Curikas izlocīšanās dēļ Iekšlietu ministrijai nāksies daudz detalizētāk skaidrot Golubevas ciemošanos ierakstu studijā darba laikā
PIETIEK05.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (Attīstībai/Par), kas līdz šim guvusi plašāku ievērību ar nespēju sākt robežžoga būvniecību un apkarot naida noziegumus, kā arī ar nerimstošu vēlmi izmantot dienesta auto, braukājot uz partijas pasākumiem, aizvadītajā nedēļā izmantoja darba laiku un darba auto, lai dotos veikt ierakstu partijas priekšvēlēšanu reklāmai, un par to vēl palielījās sociālajā tīklā TikTok. Tā kā viņas padomniece Linda Curika centās izvairīties no atbilžu sniegšanas šai sakarā, tagad Iekšlietu ministrija ir saņēmusi jau daudz detalizētāku oficiālu informācijas pieprasījumu, - Pietiek šodien publicē jautājumus, uz kuriem ministrijai nāksies atbildēt:
- Kas un kad ir izveidojis M. Golubevas profilu sociālajā tīklā TikTok?
- kas administrē M. Golubevas profilu sociālajā tīklā TikTok?
- kas ievieto jaunus ierakstus M. Golubevas profilā sociālajā tīklā TikTok?
- kas veica M. Golubevas filmēšanu 26. aprīlī, dodoties veikt šo ierakstu?
- kas veica filmētā materiāla sagatavošanu ievietošanai M. Golubevas profilā sociālajā tīklā TikTok?
- kad tieši (no pulksten cikiem līdz pulksten cikiem) notika minētā ieraksta veikšana?
- ar kādu transportlīdzekli M. Golubeva ieradās uz ieraksta veikšanu, no kurienes viņa ieradās, ar kādu transportlīdzekli M. Golubeva devās prom no ieraksta veikšanas vietas, uz kurieni viņa devās?
- kad un ar ko M. Golubeva vienojās par šī ieraksta veikšanu?
- kur tieši notika ieraksta veikšana?
- kādai juridiskai vai fiziskai personai pieder ierakstu studija, kur tika veikts ieraksts?
- kas un kādā formā apmaksāja ieraksta veikšanu?
- kā tieši minētā ieraksta veikšana atbilda iekšlietu ministra darba pienākumu veikšanai?
- kādu iemeslu dēļ M. Golubevas padomniece L. Curika atteicās žurnālistei nosaukt juridisko personu, kurai pieder attiecīgā ierakstu studija.
- Tāpat nosūtiet L. Curikas amata apraksta kopiju, kā arī pārskatu par L. Curikas 2021. un 2022. gadā pa mēnešiem saņemto atalgojumu, kā arī prēmijām, piemaksām un naudas balvām, par katru prēmiju, piemaksu un naudas balvu minot tās apmēru, piešķiršanas datumu, piešķīrēju un piešķiršanas pamatojumu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
