Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.

Šoreiz ne par to. Centīšos paskatīties uz visu notiekošo, lai saskatītu arī pozitīvas ievirzes. Ja ne uzreiz, tad tālākā nākotnē noteikti.

Protams, ka šībrīža situācija ir visnotaļ sarežģīta. Pašlaik COVID – 19 dēļ ir apstājusies tūrisma, sporta, kultūras un izklaides industrija. Sarežģīta situācija ir arī citās nozarēs, bet šoreiz ne par slikto, paskatīsimies, kādi ieguvumi jau pašlaik iezīmējas.

Ne velti ir teiciens – krīzes ir iespēju laiks. Protams, tiem, kuri dara un kuri meklē jaunas iespējas vai kuriem šī situācija ir piespiedusi padomāt ārpus ierastā komforta rāmja.

Tad kādas iespējas mums parāda COVID - 19?

Pirmkārt, līdz šim nav pienācīgi novērtētas attālināta darba iespējas. Šeit vairāk domāju valsts un pašvaldības iestādes. Protams, ka ne jau visas funkcijas ir iespējams veikt attālināti, bet vienu lielu daļu gan. Lai to efektīvi īstenotu, ir nepieciešams pārskatīt darba organizēšanu, bet tas jau ir cits jautājums.

Ko mēs iegūstam, ja valsts un pašvaldības iestādes aktīvāk izmantos attālināta darba iespējas? Minēšu tik dažas.

Ieviešot attālināta darba iespējas, samazinās klātienes darbam nepieciešamā telpu platība. Tādējādi būtiski samazinās izdevumi par telpu nomu un šo telpu uzturēšanu.

Ātrāk un efektīvāk tiks identificēta darbinieku “pārprodukcija” konkrētās jomās.

Darbiniekiem samazinās individuālās izmaksas, kuras saistītas ar nokļūšanu uz darbu un atpakaļ uz mājām. Loģiski, ka nav jātērē arī laiks.

Otrkārt, apsverams jautājums par attālinātu mācību procesu. Protams, ka tas nenozīmē, ka skolēns tā arī līdz 12. klasei nekad neparādīsies skolā. Tomēr tas dotu iespēju nevis katru dienu mērot ceļu no skolas līdz mājai un atpakaļ, bet to darīt pārdienas. Īpaši šis varētu būt aktuāli novados un mazākās apdzīvotās vietās, kurās skolu vienkārši nav.

Līdz šim skolu autobusi katru rītu un vakaru apbraukāja plašas teritorijas, lai no rītiem savāktu skolēnus, bet vakaros nogādātu atpakaļ. Tamdēļ nereti daudzi skolēni bija spiesti celties ap 6:00 no rīta vai pat agrāk, lai tik 9:00 būtu skolā. Arī paši pedagogi skrēja no vienas skolas uz otru, lai tik varētu “savākt” vajadzīgo stundu skaitu.

Treškārt, un tas savā ziņā jau izriet no abiem iepriekš minētajiem – mazināt papīra dokumentu apriti, palielināt digitālo pakalpojumu apjomu.

Arī daudzi uzņēmēji ir sapratuši, ka tirgū pašlaik ir palielinājies pieprasījums pēc noteikta veida precēm vai pakalpojumiem. Tie, kuri spēs ātri pārorientēties, būs tikai ieguvēji, un viņiem vajadzēs nevis atlaist darbiniekus, bet tieši otrādi – pieņemt jaunus. Tas, ka Latvijā ir šādi uzņēmēji, jau ir pierādījies.

Pašsaprotams, ka manis minēto pārmaiņu ieviešana ikdienas ritējumā, arī tad, kad COVID - 19 uzliesmojumi būs beigušies, prasīs noteiktu laiku un tiks arī identificētas problēmas, un būs arī pieņemti kļūdaini lēmumi. No tā nevajag baidīties, jo nekļūdās tikai tie, kuri neko nedara.

COVID - 19 arī ir pamainījis cilvēku uzvedības modeli. Sabiedrība ir kļuvusi ieinteresētāka par notiekošjiem procesiem, tā arī ir sākusi novērtēt to cilvēku darbu, kuriem līdz šim nereti ir pat augstprātīgi pagājuši garām. Piemēram, tie paši veikalu darbinieki, medmāsas utt.

Sabiedrība vēl vairāk ir parādījusi, ka vairumā gadījumu tai nav vienalga, kas notiek ar līdzcilvēkiem. Par to var pārliecināties kaut vai tajā pat facebook vai citās platformās, kurās cilvēki piedāvā dažādu palīdzību tiem, kuri pašlaik nevar atstāt mājas. Te diemžēl jāiemet arī darvas karotīte – ja sabiedrība ir parādījusi, ka tā vairumā gadījumu spēj būt solidāra, tad diemžēl politiķi pavisam ko pretēju.

Visi apstākļi ir veicinājuši to, ka arī ģimenes ikdienā ir kļuvušas ciešākas. Tiek pavadīts vairāk laika ar ģimenes locekļiem (protams, ka izņēmums ir ar tiem, kuri ir pašizolācijā vai karantīnā).

Vēl pozitīvs vērojums – cilvēki ir kļuvuši aktīvāki uz āra fiziskām aktivitātēm vai vienkāršām pastaigām.

Jebkurā situācija vienmēr varēs atrast slikto. COVID - 19 gadījumā ir daudz izaicinājumu, bet arī iezīmējas vairākas pozitīvas lietas. Ceru, ka to ievēros kā sabiedrība, tā arī politiķi un mēs no šī visa gūsim jaunu, arī pozitīvu pieredzi.

Skatāmies uz dzīvi pozitīvi, ievērojam visas rekomendācijas, sportojam un esam veseli.

Novērtē šo rakstu:

16
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...