Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis 2017. gada oktobra mēnesī ziņu portālā Delfi (skat. šeit) publicē rakstu “Gestapo uz Latvijas ceļiem – kāpēc to pieļaujam? ”. Rakstā viņš uzrunā autovadītājus ar vārdiem: “Man rodas sajūta, ka Latvijā tiek radīta "naudas kāšanas" mašīna ceļu satiksmes drošības vārdā.” Jā, Māri, šobrīd šī mašīna jau ir radīta, un tā darbojas pilnā sparā.

Tajā pašā laikā tā ir arī ļoti gudra mašīna, jo tai piemīt spējas izsekot mūsu autiņu kustības maršrutus. Pabraucot garām fotoradaram, visu transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numurzīmes (turpmāk tekstā - numurzīmes) tiek atpazītas. Tiek uzfilmēts arī videoklips. Un visa šī informācija piesaistīta precīzā laika GPS pulkstenim, tiek nosūtīta uz sistēmas serveri (-iem). Datu pārraidei tiek izmantots mobilo sakaru tīkls 4G (skat. šeit ) ar GPRS datu pārraidi.

Radara darbības attālums ir 150 metri (skat. šeit). Šis attālums ir ļoti mazs. Ja kāds mēģina apgalvot, ka ar radariem var samazināt vidējo braukšanas ātrumu uz mūsu valsts ceļiem, tad tie ir jāuztver vienkārši kā meli.

Pievērsīsim uzmanību vietām, kur radari ir izvietoti. Visbiežāk tie ir novietoti tā, lai to darbības zonā atrastos brauktuves daļa, kur transporta plūsmas sadalās vai arī sakļaujas vienotā kopējā plūsmā. Minēšu visiem autobraucējiem tik ļoti zināmo radaru Rīgas pilsētā uz Krasta ielas. Tas ir novietots brauktuves kreisajā pusē ar tādu aprēķinu, lai tā redzamības zonā atrastos tā brauktuves daļa uz Krasta ielas, kur pieslēdzas nobrauktuve no Salu tilta.

Tas nozīmē tikai to, ka sistēma piereģistrē arī transportlīdzekļu kustības maršrutus, jo uzskaita tos, kuri brauc pa Krasta ielu, kā arī tos, kuri nobrauc no Salu tilta. Vienkāršā tautas valodā sakot, mūsu mašīnu pārvietošanās maršruti tādā veidā tiek “čekoti”. Turpmāk gan ar publikācijām no interneta vietnēm, gan ar loģiskiem spriedumiem, es jums apstiprināšu manis iepriekš izteiktos secinājumus.

Kāpēc es sāku nodarboties ar radaru pētniecību? Jūs noteikti nojaušat manu atbildi. Tā ir ļoti vienkārša – tiku sodīts par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Braucot cauri Ogres pilsētai pa autoceļu Rīga – Daugavpils (A6), atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h. Pirms visiem luksoforiem ir uzstādītas ceļa zīmes 323. “Maksimālā ātruma ierobežojums “50 km/h”. Pēdējā krustojumā ar Austrumu ielu šo krustojumu pie zaļā luksofora gaismas signāla esmu šķērsojis ar ātrumu 70 km/h. Šajā ielu krustojumā blakus luksofora statnei, kura atrodas pirms Austrumu ielas, ir uzstādīts stacionārais fotoradars. Tad, lūk, šis radarītis man “izrakstīja” administratīvā pārkāpuma protokolu 40 euro vērtībā.

Gājēju pāreju būvniecību mūsu valstī regulē Latvijas valsts standarts (turpmāk tekstā LVS) LVS 190 – 10 : 2007 (Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi). Standarta 4.1.1. punkta prasības nosaka, ka vienlīmeņa neregulējamas gājēju pārejas transportlīdzeklim atļauts šķērsot, nepārsniedzot braukšanas ātrumu 50 km/h. Tas nozīmē tikai to, ka nestrādājoša luksofora gadījumā jeb arī gadījumā, ja luksofors darbojas dzeltenā mirgojošā gaismas signāla režīmā, transportlīdzeklim gājēju pāreja ir jāšķērso ar ātrumu 50 km/h. Un tikai tāpēc, ja atļautais braukšanas ātrums dotā ceļa posmā ir lielāks par 50 km/h, pirms katra luksofora tiek uzstādīts braukšanas ātruma ierobežojums 50 km/h.

Sarakstē ar CSDD valdes priekšsēdētājam Lukstiņa kungam uzdevu jautājumu: “Kādu apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai es radu, braucot ar ātrumu 70 km/h, ja luksoforā deg zaļais gaismas signāls?” Atbildi nesaņēmu, kaut arī CSDD publiskajā telpā pauž viedokli, ka viņi ir spējīgi izvērtēt potenciālā braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā radīto apdraudējumu citiem satiksmes dalībniekiem. Izskatās, ka CSDD rīcībā nav neviena nopietna argumenta, kas derētu par atbildi uz manu jautājumu. Kāpēc man jābrauc ar ātrumu 50 km/h, ja, braucot ar 70 km/h, es nevienu satiksmes dalībnieku neapdraudu? Pazeminot braukšanas ātrumu, samazināsies arī krustojuma caurlaides spēja.

Turpmāk mēģināsim meklēt atbildi uz jautājumu: “Vai uzstādītie fotoradari ir domāti ceļu satiksmes drošības uzlabošanai? ”Interneta vietnē ir atrodama Latvijas autoceļu “melno punktu” karte. Rakstā (datēts ar 2019.g. 4.jūn.) ir dota arī “melnā punkta” definīcija. Šobrīd par “melnajiem punktiem” uz mūsu valsts ceļiem ir atzītas 99 vietas. Kā izriet no iepriekš minētās publikācijas, fotoradari ir uzstādīti tikai piecos šajos punktos, bet es pieļauju arī to, ka šo vietu izvēle nav saistīta ar šiem “melnajiem punktiem”, tā ir vienkārši sanācis, ka vietas ir sakritušas. Šeit izriet loģisks jautājums CSDD: “Kāpēc radari netika uzstādīti šajos punktos?”

Fotoradaru uzstādīšanai bija jānotiek saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 200 “Tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) izmantošanas kārtība” (var iepazīties šeit). Atvērsim šo noteikumu 3. un 4. punktu:

“3. Tehniskos līdzekļus uzstāda uz ceļiem vietās, kur var tikt apdraudēta ceļu satiksmes drošība. Izvērtējot iespējamo ceļu satiksmes drošības apdraudējumu, ņem vērā šādus kritērijus:

3.1. ceļu satiksmes negadījumu skaits;

3.2. cietušo personu skaits;

3.3. satiksmes intensitāte un ātrums;

3.4. ceļa posma stāvoklis un tā infrastruktūra;

3.5. ceļa posma lietotāji un to īpatsvars;

3.6. ceļa posma pārredzamība;

3.7. ceļa remontdarbi;

3.8. citi kritēriji, kuri var ietekmēt ceļu satiksmes drošību.

4. Valsts policija sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību "Ceļu satiksmes drošības direkcija" atbilstoši šo noteikumu 3. punktā minētajiem kritērijiem izveido tehnisko līdzekļu uzstādīšanas vietu sarakstu. Iekļaujot sarakstā konkrētu vietu, norāda pamatojumu. Minēto sarakstu aktualizē ne retāk kā reizi gadā.

Interneta vietnē ir redzamas radaru uzstādīšanas vietas. Uzklikšķinot uz izvēlētā radara, datora ekrāna kreisajā pusē parādās radara uzstādīšanas pamatojums. Atveram autoceļa A6 krustojumā ar Austrumu ielu (Ogres pilsēta) esošā radara uzstādīšanas pamatojumu. Tas ir šāds: “Apdzīvotas vietas beigās vērojama bīstama tendence palielināt braukšanas ātrumu. Regulējams krustojums ar Austrumu ielu.” Vienkārši “ģeniāls” CSDD un policijas kopdarbs! Kā šī “gudrā doma” ir jāsaprot? Es domāju, ka lielākā daļa autobraucēju to tulkos ļoti vienkārši. Beidzoties apdzīvotajai vietai, mans atļautais braukšanas ātrums no 50 km/h pārtop par ātrumu 90 km/h. Un kas no tā slikts, ja es palielinu braukšanas ātrumu?

Šajā sakarībā radaru uzstādītājiem gribas pajautāt: “Kāpēc radari nav uzstādīti visās apdzīvotu vietu beigās?” Varbūt vēlme palielināt braukšanas ātrumu apdzīvotas vietas beigās ir tikai Ogres pilsētā? Ar ko šī apdzīvotā vieta ir tik īpaša? Manuprāt, šādi formulēts pamatojums ir pilnīgs stulbums. Kas šim pamatojumam ir kopīgs ar iepriekš minēto MK noteikumu trešā punkta prasībām? No kura punkta tas izriet? Šādu jautājumu savā sarakstē ar CSDD es vēlējos to uzzināt no Lukstiņa kunga. Atbildi nesaņēmu. Var jau atvērt arī kādu no citu radaru uzstādīšanas pamatojumiem, bet visi lielākā vai mazākā mērā ir muļķīgi, pilnīgi bez nekādas loģikas. Gan Lukstiņa kungam, gan arī Valsts policijas bijušajam priekšniekam Ķuža kungam gribas jautāt: “Kāpēc Jūs rakstāt tādus radaru uzstādīšanas kritērijus (MK noteikumus), kurus paši nepildāt?” Es pārkāpu MK noteikumus Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” un tiku sodīts. Arī Jūs abi būtu jāsoda. Latvijas Republikas MK telpās atrodas uzraksts „Viens likums - viena taisnība visiem”. Tas attiecas arī uz CSDD un policiju. Mēs nedzīvojam Indijā un tāpēc “svētās govs” statuss šeit nevienam netiek piešķirts.

CSDD mājas lapā lasām: “Stacionārie fotoradari jau pierādījuši savu efektivitāti – ceļu satiksmes negadījumu kopskaits radaru tuvumā samazinājies par 47%, bet par 45% samazinājies smago ceļu satiksmes negadījumu skaits. Savukārt radaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.” Nav īsti saprotams, ar kādu aprēķinu metodiku ir iegūti šie 47%. Vai šajā aprēķinā ir iekļauti arī tie 13 objekti, kuros pēc radaru uzstādīšanas CSNg skaits ir palielinājies? Manuprāt, radaru uzstādīšanas mērķis bija samazināt CSNg bojā gājušo un ievainoto skaitu visā valstī, nevis pie kāda konkrēta “grāvmalas staba”. Jebkurš loģiski domājošs cilvēks teiks apmēram tā: “Man ir “pie kājas” šie procenti pie tiem “grāvmalas stabiem”.”

Mani interesē drošība uz ceļiem valstī kopumā. Un valstī kopumā šī drošība ar katru gadu paliek sliktāka. 2018.gadā CSNg smagi cietušo skaits ir 544, tas ir pieaudzis un ir lielāks salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem. Bojā gājušo skaits ir 148, par 12 lielāks nekā 2017.gadā. Toties grāvju malās ir ierakti 100 stabi ar radarīšiem apmēram astoņu miljonu eiro vērtībā. Kurš normāls cilvēks apgalvos, ka šie miljoni satiksmes drošības uzlabošanas vārdā ir sevi attaisnojuši? Šī projekta attīstītājs Lukstiņa kungs būtu jātiesā par valsts līdzekļu izšķērdēšanu sevišķi lielos apmēros un jāiesēdina dzelzs būrī uz daudziem gadiem. Bet nekā. Lukstiņa kungs ir uz “brīvām kājām”. Tas arī liecina par to, ka šie radari nav uzstādīti ar domu uzlabot ceļu satiksmes drošību.

Satiksmes drošības pārvaldes bijušais priekšnieks Normunds Krapsis man adresētā vēstulē raksta: “VP GKPP SDP norāda, ka fotoradari ir uzstādīti vietās, kur notikuši smagi negadījumi (vai ir bijuši ievainotie vai bojā gājušie). Interneta vietnē ir rodama publikācija: “Fotoradaru atrašanās vietas un to darbības rezultāti laikposmā no uzstādīšanas brīža līdz 2018.gada 31.decembrim.” Šīs publikācijas datu analīze, kā arī iepriekš paustās ziņas par tēmu “vai uzstādītie radari ir domāti ceļu satiksmes drošības uzlabošanai”, ir apkopotas un mani secinājumi ir šādi:

- visi radari ir uzstādīti ar nesaprotamiem vai pat melīgiem uzstādīšanas pamatojumiem. Ir pārkāpti MK noteikumi Nr. 200 “Tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) izmantošanas kārtība”;

- 24 radari no kopējā skaita ir uzstādīti bez pamatojuma, jo tur nav noticis neviens smags CSNg. No šiem uzstādītajiem četros no tiem nav noticis neviens CSNg ne pirms radaru uzstādīšanas, ne arī pēc radaru uzstādīšanas līdz 2018.gada 31.decembrim (objekti Nr. 33, 67, 74, 76);

- 13 objektos pēc radaru uzstādīšanas CSNg skaits ir palielinājies;

- vismaz vienā objektā (objekts Nr. 29) CSNg pirms radara uzstādīšanas ir uzdots kļūdains. 24 CSNg pirms krustojuma taisnā ceļa posmā ar divām joslām vienā braukšanas virzienā, ar transporta barjerām abās brauktuves pusēs – tāds skaits nav reāls. Šis skaitlis, visticamāk, attiecās uz brauktuvju krustošanās vietu;

- no 99 šobrīd uz ceļiem atzītajiem “melnajiem punktiem” radari ir uzstādīti tikai piecās vietās.

Šie pieci manis minētie punkti ir “pietiekoši smagi”, tāpēc var apgalvot, ka uzstādītajiem radariem ar satiksmes drošību nav nekā kopīga. Pirmā funkcija, ko tie veiksmīgi dara, ir naudas “kāšana”. Par otro radaru funkciju runāsim turpinājumā.

CSDD publiskajā telpā ar melu palīdzību ir mēģinājis sabiedrībā radīt mītu par to, ka radari būs tie, kuri padarīs drošu mūsu ceļu satiksmi. Lūk, daži no šiem melīgajiem saukļiem:

“lasām šeit. Nosakot radaru atrašanās vietas, analizēta un ņemta vērā gan citu valstu pieredze, gan līdzšinējie ceļu satiksmes dati un faktori Latvijā. Proti: ceļu satiksmes negadījumu analīze (negadījumu, cietušo un bojāgājušo skaits konkrētajā vietā), ceļa posma funkcionālā nozīme satiksmē, potenciālā braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā radītais apdraudējums citiem satiksmes dalībniekiem, satiksmes intensitāte un raksturīgās braukšanas tendences;

lasām šeit. Būtiski, lai radaru ieviešana ir caurskatāma, lai to darbības un atrašanās vietas ir rūpīgi izsvērtas. Radariem jābūt sabiedrībai saprotamam instrumentam, kas darbojas, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, nodrošinātu atļautā braukšanas ātruma ievērošanu; radari nav naudas pelnīšanas avots.

Lozungi ir ļoti skaisti un skan pārliecinoši. Gandrīz vai gribas noticēt. Bet ko lai saka par tiem radariem, kuri ir uzstādīti vietās, kur nav bijis un arī nav neviena CSNg? Kas būtu jādara ar tiem 13 objektiem, kuros pēc radaru uzstādīšanas CSNg skaits ir palielinājies? Nu ļoti gribas pieminēt vecākajai paaudzei tik labi zināmo “vectētiņu” Ļeņinu, kurš esot teicis: “Meli, stāstīti pietiekami bieži, kļūst par patiesību.” Starp šiem meliem ir arī maza kripatiņa patiesības. Proti, radaru atrašanās vietas ir rūpīgi izsvērtas. Pilnīgi noteikti. Par šo būs arī nākamais stāstījums.

Atgādināšu manis iepriekš teikto, ka radari visbiežāk ir novietoti tā, lai to darbības zonā atrastos brauktuves daļa, kur transporta plūsmas sadalās vai arī sakļaujas vienotā kopējā plūsmā. Ļoti īsi par radariem, gar kuriem man nākas bieži braukt garām. Radars uz Slāvu ielas pārvada braukšanas virzienā uz Lubānas ielu uzskaita tos, kuri brauc pāri pārvadam uz Lubānas ielu, kā arī tos, kuri ar labo pagriezienu brauc lejā uz Piedrujas ielu. Otrs radars uz Slāvu ielas pārvada braukšanas virzienā uz Dienvidu tiltu fiksē tos, kuri brauc pāri pārvadam uz Dienvidu tiltu, un arī tos, kuri ar labo pagriezienu brauc lejā uz Maskavas ielu braukšanas virzienā uz Daugavpili.

Tagad par radaru, kurš atrodas Ogres pilsētā Daugavpils šosejas A6 krustojumā ar Austrumu ielu. Tas stāv blakus luksofora statnei pirms krustojuma ar Austrumu ielu braukšanas virzienā uz Daugavpili. Kāpēc tas ir uzstādīts pirms krustojuma? Acīmredzot tā iemesla dēļ, lai būtu iespēja izskaitļot to transporta plūsmu, kura brauc no Pārogres puses pa Austrumu ielu un ar kreiso pagriezienu uzbrauc uz Daugavpils šosejas braukšanas virzienā uz Daugavpili. Nākošajā, aiz Ciemupes stāvošajā radarā (43,8 km) piereģistrējas visa transporta plūsma, kura sastāv no plūsmas, kura brauc cauri Ogrei un arī no plūsmas, kura brauc pa Austrumu ielu un ar kreiso pagriezienu uzbrauca uz Daugavpils šosejas.

No šiem summāri reģistrētajiem braucējiem ir jāatskaita tie braucēji, kuri bija piereģistrējušies pie Austrumu ielas radara. Ar gana lielu varbūtību var apgalvot, ka tie pāri palikušie braucēji, ir tie, kuri ar kreiso pagriezienu no Austrumu ielas ir uzbraukuši uz Daugavpils šosejas, lai dotos Daugavpils virzienā. Ar līdzīgu funkciju nodarbojas arī abi radari, kuri ir uzstādīti Skaistkalnē. Viņi palīdz izskaitļot to transporta plūsmu, kura no Daugavpils šosejas uzbrauc uz Rīgas apvedceļa, protams, arī to plūsmu, kura no apvedceļa nobrauc. Lūk, tādā šķietami vienkāršā veidā tiek realizēta mūsu transportlīdzekļu kustības maršrutu izsekošana.

Sarakstē ar Krapša kungu es lūdzu viņam izsniegt man radara dažus tehniskos parametrus. Lūk, fragments no Krapša atbildes vēstules: “Vienlaicīgi VP GKPP SDP norāda, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Valsts policijas priekšnieka 2018.gada 20. jūlija pavēli Nr.3928 “Par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu”, ātruma mērīšanas iekārtas GATSO RT4 lietošanas instrukcijai ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Jānorāda, ka saskaņā ar SIA “RECK”, kas ir Nīderlandes uzņēmuma GATSO pārstāvis, sniegto informāciju, fotoradara GATSO lietošanas instrukcija ir GATSO intelektuālais īpašums, kurā iekļautā iekārtas tehniskā informācija, kā arī informācija par fotoradara darbības principu, nav publiski pieejama. Minētās informācijas izsniegšana trešajām personām ir aizliegta. Minētajai informācijai ir piešķirts GATSO komercnoslēpuma statuss.”

Lasot šīs muļķības, rodas iespaids, ka policijai nav nekādas sapratnes, ko īsti nozīmē jēdzieni “intelektuālais īpašums” vai arī “komercnoslēpums”. Un vēl tas viss gandrīz vai padarīts slepens ar paša policijas priekšnieka pavēli. Bet izrādās, ka šo informāciju var brīvi sameklēt interneta resursos. Kāpēc policijai to būtu jāklasificē kā informāciju ar ierobežotu pieejamību? Gribas pieminēt pasaulslaveno zinātnieku un relativitātes teorijas izstrādātāju Albertu Einšteinu, kurš ir teicis šādus vārdus: “Pasaulē divas lietas ir bezgalīgas: muļķība un Visums, lai gan par pēdējo es neesmu tik pārliecināts.” Skaidrs ir vienīgi tas, ka policija šādā muļķīgā veidā mēģina kaut ko vērtīgu noslēpt.

Un tagad par to, ko policija šādā veidā mēģināja noslēpt. Mūsu valstī tiek izmantoti Nīderlandes firmas GATSO radari RT3, RT4. No radariem iegūto datu apstrādei tiek izmantota Dāņu firmas MILESTONE izstrādātā programmatūra (skat. šeit.), kura ir izveidota uz atvērtas arhitektūras bāzes. Tas nozīmē to, ka šajā programmatūrā ir iespēja integrēt arī citas firmas. Izsekošanas sistēmas pamatā ir firmas bāzes programmatūra Milestone XProtect Smart Client, izstrādātas programmpaketes (moduļus). Piemēram, paketi XProtect LPR 2015 ( skat. šeit, vai šeit). Šī programmatūra, izmantojot videoattēlu, veic transportlīdzekļa numurzīmes atpazīšanu. Tiek izmantota HD izšķirtspējas video kamera GT20 (skat. šeit).

Tagad īsi par šīs programmatūras iespējām. Kā jau tika minēts iepriekš, pabraucot garām fotoradaram, tiek uzfilmēts videoklips. Izmantojot videoattēlu, programmatūra veic visu transportlīdzekļu numurzīmju atpazīšanu. Tā spēj atpazīt vairāk nekā simts dažādu valstu numurzīmes, ietverot Eiropas valstis, mūsu kaimiņvalstu Krievijas, Ukrainas, arī Baltkrievijas valstu numurzīmes. Sistēmas operatoram ir iespēja izveidot trīs numurzīmju sarakstus: “balto sarakstu”, “melno sarakstu” un “dienesta sarakstu”. “Baltajā sarakstā” varētu tikt iekļauti operatīvo transportlīdzekļu numuri, arī VIP personu transportlīdzekļu numuri. “Melnajā sarakstā” – nozagto (vai citādi meklēšanā esošo) mašīnu numuri. Un “dienesta sarakstā” varētu tikt iekļauti numuri, kuri šobrīd atrodas operatīvajā izstrādē. Tāpat sistēmai ir iespēja radīt trauksmes signālu, ja garām braucošā transportlīdzekļa numurs atrodas “melnajā vai dienesta sarakstā”. Tiem transporta līdzekļu vadītājiem, kuri ir pārsnieguši radarā ieprogrammēto atļauto braukšanas ātrumu, administratīvā pārkāpuma protokolu, izmantojot CSDD izveidoto transportlīdzekļu uzskaites datubāzi, sistēma PDF formātā ģenerē automātiski.

2019. gada 24. jūlijā ziņu portālā Apollo parādās publikācija par to, ka iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens apsver iespēju visā Latvijā izveidot videonovērošanas sistēmu ar sejas atpazīšanas programmatūru. Jā, tas ir vienkārši realizējams projekts. Ir jāizvieto IP videokameras ar programmatūru un jāiegādājas sejas atpazīšanas programmatūra. Šis ministra paziņojums apliecina tikai to, ka CSDD rīcībā ir Milestone XProtect bāzes programmatūra, kurā pastāv iespēja integrēt daudzas citas Milestone programmas, t.sk. arī sejas atpazīšanas programmatūru.

Savukārt 2019. gada 28. februārī ziņu vietnē TVNET ir lasāms raksts: “Atbalsta ieceri par videokamerām sarkanās gaismas pārkāpēju fiksēšanai.” Lūk neliels fragments no šī raksta: “Latvijā nākotnē plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji krustojumus nešķērso pie aizliedzošā luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji. Padome šādu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizētu projekta izstrādi. Šādas iekārtas vispirms sākotnēji izvietotu Rīgā. Autovadītāji par konstatēto pārkāpumu saņemtu paziņojumu līdzīgi kā ar fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem.

Domāju, ka tiek gatavota kārtējā CSDD afēra. Tiks “čekotas” tās pašas transporta plūsmas, tikai tas notiks pilsētas apstākļos. Ātruma kontrole par iemeslu tam pasākumam nederēs, tāpēc tiek piedāvāts cits iemesls - ķersim tos, kuri brauc pie sarkanā luksoforu gaismas signāla. Par tām rakstā minētajām speciālajām videokamerām ir meli. Speciāla var būt tikai programmatūra, nevis kamera. Atveram CSDD atskaiti “Ceļu satiksmes negadījumu sadalījums pēc veida” (skat. šeit). Šajā atskaitē tāds pārkāpums kā braukšana pie sarkanā luksofora gaismas signāla nav minēts. Acīmredzot nav bijuši arī CSNg un, ja viņi ir arī bijuši, tad to skaits ir tik neliels, ka atskaitēs tie neparādās kā atsevišķa negadījumu pozīcija. Tad kāpēc CSDD grasās uzstādīt speciālu aparatūru šādu pārkāpēju ķeršanai? Sarakstē ar Lukstiņa kungu es jautāju: “Cik daudz ir bijis CSNg 2018. gadā, autovadītājiem šķērsojot krustojumu pie sarkanā luksoforu gaismas signāla?” Atbildi nesaņēmu.

Un tagad par policijas un CSDD pēdējiem, svaigākajiem meliem. Pašķirstīsim Iekšlietu ministrijas “Iekšlietu ministrijas 2019. gada 21.oktobra “Informatīvais ziņojums par tehnisko līdzekļu (fotoradaru) turpmākās darbības nodrošināšanu (atjaunošanu) un tās finansēšanas avotiem” (skat. šeit). Lasām fragmentu no šī dokumenta 14.lpp. “Jau uzstādītie un darbību uzsākušie fotoradari uz Latvijas ceļiem primāri izvietoti “melnajos punktos”, lai pēc iespējas vairāk kalpotu satiksmes drošības uzlabošanai. ” Jau iepriekš tika secināts, ka no 99 šobrīd uz ceļiem atzītajiem “melnajiem punktiem”, radari ir uzstādīti tikai piecās vietās. Atliek tikai novēlēt šiem “piecīšiem” pēc iespējas vairāk kalpot satiksmes drošības uzlabošanai. Kāpēc policija tik rupji melo? Varbūt “Valsts policijas ētikas kodekss” vairs nav spēkā?

Atveram šī paša informatīvā ziņojuma  2.3.1. sadaļas “Luksoforu signālu, kas aizliedz braukšanu, pārkāpumu fiksēšana ar fotoradaru” 16.lpp.: “Esošās iekārtu pārvaldības sistēmas darbības nodrošināšanai tiek izmantots SIA “RECK” izstrādātais un uzturētais programmnodrošinājums, kas tika iepirkts publiska iepirkuma rezultātā. Ņemot vērā, ka konstatējamas SIA “RECK” izņēmuma tiesības veikt izmaiņas iekārtu pārvaldības sistēmā, SIA “RECK” ir vienīgais, kas ir tiesīgs veikt izmaiņas programmatūrā, jo izstrādātais produkts pieder SIA “RECK”. Ja izmaiņas tajā veiks trešās personas, SIA “RECK” negarantē fotoradaru un minētās sistēmas funkcionēšanu un nepārtrauktu darbību.

Līdz ar to CSDD par minēto vajadzību veica iepirkumu saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 9.panta divdesmit pirmās daļas 1.punkta noteikumiem, kurā uzaicināja SIA “RECK” iesniegt piedāvājumu. SIA “RECK” iesniedza piedāvājumu par kopējo summu 29 344,92 euro (bez PVN). CSDD iepirkumā norādīja, ka tā patur tiesības neslēgt līgumu, kamēr nav piešķirts finansējums šī iepirkuma realizēšanai. Šo sadaļu, visticamāk, ir rakstījis kāds no CSDD speciālistiem, jo šeit runā par radariem Gatso RT4, par to programmnodrošinājumu un par kaut kādu nesaprotamu iepirkumu. Īsi sakot, uzrakstītais ir pilnīgs murgojums, sajaukts ar drausmīgiem meliem. Turpinājumā lasām sešas rindkopas zemāk: “Secināts, ka tā, kā fotoradariem Gatso RT4 no ražošanas brīža ir iestrādāta luksoforu signālu pārkāpumu kontroles funkcija, kas tiks aktivizēta un izmantota luksoforu signālu pārkāpumu fiksācijai, grozījumi normatīvajos aktos metroloģijas jomā nav nepieciešami.

Lai šajā lietā tiktu pie skaidrības, Lukstiņa kungam ir jāatbild uz dažiem jautājumiem:

- kas tas bija par programmnodrošinājumu, ko Jūs kaut kad esat iegādājušies no SIA “RECK” publiska iepirkuma rezultātā? Un tas esot paredzēts esošo iekārtu pārvaldības sistēmas darbības nodrošināšanai. Bet tas noteikti nevar būt programmnodrošinājums radaru RT3 vai RT4 darbības nodrošināšanai. Jo pērkot radarus, šī programmatūra nāk līdzi aparatūras komplektācijā. Bez programmatūras šādu aparatūru nepārdod, jo bez tās aparatūra nav spējīga darboties. Pretējā gadījumā tādai aparatūrai ir tikai metāllūžņu vērtība;

- informatīvajā ziņojumā ir skaidri teikts, ka SIA “RECK” izstrādā programmatūru. Gribu apgalvot, ka šie ir 21. gadsimta CSDD lielākie meli. Šī teksta autoram nav pilnīgi nekādas saprašanas par to, kas ir programmēšana. Es nemāku uzkāpt elektrības stabā, bet es zinu, kas ir programmēšana. Ar elektriķu zināšanu līmeni te būs daudz par “īsu”. Atveram publikāciju. Radara RT3 darbības pamatā ir firmas Intel Atom sērijas mikroprocesors ar četriem kodoliem. Nezinot šīs sērijas numuru, zinu teikt to, ka mikroprocesors ir vismaz ar 32 bitiem. Radariem RT4 šis mikroprocesors, iespējams, ir daudz “nopietnāks”. Šādus procesorus var programmēt tikai augstas kvalifikācijas datortehnikas inženieri, nevis kaut kādi elektriķi. Šajā gadījumā bez programmēšanas prasmēm ir jāpārzina arī dažādi algoritmi, piemēram, signāla diskrētā Furjē pārveidošana, objekta atpazīšanas algoritms u.t.t.;

- ziņojumā arī lasām, ka Gatso RT4 no ražošanas brīža ir iestrādāta luksoforu signālu pārkāpumu kontroles funkcija. Arī šajā gadījumā, iegādājoties šo aparatūru, attiecīgā programmatūra nāk līdzi. Ir pilnīgi nesaprotams, ko nozīmē teiktais “CSDD par minēto vajadzību veica iepirkumu”? Kas tas ir par noslēpumainu iepirkumu, ko CSDD vēlas iegādāties par 29 344,92 euro (bez PVN)?

Pēc šī informatīvā ziņojuma analīzes ir jāsecina, ka iepriekš minētie CSDD iepirkumi ir uzskatāmi par fiktīviem. Tā firma, kura izstrādā aparatūru, izstrādā arī attiecīgo programmatūru, lai šī aparatūra varētu darboties. Protams, ir iespējami arī citi risinājumi. Bet īpašuma tiesības uz programmatūru jebkurā gadījumā būs nostiprinātas tikai aparatūras izstrādātājam. CSDD apgalvojumi par to, ka programmatūra varētu būt SIA “RECK” īpašumā, ir pilnīgi absurdi un melīgi. Es ceru, ka CSDD tuvākajā laikā nāksies atbildēt gan par šiem fiktīvajiem iepirkumiem, gan arī par šo milzīgo melu jūru, kura ir šobrīd un kura piepildīja visu publisko telpu fotoradaru uzstādīšanas laikā. 

Šī gada novembra mēnesī notika kārtējā ceļu satiksmes drošības padomes sēde. Šajā sakarībā ziņu portālā nra.lv ir rodama publikācija “Bojā gājušo skaits satiksmē nesamazinās.” Citēju izvilkumu no publikācijas: “Iekšlietu ministrs palika pie sava, ka gudri luksofori un radari neko nerisina, ka...” Tas, ka ministram ir pilnīga taisnība, man šaubu nav. Un šajā sakarībā rodas jautājums: “Vai patiešām ministrs nezina to, ka šie uzstādītie radari nav domāti ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, jo tie pilda pavisam citu uzdevumu?”

Nobeidzot šo rakstu, gribu izteikt savas personīgās domas par doto tēmu. Protams, ka lielākā daļa autobraucēju nedaudz pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Bet viņi ar to nav izraisījuši CSNg, nav apdraudējuši ceļu satiksmes drošību, tad kāpēc viņi būtu jāsoda? Manuprāt, sodīt vajadzētu pēc būtības, nevis pēc likuma panta. Šajā gadījumā nerunāju par tiem autobraucējiem, kuri pa ceļu nebrauc, bet mēģina “lidot” ar ātrumu, kurš tuvojas ātrumam 200 km/h. Tie uz ceļa ir ļoti bīstami, jo viņi pēc būtības ir potenciāli slepkavas. Viņi ir jāsoda ļoti bargi, ir vienkārši uz daudziem gadiem jāatņem auto vadīšanas apliecība. Institūcijas, kuras atbild par satiksmes drošību valstī, parasti operē tikai ar sodu statistiku. Ir sastādīti n-tie tūkstoši protokolu, ir iekasēti daudzi miljoni sodu naudas. Un kas no tā? Vai tāpēc ir uzlabojusies satiksmes drošība? Nē, tā katru gadu paliek tikai sliktāka. Vai patiešām nevienam no šiem priekšnieciņiem nav ienākusi prātā doma, ka ar sodīšanu neko izmainīt nevar, ka vaina ir jāmeklē kaut kur citur? Beidzot ir jāsāk būvēt normāli ceļi, kuri atbilstu Eiropas standartiem.

Ieskatīsimies mūsu valsts 2019. gada budžeta ieņēmumu sadaļā (Likums “Par valsts budžetu 2019.g.” Valsts budžeta ieņēmumi.  2.pielikums.). Esmu izkopējis pielikuma 109-111 rindkopas. Lūk, tās ir:

Naudas sodi, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar Valsts policijai piederošajiem tehniskajiem līdzekļiem

3,948,134

Naudas sodi, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem

15,126,348

Pārējie naudas sodi, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē

9,321,757

Skaidri redzam to, ka mūsu valdība policijai ir uzlikusi par pienākumu soda naudās iekasēt vairāk, kā 28 miljonus eiro. Manuprāt, tas ir cinisms augstākajā pakāpē, ja valsts budžeta “caurumi” ir jāpilda ar soda naudām. Valsts nav spējīga apkarot “PVN shēmotājus”, kā rezultātā no valsts katru gadu tiek izkrāpti daudzi miljoni. Apmēram trešā daļa valsts ekonomikas darbojas “pelēkajā zonā”, nemaksājot nodokļus. Vai par valsts nespēju atrisināt šīs problēmas ir jācieš policijai? Valdībai ir jāatbild uz jautājumu, vai policijas uzdevums ir rūpēties par satiksmes drošību vai pelnīt naudu valsts budžetam?

Bieži ar mašīnu braucu pa Maskavas ielu virzienā uz Salaspili. Ir nožēlojami skatīties, kā šie policisti slēpjas gan aiz krūmiem, kur pagriezienā ceļš nedaudz maina virzienu, gan aiz liela izmēra papeļu koku stumbriem un gaida, ka kāds no autovadītājiem “uzspiedīs 60+ km/h”. Piebildīšu, ka policija arī pirms radaru uzstādīšanas ir “dzīvojusi” pa grāvjiem. Tas jau laikam viņiem ir ģenētiski...

Beidzot šo rakstu, gribas retoriski jautāt, kā lai šajā mūsu mazajā valstiņā dzīvo un, galvenais, kam lai tic, ja policija melo, CSDD melo, valdības ministri melo, arī Saeimas deputāti melo? Māra Gulbja jautājums joprojām ir aktuāls. Ko darīsim un kā tālāk dzīvosim šajā “melu karalistē”?

* Pensionārs-autovadītājs, dipl. datortehnikas inž.

Novērtē šo rakstu:

122
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...