Covid atbalsts uzņēmējiem - kā govs, kas piena dod maz un to pašu negribīgi
Karina Plaude27.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdz ar karu Ukrainā, ierobežojumu atcelšanu un epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanos interese un ziņu virsraksti par Covid-19 nonākuši otrajā plānā. Tomēr tas nenozīmē, ka Covid 19 ir pārvarēts. Covid-19 sekas vēl arvien izjūt virkne uzņēmēju, kas pieteicās atbalstam, taču, neraugoties uz valdības solījumiem kompensēt dīkstāvi un ierobežojumus, saņēma atbalstu ierobežotā apjomā, novēloti vai pat vispār nesaņēma.
Vēl 2020. gadā valdība pieņēma lēmumu izveidot algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu programmas Covid19 seku mazināšanai uzņēmējdarbības jomā. Kā jau ierasts, sākotnējais valdības piedāvājums ne tuvu nebija perfekts, tāpēc līdz šai dienai šīs atbalsta programmas ir piedzīvojušas grozījumus 10 reizes. Un jāatzīst, ka tie arī nav sasnieguši mērķi, lai gan plaši tika daudzināts, ka nu pat, nu pat kārtējie grozījumi nodrošinās to, ka tiks paplašināts atbalsta saņēmēju loks.
Te jāpiekrīt atsevišķu Latvijas nozaru asociāciju paustajam, ka tas viss ir bijis par vēlu, haotiski, nepārdomāti - bez jebkādas stratēģijas. Protams, šī bija nepieredzēta mēroga situācija, neviens tam nebija sagatavots. Tomēr, lai nešķistu, ka šī ir kārtējā valdības un VID kritika tikai kritikas dēl, lūk, tikai daži piemēri, kad nav saņemts atbalsts. Ne tikai nav saņemts, bet pāraudzis tiesvedībās pret valsti, kas uzņēmumiem pēc pandēmijas situācijā mazākais, kas nepieciešams.
Investīcijas netiek novērtētas
Stāsts ir par kādu restorāna īpašnieku Vecrīgā, kas tur saimnieko jau 20 gadus. Sākoties pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem, uzņēmējs nolēma, ka šis laiks ir jāizmanto, lai izremontētu un uzlabotu restorānu. Attiecīgi restorāns tika aizvērts, un tika investēti nozīmīgi līdzekļi.
Līdz ar atbalsta programmas atvēršanu uzņēmējs spārnots devās saņemt solīto atbalstu, taču, kā saka, čiks no solītā atbalsta. Kā iemeslu atbalsta nepiešķiršanai VID minēja faktu, ka ierobežojumu laikā uzņēmējs nav strādājis, attiecīgi nav fiksējams apgrozījuma kritums pret iepriekšējo periodu un atbalsts nepienākas. Turklāt netiek ņemts vērā arī fakts, ka šis uzņēmējs daudzu gadu gaitā ir veicis nodokļu maksājumus valsts budžetā, ko VID šajā gadījumā ignorē…
Atbalstu piešķir, bet tad.. atņem
Šajā gadījumā stāsts ir vēl pat, iespējams skumjāks. Uzņēmējs, kuru skāra ierobežojumi, pieteicās valsts solītajam atbalstam. VID iesniegumu izskatīja un arī akceptēja. Uzņēmējs pat saņēma atbalsta līdzekļus. Tik tālu viss būtu labi.
Taču pēc pāris mēnešiem VID pārskatīja piešķirto atbalstu uzņēmējam un secināja, ka tas ir piešķirts neatbilstoši. Proti, uzņēmējs nav iekļāvies to uzņēmēju vidū, kam pienāktos valsts atbalsts, un, protams, VID uzņēmējam lika atmaksāt piešķirto atbalstu. Kāds ir sausais atlikums?
Manuprāt, situācija ir vēl sliktāka nekā pirms atbalsta piešķiršanas, jo nauda jau ir iztērēta, bet uzņēmējs ir palicis parādā VID. Šādu gadījumu diemžēl ir daudz, kad valsts solītā atbalsta vietā tiek atrasti dažādi iemesli, lai uzņēmēji šo atbalstu nesaņemtu.
Uzņēmējs kā futbola bumba starp Ekonomikas ministriju un VID
Vēršoties pie ekonomikas ministra, kas faktiski bija šo noteikumu izstrādātājs, uzņēmēji saņēma nevis atbalstu, bet atbildi, ka Ekonomikas ministrijas kompetencē neesot vērtēt, kam pienākas un kam nepienākas atbalsts, lai gan savos noteikumu skaidrojumos, kas oficiāli publicēti, tā ir komentējusi atbalsta grozījumu būtību.
Uz dažādām absurda situācijām norāda gan paši uzņēmēji, gan nozares asociācijas, tomēr nekas netika izdarīts, lai neretos gadījumos atbalsts sasniegtu tos, kam tas pienācās visvairāk.
Uzņēmējs kā potenciālais krāpnieks
Pirmkārt, jāsecina, ka valsts, veidojot atbalsta programmas Covid19 skartajiem uzņēmējiem, vadās pēc pieņēmuma, ka visi centīsies no valsts izkrāpt līdzekļus. Citādi nevar skaidrot daudzos ierobežojumus. VID katru uzņēmēju, kas piesakās atbalstam, uzlūko kā potenciālo krāpnieku un meklē iemeslus, lai kaut ko nepiešķirtu.
Slikts signāls investoriem
Otrkārt, esošā situācija ir ļoti slikts signāls, tajā skaitā investoriem, - neviens negrib investēt uzņēmējdarbībā valstī, kur lēmumos nav konsekvences un prognozējamības, kur nav stabilitātes, kur nodokļu politika nav vērsta uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu bez būtiskām nodokļu reformām, kur nodokļu politika nestimulē saimniecisko darbību caur stabilitāti un prognozējamību uzņēmējdarbības vidē.
Lēmumu pieņemšana - politisko ambīciju apmierināšana
Treškārt, šķiet, ka tiesību akti nevis tikuši radīti, lai kalpotu uzņēmēju, kas ir visas valsts asinsrite, interesēm, bet rodas politiskās tirgošanās rezultātā un atgādina atkritumus.
To pieņemšanas pamatā ir kaut kāda taktika un emocijas, kas padara pieņēmējus nevīžīgus. Rezultāts ir briesmīgs - atbalsts atgādina govi, kas piena dod maz un to pašu negribīgi.
Cik aktuāls valdības retorikā bija atbalsta jautājums uzņēmumiem pirms 24. februāra, tik tagad šis jautājums, šķiet, ir aizgājis nebūtībā. It kā Covid19 sekmīgi būtu pārvarēts, uzņēmējiem atbalsts sniegts un dzīvojam tālāk. Taču tā nav, jo problēma ar valsts solīto atbalstu daudziem uzņēmumiem vēl paliek - šis ir neatrisinātais jautājums.
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
