Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne tikai Latvijas tautas saprātīgais minimums ir noilgojies pēc kara. Pēc kara ir noilgojusies arī citu Eiropas tautu zināma daļa.

Pēc kara pašlaik ilgojas ne tikai armiju ģenerāļi. Armiju ģenerāļi pēc kara ilgojas vienmēr, jo karš ir viņu dzīves galvenā jēga. Vienīgi kara operācijās var atklāties katra ģenerāļa profesionālā lietderība. Bez kara ģenerāļu dzīve ne ar ko neatšķiras no jebkura klerka nīkšanas rutīnas vienmuļībā. Katrs sevi cienošs ģenerālis no rīta mostas ar klusām trīsām iesaukties: „Beidzot ir sācies!” Maz ticams, ka latviešu ģenerāļiem ir svešas minētās klusās trīsas.

Taču pašlaik pēc kara ir noilgojušies ne tikai armiju ģenerāļi. Par karu domā un raksta arī Eiropas intelektuālie ģenerāļi – filosofi un zinātnieki. Viņiem gaidāmā kara problēma ir starptautiskās intelektuālās dzīves centrālā problēma.

Nesen ir izdomāts jauns jēdziens – Globālais karš. Jaunais jēdziens aizstāj jēdzienu - III Pasaules karš. Ārzemēs tagad gaidāmajam Globālajam karam tiek veltīti ne tikai atsevišķi raksti, bet akadēmisko žurnālu atsevišķi numuri – t.s. tematiskie numuri.

Akadēmiskajā korporācijā pastāv stingra kārtība. Katrs šīs kārtības pazinējs  saprot, ka atsevišķu rakstu publicēšana par kādu jaunu problēmu liecina par attiecīgās problēmas uzdīgšanu. Savukārt jaunajai problēmai veltīto rakstu skaita pieaugums liecina par problēmas aktualitātes kāpumu. Turpretī akadēmisko žurnālu tematisko numuru izdošana nepārprotami liecina par zināmu kulmināciju problēmas attīstībā.

Sasniegts ir kritisks punkts. Šī problēma ir maksimāli satracinājusi ne tikai erudītu prātus, bet sociuma masu smadzenes. Tādējādi akadēmisko žurnālu tematisko numuru sagatavošana ir ne tikai konkrēta profesionālā reakcija, bet arī apzināta velme izpildīt sabiedrības sociālo pieprasījumu kompetenti atbildēt vismaz uz vienu jautājumu – būs vai nebūs Globālais karš. Akadēmiskajā korporācijā grāmatas (monogrāfijas un rakstu krājumi) ir „post” formāti. Grāmatas raksta vēlāk, kad problēma ir izprasta, novērtēta un „nomierināta”. Dzīvi palikušie filosofi un zinātnieki grāmatas par gaidāmo karu rakstīs pēc kara. Pašlaik ir sasniegta žurnālu tematisko numuru gradācija. Ārzemēs tāda gradācija tika sasniegta 2015.gada vasarā.

Kara problemātikā ir divi svarīgi momenti. Pirmkārt, kara iekpriekšējā nolemtība (predestinācija). Otrkārt, pēckara perspektīvas.

Latviešu sabiedriskajā apziņā (tajā skaitā vēsturiski zinātniskajā apziņā) vispazīstamākais un analītiski izkoptākais ir otrais moments – pēckara perspektīvas. Vismaz tā tas ir bijis līdz šim. Iepriekšējo Pasaules karu pēckara perspektīvas pie mums ir plaši iztirzātas. Bet tagad publikācijas medijos liecina, ka mūsu ļaudis sāk iesaistīties arī pirmā momenta – Globālā kara predestinācijas – iztirzāšanā. Iespējams, latviešiem pašlaik vairs nekas cits neatliek kā nepacietīgi domāt par gaidāmo karu. Tautas saprātīgais minimums cer ar Globālā kara starpniecību piedzīvot atpestīšanu no nacionāli politiskās un ekonomiskās mežonības. Gaidāmais karš kā atpestītājs no pēcpadomju dzīves bezjēdzības strauji kļūst masu apziņas elements.

I Pasaules karš latviešu tautai pavēra grandiozas pēckara perspektīvas. I Pasaules kara rezultātā latvieši ieguva savu valsti. Latviešu pašapziņai tas ir vissvētīgākais politiskais notikums. Šim notikumam vienmēr būs dziļa psiholoģiskā ietekme arī tad, ja latviešu masu pašapziņu cementēs tikai viens elementāri formulētais fakts – Latvijas Republiku proklamēja I Pasaules kara rezultātā. Uz latviešu masu pašapziņu kopumā nevar atsaukties profesionālie strīdi par valsts proklamēšanas datumu. Psiholoģiski nekas nemainīsies arī tad, ja kādreiz šo datumu koriģēs. Mūsu daži vēsturnieki uzskata, ka LR sākums bija 1917.gada 2.decembrī. Toreiz Latviešu Pagaidu Nacionālā padome pieņēma deklarāciju par neatkarīgās valsts izveidošanu.

Lieta ir tā, ka gadu vēlāk (1918.gada novembrī) kara virzībā bija cita situācija. Starptautiskie spēki, kuri 1918.gada novembrī kontrolēja situāciju, centās realizēt savus politiskos risinājumus un to priekšgalā izvirzīja savas vietējās marionetes. 1918.gada novembrī praktiski iespējamo politisko risinājumu konkrēts iznākums kļuva LR oficiālā proklamēšana 1918.gada 18.novembrī Nacionālajā (toreiz – Strādnieku) teātrī.

Tas, kas notika 1917.gada 2.decembrī, netika aizmirsts, taču nepamatoti nonāca otrajā plānā, sagādājot sarūgtinājumu un pagātnes zinātniskās restaurācijas pienākumu vēsturiskās patiesības cienītājiem. Kā vienmēr vēsturiski svarīgās kolīzijās (pretēju spēku, centienu un interešu sadursmēs) kādam bija izdevīgi kaut ko būtisku noklusēt, nobīdīt otrajā plānā, savtīgi izmantot jauno situāciju un piesavināties nacionālā varoņa godu. Tas viss mums ir labi pazīstams. Tā, piemēram, joprojām nav apklususi valstiskuma atjaunošanas „varoņu” savstarpējā rīvēšanās par nopelniem PSRS sagraušanas specoperācijā. LR dibināšana nav izņēmums, un arī šajā jomā var pastāvēt zināma rīvēšanās.

I Pasaules kara notikumi Latvijas teritorijā ir ļoti raibu faktu kolekcija. Pat ne visi diplomētie vēsturnieki ir ar mieru uzsākt sarunu par šiem notikumiem, ja viņiem pie rokas nav detalizēts konspekts. Savukārt no vēstures skolotājiem I Pasaules kara tēma prasa ne tikai perfektu faktoloģisko orientāciju, bet arī lielu didaktisko meistarību mācību stundā uzskatāmi izkārtot ļoti raibo materiālu. Pēcpadomju laikā gadiem ilgi pārbaudot studentu zināšanas Latvijas vēsturē, radās nepatīkams priekšstats. Daudzi vēstures skolotāji acīmredzot izvairījās no šīs tēmas nopietna izklāsta. Studenti zināja vārdu „1918.gada 18.novembris” nozīmi, bet visbiežāk pilnīgi neko nezināja par šo vārdu vienotību ar I Pasaules karu. Ļoti, ļoti daudzi jaunieši nezināja, no kura gada līdz kuram gadam bija I Pasaules karš. Nācās dzirdēt, ka tas bija XVIII gadsimtā. Daži atbildēja, ka XIX gadsimtā.

Latvijas teritorija vienmēr ir bijusi ģeopolitisko interešu centrā. Taču I Pasaules kara laikā ģeopolitiski ieinteresēto subjektu skaits bija vēsturiski vislielākais. Ģeopolitiskās intereses bija angļiem, frančiem, amerikāņiem, poļiem, Vācijas impērijai, Veimāras republikai, Baltijas vāciešiem, Krievijas impērijai, Krievijas Pagaidu valdībai, Krievijas boļševikiem, no kuriem savas intereses bija boļševikus tēlojošajiem ebrejiem ar viņu odiozo lozungu „Mēs karu izbeidzam, mieru neslēdzam, armiju demobilizējam”.

Tolaik Latvijas teritorijā gandrīz katram ģeopolitiskajam subjektam bija personīgās bruņotās vienības un personīgās marionetes no vietējās politiski aktīvās inteliģences. Bruņotās vienības varēja sastāvēt no vāciešiem, krieviem, latviešiem, kā tas bija K.Ulmaņa valdībai lojālajā Baltijas landesvērā (zemessardzē), kuru kādu laiku komandēja slavenais angļu feldmaršals (tolaik – apakšpulkvedis) grāfs Harolds Aleksanders. Vēl bija Dzelzs divīzija, Rietumu Brīvprātīgā armija, Padomju Latvijas armija, Igaunijas armijas vienības, Ziemeļlatvijas brigāde, Latviešu Atsevišķā brigāde, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Atsevišķais bataljons, Dienvidlatvijas brigāde, „baltie” latviešu strēlnieki un „sarkanie” latviešu strēlnieki, Padomju Krievijas 15.armija, Latgales Partizānu pulks, Jusefa Pilsudska poļu leģioni. K.Ulmaņa valdība piesolīja pilsonību un zemi jebkura pasaules etnosa pārstāvim, ja viņš četras nedēļas nodienēs LR bruņotajos spēkos.

I Pasaules kara rezultātā tika nodibināta ne tikai Latvijas Republika. Bija arī citi vairāk vai mazāk reāli valstiskie projekti: Kurzemes valsts, Iskolata Republika, Baltijas Hercogiste, Latvijas Sociālistiskā padomju republika. Bija divas Latvijas Pagaidu valdības – K.Ulmaņa un A.Niedras. Bija kravas un pasažieru tvaikonis Saratow Liepājas reidā angļu kara kuģu apsardzībā. Bija angļu karakuģu lielgabalu kanonādes Rīgas jūras līcī.

Visi valstiskie projekti bija politiskās un militārās elites iniciatīva bez minimālas saiknes ar tautu. Piemēram, Krievijas boļševiki tūlīt pēc nākšanas pie varas 1917.gada novembrī apsolīja Baltijas guberņu tautām dot neatkarību referenduma formā. Latviešiem tas bija dīvains solījums. Latviešu tauta bija izklīdusi bēgļu gaitās, un normāla referenduma organizēšana nebija iespējama. Tolaik latviešu tautas liktenis tika izšķirts bez tautas līdzdalības – bez atklātajām kolektīvajām vēstulēm, neuzticības izteikšanas partijai, bez atmodas, bez tautas frontēm, Daugavmalas manifestācijām, dziedāšanas, auseklīšiem, sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanas. Tautas līdzdalība vienīgi izpaudās karadarbībā, ļoti daudziem jauniem vīriešiem ziedojot dzīvību kāda ģeopolitiskā subjekta labā. Dažādas padomes un valdības tika sastādītas bez vēlēšanām un bez  sabiedrības informēšanas.

I Pasaules kara rezultātā ģeopolitiskie subjekti latviešiem atļāva valdīt pašiem savā zemē kā unitārā valstī. To var uzskatīt par milzīgu ieguvumu pēckara perspektīvā.

Latviešu tautas liktenis nesalīdzināmi citādāk izšķīrās II Pasaules kara pēckara perspektīvā. Tā teikt, ieguvums bija vēl lielāks nekā pēc I Pasaules kara. Vienīgi tas bija ļoti neparasts ieguvums.

II Pasaules kara iznākums saglabāja latviešu tautas dzīvību. Atkārtoju: II Pasaules kara iznākums deva iespēju latviešu tautai palikt dzīvai. Ja karā uzvarētu vācu fašisti, tad latviešu tauta tiktu fiziski iznīcināta. Tāds bija vācu fašistu lēmums, ko viņi vēlējās realizēt pēc uzvaras karā. Šausmīgā lēmuma pamatojums ir zināms, bet to ir kauns atkārtot (īpaši ņemot vērā tautas kondīciju aizvadītajos 25 gados).

Neapšaubāmi, abas pēckara perspektīvas nemaz nedrīkst salīdzināt. Nedrīkst teikt, ka milzīgo ieguvumu XX gs. sākumā nomainīja vēl milzīgāks ieguvums XX gs. vidū. Runa ir par tautas dzīvību, ko nevar salīdzināt ar atļauju veidot valsti. Pats par sevi ir skaidrs, ja nav tautas, tad vairs nav nekas. Diemžēl šodien pārāk daudzi latvieši nav spējīgi adekvāti izturēties pret savām pēckara nāvējošajām perspektīvām, ja vācieši netiktu sakauti un padomju armija nelikvidētu vācu okupāciju. Šajā jautājumā dominē kaut kāda grūti izskaidrojama jeb neticami viegli izskaidrojama apmātība.

Pēckara perspektīvas, protams, nav tikai latviešu prioritāte. Tās ir visu eiropiešu prioritāte. Eiropiešu gēnos ir informācija (arhetips vēsturiskājā atmiņā) par kara nepieciešamību dzīves nokārtošanai. Eiropiešiem jau no laika gala piemīt stabila tradīcija visdažādākā tipa pretrunas uzkarsēt līdz baltkvēlei, kad cits nekas vairs neatliek kā ķerties pie ieročiem un ar kara palīdzību ieviest līdzsvarotu eksistenci. Eiropiešu dzīves filosofijā karš ir organiski konstruktīva nepieciešamība un pēckara perspektīvas ir sinonīms jaunas dzīves sākumam.

Kara nepieciešamības piemērus vēsturnieki parasti sāk ar Trīsdesmit gadu karu (1618-1648). Tā dalībnieki centās mazināt Svētās Romas impērijas hegemoniju Eiropā.

Taču piemēru uzskaitījumu drīkst sākt jau ar karadarbību starp Romas impēriju un ģermāņu ciltīm V gadsimtā. Tā rezultātā Eiropā sākās jauna dzīve – agrīnie viduslaiki. Pēc tam sekoja Svētās Romas pirmā imperatora Kārļa Lielā karadarbība (768-814) un tās sekas. Ne velti Kārlis Lielais šodienas eirobirokrātijai ir Eiropas integrācijas simbols. Simtgadu karš (reāli karoja 116 gadus: 1337-1453) bija starp Franciju un Angliju, taču atsaucās arī uz citām valstīm.

Trīsdesmit gadu karam paralēli notika Astoņdesmit gadu karš (1568-1648) starp Spānijas impēriju un nīderlandiešu provincēm. Abi kari beidzās 1648.gadā, kad tika noslēgts Vestfāles miera līgums.

Abu karu rezultātā Eiropā tika izveidota tā dēvētā Vestfāles sistēma. Tās sabrukuma liecinieki pašlaik ir ne tikai latvieši, bet visi eiropieši. Vestfāles sistēmas pamatā bija valsts suverenitātes princips. Eiropas valdošā elite toreiz vienojās, ka nevis monarhs un baznīca, bet valsts ir pati galvenā sociāli politiskā institūcija. Savukārt valsts pati galvenā vērtība ir suverenitāte, kas katrai valstij ir jāsargā kā vislielākais dārgums. Tagad ir modē politiķus kaitināt ar Vestfāles sistēmu, jo Eiropā pašlaik valsts loma un valsts suverenitāte gandrīz visur ir fikcija.

Vestfāles sistēmas ēnas puse bija valstu koalīciju pieļaušana. Lai apvaldītu kādas valsts pārmērīgās teritoriālās, politiskās, ekonomiskās, militārās ambīcijas, tika pieļauta pārējo valstu koalīcijas formēšana. Tādējādi Vestfāles sistēma aizsāka politiskās lavierēšanas tendenci, kas vispamatīgāk atspoguļojās ģeopolitiskajās mahinācijās un starptautiskās politikas viltībās.

Pēc Napoleona kariem Eiropā tika radīta t.s. Vīnes sistēma. Šo sistēmu izstrādāja Vīnes kongresā 1814.-1815.gadā. Ņemot vērā to, ka kongresā tika patētiski akcentēta visu nāciju vienlīdzīga līdzdalība Eiropas nākotnē, Vines sistēmu mēdz ironiski dēvēt par „Eiropas koncerta sistēmu”. „Koncerta” autoru (nāciju) reāla vienlīdzība pēc Vīnes kongresa nepastāvēja. Gluži pretēji. Sākās lielvalstu (Krievijas, Austrijas, Lielbritānijas, Prūsijas, Francijas) dominēšanas laikmets. Koalīciju veidošana tika pilnā mērā legalizēta, stimulējot dažādu ģeopolitisko slepeno protokolu sastādīšanu un manipulācijas starptautiskajā politikā. Pat Krievijas godīgā proletariāta godīgā Ļeņina godīgo boļševiku valdība I Pasaules kara beigās ar vāciešiem sastādīja slepenu dokumentu (t.s. Hinces notu), lai kopīgi cīnītos pret Antanti, Brīvprātīgo armiju un čehu korpusu. Dokumenta slepenība bija 8 gadi. Molotova-Ribentropa pakts ar tā slepenajiem protokoliem patiesībā bija ikdienišķa parādība. „Perestroikas” arhitekti apzināti provocēja kņadu ap šo paktu, lai sabiedrības masās kompromitētu PSRS. Kā atceramies, skaļākā provokatora loma tika uzticēta daudzkārt rūpīgi pārbaudītajam un tāpēc droši uzticamajam padomju Latvijas žurnālistam.

Pēc I Pasaules kara eiropiešu nākotni diktēja 1919.gada 28.jūnijā noslēgtais Versaļas miera līgums. Visu izlēma „lielais trijnieks” – angļi, franči, amerikāņi. Taču praktiski iniciatīva bija angļu un franču rokās. Amerikāņiem tas nepatika. Sākās viņu politisko kaprīžu demontrācijas. Viņi neratificēja Versaļas miera līgumu un neiestājās Nāciju Līgā. Amerikāņu armija atgriezās mājās. Pēc kara pirmajā laikā amerikāņi savās interesēs Eiropā neko lielu nevarēja panākt. Tomēr 20.gadu beigās un 30.gados sākās būtiska iejaukšanās Eiropas iekšpolitikā. Piemēram, sekmējot Hitlera nākšanu pie varas, finansējot Hitlera rūpniecību un tajā pašā laikā kopā ar angļiem, Staļinu lielā slepenībā apsverot dažādus ģeopolitiskos variantus un tajā skaitā Hitlera Vācijas ietekmes nepieļaušanu.

Versaļas miera līgumu jau tūlīt nosauca par „nelaimīgu kompromisu”. Tāds bija angļu diplomāta sera H.Nikolsona viedoklis. Kad pie varas nāca Hitlers un vācu tauta dedzīgi atbalstīja viņa revanšistiskos plānus, starptautiskā politiskā doma visu vainu dzēlīgi uzvēla Versaļas miera līgumam. Nekaunīgais līgums esot izraisījis II Pasaules karu.

Līgums bija Vācijas kapracis. Piemēram, Vācijai reparācijās vajadzēja atdot summu, kuras apjoms bija ekvivalents apmēram 100 000 tonnām zelta. Hitlers atsacījās maksāt. Maksājumi atjaunojās 1953.gadā, un tikai 2010.gada 3.oktobrī Vācija pēdējo reizi samaksāja reparācijās 70 miljonus eiro.

Otrs kapracis ir Jaltas konference 1945.gada 4.-11.februārī. Tajā visu izlēma PSRS, ASV un Liebritānija. Ja pēc I Pasaules kara kaps tika izrakts Vācijai, tad pēc II Pasaules kara kapā tika sadzīta pasaules prāva daļa ar Eiropu priekšgalā. Jaltas konference bija bezprecedenta ciniski atklāta saruna par pasaules tautu un valstu ģeopolitisko pārvaldīšanu, kas XX gadsimta nogalē noslēdzās ar ģeokrātiskā valstiskuma triumfu; respektīvi, pēckara perspektīvas noslēdzās ar valstiskuma jaunas formas radīšanu. Vēsturē sastopamās agrākās divas formas (monokrātija un polikrātija) nebija piemērotas pasaules kundzības nodrošināšanai. Valsts suverenitāte tika izsmieta kā arhaiska izpausme. Vietējās marionetes kļuva ģeokrātiskā valstiskuma kadru pamatavots.

Bet tas vēl nav viss. Jaltas konference noteikti ir vainojama „balto” cilvēku izmiršanā un degradācijā. Eiropas nonākšana ASV rokās aizsāka eiropiešu cilvēciskā kapitāla un eiropeiskās kultūras panīkšanu. Vispamatīgāk tika traumēta politiskā elite un humanitārās zinātnes. To sekmēja izteikti materiālistiskā ideoloģija, ko pēc kara ļoti plaši propagandēja abi pasaules saimnieki – ASV un PSRS. „Perestroika” ar savu maniakālo velmi, tēlaini sakot, baudīt 100 siera šķirnes ir PSRS (sociālisma zemju) materiālistiskās ideoloģijas kvintesence. Savukārt Rietumu materiālistiskās ideoloģijas (patērēšanas kulta zombēšanas) kvintesence ir tagadējā finansiālā un ekonomiskā katastrofa.

Jaltas konferences iznākums ir arī Globālā kara gaidas. Ne pa jokam saka, ka karš ir politikas turpinājums, vēloties uzlabot dzīves apstākļus. Lai turpmāk uzlabotu dzīves apstākļus, ir vajadzīgs karš. Cita ceļa nav. Kara nolemtībā (par to būs runa 2. esejā) var konstatēt noteiktu loģiku un likumsakarības. Par to liecina Eiropas vēsture.

Novērtē šo rakstu:

90
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

"Vienotība" un rudenīga seksa pamatlikums: kam puņķi, tas apakšā

FotoBez pārsteigumiem: visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi piekrīt Nacionālās apvienības īsajam un cietajam ultimātam, nekādu variantu par vējonisma izpausmi nepilsoņu bērnu sakarā, un basta. Kas notiek? Nekas sevišķs, koalīcijā tāda pati kārtība kā rudens seksā: kuram puņķi, tas apakšā. Un puņķainie šoreiz ir jau tikpat kā nosprāgušās Vienotības paliekas.
Lasīt visu...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

21

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

FotoAizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas vienības sastāvā? Tas bija kāda kolēģa raksta retvīts, kurā viss paskaidrots par apdrošināšanas maksu, iemesliem un summu lielumiem. Apdrošināšanas summa (123 000 eiro) bija kompensēta ar nodokļu naudas palīdzību, kurā savu daļu maksāju arī es – kā jau Latvijā strādājoša persona.
Lasīt visu...

12

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

Foto1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.
Lasīt visu...

21

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

FotoNu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...