Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dažas dienas iepriekš es jau rakstīju par zemo Krievijas naftas cenu, kas ir uz pusi zemāka par to, kas būtu nepieciešama Kremlim, lai dzīvotu un uzvestos tā kā pirms Krimas aneksijas sešus gadus tālā pagātnē. Teikšu uzreiz, ka mani ne visai iepriecina un pārliecina lasītāju atstātie komentāri zem raksta, tāpēc šoreiz turpināšu iesākto tēmu vairāk pievēršoties parasto Krievijas iedzīvotāju sūrajai ikdienas dzīvei, kas solās kļūt arvien drūmāka, ja vien... nenotiks virkne lietu pareizā secībā un pareizā laikā, pretējā gadījumā būs tikai vēl lielākas auzas, varbūt ziepes.

Redziet, 28. novembrī notika Viskrievijas pilsoņu forums, kurā piedalījās visvisādi eksperti, kas sprieda par COVID-19 sekām, kuras visticamāk atstās dziļu rētu Krievijas ekonomikā, un te būs daudz par maz ar Pietiek.com rakstu komentētāju pieminētajiem Kremļa naudas un zelta krājumiem, lai vērstu ekonomiskās lietas par labu.

Lai arī kurš no ekspertiem neuzstātos, visi kā viens norādīja, ka Krievijā ir pienākuši grūti laiki, norādot, ka parasto iedzīvotāju ienākumi strauji krīt un Krievijas reģioni arvien vairāk kļūst atkarīgi no Maskavas dotācijām un subsīdijām, tātad tiek tērēta iekrātā nauda, bet tās nepietikšot.

Kā tika norādīts, tad saskaņā ar oficiālo Krievijas Finanšu ministrijas statistiku 2020. gada laikā Krievijas IKP ir samazinājies par gandrīz 4%. Daži no ekspertiem uzskata, ka šis skaitlis ir daudz par optimistisku, tā vietā minot 4.5 līdz pat 6%.

Pats Kremļa kases turētājs Aleksejs Kudrins piekrita, ka dzīves līmenis Krievijā strauji krītas, jo iedzīvotāju ienākumi 2020. gada otrajā ceturksnī bija samazinājušies par 8%, bet trešajā ceturksnī – vēl par 4%. Rezultāts ir mazliet šokējošs – līdz gada beigām Krievijā nabadzīgo cilvēku skaits palielināsies vairāk nekā par 1 000 000, sasniedzot vismaz 20 500 000 nabagu jeb mazliet vairāk par 14% no visiem Krievijas iedzīvotājiem (apmēram 10 Latvijas).

Un tas viss, zinot, ka Krievija ir bagāta ar visvisādiem derīgajiem izrakteņiem. Turklāt ir jāņem vērā, ka šie skaitļi var būt ievērojami lielāki, jo tā ir Kremļa statistika, ja jūs, protams, saprotat, par ko es runāju. Piemēram, Latvijā uz nabadzības robežas it kā balansē 20 līdz 23% iedzīvotāju, varam paši salīdzināt un izdarīt secinājumus, bet šeit būtu jāņem vērā vēl vesela kaudze faktoru, piemēram, dzīves līmenis, IKP, valsts iekārta, kultūra, mentalitāte, dzīves standarti un prasības, u.tml..

Atgriežoties pie Krievijas, gribu teikt, ka Krievijas ekonomikas eksperti atzīst, ka COVID-19 pandēmijas rezultātā ir samazinājies Krievijas mazās un vidējās uzņēmējdarbības jomā nodarbināto skaits, - tieši tas pats, kas tagad notiek visā pasaulē, arī Latvijā. Krievijā nodarbināto skaits šajā sektorā ir jau samazinājies vismaz par 10%, un arī šie cilvēki tagad cer uz valsts atbalstu, - bez tiem un visiem pārējiem „trūkumcietējiem” arī Čečenijā, Dagestānā, Dienvidosetijā, Krimā, Donbasā, Sīrijā, Abhāzija un tamlīdzīgos Kremļa reģionos-vampīros, kas tiek uzturēti uz Krievijas reģionu-donoru rēķina. Dienām ejot, reģionu-donoru iedzīvotāji un to vadītāji arvien vairāk un vairāk sāk izteikt savas pretenzijas.

Piemēram, Udmurtijas republika, kas ir viens no daudzajiem Krievijas Federācijas subjektiem-donoriem, turklāt tas ir viens no dabas resursiem bagātākajiem Krievijas reģioniem, gandrīz 80% no saviem ienākumiem (iekasētajiem nodokļiem) pa taisno ieskaita Kremļa budžetā. Udmurtijas republika pati par saviem iedzīvotājiem varētu mierīgi parūpēties, ja vien gandrīz viss nebūtu jāatdod Maskavai.

Lai kā arī tur nebūtu, foruma dalībnieki un Krievijas Finanšu ministrijas pārstāvji uzskata, ka Krievijai nemaz tik ātri un viegli nebūs atgūties no COVID-19 pandēmijas, vēl jo vairāk tāpēc, ka neviens nezina, kad un vai vispār tā liksies mierā.

Sakarā ar to, ka Kremlis kopš 2008. gada atklāti taisa ģeopolitiskas ziepes, Krievija šodien vairs reti kuram ir interesanta kā ekonomiskās sadarbības partneris, kamēr pie tās vadības grožiem ir Putina režīms. Krievija principā ir ekonomiski izolēta, un tas arī apgrūtinās Krievijas ekonomikas atveseļošanu, kas arī nebūtu loģiski, jo spēkā pret Kremli ir virkne ekonomisko sankciju. Tā kā Kremlim nāksies vien līst no ekonomiskās bedres laukā paša spēkiem. Vai izdosies, tad jau redzēs, bet es lielas cerības neloloju.

Foruma laikā izskanēja viedoklis, ka šobrīd, proti, COVID-19 pandēmijas laikā, var ļoti labi redzēt, kas sagaida valsts naftas ieguves nozari pēc 2028. gada, kad tiek paredzēts minimāls pieprasījums pēc naftas pasaules tirgos.

Foruma dalībnieki pārmeta Krievijas valdībai par tās darba neefektivitāti un tuvredzību, kā arī par to, ka tā ne vienmēr ir palīdzējusi tiem, kam vajadzētu. Pat Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins piekrita, ka Krievijas ekonomiku varētu glābt investīcijas izglītības nozarei. Tagad viņš pēkšņi ir satraucies par to, ka Kremlis pašlaik piešķirtos 4% no IKP izglītībai grib samazināt līdz 3.8%, laikā kad to vajadzētu celt vismaz par 1%. Foruma dalībnieki uzskata, ka šajā laikā izglītības un veselības nozarēm vajadzētu pievērst maksimālu uzmanību.

Piemēram, arī manis iepriekš pieminētās Udmurtijas republikas gubernators Aleksandrs Brečalovs norādīja, ka izglītībai ir jākļūst par Krievijas ekonomikas seju, bet uzņēmējdarbībai – par tās pamatu. Viņš uzskata, ka tikai tā ir iespējams sakārtot lietas Krievijā.

Savukārt Maskavas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātes dekāns Aleksandrs Auzāns (Александр Аузан) uzsvēra, ka COVID-19 pandēmija ir pasliktinājusi ne tikai Krievijas iedzīvotāju labklājību, bet arī paša Kremļa finansiālās iespējas. Viņš norādīja, ka pašlaik mēs visi pārdzīvojam ne tik daudz kā ekonomisko krīzi, cik vispārēju civilizācijas krīzi.

Auzāns paskaidroja, ka ir tikai divi veidi, kā Kremlis varētu atrisināt šo krīzi. Viena no iespējām ir padarīt Krieviju atkal par totalitāru valsti, kurā režīms nosaka pilnīgi visu, piemēram, kļūstot par kaut ko līdzīgu Ķīnai, tikai daudz briesmīgāku. Bet ir arī otrs veids, daudz demokrātiskāks, Krievijai kļūstot kaut ko līdzīgu Vācijai, Zviedrijai un Somijai, kurās ļaudis dzīvo pēc brīvības un godīguma principa. K

uru ceļu ies Putina režīms? Atbildi uz šo jautājumu deva pats Auzāns, norādot, ka 2020. gadā vairums Krievijas pilsoņu minēja, ka to vērtību skalā pirmajā vietā atrodas valsts „efektivitāte”, proti, lielvaras statuss, bet godīgums un brīvība attiecīgi atrodas otrajā un trešajā vietā, kaut gan trīs gadus iepriekš viss bija otrādi.

Tāpēc cerēt, ka Krievijas tauta pati lems savu likteni, pagaidām ir diezgan naivi, atliek vien gaidīt, kad ekonomiskās sankcijas tandēmā ar COVID-19 piebeigs Putina režīmu.

P.S. Pagaidām atliek vien noņemt cepuri krievu tautas izturības priekšā.

Novērtē šo rakstu:

20
33

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Kariņam aste kājstarpē - "Vienotības" premjers izrādījies Putina skolnieks

Jau vairākus mēnešus virkne mediju aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu piedalīties raidījumos, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai tā...