Iesaki rakstu: 
Inficēšanās ar Covid-19 skārusi visu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes vadību, - kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pārvaldes priekšniekam Jurim Šultem konstatēta saslimšana, bet viņa vietnieki devušies pašizolācijā kā inficētā kontaktpersonas.
Savstarpēji nesaistīti informācijas avoti Pietiek ir apliecinājuši, ka Rīgas reģiona pārvaldes darbinieki nedēļas beigās tikuši informēti – J. Šulte ir saslimis ar Covid-19, savukārt viņa vietnieki, kas pietiekami cieši kontaktējušies ar saslimušo, atzīti par kontaktpersonām un tāpēc devušies pašizolācijā. Par to, cik smaga ir slimības gaita pārvaldes priekšniekam, ziņu nav.
Oktobra otrajā pusē, kad amatā tikko bija apstiprināts jaunais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, J. Šultes vārds jau publiski tika saistīts ar iespējamu cita veida saslimšanu - kāds lasītājs to aprakstīja šādi:
"Valsts policijas ierindas darbinieku vidū valda neizpratne, kur gan līdz ar jaunā Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka apstiprināšanu tik negaidīti ir izčibējuši divi plaši pazīstami kungi – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Sozinovs un ne mazāk zināmais visas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte.
Tik tiešām – pēdējās dienās ne viens, ne otrs kungs savās darbavietās nav bijuši sastopami, līdz ar ko vietā varētu būt daži uzvedinoši jautājumi saistībā ar viņu negaidīto prombūtni:
1) vai nevarētu būt tā, ka abiem augstā ranga policijas priekšniekiem reizē ir radusies pārliecība, ka viņiem ir piemetusies smaga (un grūti diagnosticējama, toties jo vieglāk simulējama) kaite ar gudru nosaukumu – izdegšanas sindroms?
2) vai nevarētu būt tā, ka abi kungi ar viņus vienlaicīgi piemeklējušo kaiti nolēmuši cīnīties vienā un tajā pašā medicīnas iestādē – klīnikā „Dzintari” (..)?
3) vai nevarētu būt tā, ka abi kungi turklāt ir nolēmuši nevis vienkārši nedaudz apārstēties vai saņemt derīgas konsultācijas, bet gan ārstēties „uz pilnu klapi”, ar darbnespējas (vai varbūt darbnegribas?) lapu un ievietošanu stacionārā, kur viņiem nevar tikt klāt priekšniecība ar nevēlamām ierosmēm un jautājumiem?
4) un visbeidzot – vai nevarētu būt, ka abus kungus smagā (un viegli simulējamā) kaite ir piemeklējusi tieši brīdī, kad ir apstiprināts jaunais Valsts policijas priekšnieks, kurš jau paspējis paziņot par pārmaiņu plāniem? Kā nekā šie kungi gandrīz vai visbiežāk tiek pieminēti saistībā ar vistumšākajām lietām...”
Tiesa, atšķirībā no A. Sozinova viņa priekšnieku rotācijas vismaz pagaidām nav skārušas.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
