaita, bet gan no visas planētas iedzīvotāju skaita. Planētas iedzīvotāju kontingents funkcionē kā vienota sistēma un atsaucās uz katru sistēmas elementu – katru cilvēku.

Tāpat ļoti svarīga ir jaunā atziņa par dzimstības saistību ar dažādiem resursiem. Demogrāfiskā pāreja ir aplaimojusi ar paradoksālu secinājumu. Proti, dzimstība nekad nav bijusi atkarīga no pārtikas resursiem. Demogrāfisko tempu diktē cilvēces garīgās īpašības.

Tagad ir izprasts, ka planētas iedzīvotāju skaita izmaiņas nosaka nevis ārējie apstākļi (piem., Tomasa Maltusa akcentētie pārtikas resursi), bet gan garīgie demogrāfiskie apstākļi. Dzimstība ir atkarīga no cilvēku gribas un populācijas pašorganizācijas psiholoģiskās motivācijas.

Teiksim, mūsdienās „baltie” psiholoģiski apzinās savu neglābjamo nākotni. Tāpēc viņi atmet ar roku bērnu dzemdēšanai. Labi ir zināms, ka eiropeīdu zemēs neko nelīdz valsts (tātad – ārējās) sociālās programmas bērnu dzemdēšanai. Nekas būtiski nemainās. Rase turpina novecot un izmirt. Nevis resursi (enerģētiskie, ekoloģiskie, izejvielu, finansiālie) limitē cilvēces attīstību, bet gan cilvēces garīgā daba. Saprotams, arī latviešu dzimstību regulē latviešu garīgā daba. Tā organiski sasaucās ar cilvēces (rases) garīgās dabas noslieksmēm.

Cienījamā līmenī ir demogrāfiskā bumeranga izpratne. Par demogrāfisko bumerangu vēlos metaforiski apzīmēt tās parādības, kuras ir demogrāfiskās pārejas sekas. Tādu parādību skaits jau tagad ir liels. Turpmāk tas palielināsies (plašāk skat. grāmatā „Pūces horizonts. Esejas par globālajām transformācijām”). Varam konstatēt parādību vienu daļu. Citas parādības atklāsies vēlāk. Teiksim, ap 2050.gadu.

Interesants, bet reizē neērts ir jautājums par iedzīvotāju cilvēcisko kvalitāti. Demogrāfiskās pārejas kontekstā nav viegli spriest par ģenētiskajām sekām. Nav viegli spriest par garīgo degradāciju. Vēl smagāk ir spriest par ģenētisko degradāciju, kā arī rasu, etnosu, atsevišķu cilvēku ģenētiskās dažādības pieaugumu. Ja demogrāfiskās pārejas laikā dominē cilvēku kvantitāte, tad pēc demogrāfiskās pārejas, kad iestāsies vispārēja stabilitāte, priekšplānā izvirzīsies cilvēku kvalitāte.

Noteikti kardināli izmainīsies sociuma vērtību sistēma. Būs jauna attieksme pret veselības aizsardzību, izglītību, zinātni, apkārtējo vidi, mākslu, darbu, ģimeni, sabiedrību, tautu, nāciju, valsti. Arī pret cilvēku un viņa eksistenciālo kompleksu – humānismu, apgaismību, audzināšanu, izglītošanu, ideoloģiju, reliģisko ticību, morāles kodeksu, cilvēktiesībām.

Vārdu sakot, sāksies cilvēces evolūcijas jauns etaps. Kultūras vietā var izveidoties postkultūra. Par to intelektuāļu mini subkultūrā ir negaidīta vienprātība. Postkultūras autori būs jauns superorganisms. Tas sastāvēs no jauna tipa hominīdiem – postcilvēkiem. Viņi miermīlīgi dzīvos paralēli ar cilvēkiem. Protams, ja nesāksies abu tipu konfrontācija. Postcilvēku straujā ģenēze tādā zemē kā Latvija liecina par konfrontācijas neiespējamību. Postcilvēku „pasionaritāte” jau tagad ir ievērojami lielāka nekā cilvēku pasionaritāte. Cilvēki nav spējīgi pretoties postcilvēkiem nevienā dzīves segmentā. Par kaut kādu konfrontāciju nevar būt runa. Nākotne pieder postcilvēkiem. Ne tikai Latvijā. Postcilvēki pārvaldīs plašas teritorijas.

Drūms ir jautājums par nabadzības palielināšanos. XXI gs. otrajā pusē uz planētas var izveidoties atsevišķa „Nabagu civilizācija”. Tajā var ietilpt kādi 8-10 miljardi cilvēku. „Nabagu civilizācijas” ienīstākais ienaidnieks būs cilvēku globālā elite. Tai būs izdevies nepieļaut postcilvēku kundzību un savās rokās saglabāt Zemes bagātības. „Nabagu civilizācijā” ietilps postcilvēku pārvaldītās teritorijas. Tās būs teritorijas bez mākslas, zinātnes, īstas izglītības, rūpnieciskās ražošanas. Jau tagad latviešiem nav jākomentē, ko tas nozīmē. Viņi jau dzīvo tādā teritorijā.

Demogrāfiskā pāreja stimulē neparastus jautājumus par ekonomiku. Tas ir loģiski, ja, pieņemsim, kāds latvietis vēlas dzirdēt atbildi uz aktuāliem jautājumiem. Domājams, aktuāli ir šādi jautājumi.

Vai Latvijas ekonomiskajā atpalicībā vainojama ir ļoti sliktā demogrāfiskā situācija? Vai Latvija ir „balto” valstu ekonomiskajā arjergardā niecīgās dzimstības dēļ? Vai Latvijā turpmāk ir iespējams ekonomiskais progress? Vai Latvija kūņosies „nabagu civilizācijā” jeb tā izķepurosies no ekonomiskā un cita veida pagrimuma? Vai iespējams palielināt ekonomisko labklājību bez dzimstības palielināšanas? Vai demogrāfija ir vainīga dziļajā plaisā starp bagātajiem latviešiem un nabadzīgajiem latviešiem?

Lai atbildētu uz minētajiem jautājumiem, acīmredzot nepietiek tikai ar elementāri loģisko pamatojumu: (1) ja samazinās tautas apjoms, tad automātiski samazinās arī tautas ekonomikas apjoms; (2) ja tauta izmirst, tad saasinās eksistenciālā cīņa, kas izraisa bagāto un nabadzīgo polarizāciju. Lieti noderētu ekonomistu kompetentais viedoklis. Taču, gaidot atbildes no zinātniekiem, obligāti nākas ņemt vērā vairākus apbēdinoši impozantus momentus ekonomistu sētā.

Pirmkārt, ekonomikas analītikā vienmēr ir valdījusi kaut kāda fatāla vienpusība. Ekonomikas zinātne ilgu laiku neņēma vērā ekonomisko procesu kontekstu – cilvēku un tautu mentalitāti, sociālās un psiholoģiskās tendences. Ekonomikas zinātne uz ekonomiku nekad nav lūkojusies no kultūras viedokļa. Tikai 1999. gadā Harvardas universitātē notika ekonomistu simpozijs ar unikālu nosaukumu „Culture Matters: How Values Shape Human Progress”.

Ekonomikas zinātne ir veiksmīgi izvairījusies no starpdisciplinārās pieejas. Ekonomikas zinātne ir paklausīgi ievērojusi Ādama Smita postulātu: izkļūt no barbarisma un nonākt pārpilnībā var tad, ja nav karš, pārāk smagi nodokļi un eksistē mērena tiesību sistēma. Pārējais nokārtosies pats no sevis.

Savukārt ASV mūsdienu ekonomisti priekšroku dod citiem postulātiem. Viņi sludina, ka ekonomiskā augšupeja ir iespējama vienīgi demokrātiskā iekārtā. Tajā ievēro cilvēku tiesības, valsts iejaukšanās biznesā ir minimāla, realizē liberālu finansu politiku, pastāv tirdzniecības brīvība. Amerikāņu pārliecībā ekonomisko panākumu galvenais nosacījums ir ekonomiskā brīvība.

Amerikāņu ekonomistu pārliecību nav koriģējusi bijušo sociālisma zemju groteskā pieredze. Piemēram, Latvija „demokrātiskajā iekārtā” nonāca nesalīdzināmi sliktākā ekonomiskajā stāvoklī nekā „totalitārisma iekārtā”.  XX gs. nogalē Latvijā daudzi „politiķi” ne tikai naivi domāja, bet arī demagoģiski uzrunāja viegli ietekmējamo latviešu tautu. Viņuprāt pēc sociālisma sabrukuma kapitālismā viss nokārtosies pats no sevis, un latvieši dzīvos tikpat bagāti kā rietumeiropieši un amerikāņi.

Otrkārt, ekonomikas analītikā nekad nav izmantots demogrāfiskais aspekts. Rietumu ekonomistu spožākais profesionālais sasniegums demogrāfiskajā aspektā ir smieklīgā tēze „Ekonomiskā attīstība ir visefektīvākā kontracepcija”.

Tātad dzimstības samazināšanā ekonomiskā attīstība ir ievērojami noderīgāka nekā prezervatīvi, tabletes un citi pretapaugļošanās līdzekļi. Viss esot ļoti vienkārši. Ja ir augsta ekonomiskā labklājība, tad ir zema dzimstība. Lai samazinātu dzimstību, jākāpina ekonomiskā labklājība.

Saprotams, tēze nav izturējusi laika eksāmenu. Tēze neatbilst vēsturiskajai patiesībai. Ja tēze būtu pareiza, tad latviešiem aizvadītajos 25 gados bērni dzimtu aumaļām. Ekonomiskās kroplības labvēlīgi atsauktos uz vietējo demogrāfiju.

Demogrāfijas ekonomisko verdiktu atzīšana ir tik tikko sākusies. Ekonomika tikai nupat ir sākusi par sevi kaut ko „pareizi teikt”, respektējot demogrāfisko situāciju.

Pagaidām tas notiek samērā dīvainā formā. Piemēram, ekonomisti bēdājās, ka planētas tirgus ir kļuvis par šauru. Uz planētas preču un pakalpojumu pircēju skaits neatbilst ražošanas jaudām. Tāpēc vairs nav iespējams gūt patīkamu peļņu. Planētas tirgus ir izsmēlis savas iespējas, un tas ir šodienas globālās ekonomiskās krīzes galvenais iemesls.

Ekonomikas speciālisti ekonomisko procesu analīzē parasti atklāti nelieto demogrāfijas jēdzienu, kaut gan patiesībā analītisko materiālu izkārto saskaņā ar demogrāfiskajām reālijām. Tā vien liekas, ka pastāv nesaprotamas bailes no demogrāfijas.

Starp citu, ne tikai ekonomisti izvairās no atklātas sarunas par demogrāfiju. Tas pats ir vērojams politikā, mediju darbībā. Ja kāds Rietumu politiķis TV pārraidē sāk norādīt uz demogrāfisko pāreju, tad citi pārraides dalībnieki un žurnālisti teikto tūlīt cenšas pārvērst jokā. Tāda aina nav retums. Ģeniālā Sergeja Kurginjana analītiski stratēģiskajā darbībā arī nav demogrāfiskais komponents.

Parīzē barona H. Dž. Rotšilda celtajā Château de la Muette mājo gudra un ļoti vajadzīga institūcija – “Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija” (OECD). To amerikāņi dibināja 1948.gadā. Pirmajā laikā tās galvenā funkcija bija uzraudzīt slavenā “Māršala plāna” miljonu izlietošu Eiropas pēckara sakopšanai. Miljonus iztērēja, taču organizāciju nelikvidēja. Organizāciju pārveidoja par pasaules bagātāko valstu slēgtu elitāro klubu. Nebūt katrs var kļūt šī kluba biedrs. Par savu godīgi sagrauto un “prihvatizēto” ekonomiku pašpārliecinātā LR jau 90.gadu vidū vēlējās iekļūt klubā. Saņēma laipni vēsu atteikumu. No PSRS bijušajām republikām pirmā klubā iekļuva Igaunija 2010.gadā. Ar LR 2013.gada maijā ir sāktas sarunas par uzņemšanu klubā.

Gudrā un ļoti vajadzīgā institūcija gatavo dažādus referātus, pārskatus, analītiskos ziņojumus. Pirms neilga laika sagatavoja ziņojumu “Policy Challenges for the Next 50 Years”. Ziņojuma autori ir apkopojuši planētas ekonomikas prognozi līdz gadsimta vidum.

Tas ir apsveicami. Gadsimta vidū noslēgsies demogrāfiskā pāreja. Ļoti vēlams zināt, kas cilvēci gaida demogrāfiskās pārejas turpmākajos gados un noslēgumā. Vēl vēlamāk zināt par demogrāfiskās pārejas ietekmi uz ekonomiku.

Diemžēl demogrāfiskais aspekts minētajā ziņojumā ir atstāts bez ievērības. Jēdziens “demogrāfija” nav sastopams “Keywords” uzskaitījumā. Atslēgas vārdi ir “vides apdraudētība”, “imigrācija”, “fiskālā konsolidācija”, “globālā ekonomika”, “klimata izmaiņas”, bet nav “demogrāfija”, “demogrāfiskā pāreja”, “demogrāfiskais determinims” un citi jēdzieni, bez kuriem runāt par mūsdienu cilvēci ir vienpusīgi.

Taču ziņojuma ekonomiskie aprēķini pilnā mērā saskan ar demogrāfiskās pārejas loģiku. Prognozēta ekonomiskās attīstības lejupslīde Rietumu valstīs un ekonomiskās attīstības augsta līmeņa saglabāšanās jaunattīstības valstīs. Piemēram, Rietumeiropā un ASV šajā desmitgadē ekonomika pieaugs vidēji par 1,19% gadā, bet 50.gados vairs tikai par 0,54% gadā. Savukārt jaunattīstības valstīs arī pakāpeniski samazināsies ekonomiskā attīstība. Tā noslīdēs zem 10% gadā.

Minētie aprēķini atbilst demogrāfiskās pārejas garam. Taču ziņojumā tas tieši netiek paskaidrots. Neapšaubāmi Rietumu iedzīvotāju skaits turpmākajos 50 gados samazināsies. Tāpēc nav gaidāma ekonomiskā augšupeja. Turpretī jaunattīstības valstīs dzimstība saglabāsies augstā līmenī, kaut gan pakāpeniski noplaks pēc kulminācijas gadsimtu mijā. Tāpēc jaunattīstības valstīs (Ķīnā, Indijā, Brazīlijā u.c.) arī ekonomiskā virzība vairs nebūs tik strauja kā līdz šim.

Ekonomisti (arī politologi u.c.) ir iemīļojuši jēdzienu “jaunattīstības valstis”. Speciālistu risinājumos jaunattīstība figurē savdabīgi. Tā vien liekas, ja jaunattīstība ir kaut kāds autonoms pats par sevi burbuļojošs fenomens. Tas it kā ir radies pats no sevis un kustās saskaņā ar paša fiksēto trajektoriju.

Patiesībā jaunattīstība ir demogrāfiskās sekas. Ekonomistu un citu speciālistu apdziedātā jaunattīstība faktiski sākās tikai tad, ja kādā valstī ir dzimstības relatīvi straujš kāpums un nepieciešamība nodrošināt eksistenci arvien kuplākajam iedzīvotāju skaitam. Reāli aiz visas izslavētās jaunattīstības stāv dzimstības iepriecinošie skaitļi un valsts galvas sāpes pavalstnieku apgādē. Redzot dzimstības pieaugumu, valsts vara ir spiesta plašāk izvērst ekonomiku. Sākās tas, ko gudri vīri nokrīstī par jaunattīstību, bet publika slavē kā valsts varas milzīgu panākumu. Nekādi valsts varas panākumi nebūtu, ja demogrāfija būtu saglabājusies agrākajā līmenī.

Arī Rietumu attīstītās valstis vēsturiski vēl nesen bija jaunattīstības valstis. Tas bija eiropeīdu demogrāfiskās pārejas laikmetā no XVIII gs.beigām līdz XX gs.sākumam. “Baltajiem” tolaik bija ļoti liela dzimstība. Lai visus pabarotu un apģērbtu, pirms apmēram 250 gadiem sākās grandiozs ekonomiskais progress. Tā inovatīvā bāze bija tas, ko dēvē par zinātniski tehnisko revolūciju (ZTR).

Diemžēl ekonomiskais progress un ZTR morāli samaitāja kādu daļu ražošanas līdzekļu īpašnieku. Vispirms samaitāja Rietumos un pēc tam arī “nerietumos”. Speciālajā literatūrā ir sastopama pārsteidzoša informācija. 1000.-1820.g. vispasaules nacionālais kopprodukts uz planētas vienu iedzīvotāju pieauga par 0,04% gadā. Pēc 1820.gada sākās anormāls pieaugums. Preces sāka ražot nevis, lai apgādātu cilvēkus, bet lai gūtu pašmērķīgu peļņu. Pie kā tas ir novedis Latvijā visuzskatāmāk ir redzams tirgos un tirgiem līdzīgos tirdzniecības centros, kuri ir „piestūķēti” ar preču kalniem.

Protams, nedrīkst vainot tikai alkātīgos biznesmeņus. Vislielākā atbildība par anormālo ražošanu ir jāuzņemās ļaužu masām. Ja nebūtu ļaužu masu bezprāts, tad biznesmeņi vieni paši neko nevarētu panākt patērēšanas izkropļošanā. Ļaušu masu fanātiskā atbrīvošanās no reliģiskā un ideoloģiskā aizlieguma nodoties izvirtīgām dzīves baudām (šo procesu var saukt par masu hēdonisko emancipāciju) uzkarsēja plebeju iracionālās patērēšanas un izklaides ambīcijas.

Cilvēka materiālajām vajadzībām noteikti ir bioenerģētiskā robeža. Turpretī garīgās vajadzības ir neierobežotas. Tas neattiecas uz tām garīgajām vajadzībām, kurām ir nepieciešama masīva materiālā infrastruktūra.

To visu Rietumu cilvēki ļoti labi saprata apmēram līdz XIX gadsimtam. Pašlaik to vairs nesaprot cilvēku lielākā daļa. “Zelta miljardā” to vairs nesaprot ne tikai plebeji, bet arī cēlā inteliģence. Nespēja atšķirt materiālās un garīgās vajadzības ir postcilvēku tipiska īpašība.

Šķebīgs ir ZTR liktenis. Pateicoties ZTR uz planētas ir šausmīgs bezdarbs. “Krāsaino” rasu demogrāfiskajā pārejā bezdarbs iezvana antropoloģisko katastrofu. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka bez ZTR neviens nespētu eksistenciāli apgādāt cilvēces miljardus.

Jau ir aizmirsta kādreiz skaļā ludītu kustība. Tā radās Anglijā un kulmināciju sasniedza 1811.-1816.gadā. Ludīti (luddites) postīja manufaktūrās uzstādītās jaunās mašīnas. To dēļ no darba atlaida daudzus strādniekus. Anglijas proletariātam tas nepatika. Kustības nosaukums atvasināts no toreiz visagresīvākā ZTR ienaidnieka tautā iesauktā “karaļa Luda”.

Mūsdienu ludīti ir t.s. jaunās normālās (“new normal”) attīstības fani. Rietumos ir uzradušies jocīgi tipi. Viņi aicina no ekonomikas anormālās attīstības atgriezties normālā attīstībā. Lēna attīstība esot visoptimālākā attīstība – norma cilvēku esamībai.

Saprotams, „baltajiem” tagad ir viegli prātuļot par „new normal” attīstību un smeldzoši ilgoties pēc tradicionālās sabiedrības, kurā nebija pārprodukcija. „Baltajiem” tagad bērni dzimst tādā pašā apjomā un tempā kā tradicionālajā sabiedrībā. T.s. jaunā normālā attīstība neder citām rasēm. Tām lielā dzimstība liek izvēlēties anormālo attīstību. Ar ko tas noslēgsies, nav zināms. Iespējams, noslēgsies tāpat kā „baltajiem” – ar jocīgu tipu aicinājumu atgriezties normālā attīstībā.

Īstenībā Rietumos normālo attīstību vienmēr atcerējās sabiedrības zināms slānis. Šis slānis vienmēr respektēja normālas attīstības kārtību. 2010.gada beigās barons Bendžamins Rotšilds teica, ka viņu dinastija necieta pasaules krīzē 2008.-2010.gadā. Necieta tāpēc, ka „neieguldīja naudu ārprātīgos darījumos”. Vēl barons paskaidroja, ka Rotšildu dinastijas „klienti zina, ka mēs nespekulēsim ar viņu naudu”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...