Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas ir dzīves trajektorija? Dzīves trajektorija ir tas nepārtrauktais ceļš, ko noiet dzīves subjekts (cilvēks, tauta, valsts, civilizācija) no noteikta izejas punkta līdz noteiktam mērķim. Dzīves trajektorija ir līdzīga izšautas lodes trajektorijai. Arī izšauta lode virzās nepārtrauktā līnijā no izejas punkta līdz mērķim. Ja lodes trajektorija ir empīriska izpausme, tad dzīves trajektorija ir metaforiska izpausme. Par dzīves trajektoriju metaforiski saucam cilvēka, tautas, valsts, civilizācijas noieto dzīves ceļu zināmā vēsturiskajā periodā.

Patiesībā ne tikai lodes trajektorijai piemīt empīriskums. Arī dzīves trajektorijai piemīt empīriskums – saistība ar reālo pieredzi. Dzīves trajektorija vienmēr ir reāls projekts. Var teikt – dzīves trajektorijas projekts. Vārdi „dzīves trajektorija” metaforiski raksturo šo projektu, piešķirot tam emocionāli poētisku svaigumu.

Projekts var attiekties uz atsevišķu cilvēku. Var būt speciāli projekti tautai, valstij, civilizācijai. Sastopami arī visai cilvēcei adresēti projekti.

Visai cilvēcei, piemēram, ir adresēti t.s. pasaules reliģiju projekti – kristiānisma, islāma un budisma projekti. Šajos trijos projektos acīmredzot ir ietverta visgrandiozākā dzīves trajektorija no Dieva radītās pasaules līdz pasaules galam. Šajos projektos cilvēces esamības metafiziskā jēga sasniedz kulmināciju. Projektos ir izskaidroti cilvēces pirmpamati, eksistenciālā loģika un noietais ceļš no sākuma līdz galam, realizējot attiecīgajā reliģijā fiksēto mērķi.

Vispopulārākie ir tautas projekti un valsts projekti. Nereti abi projekti apvienojas vienā projektā. To parasti sauc par valsts projektu. Tā tas notiek tajos gadījumos, kad tauta ir izveidojusi valsti. Ja tauta vēl nav izveidojusi valsti, tad tautas projekta mērķis tradicionāli ir nacionālās valsts izveidošana. Attiecīgās tautas dzīves trajektorija sākās ar cilšu konsolidāciju tautā un noslēdzās ar valsts izveidošanu. Pēc valsts izveidošanas tautai sākās jauna dzīves trajektorija. To apkopo valsts projektā.

Arī latviešu tautai ir bijuši abi minētie projekti. Vispirms bija tautas projekts, bet no 1918.gada nākas runāt par valsts projektu. No 2004.gada atkal pieprasīts ir tautas projekts – nepieciešamība izveidot suverēnu valsti. Ja agrāk tāds projekts bija aktuāls visai tautai, tad tagad tas ir aktuāls tautas vienai daļai – nacionāli patriotiskajiem latviešiem. Viņu pašreizējās dzīves trajektorija sākās 2004.gadā un noslēgsies pēc suverēnas LR izveidošanas.

Saprotams, civilizācijas projekti ir apjomīgāki par valsts projektiem. Tie attiecas uz civilizācijas visām tautām un visām valstīm. Civilizācijas projekti ir attiecīgās rases projekti. Civilizācijas projekti var balstīties uz noteiktu reliģiju. To savām vajadzībām izstrādā attiecīgā civilizācija. Piemēram, Ķīnā tas ir daoisms, Japānā – sintoisms, Krievijā – pareizticība.

Eiropeīdu civilizācijas dzīves trajektoriju līdz Jaunajiem laikiem nosacīja reliģiskās mācības. Taču XVIII gadsimtā radās pirmais laicīgais projekts – Apgaismības projekts. To izdomāja vācu, angļu, franču, spāņu, itāļu intelektuāļi visai eiropeiskajai civilizācijai. Projekta sākums nosacīti bija relatīva sociālā tumsonība, bet mērķis bija sociālās tumsonības pārvarēšana un racionālu zināšanu uzvara visplašākajos sabiedrības slāņos. Kā liecina projekta nosaukums, dzīves trajektorijas prioritāte bija apgaismība, balstoties uz prāta racionālismu un zinātnes sasniegumu apguvi izglītībā.

Arī latvieši ir ļoti dziļi izjutuši Apgaismības projekta laimi. XVIII gs. beigās no latviešu zemniekiem apmēram puse Vidzemē, bet viena trešā daļa Kurzemē prata lasīt. To panāca vācu apgaismotāji.

Eiropeīdu civilizācijas laicīgais projekts ir marksisma projekts. Marksisma atbalss ir konstatējama „baltās” rases visu tautu idejiskajā mantojumā. Latviešu tauta nebūt nav izņēmums. Par to nav jākaunas. Marksisms ir tikpat cienījama lieta kā liberālisms. Jākaunas ir vienīgi par līdzdarbību marksisma izkropļošanā PSKP politikā un ideoloģijā. No Eiropas marksismu pārņēma vairākas tautas citās civilizācijās.

Marksisma projekts radikāli atšķiras no Jauno laiku pārējiem laicīgajiem projektiem. Marksisma projektam ir oriģināls mērķis. Projekts paredz jauna tipa sociāli ekonomiskās formācijas izveidošanu. Marksisma projekta mērķis ir komunistiskā iekārta. Neviens cits laicīgais projekts neparedz jauna tipa sociāli ekonomiskās formācijas izveidošanu. To neparedz liberālisms (ja vēlaties – neparedz arī fašisms un nacionālsociālisms).

Mērķa oriģinalitāte nav šodienas projektos, kaut gan tikai kurlais un aklais var nepamanīt jaunas dzīves sākumu uz planētas. Rodas jauna tipa civilizētība un jauna tipa kultūra. Noteikti rodas arī jauna tipa cilvēks un jauna tipa politiskā iekārta. Eiropā acīmredzot bravūrīgi mostas postcilvēku civilizētība un postcilvēku kultūra. Diemžēl pagaidām tas viss virzās tik nesaprotami, ka neviens neuzdrošinās piedāvāt konkrētu dzīves trajektoriju XXI-XXII gadsimtam, kas noslēgtos ar jauna tipa sociāli ekonomisko formāciju.

Latvieši zina, kāda jēga bija „sarkanā” projekta oriģinālajam mērķim. PSRS laikā latvieši tika integrēti padomju tautu kopīgā mērķa sasniegšanai. Komunisma celtniecība bija PSRS tautu dzīves trajektorija. Tā bija vairāk vai mazāk utopiska dzīves trajektorija. Taču šai dzīves trajektorijai piemita garīgā vērtība. Padomju cilvēkiem bija konkrēts priekšstats par savas dzīves mērķi. Viņi varēja neticēt komunisma iespējamībai. Tomēr viņi nespēja pilnā mērā ignorēt minētā mērķa pastāvēšanu. Minētais mērķis bija viņu apziņas sastāvdaļa.

Civilizētā barbarisma laikmetā viss ir savādāk. Civilizētā barbarisma spilgta pazīme vispār ir dzīves trajektorijas trūkums vai jocīgas (dumji pašnāvnieciskas) dzīves trajektorijas deklarēšana. Citiem vārdiem sakot, civilizētā barbarisma spilgta pazīme ir bezjēdzīga dzīve un dzīve bez dzīves mērķa.

Eiropeīdu civilizācijā ir izveidojusies jocīga situācija. Nedrīkstētu teikt, ka eiropeīdiem neeksistētu priekšstats par dzīves trajektoriju. Tāds priekšstats eksistē. Tas atspoguļojas dažādos programmatiskajos dokumentos (stratēģijās, attīstības plānos, partiju programmās). Taču eiropeīdu dzīves mērķis nav fokusēts uz savu civilizāciju, bet uz citām civilizācijām.

Eiropeīdi jau labu laiku ir apmāti globalizācijas fani. Viņu ieskatā globalizācijai ir jāaptver visas civilizācijas. Visai cilvēcei ir jānobriest kā globalizācijas raženam auglim. Globalizācijai ir jābūt cilvēces mērķim. Šo mērķi visātrāk varot sasniegt ar liberalizācijas un demokratizācijas instrumentiem. Cilvēci sātīgi barojošā planetārā globalizācija iestāsies tad, kad uz Zemes visur būs brīvais tirgus, nebūs lokālie ierobežojumi svešzemju kapitālam un precēm, nebūs suverēnas valstis, būs visiem viena nauda, bet cilvēku sociāli politiskajās attiecībās smaržos demokrātija.

Situāciju jocīgu dara vairāki momenti. Jocīgi ir tas, ka eiropeīdu uzmanības centrā nav viņu demogrāfiskās nelaimes. Tā vien liekas, ka eiropeīdu vairākums neapzinās savu vislielāko kaiti. Lepni novīstošā rase dzīves trajektorijā fokusējas nevis uz savas dzimstības pieaugumu, bet uz materiālo atbalstu citu rasu demogrāfiskajam kāpumam. Eiropeīdi dāvina miljardiem lielas summas migrantu elementārai uzturēšanai un ekonomiskajai palīdzībai, piemēram, Āfrikas iedzīvotājiem.

Turklāt eiropeīdi ne tikai materiāli atbalsta migrantus. Viņi ir uzpumpējuši šausmīgu apdraudējumu savai dzīves telpai, nepārprotami stimulējot citu rasu masveidīgo ieplūšanu eiropeīdu apdzīvotajā teritorijā. Tas ir eiropeīdu dumjās pašnāvnieciskās politikas rezultāts. Pateicoties eiropeīdiem, sākusies ir Homo sapiens „trešā iziešana no Āfrikas”. Cilvēki aumaļām migrē uz Eiropu ne tikai no Sīrijas, Irākas, Lībijas. Migrē no Marokas, Tunisijas, Alžīrijas, Mali, Nigērijas, Mauritānijas, Kamerūnas, Gabonas, Senegālas, Rietumu Sahāras, Čadas.

Lieta ir tā, ka pēc II Pasaules kara eiropeīdi kardināli sagandēja migrācijas būtību. Cilvēces vēsturē migrācija ir pastāvējusi vienmēr. Migrācija funkcionēja kā stabils fenomens ar stingriem spēles noteikumiem. Cilvēki dažādu apsvērumu vadīti pārcēlās uz dzīvi svešā zemē pie svešiem cilvēkiem, svešas valodas, svešas garīgās un materiālās kultūras. Migranti vienmēr zināja, kas viņus sagaida jaunajā dzīves vidē. Lakoniski sakot, viņus sagaidīja smags darbs eksistences nodrošināšanai un Dieva pielūgšana dvēseles atspirdzināšanai pēc smagās darbdienas.

Migrantu kultūra vienmēr bija divu kultūru sintēze - dzīves vides kultūras un savas kultūras sintēze. Viņiem bija jāradinās saglabāt savu valodu un tradīcijas. Bet tas nebija grūtākais. Grūtākais bija cits. Viņiem obligāti bija jāiemācās jaunās dzīves vides valoda, ražošanas amati un iecietīgi jāizturas pret vietējās tautas tradīcijām. Tā vietā, lai saglabātu migrācijas klasisko būtību, pēc II Pasaules kara eiropeīdi par savu naudu migrantiem nodrošināja tik komfortablus apstākļus, ka viņi var ērti dzīvot bez strādāšanas. Migranti var nemācīties vietējo valodu. Viņi var ne tikai vienaldzīgi izturēties pret vietējās tautas tradīcijām, bet var demonstratīvi izrādīt savas paražas, lai apzināti kaitinātu vietējos iedzīvotājus. Tagad viņi ir sākuši arvien biežāk bruņoti uzbrukt vietējiem iedzīvotājiem un atklāti paziņo par savu mērķi iznīcināt eiropeīdu civilizāciju. Tāds ir migrantu kādas daļas modernās dzīves trajektorijas mērķis. Šo mērķi tieši un netieši pamudina bezprātīgie eiropeīdu politiķi, kurus vēlēšanās atbalsta tikpat bezprātīgas pilsoņu masas.

Jocīgs ir vēl viens moments. Eiropeīdu dzīves mērķī ietilpst brīvprātīgs uzdevums apkalpot iedomīgu nāciju, visu enerģiju ziedojot tās materiālajai labklājībai un odiozo ambīciju veldzēšanai. Visiem ir labi zināms, ka globalizācija ar tās satelītiem liberālismu un demokrātiju ir Dieva izredzētās ASV nācijas „mīkstais” tanks planētas pārvaldīšanai. Šo tanku palīdz darbināt ne tikai gļēvās Eiropas, bet arī Kanādas, Austrālijas, Jaunzēlandes eiropeīdi. Viņi lepojās, ka ir ASV partneri globalizācijas uzvaras gājienā. ASV galvenajā stratēģiskajā dokumentā „A National Strategy For a New Century” ir konkrēti ierakstīts uzdevums ieviest „demokrātiju” visā pasaulē. Dotās terminoloģijas zemteksts nav īpaši jākomentē. Latvijā jau ir ieviesta „demokrātija”.

Eiropeīdu jocīgi pacilātās rūpes par citiem acīmredzot ir dīvaini ietekmējušas valstu dzīves projektus. Vismaz tā tas ir noticis ar LR dzīves projektiem. Tā, piemēram, vienotās vienotības partijas programmā priekšplānā nav savas tautas intereses. Viskvēlāk tiek runāts par eiropiešu kopējo nākotni nekā par latviešu nākotni. Turklāt atskan komandas nevis Latvijai, bet Eiropai. Pie tam Eiropai ir jāmācās no Latvijas: „Eiropai ir jāmainās. Latvija ir pierādījusi, ka reformas jāveic ātri un izlēmīgi. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, jāstiprina Latvijas un Eiropas konkurētspēja - jāveic strukturālās reformas dalībvalstīs, jāsamazina administratīvais slogs, jāinvestē zinātnē un inovācijās. Pilnīgāk jāizmanto Eiropas vienotā tirgus potenciāls, t.sk. pakalpojumu, enerģētikas un informācijas tehnoloģiju jomās”.

Vai sarunā par dzīves trajektoriju varam sagaidīt kaut ko jēdzīgu un saprātīgu bez stulbas tukšvārdības?

Nevaram! Pašlaik vēl nevaram! Iespējams, vēl ļoti ilgi nevarēsim! Ne velti globālo sociālo problēmu analītikā viens no slavenākajiem jēdzieniem ir jēdziens „pārejas laikmets” („transition period”).

Līdz šim cilvēces vēsturē pārejas laikmeti ir turpinājušies gadsimtiem ilgi. Ar to mums ir jārēķinās. Nav ticams, ka pāreja no līdzšinējās civilizētības un līdzšinējās kultūras uz jauna tipa civilizētību un jauna tipa kultūru mūsdienās notiks dažos gados vai dažos gadu desmitos. Pašlaik tiek vīzdegunīgi atmesta eiropeīdu vecā dzīves kārtība. Šajā procesā pašapmierināti plunčājās tukšvārdība, bezjēdzība un bezprāts. Nav aprēķināms, cik ilgi tas tā turpināsies. Tas ir paaudžu jautājums. Tātad gadsimtu jautājums. Viegli ir lasīt grāmatās par Romas impērijas ilgo sabrukumu II, III un IV gadsimtā. Ne visai viegli ir atzīt, ka tāds ilgums var atkārtoties. Arī pie mums jauna dzīve nesāksies „otrā rītā uz brokastu laiku”. Jauno dzīvi var nepiedzīvot šodienas paaudzes.

Tomēr bēdāties nav vajadzīgs. Bēdīga aina ir vienīgi kolektīvās dzīves trajektorijās - tautas, valsts, civilizācijas projektos. Tajos valda stulba tukšvārdība, bezjēdzība un bezprāts. Vienotā vienotība nav vienīgā tukšu miltu malēja. Arī ZZA retorikā ir uzburta bezjēdzīgi abstrakta latviešu nākotne: „Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) mērķis ir Latvijas tautas garīgā un materiālā labklājība”.

Bēdāties nav vajadzīgs tādēļ, ka mūsu rīcībā ir individuālā dzīves trajektorija – katra cilvēka dzīves projekts. Šis projekts var būt garīgais atbalsts katram cilvēkam. Jaunajos laikos Dievs vairs nav cilvēka valdnieks. Jaunajos laikos cilvēks pats sev ir valdnieks.

Protams, cilvēks ir sabiedrisks „dzīvnieks”. Viņš nevar eksistēt bez sabiedrības. Sabiedrības ētoss saglabājās jebkurā gadījumā. Sabiedrības tikumiskā pārliecība, morāles normas, ideālu un principu kopums (ētoss) vairāk vai mazāk aktīvi virza katra cilvēka darbību, uzvedību un komunikāciju. No tā cilvēks nevar izolēties, ja viņš elpo starp citiem „dzīvniekiem”.

Taču jebkuros apstākļos cilvēks pats ir galvenais noteicējs savas dzīves trajektorijas izvēlē. Tā nav jauna gudrība. To cilvēki zināja vienmēr. Arī reliģiskās dogmatikas ziedu laikos. Rietumu modernā zinātne šo gudrību izanalizēja un apstiprināja XX gs. pirmajā pusē.

Zinātnē dominē viena tēze: bez dzīves mērķa cilvēka esamībai nav nekāda jēga. Tātad dzīves trajektorijā primārais ir dzīves mērķis. Tas piešķir jēgu dzīvei un dod spēku dzīvei.

Turklāt dzīves mērķis ir izteikti individuālistiska parādība. Katram cilvēkam dzīves mērķa meklējumi ir iedzimta īpašība. Tā tas ir arī tiem profānajiem (dzīves gudrībās neiesvētītajiem) prātvēderiem, kuri ņirgājās par viņiem uzdoto jautājumu „Kāds ir tavs dzīves mērķis?”.

Par nelaimi zinātne izsakās par tā saucamā eksistenciālā vakuuma tendenci – dzīves mērķa zudumu. Rietumos no aizvadītā gadsimta 60.gadiem nākas novērot dzīves mērķa masveidīgu zudumu. Strauji pieaug cilvēku skaits, kuru dzīvē neeksistē nekāda motivācija kaut ko mērķtiecīgi sasniegt. Lai palīdzētu tādiem cilvēkiem, eksistenciālajā psihoterapijā radās jauns virziens – logoterapija.

Viens no eksistenciālā vakuuma iemesliem katrā ziņā ir kolektīvo dzīves trajektoriju seklums. Cilvēks ir sabiedrisks „dzīvnieks”. Uz viņu degradējošu iespaidu atstāj tautas, valsts, civilizācijas bezjēdzīgā „muļļāšanās”. Redzot kolektīvo eksistenciālo vakuumu, arī cilvēki pret savu dzīvi sāk izturēties apātiski un vieglprātīgi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

FotoAtvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru simbolizēja komunistiskā un fašistiskā iekārta. Molotova – Ribentropa pakta aktualizēšana nozīmēja būtiskas izmaiņas sabiedriskās domas uzskatos. Komunisms vairs nebija fašisma ienaidnieks, bet tā sabiedrotais. Tik radikālai uzskatu maiņai vajadzēja stingrus pamatus, ko nodrošināja atvērtās sabiedrības idejiskās nostādnes.
Lasīt visu...

21

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

FotoBaudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā ir drūmi. Visu mūžu dzīvoju Rīgā. Gan mani, gan māsu vecāki pie rociņas aizveda uz skolu, sameklēja klases audzinātāju un atvadījās. Turpmāk paši gājām uz skolu un paši pārnācām mājās. Neatceros, ka skolā būtu noticis kāds incidents, kurā būtu cietuši izglītojamie.
Lasīt visu...

21

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

FotoAcīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta kulminācija gan garīgajā sfērā, gan materiālajā sfērā. Par to detalizēti stāstīts grāmatā “Latvijas kultūras vēsture. No vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām”. Latviešu radošais potenciāls grandiozi (kā saka, pasaules līmenī) uzplauka mākslā, zinātnē, ekonomikā. Pret to nākas izturēties kā Dieva dāvanu.
Lasīt visu...

18

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

FotoArī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā. Sirmo vīru atmiņā atausīs skaudrie kara laika apstākļi, aukstie un saglumējušie, pērnā sniega ieskautie ierakumi. Viņi atkal atradīsies starp saviem kādreizējiem kauju biedriem, kopā ar tiem stāvēs lietū samirkušos frenčos, un uz viņu rokām kvēlos sarkanbalti sarkano vairodziņu uzšuves.
Lasīt visu...

21

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

FotoRaksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas – vecākais mežzinis Aivars Skrinda.
Lasīt visu...

3

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

FotoAnda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski, līdz ar to nesenajā Pietiek lasītāja iesūtītajā publikācijā izteiktie apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti un nav balstīti uz konkrētiem faktiem, - šāds ir dienesta vadības oficiālais komentārs.
Lasīt visu...

21

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

Foto12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova lēmumu par Vitālija Reinbaha atlaišanu no Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora amata. V. Reinbahs Rīgas domes priekšsēdētāju visās tiesu instancēs uzvar jau otro reizi. Tādējādi Rīgas domes priekšsēdētājam nav bijis un arī turpmāk nav juridiska pamatojuma maksāt atalgojumu Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājam Emīlam Jakrinam.
Lasīt visu...

21

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

FotoKremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā un pēc tam visā Latvijā, a izrādījās, ka Nils nebija tik spējīgs kā, piemēram, Aigars Kalvītis, kurš Putina kliķei par pliku velti atdeva Abreni, kaut arī Latvijai tā nekad nav īsti piederējusi un bijusi vajadzīga, - varēja jau resnais tautpartejietis kaut ko no krieviem izspiest arī Latvijai, nevis tikai sev amatu „Latvijas Gāzē”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...