Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ klajā nāca LETAs ziņa par Ķīnas vīrusa Anglijas celma izplatību Latvijā. Tajā trūka būtiskas informācijas: jaunā celma slimnieku inficēšanās apstākļi. Toties bija tāda mierinoša rindkopa:

„Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iepriekš uzsvēra, ka jaunais Covid-19 variants, kas ir konstatēts Lielbritānijā, pēc slimības smaguma norises neatšķiras no esošā, bet tā atšķirība ir augstāks lipīgums, proti, jaunais Covid-19 paveids nav bīstamāks par esošo.”

Ziņu pārspieda “Tvnet”, “Delfi”, TV3, “NRA”, “LA”, “Diena” un, iespējams, vēl citi plašsaziņas līdzekļi.

Diemžēl jājautā, kas tas ir — kovidiotisms vai dezinformācija. Jo minētā mierinošā rindkopa ir klaji nepatiesa. Jo augstāka lipība nozīmē, ka sērga, kas atsevišķam cilvēkam pēc slimības smaguma norises neatšķiŗas, ir bīstamāka sabiedrībai kopumā.

Iedomāsimies, ka ir tikpat smagi slimojama slimība kā Ķīnas vīruss, bet ko ir gandrīz neiespējami saķert un gandrīz neiespējami aplipināt citus, lai cik šķaudītu vai klepotu virsū. Skaidrs, ka tāda slimība nebūtu necik bīstama.

Taču Ķīnas vīrusa un līdzīgu slimību daba ir tāda, ka pusotru reizi lipīgāks celms (LETAs ziņā minēts: “..līdz pat 70% salīdzinājumā ar līdz šim cirkulējošiem SARS-CoV-2 celmiem,” bet es pieņemšu 1,5) ir nevis vienkārši bīstamāks, bet daudz bīstamāks. Pie tam daudz bīstamāks nekā tad, ja būtu pusotru reizi nāvīgāks, taču tikpat lipīgs, cik līdzšinējā sērga.

Paskaidrošu skaitliski. Pieņemsim, ka ir 825 inficējušies (Latvijas šībrīža nedēļas caurmērs), slimības paaudze 5 dienas, mirstība 2,7% (Latvijas pavasaŗa cēliena fakts), lipība R=0,884 (Latvijas šībrīža nedēļas caurmēra maiņa, pārrēķināta no nedēļas uz slimības paaudzes 5 dienām). Pēc mēneša varam gaidīt tādu saslimušo skaitu, no kā būs:

825·0,884⁶·0,027=11 bojā gājuši.

Ja sērga kļūst pusotru reizi nāvīgāka, formula mainās:

825·0,884⁶·(1,5·0,027)=16 bojā gājuši.

Ja sērga kļūst pusotru reizi lipīgāka, formula mainās citādi:

825·(1,5·0,884)⁶·0,027=121 bojā gājušais.

Jūtat atšķirību? Eksponenciālu procesu īpašība, sassodīts. Un tas nav viss: ievazājot lipīgāku celmu un ļaujot tam izplatīties, lipība mainās no sarūkoša 0,884 uz augošu 0,884·1,5=1,326. Proti, ierobežojumi, ar ko šobrīd izdevies apturēt saslimstību 800…1000 līmenī, ir nepietiekami pret Anglijas celmu. Minētā piemērā ar 0,884 lipību pēc mēneša būtu 394 jauni inficējušies, un sērga ietu mazumā, pat ja kļūtu nāvīgāka. Savukārt ar 1,326 lipību no 825 pēc mēneša jau ir 4485. Par bīstamību, ko rada pilnas slimnīcas un mazāk pieejama ārstēšana citām slimībām, nerunāšu.

Bet, kā redzam, tas viss nav traucējis SPKC, Letai un pārējiem ziņas izplatītājiem pūst, ka Anglijas celms neesot bīstamāks. Nezinu, cik kuŗas puses ieguldījums aplamas ziņas radīšanā. Tāpat nezinu cēloņa. Vai tas kovidiotisms, kad cilvēki nejēdz eksponentfunkciju, ko, ja nemaldos, māca 10. klasē, un tāpēc iedomājas, ka vienāds risks vienam cilvēkam ir vienāds risks sabiedrībai kopumā? (Te ir vairāk par individuāla un sistēmiska riska attiecībām un citām lietām, ko gan nemāca 10. klasē, tomēr būtu jāsaprot cilvēkiem, kam uzticēts sargāt citu cilvēku veselību.)

Vai varbūt kārtējā dezinformācija, kādu pēdējā gadā veselības polītikas noteicēji un viņu domubiedri plašsaziņas līdzekļos laiduši aumaļām — kā, piemēram, 28. janvāŗa pērle? Jo stāvoklis līdzīgs: oficiālā polītika ir turēt valsts robežas vaļā lipīgas resp. lipīgākas nāvīgas sērgas ievazāšanai, tāpēc dezinformācijas vēstījums ir, ka tā nav bīstama: “tikai gripa”, “nav bīstamāk”.

Pārpublicēts no ritvars.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

58
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...