Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

COP21 Parīzē – domstarpības darba grupās un vardarbīga zaļo protestu apspiešana

Pēteris Apinis, Pasaules Ārstu savienības delegāts COP21
05.12.2015.
Komentāri (7)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašā Parīzes centrā – lielajā pilī (Grand Palace) izvietojusies izstāde, kur dažādas globālās firmas izlielās ar saviem sasniegumiem ekoloģijas un klimata kontroles jomā. Uzsvars uz elektromobiļiem, elektriskajām laivām, elektriskajiem velosipēdiem. Šajā vietā vērts apstāties un padomāt.

Elektriskie automobiļi pašlaik patērē vairāk izmešu nekā iekšdedzes dzinēji, jo elektroenerģijas ražošanai joprojām izmanto neticami daudz fosilā kurināmā. Polijā joprojām gandrīz visu elektroenerģiju ražo, dedzinot akmeņogles, un Polijas valdība akmeņogļu ieguvi dāsni subsidē ar naudu, ko varētu salīdzināt ar Latvijas valsts budžetu.

Šobrīd no Eiropas valstīm tikai Latvijā un Skandināvijā (elektroenerģiju pietiekami daudz ražo ūdens vai vējš) elektromobiļa nobrauktais kilometrs gaisā izsviedīs mazāk ogļskābās gāzes nekā iekšdedzes dzinēja automobilis.

Izstādē gozējas arī VW, kas nesen pieķerts nelāgā šmaukšanā attiecībā uz izmešu gāzēm. Pašā izstādes centrā izvietots automobilis, kas pa Saūda Arābijas tuksnešu saulainajām šosejām brauc ar saules baterijām, ir arī Monako prinča spēļlietiņas – elektriskā mašīna, atbilstoša formulai 1, kas traucas ar 300 km stundā, un raķetei līdzīga automašīna, kas sasniedz 458 km stundā.

Ar savu draudzību videi izstādē lepojas Coca Cola, L'Oreal un citas kompānijas, ko nudien mēs nevaram iedomāties kā cilvēkam un videi draudzīgas. Bet sava pozitīvā zīmola vārdā šīs kompānijas ne tikai atmetušas šādu tādu naudu globālās konferences rīkošanai, bet iekārtojušās pašā Parīzes centrā.

Sagadīšanās pēc klimata draugu un smalkās izstādes dalībnieku vidū ir arī Austrālijas kalnrūpnieki, kas noplicinājuši savu valsti, un dažas Amerikas kompānijas, kas savu biznesa interešu dēļ izēdušas indiāņus no viņu teritorijām, nocirtušas visus mežus un piešmucējušas ūdeņus.

Lai cik laba būtu šo kompāniju publicitāte, pasaulē ir gana daudz ļaužu, kas atceras arī to panākumus zemeslodes noplicināšanā un dabas postīšanā.

Saņemu vēsti, ka aptuveni 14.00 izstādē notiks protesti. Steigšus atvados no Francijas Ārstu biedrības, kurā COP21 dažādu valstu mediķi pārliecina viens otru par nepieciešamību ietekmēt savu valstu valdības. Attālums ir nepilni divi kilometri, kad man garām, sirēnām kaucot, aizdrāžas 10 žandarmērijas mašīnas.

Kad nonāku pie Grand Palace, tieku novirzīts pilij apkārt. Tumšzilās bruņās tērpti braši vīri stekiem un ķiverēm rokās (daži ar automātiem) neielaižas nekādās sarunās. Pārskatāmā attālumā šādu vīru daži simti, kā vēlāk izrādās – tikpat blīvi viņi izvietojušies arī citās pils pusēs.  Otrā pils pusē ir ieeja Pikaso izstādē, cenšos tikt caur šo izstādi uz sev interesējošo firmu slavinājumu izstādi – nelaiž.

Kad beidzot nonāku pie aizbarikādētas ieejas, viss jau ir beidzies. Izstāde šodien esot slēgta, iespējams – būšot slēgta arī rīt. Ar dažām vispārzināmām metodēm tomēr tieku aizvadīts līdz drošības kontrolei, bet pēc tam ielaists izstādē, kurā tiešām ir neticami maz apmeklētāju.

Izrādās izstādē kā klusi miermīlīgi skatītāji bijuši sanākuši protestētāji – vairāki simti. Pēkšņi vienā mirklī protesti sākušies pie dažādu firmu stendiem, protams, vissirsnīgāk piesmejot dižās internacionālās kompānijas, pasaules lielākās piedraņķētājas. Pēc brīža parādījušies izsitējiem līdzīgi drošībnieki privātā apģērbā, kas vardarbīgi nesuši protestētājus ārā, bet tikai pēc minūtēm 10 – žandarmērija, kas bijusi ievērojami pieklājīgāka.

Latviešu multimēdiju ģēnijs Kaspars Goba to visu filmējis, saka – filmas materiāls ģeniāls, bet sieviešu sišanas skats – netīkams. Visvairāk cietuši indiāņi, kas arī atbraukuši savu sāpi izkliegt.

Parīzes COP21 ārpus Leburžē kļūst interesantāks. Džinsās tērpti mana gadagājuma vīri, kas savākušies tepat Eiropā protestēt pret firmu, kas noplicina viņu mīļoto Austrāliju, saka – naftas kompānijas ir maksājušas Daesh par terora aktiem Parīzē, lai tagad te būtu desmitiem tūkstošu žandarmu, zaldātu un apsargu. Šobrīd visi šie policejiski domājošie cilvēki gatavi apspiest jebko un vienlīdz vardarbīgi piekaus gan teroristam līdzīgus jauniešus, gan indiāņu sievas, gan Greenpeace aktīvistus.

Izskatās, ka bruņotajiem vīriem tā vien rokas niez kādu pie kārtības dabūt. Mani kolēģi apraksta protestētāju laukā nešanas skatus un, noskatot mani no galvas līdz kājām, izsaka nožēlu, ka protestētāju vidū neesot bijis vīru pāri par simt kilogramiem, ko „zvaigznes pozā” būtu grūtāk iznest.

Ar vārdiem „lielāka enerģijas ražošana pasauli neglābs, pasauli mainīs enerģijas taupīšana” Pasaules ārstu asociācijas komandu COP21 šodien papildināja Šveices psihiatrs un lidotājs Bertrāns Pikārs (Bertrand Piccard). Ievērojamā dziļjūras pētnieka Žaka Pikāra (Jacques Piccard) dēls, Lozannas ārsts 1999. gadā kopā ar Braienu Džonsu (Brian Jones) pirmie aplidoja zemeslodi ar gaisa balonu bez nosēšanās.

Viņi pacēlās gaisā Šveicē, bet pēc 478 stundu lidojuma nosēdās Ēģiptē, lidoja slēgtā 5 metrus garā laivai līdzīgā kabīnē ar gaisa balonu 20 stāvu mājas lielumā. Temperatūra stratosfērā bijusi  –66o pēc Celsija, balons apledojis (šodien izmantoju gadījumu, pajautājot kolēģim, kā viņi kāpa uz balona skaldīt nost ledu, – izrādās, bija paredzējuši šādam nolūkam speciālus cirtņus, skafandrus un trepes).

Kopš 2003. gada Bertrāns Pikārs ir iniciators, vēlāk inženieris, menedžeris un lidotājs lidmašīnām, ko darbina saules baterijas Solar Impulse un Solar Impulse 2. Šogad ar saules baterijām barota lidmašīna, pārmaiņus lidojot Bertrānam Pikāram un Andrē Boršbergam (Andre Borschberg), aizlidojusi no Abu Dabi vairākos pārlidojumos līdz Havaju salām, bet tuvākajos gados, šķiet, būs iespējams ar šo lidmašīnu aplidot apkārt zemeslodei bez nosēšanās.

Globālajai klimata konferencei bijuši daudzi runasvīri, kas teikuši gudras un mazāk gudras atziņas. Izmantošu gadījumu, neaizrauties ar savām atziņām, bet brīvā tulkojumā citēt Bertrānu Pikāru:

"Jāizceļ risinājumus, nevis problēmas! Kā mēs varam motivēt cilvēkus cīņai ar pret klimata pārmaiņām, ja mēs turpināsim koncentrēties uz temperatūras amplitūdu problemātiku? Pašreizējais debašu diskurss ir nospiedošs, un situācija kļūst nepārvarama. Mobilizācija kļūtu iespējama, ja mēs uzsvērtu praktiskas priekšrocības reāliem risinājumiem: mēs jau šodien varam samazināt CO2emisiju uz pusi, nomainot vecās piesārņojošās iekārtas rūpniecībā, būvniecībā, apkurē, dzesēšanā, apgaismojumā ar mūsdienīgām energoefektīvām tehnoloģijām;.

Jāpārtrauc visiem draudēt ar cilvēka mobilitātes, komforta un ekonomiskās labsajūtas zaudējumu dabas aizsardzības vārdā! Aicinājumi cilvēkus kaut ko tūlīt upurēt rada tikai pretestību. Kurš būtu gatavs atteikties braukt ar automašīnu, lai aizkavētu jūras līmeņa celšanos 30 gadu laikā? Gluži pretēji – pierādīsim, ka ikkatrs var ne tikai saglabāt, bet arī uzlabot savu dzīves līmeni ar pieejamām un tīrām tehnoloģijām, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi.

Runāsim par rentabliem ieguldījumiem, nevis dārgām izmaksām! Vides aizsardzība nav dārga. Ir nepieciešamība pēc videi draudzīgiem produktiem un procesiem. Cīņa pret klimata pārmaiņām ir jaunu rūpniecības tirgu atvēršana un jaunas ekonomiskās attīstības iespējas, tā ir jaunu darba vietu radīšana un peļņa.

Piedāvāsim gan bagātajām, gan nabagajām valstīm akciju statūtkapitāla atdevi no ieguldījumiem! Ja cīņa pret klimata pārmaiņām tiek izteikta kā finansiāls upuris bagātajām valstīm un jaunattīstības valstu ekonomiskās izaugsmes drauds, mēs iegūsim opozīciju visā pasaulē. Ieguldījumi energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā ir izdevīgi investoriem un patērētājiem gan bagātos, gan ne tik bagātos tirgos.

Atturēsimies noteikt mērķus neparādot, kā to sasniegt! Kad mēs dzirdam politiķu vēlmes  samazināt CO2 emisiju par X% vai ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 2° C, mēs to saklausām kā domāšanas karagājiena bungu rīboņu. Šīs normas netiks sasniegtas, ja līdztekus netiks noteikts ļoti skaidrs tiesiskais regulējums, procedūras un konkrēti tehnoloģiskie risinājumi šo mērķu sasniegšanai.

Apvienosim noteikumus un privātās iniciatīvas! Tieši tiesību aktu neprognozējamība un konkurētspējas ierobežošanas riski visbiežāk kavē daudzās nozarēs investēt tīrākā ražošanā. Mūsu sabiedrībā ir smalki izstrādāti noteikumi izglītības, higiēnas, veselības, tieslietu u.c. nozarēm, bet nav precīzi definēts, kā novērst nelietderīgu enerģijas un dabas resursu pārtēriņu. Tas ir jāmaina!

Strādāsim šodienas cilvēkiem, ne tikai nākamajām paaudzēm! Ļoti maz cilvēku mainīs savu pašreizējo uzvedību par labu tiem, kas dzīvo nākotnē. Izmaiņas mums ir nepieciešamas, jo tās ļaus sasniegt labāku ekonomisko, rūpniecisko un politisko attīstību."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...